FOTO: Pācē Lielās talkas diena rosīga

Sestdien Lielajā talkā sakoptas 1500 vietas visos Latvijas novados un diasporā, talkās piedaloties vairāk nekā 100 000 talcinieku, informēja Lielās talkas pārstāve Aiva Rozenberga. Bīstamākais atradums talkās bijusi Talsu ezerā atrastā nesprāgusī aviācijas bumba, kas neitralizēta.

Lielās talkas organizatori priecājas, ka apmēram puse no reģistrētajām talkas vietām saistījās ar ainavas labiekārtošanu un citiem darbiem dabas un kopienas labā. Daudzviet Latvijā iestādīti košumkrūmu dārzi, puķu dobes, iekārtoti putnu būrīši, sakārtotas dabas takas, stiprināti jūras krasti. Daudzviet notika arī kultūras talkas, aktīvi piedalījās arī bibliotēkas, – tika sakoptas dižgaru atdusas vietas un kultūrvietu teritorijas. 

Rozenberga informēja, ka aktīvi talkās piedalījās arī bērnudārzi, bērniem un vecākiem kopā labiekārtojot to teritorijas, kā arī skolas, rosinot ilgtspējīgu domāšanu. Iekšlietu ministrija un vairākas pašvaldības, domājot par civilo drošību un aizsardzību, pievērsa uzmanība pagrabu sakopšanai. Vairākās vietās talkās saremontētas un pārkrāsotas pieturvietas un izveidoti vietējie ziņojumu dēļi.

Sestdien, 26. aprīlī, uz talkošanu pulcējās arī Pāces ciema iedzīvotāji Gailīšu pagastā. Šeit tā ir jau laba tradīcija – apstaigāt Ķelotnes ceļmalu no vienas ciema robežzīmes līdz otrai un savākt izmētātos atkritumus. Savukārt Pāces parkā tika lasīti kritušie zari, izgrābtas taciņas un uzkopts parka centrālais akmens.

Talciniekus Pācē satiekam pacilātā noskaņojumā, ejam gar ielas malu un ķeksējam no grāvja kārtējās iztukšotās kokteilīšu pudeles. Galvenais dzinulis ziedot brīvdienas priekšpusdienu, savācot citu izmētāto drazu, esot vēlme dzīvot sakoptā vidē – tā talcinieku darboties gribu skaidro šā gada talkas rosinātāja, kultūras nama «Kamarde» vadītāja Helēna Liene Gavrilka.

Arī šoreiz talkot gribētāju ir gana daudz, to vidū arī krietns bariņš bērnu un jauniešu. Kā stāsta Helēna Liene, bijuši gadi, kad talcinieku skaists bijis kuplāks, taču tas vairāk talkas pirmsākumos, kad Pācē kopumā bijis vairāk jauniešu un bērnu. Vecākā gada gājuma cilvēkiem grūtāk izložņāt stāvās grāvmalas. Taču prieks esot par tiem, kas gadu no gada pievienojas talkošanai. Pācē tā jau ir ilga tradīcija, kura aizsākās līdz ar pirmo Lielo talku, izlaisti vien daži gadi, kad galvenajai organizatorei Inesei Ribai pasaulē nāca jaunākās atvases.

Kā katru gadu maisus talciniekiem nodrošina Lielās talkas rīkotāji, lai tos pēc tam pašvaldība var atpazīt un aizvest. Krāsa ik gadu mainās, lai vietējiem negodprātīgajiem iedzīvotājiem mazinātu kāri piešaut klāt arī savu atkritumu maišeli. Šogad maisi bija balti ar zilu svītru augšgalā. Taču Inese Riba atzīst, ka tāpat jau kāds atkritumu maiss kaudzei nāks klāt. No vienas puses, protams, žēl, ka iedzīvotāji šādi rīkojas, taču no otras – labāk, ka atkritumi nonāk pie atkritumiem, nevis tiek izmesti mežmalā.

Kam zābaki garāki, tam tiek iespēja iebrist grāvja ūdeņos pēc pudeles, plēves gabala vai izēsta saldumu iepakojuma. Īsta izdzertās taras krātuve izrādījās kāds veca koka dobums pie iebrauktuves Pāces parkā. Helēna Liene no tā vilka ārā vienu pudeli pēc otras. Talcinieki smējās, ka kāds pa ceļam uz mājām ļoti rūpīgi centies noslēpt sava netikuma pēdas.

Kad atkritumu lasīšanas ceļš, kurš līdz ar ciema robežzīmes pārcelšanu kļuvis nedaudz garāks, bija noiets, talcinieki atgriezās centrā, kur tos kā katru talkošanas reizi sagaidīja Sandras mammas vārītā zāļu tēja. Tajā gan liepziedi, pelašķi, gan citi ārstniecības augi. Ciema centrā paredzēta bija ne tikai atpūta pēc labi padarītā darba. Pie spēļlaukuma, kuru pēc iedzīvotāju konsultatīvās padomes sanāksmēs izskanējušajiem  rosinājumiem plānots papildināt ar balansa trasi, bija jāiestāda divi diži koku stādi. Tās esot sarkanās kļavas, kuras ne tikai nodrošinās pavēni laukuma apmeklētajiem, bet arī apgādās vietējos bērnus ar skaistām lapām – rudens radošo nodarbju materiāliem.

Otrs talkošanas pieturpunkts bija Pāces parks. Kā pastāstīja talkas iniciatore, uzņēmuma «Ecosoul» dibinātāja un vietējā iedzīvotāja Arta Kauķe, plānots parka teritorijā salasīt kritušos zarus, izgrābt taciņas un sakopt parka centrālo akmeni, pie tā iedēstot Gailīšu pagasta dārzniecības «Ints&Co» dāvātos ziedus. Pēc talkas kopā ar vietējiem iedzīvotājiem plānots pārrunāt arī to, kas viņiem patīk, kā vēl trūkst parkā. Arta atklāj, ka Pāces parks ir viens no trim Gailīšu pagasta parkiem. Labākā stāvoklī, jo ieguvis aizsargājama dendroloģiskā stādījuma statusu, ir Pamūšas parks. Vēl ir arī  Pograničas parks. Arta norāda, ka parku galvenā problēma ir tas, ka tie nav dabiski biotopi, tāpēc bez apsaimniekošanas tie iet bojā. Parki ir nozīmīgs Latvijas kapitāls, kas cilvēkiem nodrošina dažādus pakalpojumus. Nozīmīgāki ir arī kulturālie, nemateriālie. Tādus nodrošina arī Pāces parks. Tā ir vieta atpūtai, vieta, kur bērniem socializēties un iepazīt dabu. Parkā notiek dažādi pasākumi, arī talkas dienā paredzēts akustiskais koncerts, bet vasarā tur pulcēsies bijušās Pāces skolas absolventi uz salidojumu.  

Pāces parkā dzīvo daudz dzeņu, meža pūces, strazdi un sikspārņi. Manīts arī pupuķis. Senie koki ir būtiski  lielajiem plēsējputniem, piemēram, vanagiem, klijāniem.

Pāces parks aizņem 2,4 ha plašu teritoriju, tas ir pašvaldības īpašums. Līdzšinējā apsaimniekošana gan nav bijusi īpaši ilgtspējīga. Lai parku pienācīgi uzturētu, sākotnēji jāapzina visas tajā esošās vērtības, pēc tam jāizstrādā un jāievieš rekonstrukcijas plāns. Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, Arta atgādina, ka Bauskas novada attīstības programmā ir punkts par parku rekonstrukciju, kuru būtu jāpilda aktīvāk.

Pāces parks būšot «Ecosoul» krustbērns, kurā uzņēmums ar savu priekšzīmi centīsies rādīt, kā aizsargājama vide, sabiedrības un arī ekonomiskās intereses. Vasarā plānots skaitīt sikspārņus, putnus, veiks dendroloģisko inventarizāciju. Mērķis ir izstrādāt rekonstrukcijas plānu un to arī realizēt. Arta aicina arī citus uzņēmējus meklēt savus krustbērnus parku veidolā, tā dodot pienesumu savām vietējām kopienām.

+ 20