Uldis Varnevičs
Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines struktūrvienībā biedrība «Laiks jauniešiem» rīkoja Eiropas dienas pasākumu «Svinēsim Eiropu kopā», kas bija veltīts Eiropas Savienības valstu nacionālajiem ēdieniem.
Sarīkojums 9. maijā vienlaikus bija daļa no Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras «Eurodesk» 35 gadu jubilejas svinību programmas, kas notiek visā Eiropā. Vienu no šiem pasākumiem biedrība «Laiks jauniešiem» rīkoja arī Bauskas novadā.
Bija aicināti visi iespējamie interesenti, bet aktīvajā sadaļā ar ēdienu gatavošanu piedalījās Saulaines skolas audzēkņi.
Stāsta Skaidrīte Jonase, Saulaines struktūrvienības vadītājas vietniece audzināšanas darbā: «Jaunieši izvēlējās piecas dažādas Eiropas Savienības dalībvalstis un grupās gatavoja prezentācijas, pētot nacionālo virtuvi, galda kultūru, galda klājumu, pieskārās nacionālajām īpatnībām. Izvēlētās valstis bija Latvija, Lietuva, Spānija, Francija un Itālija. Piemeklēja nacionālos ēdienus katrai valstij. Komandas veidoja izlozes kārtībā, un ēst gatavošanas procesā skolas audzēkņiem katrā komandā bija viens mentors, kurš pārējiem pasniedza meistarklasi ēdienu gatavošanā. Viena no mentorēm ir «Laiks jauniešiem» praktikante no Francijas.»
Tā tapa latviešu bukstiņzupa, Lietuvas cepelīni, Itālijas ravioli, Spānijas gaspačo un Francijas madeleines.
Paveikto vērtē Evita Zviedre, Saulaines skolas viesmīlības un ēdināšanas darba organizācijas, pirmapstrādes un galda klāšanas pamatu skolotāja. «Sarežģītākais ēdiens – teikšu, ka līdzīgi ir cepelīni un ravioli. Abiem jāgatavo pamatmasa un pildījums. Vieglākais būs gaspačo, aukstā zupa. Vienīgi jāatceras, ka tur jāblanšē tomāti, jāprot noņemt tomātiem mizu. Bukstiņputrai nevajadzētu būt sarežģītai, bet vienkārši ne vienmēr nozīmē, ka tas ir viegli,» tā E. Zviedre.
Bukstiņputra noteikti diez vai bija garšīgākais no ēdieniem, bet tam savulaik bija savi iemesli.
Stāsta Kristers Ievkalns, kurš ir jau trešajā kursā un mācās par pavāru: «Bukstiņputru zināja jau 19. gadsimtā. Tur ir kartupeļi, miežu putraimi, sviests, speķis. Sastāvdaļas jāsavāra, un speķis jāapcep. Dilles degustācijai ir svēta lieta. Lauksaimniekiem tā bija laba putra, jo tur bija kartupeļi, putraimi. Cilvēki smagi strādāja, vajadzēja daudz kaloriju – tāpēc lika klāt speķi un ēda.»
Tiesa, lai arī te nekā sarežģīta nav, mazliet aizmāršības – un putra gandrīz piedega! Tomēr viss beidzās labi, un degustētāji, tai skaitā praktikante no Francijas, atzina to par labu.
Pati biedrības «Laiks jauniešiem» praktikante no Francijas Mirjama Saijesa sacīja, ka diena bijusi aizraujoša. «Ierados šeit uz nedēļu, un mani aicināja piedalīties ēst gatavošanā. Gatavojām mazas kūciņas madeleines – tie ir cepumi ar citronu. Šī man ir lieliska diena, laba pieredze. Latvijā labi pavadīju laiku, ieguvu jaunas zināšanas, un uzņemšana bija ļoti laba,» teic M. Saijesa. Madeleines cepumi visgardākie esot drīz pēc izcepšanas, kad tie ir perfektā konsistencē – kaut kas starp mafinu un cepumu.
Noslēgumā apmeklētājiem bija iespēja nobaudīt sagatavotos ēdienus, kurus pasniedza uz noformētiem galdiem. Kopējais atzinums bija ļoti pozitīvs, un pavāru prasmes novērtēja kā labas.
Praktikante bija ne tikai ēst gatavošanas mentore, bet piedalījās arī Eiropas dienas sarunās. Viens no Mirjamas uzdevumiem bija atzīmēt uz lapas Eiropas valstu galvaspilsētas un īpaši slavenus tūrisma objektus. Izrādījās gan, ka ar to viegli nav, bet pamazām jaunieši atcerējās vajadzīgo, un lapas aizpildījās.
Jauniešus iepazīstināja ar biedrības jauno medijpratības spēli, pastāstīja par Erasmus+ un citu Eiropas projektu piedāvājumu jauniešiem un biedrības «Laiks jauniešiem» darbību. Kopā pasākumā piedalījās vairāk nekā 30 dalībnieku.
«Prieks, ka izdevās aizvadīt tik aizraujošu pasākumu un kopīgi nosvinēt Eiropas dienu, izzinot Eiropas Savienību un jauniešu iespējas tajā. Mūsu biedrība spēcīgi atbalstām eiropeiskās vērtības un līdzdalību visos līmeņos. Kā reģionālie koordinatori uzreiz sapratām, ka Eiropas diena ir jārīko Saulainē, jo šī gada tēma ir ēst gatavošana. Tas dod iespēju jauniešiem izprast Eiropas kultūru un virtuvi,» pauž biedrības vadītājs Gints Jankovskis.
Malači! Tā turpināt!
Cik putras palika aiz tiem garajiem nagiem un cik matu beigās bija putrā? Skumji, higiēna klibo pat šādā pasākumā.
*Higiēna, šaubos vai pasākuma dalībniekiem, tagad jāliedz ieiet virtuvē, ja tiem ir gari nagi vai galvā nav cepure…Saprotu, ka tas nebija mācību process, bet pasākums-meistarklase.