Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

FOTO: Skaistkalnē barikāžu laika piemiņas pasākumā tiekas ar bijušo LNK vadītāju Jāni Rožkalnu

Vēstures skolotājs Ingus Pavinkšnis Skaistkalnē katru gadu uz barikāžu pasākumu janvārī mēģina uzaicināt īpašus viesus, un tas izdevās arī šoreiz – skolēnus uzrunāja Latvijas Neatkarības kustības (LNK) dalībnieks, bijušais tās vadītājs Jānis Rožkalns.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Visu padomju laiku Latvijā un Baltijā darbojās spēki, kas tomēr atcerējās par neatkarīgu Latviju, gaidīja neatkarības atgriešanos un darīja visu, lai tas notiktu. Skaistkalnē barikāžu laika atceres pasākumā 24. janvārī šoreiz pieminēja tos aktīvistus, kas gandrīz desmit gadus čekas deguna priekšā riskēja ar dzīvību un brīvību, lai dotu ziņu, ka neatkarīga Latvija «nevaid mirusi».

Latvijas Neatkarības kustības izveidošanas ideja radās 1974. gadā un pieder Pāvilam un Olafam Brūveriem. Kad viņi 1976. gadā atstāja Latviju, vadību pārņēma Edmunds Cirvelis, bet 1978. gadā vadības groži nonāca Jāņa Rožkalna rokās. Viņš pats norāda, ka kopējais dalībnieku skaits LNK vienu brīdi sasniedza 20.

Pazīstamākais no biedriem ir Gunārs Astra, kuru padomju vara vilcienā noindēja ar sazāļotu tēju. Izceļ arī Alfrēdu Aperatu, kas jau iepriekš bija pavadījis septiņus gadus Kolimā un atgriezies ar smagām traumām, bet ļoti centīgi izvadāja skrejlapas. Pēc aresta 1983. gadā viņš nokļuva slimnīcā un nomira 1984. gadā. Toreiz izrādījās, ka tā nebija vienīgā kustība, jo 1983. gadā, kad čekisti nolēma pārtraukt visas neatkarības aktivitātes, kratīšanu rīkoja 50 dzīvokļos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viens no galvenajiem uzdevumiem pagrīdniekiem bija ziņot par notikumiem uz ārzemēm. Šeit sadarbības kanāls bija caur Tallinu, kur ziņojumus nodeva tūristiem, kas ieradās no Helsinkiem ar kuģiem. Savukārt atpakaļ nāca zīmoga sagataves skrejlapām un dažādas ierīces, kas gan vienā gadījumā beidzās ļoti traģiski. 80. gadu sākumā parādījās informācija, ka Latvijā izvieto kodolieročus un atsūtīja geigera skaitītāju, kurš bija pie Alfrēda Lēvalda. Kad pie viņa notika kratīšana un atrada ierīci, A. Lēvalds saprata, ka viņam piespriedīs sodu arī par spiegošanu – piecu gadu vietā 15. Šoks bija tik spēcīgs, ka cilvēks turpat uz vietas mira ar infarktu.

LNK aktivitātes bija ļoti plašas. Viena no galvenajām bija skrejlapu izplatīšana. «Padomju laikā katrā daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā bija saraksts ar iemītniekiem. Skatījāmies, kur ir latviskie uzvārdi, un iemetām pastkastē lapiņas. Krieviem nemetām – nebija jēgas,» atceras J. Rožkalns. Pēc tam uzzinājis, ka arī no latviešiem bijuši apmēram 200 ziņojumu par pretpadomju uzsaukumiem. Lietuvas katoļu baznīcai bija pagrīdes tipogrāfija, kur tapa dažādi izdevumi, tai skaitā A. Volpina traktāts «Tiem, kuriem priekšā stāv pratināšana».

Atsevišķs virziens bija mēģinājumi dažādās vietās uzvilkt neatkarīgās Latvijas karogus. Šādu audumu veikalā nevarēja nopirkt, tāpēc mēģināja krāsot. Pirmais mēģinājums nokrāsot veikala balto audumu beidzās ar neko, jo izrādījās, ka audumus speciāli apstrādā, lai tos nevarētu nokrāsot. Izdevās iegūt audumus pirms apstrādes, un tad beidzot varējuši nokrāsot īstajā tonī.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pats J. Rožkalns atzīst, ka visas aktivitātes notika čekas degungalā, jo gan viņam, gan citiem «pretvalstiskajiem elementiem» sekoja un viņus novēroja. 1983. gadā čekisti nolēma pārtraukt pretošanās kustības grupu darbību un sarīkoja masveida arestus.

Nometne ieslodzītajiem Permas apgabalā bija maksimāli tālu no apdzīvotām vietām. Kā atzīst J. Rožkalna sieva Gunta Rožkalne – tas bija sods arī radiniekiem, jo viņiem nācās braukt uz satikšanos ļoti tālu un ļoti ilgi. Toreiz jau ģimenē bija pirmdzimtie dvīņi. Tiesa, palīdzējuši gan radinieki, gan paziņas.

Viens no notikumiem nometnē parāda tā laika cilvēku radošās spējas. Nometnē ieslodzīti arī cilvēki, kas paši nezina, par ko sodīti, un viņu radinieki arī nezina, kur viņi atrodas. J. Rožkalnam atļāva līdzi paņemt Bībeli, no kuras viņš izplēsa vienu priekšējo, ļoti plāno lapiņu, kuru sadalīja gabaliņos un ar smalku pildspalvu uzrakstīja apmēram desmit ziņojumus. Tos satina rullīšos, iepakoja folijā, aizsveķoja galus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

«Mums bija regulāras apskates. Izģērba kailus, iztaustīja visu apģērbu. Abus rullīšus iebāzu degunā. Vēl aizvien veselība reizēm par to atgādina. Kad bija iespēja tikties ar sievu, paņēmu abus rullīšus mutē. Tikšanās bija ļoti publiska – apsargi visās malās. Vienu brīdi viņu noskūpstīju un šajā brīdī iestūmu tos viņai mutē,» atceras J. Rožkalns. Var tikai apbrīnot Guntas Rožkalnes spēju tādā mirklī savaldīties, neizpaust pārsteigumu un pēc tam nogādāt ziņojumus tālāk – tas ļāva paglābt no padomju varas dažus ieslodzītos.

Mūsdienās J. Rožkalns uztur dzīvu atmiņu par tā laika notikumiem – viņam ir interneta lapas, kas veltītas bārbelieša Jura Ziemeļa un Gunāra Astras piemiņai. Viņš ir Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks. Savukārt mūsdienu paaudzei viņa vēstījums ir vienkāršs: «Jums atņems visu to, ko jūs ļausiet. Neļaujiet atņemt to, kas jums svarīgs, tai skaitā brīvību, neatkarību un Latvijas valsti.»

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (7)

  1. Jums atņem visu ko jūs ļausiet!
    Kā pirmais reālais atņēmējs nāk prātā BNKS un tajā mītoši cāzerveidīgie.
    Tālāk nāk prātā pašvaldībā mītošie skolu slēdzēji.
    Slimnīca puslēgta.

    4
    4
  2. Ja nav bērnu-skolnieku, tad skolas jāslēdz! Cik maksā tādas pustukšas skolas uzturēšana? Tas ir nenovēršams process, jo ko laukos darīt, ja tur ir lielie zemnieki ar lielu daudzumu ha zemes, kas iztiek ar minimālu darbaspēku. Ko tur laukos darīt pārējiem? Tāpēc tur arī nav cilvēku. Nav jau vairs kolhozu laiki, kad, piemēram, kolhozu darbnīcās nemitīgi vajadzēja remontēt gazikus, belarusus vai nedarīt neko un par to saņemt algu. Tad varēha dzīvot laukos un tad arī bija skolas tur.

    7
    5
  3. Un ko laucinieks var atrast pilsētā? Neko. Kāpēc lauciniekam ir jāemigrē? Lai baronam un viņa ģimenei laba dzīve? Lai emigrē barons. Neesot dzimstības? Kāda dzimstība ja laucinieki izdzīti no savas zemes. Uzlieciet par pienākumu baronam apsēklot 100 pilsētnieces un tās uzturēt, varbūt barons izglābs Latviju.

    5
    3
  4. Komunista domāšana: “atņemiet zemi”! Tiešām vēsture atkārtojas kā farss, jo 1920-tajos gados bija agrārā reforma: daudzas progresīvas lielsaimniecības iznīcināja un sadalīja tās visiem, kas gribēja, bet ne vienmēr prata saimniekot, pa 20ha jaunsaimniecībās un 1930-tajos gados daudzas no tām izputēja un tās atkal pārpirka “jaunie baroni”, kas atkal veidoja lielsaimniecības ar 100+ ha, jo sīkās saimniecības nav tās, kas ilgtermiņā var ražot pievienoto vērtību!!! Bet ko tādam komunistam, kas tikai saprot to, ka “vajag atņemt”, var iestāstīt …

    4
    1
  5. Atceramies 90. gadus , kā arī ES politiku, Latvijas valdības politiku un rezultātā dabūjām šodienu un dabūsim nākotni kura būs skarba, arī baronam.

    3
    2
  6. Ko tur ko atcerēties? Ko tad vajadzēja saglabāt kolhozus 90-tajos gados? Kādi tad bija risinājumi laukos parmaiņu laikā? Pastāsti tad man, gudriniek “..vesturniekam..”?

    2
    2
  7. Nabadziņš, Polijā nav bijis, Somijā nav bijis, Grieķijā nav bijis, nekur nav bijis Latifundijas Latvijā un tauta emigrācijā.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.