Sandra Danosa
Bauskā intensīvi turpinās Salātu ielas posma pārbūve, kas aizsākta pagājušā gada nogalē. Iedzīvotāji ir gandarīti, ka brauktuve tiek rekonstruēta, bet vienlaikus ir neapmierināti, ka projekta realizācijā plānota 18 koku nociršana autostāvvietu ierīkošanai.
Baušķenieki ir nobažījušies par vides kvalitātes pasliktināšanos un uzsver, ka pilsētas attīstībai jānotiek saskaņā ar dabas saglabāšanas principiem, turklāt sabiedrības viedoklis par kokaugu likvidēšanu nav prasīts.
Salātu ielas 12. un 14. nama iedzīvotāji pagājušajā nedēļā oficiāli vērsušies Bauskas novada domē ar iesniegumu, kurā lūdz rast kompromisu.
«Šobrīd paredzēts likvidēt 18 kokus, no kuriem vismaz sešus būtu iespējams atstāt, tostarp divus lielus bērzus (33 un 34 cm diametrā), kā arī dažas liepas (30 un 20 cm diametrā). Šos kokus mēs vērtējam ne tikai no materiālā, bet arī no emocionālā un ekoloģiskā viedokļa.
Bauskas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas interesēs būtu saskaņot urbāno vidi ar dabu. Labs iesākums varētu būt pilsētas vidē adaptējušos kokus integrēt un saudzēt, īstenojot rekonstrukcijas projektus,» vēstīts iesniegumā.
Salātu ielas 14. nama iedzīvotāja Ilze Egle «Bauskas Dzīvei» pauda sašutumu, ka iedzīvotāju viedoklis nav ņemts vērā, un uzsvēra, ka koki ir daļa no pilsētas identitātes.
«Šajā mājā dzīvoju kopš brīža, kad tā tika nodota ekspluatācijā. Mūsu nams vienmēr bijis koku ieskauts, daudzus no tiem ir stādījuši paši iedzīvotāji. Šobrīd ir uzsākta ilgi gaidītā Salātu ielas rekonstrukcija, bet nesaprotamu un pretrunīgi argumentētu iemeslu dēļ mūsu mājas kokus ceļa pusē draud izcirst, kaut arī tie ir labi pielāgojušies dzīvei pilsētā,» stāsta I. Egle.
Nama iemītniece paskaidro, ka koki atrodas uz pašvaldībai piederošās zemes, tādēļ formāli tie nepieder konkrētajai mājai, bet visai pilsētai. Viņasprāt, šobrīd tiek meklēti lētākie un ierēdņiem izdevīgākie risinājumi, kur koki tiek uzskatīti par traucēkli, nevis pievienoto vērtību.
«Ierēdnis redz tikai vienas dienas izdevīgumu, bet aizmirst, ka koki ne tikai met lapas, bet arī izdaiļo pilsētu, dod ēnu un atvēsina jau tā vasaras svelmē pārkarsušo pilsētu. Mūsdienīgi būtu cīnīties par katru koku, nevis piemeklēt iemeslus to likvidēšanai. Mūsdienīgi būtu saskaņot urbāno vidi ar dabu,» uzskata I. Egle.
Viņa paziņojumus, ja paliktu koki, tad nevarētu novietot auto, nosauc par demagoģiskiem, jo esot labi zināms, ka auto var stāvēt arī starp kokiem. «Šie apgalvojumi ir tikai lēts mēģinājums sanaidot iedzīvotājus, kuriem ir auto, ar tiem, kuri mīl kokus. Man ir auto, un es vēlos arī turpmāk vasarās justies kā mazpilsētas iedzīvotāja Latvijā, nevis betona tuksneša beduīns, kuram sejā sitas svelme un putekļi. Tālab būtu labi rast izeju, lai vismaz daļa koku tiktu atstāta, jo šis varētu būt tikai viens no daudzajiem projektiem, kas paredz koku izciršanu. Šie izglābtie koki kalpotu kā precedents domāšanas maiņai, un iedzīvotāju vēlme saglabāt savus zaļos draugus tiktu ņemta vērā, izstrādājot jaunus projektus,» teic I. Egle.
Salātu ielas nama iedzīvotājs Raitis Ķiģelis rāda savāktos 66 iedzīvotāju parakstus, kuri ir pret koku likvidēšanu un pievienoti iesniegumam pašvaldībai. «Koki ir dzīvotspējīgi, katru pavasari tie salapo un ir skaista, zaļa aleja. Pārbūves projektā paredzēta veloceliņa ierīkošana, bet es diendienā pa logu nevaru saskaitīt vairāk kā trīs, četrus velobraucējus. Esošais trotuārs ar bruģa klājumu ir ļoti labā stāvoklī, ne visai sen to uzlika, neredzu jēgu atkal likt jaunu. Uzskatu, ka tā saucamo kabatu ierīkošana neatrisinās stāvvietu trūkumu, manuprāt, labs risinājums ir bijušā skeitparka teritoriju turpmāk atvēlēt auto stāvlaukumam, bet ielā noteikt stāvēšanas ierobežojumus, atļaujot tikai īslaicīgu apstāšanos. Bērni var rotaļāties Vītolu ielas iekšpagalmā, kā arī pašvaldība netālu sola jaunu aktīvās atpūtas parku, kur tad jaunā paaudze savu enerģiju varēs likt,» pārdomās dalās R. Ķiģelis un piebilst, ja pašvaldība neieklausīsies iedzīvotājos, pie kokiem neviens ķēdēties negrasās, bet vietējai varai ticība būs zudusi.
Bauskas novada Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs norāda, ka Salātu ielā satiksmes intensitāte arvien pieaug un tā jau pielīdzināma tranzītielai.
«Salātu ielu izmanto ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī viesi. Plānojam, ka plūsma tikai palielināsies un esošajā situācijā, kad automašīnas tiek novietotas abās ielas malās, tiek būtiski samazināta caurbraucamība un drošība. Turklāt ziemas apstākļos brauktuves tīrīšana kļūst apgrūtināta, kas savukārt vēl vairāk aktualizē satiksmes drošības jautājumus,» skaidro M. Veinbergs.
Viņš atklāja, ka projektā paredzēts veidot autostāvvietu «kabatas», kas nozīmē, ka stāvvietas tiks integrētas ielas malā, neietekmējot brauktuves platumu. Lai to īstenotu, nepieciešams likvidēt esošos kokus.
«Projektā strādājošie speciālisti, arī piesaistītais arborists, secināja, ka esošie koki jau šobrīd ir slikti attīstīti, jo tiem trūkst barības vielu. Koki atrodas iesprostoti starp asfalta un bruģa segumu – vienā pusē iela, otrā pusē trotuārs. Līdz ar to tie nespēj pilnvērtīgi augt, un to stāvoklis nav apmierinošs,» teic M. Veinbergs.
Viņš piemetina, ka Bauskā nav svešinieks, jo pats mājā Salātu ielā 12 nodzīvojis 40 gadu. «Koku stādīšanā nepiedalījos, bet mans tēvs gan bija. Iedomājieties, ka pa šo periodu koki savos izmēros ir tik niecīgi. Vēstulē pausts, ka diametrs ir 20 līdz 30 centimetri, varbūt tas ir apkārtmērs, jo diametrā tur knapi desmit centimetru sanāk,» stāsta M. Veinbergs.
Pagājušajā nedēļā būvsapulces laikā pienākušas iedzīvotājas, kuras aktualizējušas jautājumu par kokiem. Veinbergs rosinājis iedzīvotājiem apsvērt iespēju stādīt jaunus košumkrūmus zaļajā zonā, bet mājas iemītnieces nav bijušas mierā ar šādu piedāvājumu, norādot, ka šāds risinājums radīs noēnojumu dzīvokļiem.
M. Veinbergs pavēstīja, ka ceļu būves firma «Binders», uzsākot aktīvus būvdarbus Salātu ielā, uzgājusi vecas siltumtrases, kas nav nekur uzrādītas, tālab būs nepieciešamas projekta izmaiņas, kas radīs papildu izmaksas. Viņš pieļauj, ka projekta realizācija būtiski neieilgs, bet sadārdzināties gan var. Tālab iedzīvotājiem vajadzētu saprast, vai vēlas pārbūvi, kur ir iekļautas autostāvvietas, vai arī šo daļu var likvidēt un veikt tikai virsmas atjaunošanu. Tas ietaupītu arī līdzekļus.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis paskaidroja, ka šajā gadījumā sabiedriskā apspriešana nebija jārīko, bet vajadzēja apspriesties ar dzīvokļu īpašniekiem. Tāds uzdevums no priekšsēdētāja puses bijis dots.
«Pašvaldībā saņemtais iedzīvotāju iesniegums parāda, ka nav izpildīts mans uzdevums, saskaņot šo projektu ar iedzīvotājiem, kā rīkoties ar stāvvietām. Es būšu spiests vērtēt pašvaldības speciālistu atbildību, jo tā ir bijusi viņu neizdarība. Pieļauju, ka tas viss noreducējās uz to, ka apsaimniekotājam lūdza iztaujāt iedzīvotājus, bet apsaimniekotājs to izdarīja pavirši, un tālab rezultāts ir pagalam neveiksmīgs. Es varu tikai atvainoties savu darbinieku vietā, ka iedzīvotāju viedoklis nav ticis ņemts vērā,» pauda A. Okmanis.
Viņš apliecināja, ka rosinās visiem sanākt kopā un izlemt, kā rīkoties.
«Protams, ka projekta izmaiņas kaut ko maksās. Esošie koki nav augstvērtīgi. Varbūt var iestādīt krūmus, kas neaug tik lieli, jau mājai piederošajā zemē. Pārāk tuvu ēkai arī tos nevar stādīt, jo tad neizpilda normatīvu par dabīgo apgaismojumu. Ir iespējami dažādi varianti, tāpēc jākomunicē ar iedzīvotājiem. Pašiem ir jāizlemj, kā viņi grib redzēt, bet savu personīgo viedokli es nevēlētos uzspiest. Jautājums noteikti tiks atrisināts, lēmums tiks pieņemts,» apliecināja A. Okmanis.
Uzņēmuma SIA «Koku eksperts» vadītājs, koku eksperts, EAC (Eiropas Arboristu padomes) sertificēts arborists (ETW) un koku tehniķis (ETT), Latvijas Dendrologu biedrības sertificēts dendrologs , LAAAB sertificēts ainavu tehniķis, diplomēts dārznieks, dendroloģijas skolotājs Bulduru tehnikumā, LR dabas eksperts Gvido Leiburgs, aplūkojot attēlus, secināja, ka ielas malā ir galotņotas parastās liepas, kurām kādu brīdi mēģināts veidot intensīvi koptus vainagus, kas, protams, tām piedod estētisko vērtību.
“Šie koki nav augstvērtīgi, bet šādā veidā var izturēt diezgan ilgu laiku un ir dzīvotspējīgi, bet cits jautājums, ja tur ieplānota ielas rekonstrukcija. Šo koku izrakšana būtu bezjēdzīgs pasākums, jo par to naudu var uzreiz nopirkt dižstādus, kur zaļā masa jau stādīšanas brīdī būtu aptuveni tikpat liela kā esošajām liepām,” teic G. Leiburgs.
Viņš akcentē, ka koka visa vērtība ir lapās. Ja to lapu nav, tad arī vērtība nosacīta. “Ņemot vērā to, cik esošajām liepām vainagi ir kompakti un mazi, tad droši vien tik daudz arī barības vielu ir pieejams. Te vērts paanalizēt, cik lielā mērā vispār vajadzētu saglabāt šos galotņotos kokus, jo cikliski pie tiem ir jāatgriežas ar kopšanas darbiem. Tas maksā līdzekļus un no stratēģiskā viedokļa būtu pareizi, ka tos nomaina ar brīvi augošu vainagu kokiem. Problēma ir tā, ka tiem kokiem, kuri tur ir šobrīd, ekoloģiskā vērtība ir ļoti, ļoti niecīga. Visticamākais, ja tur ir ietve, zaļā zona un iela, zinot kā agrāk notika būvniecības darbi, pieļauju, ka tur ir pavisam plāns auglīgās augsnes slānis un pārējais ir drenējošā smilts un šķembas. Kokiem izaugt cauri ir problemātiski,” vērtē G. Leiburgs.
Viņaprāt, jaunu koku stādījums būtu daudz labāks, bet tiem vajadzīga vieta. “Ņemot vērā attālumu līdz mājām un citus faktorus, var izvēlēties stādīt kokus, kuri neizaug tik lieli, lai kaut kādā brīdī nav jāgriež nost, vai arī retinātākus stādījumus. Varbūt stāvvietas var izbūvēt tā, ka tajās vietās tiek saglabāti kādi koki vai izveidotas zaļās salas, kurās iestāda jaunus kokus, lai kaut kā mēģinātu kompensēt nozāģējamo koku skaitu. Es tiešām neredzu problēmu, ka šie konkrētie koki tiktu likvidēti. Ja tie būtu augstvērtīgi, dendroloģiski retumi, tad nebūtu pamatoti, bet šajā situācijā tas nav nekas tāds, par ko vajadzētu raudāt. Ja šī būtu mana apsaimniekošanas pilsēta, tad iedzīvotājiem es kādā sapulcē teiktu – draugi, mēģinām pamazām no šiem atbrīvoties un tad plānojam, kādi būtu jaunie stādījumi. Apgrieztie koki ir katru gadu vai reizi trijos gados jāgriež, tas viss tērē līdzekļus, bet ieguvums ir dekoratīvs. Krūmi kokus neaizvieto, dekorācijai nav slikti, bet funkcionalitāte ainavā vairāk ir tieši no kokiem, jo koki veido to lielo biomasu. Demokrātijas izpausme ir laba lieta, bet varbūt ir vērts ieklausīties arī profesionāļos,” tā G. Leiburgs.
Ceļu būves firmas “Binders” pārstāve Vita Noriņa norādīja, ka būvnieks īsteno Salātu ielas pārbūves projektu, ko pasūtījis un akceptējis pasūtītājs – Bauskas novada pašvaldība. Būvniekam nav tiesību būvniecības fāzē vienpersonīgi mainīt projekta risinājumus. Viņa apliecināja, ka objektā neviens koks nav nocirsts.
V. Noriņa atklāja, ka turpinās apakšzemes komunikāciju pārbūve un uzsākti brauktuves demontāžas darbi – visā brauktuves platumā tiek frēzēts Salātu ielas vecais segums no Zaļās līdz Dārza ielai. Līdztekus tam šajā posmā demontēs arī vecās apmales, noņems apaugumu. Posmā no Dārza līdz Bērzu ielai sāks ierakumu izbūvi.
“Būvdarbi norisināsies un arī tiks pabeigti vienlaicīgi visā Salātu ielas pārbūvei paredzētajā posmā. Tādējādi ierobežojumi būs spēkā līdz būvdarbu apjoma izpildei, kad iela tiks pilnībā atvērta satiksmei. Ligumsaistības paredz darbu izpildes termiņu desmit mēnešu laikā. Būvnieki atvainojas par sagādātajām neērtībām un lūdz ar izpratni uztvert pagaidu apgrūtinājumus,” tā V. Noriņa.
Viņa atzīmēja, ka aktuālā satiksmes organizācija neattiecas uz operatīvo dienestu transportlīdzekļiem, kuriem arī būvdarbu laikā būs piekļuve visām adresēm būvdarbu zonā, tostarp, Salātu ielā.
“Būvnieki noteikti neliks šķēršļus arī atkritumu savācēju darbam. Esam informēti, ka pasūtītājs šo jautājumu pats nepastarpināti komunicē ar komunālajiem dienestiem, lai visi ir informēti un dienesti strādātu bez starpgadījumiem,” teic V. Noriņa.
Provinces ikdiena. Pensionāriem aiz gara laika nv ko darīt. Cenšas skriet mainit pauda upes kārtību. Vēlieties kokus?! Dzīvojiet mežā. Skaidri un gaiši pateikt ka necirtīs visus koku. Ļaujiet taču normāli sakārtot ielu. Cik ilgi pēc miskastes izskatīsies. Stādiet savus krūmus kur vēlieties, ka iesaka.
Lasot iedzivotaju prasibu jautajums. Kas jums vairak nepieciesams?veci slimi koki jeb auto iebrauktuve? Ja cilveks iegādājass auto viņš taču zin kur to novietos. Ne jau uz ielas.Jā nepietiks vietas visiem auto. Tad lūdzu sasparojieties un ejiet pie Domes speciālistiem kuri jums neatteiks padomu ka rikoties lai veco skeitplača vietu pārbuvetu par stavlaukumu. Taisiet projektu prasiet pašvaldības atbalstu negaidiet ka visu uz paplates pienesīs. Darbojieties. Novada ar iedzīvotāju iniciatīvu ir daudz kas izveidots.Tas slimas liepas nav taču nekada īpaša rota. Tik gaidīta bij Salatu ielas rekonstrukcija.
Nu kādi vēl krūmi! Kokiem ekoloģiskā vērtība ir daudz augstāka nekā krūmiem, un galvenais iemesls slēpjas to biomasā. Jo vairāk lapu, jo vairāk koki absorbē oglekļa dioksīdu un ražo skābekli, tieši ietekmējot atmosfēru un klimatu. Atšķirībā no kokiem, kas var dzīvot simtiem gadu un būt stabils ekosistēmas balsts, krūmi bieži vien ir īslaicīgāki un ekoloģiskā nozīmē ir nevērtīgaķi, pilda vien dekoratīvu funkciju.
Jā, tiešām sen to ielu vajadzēja sakārtot, bet izskatās, ka kārtējie sadārdzinājumi ielas remontu var arī paildzināt, jālūdz augstākie spēki, lai visam pietiek naudas un ielu šogad pabeidz. Ņemot vērā, ka ir vēlēšanu gads, jādomā, ka ielu pusratā neatstās.
Parodija ne koki.Izraut lai nenīkuļo un vietā ko dzīvotspējīgāku.
Kam tie koki tur vajadzīgi, labāk tiešām stāvvietas uztaisīt klāt, savādāk uz tās ielas vienmēr mašīnas saliktas visās malās un normāli izbraukt nevar..
Vispār jau to zaļo zonu ir pa daudz tajā Bauskā,labāk vajadzētu paplašināt ielas dažas,piemēram uzvaras ielu,papildjoslu ierīkotu pie luksofora lai varētu veikt kreiso pagriezienu,pie Ģimnāzijas stāvlaukumu paplašināt vajadzētu.tas tā īsumā,kokus nu ko kokus nuu var jau kādu atstāt,bet nu vajaga tad par tiem rūpēties,nevis audzēt tik lielus kad apdraud gan gājējus,gan autovadītājus……..vajaga vajaga to Bausku uzfrišināt..
Kad neko nedarīja,tad visiem nebija labi.Kad sāka kaut ko darīt,atkal saka,ka nav labi…Nu kad tad vienreiz jums paliksies labi!?
Tie ir tie paši peņči ,kuri panāca skeitparka likvidāciju?
Kam viņiem tie koki? Blakus ir korfa dārzs ar soliņiem, sēž tur.Ir zaļā zona,koki …
Kad nerāda seriālus, paši uz ielas tādus veido…
Liekās mierā, stāvvietas vajag ,jo īpaši uz salātu ielas…
Lai paņem to nogriezto koku sev ,ja tik īpašs kādam viņš ir….
jāatceras, ka tā “ekoloģija” mūsdienās tiek risināta vien uz kāda cita rēķina, iespējamas peļņas gaidās, jeb arī vien darbošanās pēc, kā tas ir jau noticis ar pudeļu korķu “piesiešanu”, kaut arī bez korķa šīs pudeles taromāts nepieņem, bet kuras pieņem, tām “piesietais” korķis nav vajadzīgs. Bet, par pārējo var vien paust ar latviešu tautas dziesmu vārsmām- “Ozolīti, zemzarīti, kam tu augi lejiņā/ Meitas tavus zarus plūca…” Diez kādēļ šie paši “ekologi” ne toreiz, kad šī nejēdzība notika, ne arī tagad neliekas zinis par nejēdzībām kas notika toreiz un turpinās lidz mūsu dienām, un, redzams, turpināsies, jo tas taču ir tik izdevīgi- mazliet pakast, izvietot komunikācijas un tām pa virsu uzbērt nesošās grunts kārtu krietni paaugstinot ielas līmeni un vienlaicīgi blakus ielai esošās būves un gruntsgabalus atstājot “dziļā pazemē”. Ja padomju laikos paveikto šajā sakarā vēl varēja pamatot- tuvākie privāto mājiņu īpašnieki no savām mājām jāpadzen, tad kālab tas projektu izmaksu ziņā ir jādara joprojām, tiem privāto māju iedzīvotājiem tā “ekoloģija” nav paredzēta, viņu mājokļos tam gruntsūdenim jābūt vien lāpstas tiesas dziļumā zem grīdas? Zeme šoruden nebija sasalusi, bet pēc uznākušajiem lietiem zemākā daļa daudziem no šiem par rīsu laukiem padarītajiem gruntsgabaliem bija zem ūdens, tie, kuru īpašniekiem nebija iespēju to augsto gruntsūdeni novadīt sadzīves ūdeņu kanalizācijā, tajā, ko pumpējam pāri upei uz attīrīšanām.Vai kādam no “ekologiem” ir ienācis prātā šo gadu desmitiem piekopto kārtību mainīt, nē taču, visu varam piesegt ar to “zaļumu”,kas peļņu nes vai nerada “neparedzētus” izdevumus, nevis īstu zaļumu priekš visiem iedzīvotājiem, ne ķīniešu plastmasas egles veidolā.
Koki pilsētā ir vērtība! Koks pilsētā ir vismaz simts reizes vērtīgāks nekā koks mežā. Koki nodrošina būtiskus labbūtības aspektus – paēnu karstumā, vēja ātruma samazinājumu pilsētās un attiecīgi arī putekļu daudzuma samazināšanos, klimata pārmaiņu efektu ierobežošanu, lietus ūdens un ogļskābās gāzes piesaisti, vienlaikus atbrīvojot skābekli, kā arī uzlabo pilsētvides ainavu. Jā, bet kokiem pilsētā ir kaitnieki – un vieni no tiem ir būvdarbi, otrs saknēm nav kur izplesties, trešais ziemā indē ar sāli. Es domāju, ka kādai partijai vēlēšanās vajag startēt ar zaļo lozungu – stādīt kokus pilsētā. Vētra blāķi koku nogāza Bauskā, bet, cik vietā iestādīja? Nevienu pašu!
Jebkurš projekts ir jāsaskaņo ar zemes īpašniekiem. Projekts ir saskaņots likumā noteiktajā veidā?
bet, izskatās, jau sen kā tevi par tādu izskolojuši. Iekaluši, ka pilsētas kroplis ar apcirstām saknēm ielas malā, ar iztrunējušiem dobumiem stumbrā ir vērtīgāks par to, kas paredzēts nociršanai vien tādēl, ka kādi sgribējuši tur mājokļus uzcelt, arī tajos, vēl patreiz palikušajos “robos” mūsu triju upju krastos pilsētas teritorijā, kuros jau savlaicīgi tie vēl palikušie koki izcirsti, arī tie, bijušajā parciņā gājēju tiltiņa pār Mūsu galā. Ir mums tāds niķis, aiz dažiem kokiem mežu neredzēt, bet, vai tomēr tās jau izvarotās liepas būtu mutes dzesināšanas vērtas, ja novada vara laicīgi padalītos ar savām iecerēm pilsētas “glābšanā”?
cik ilgam laikam jāpaiet, lai tie paši zaļie, nokļuvuši pie varas, par zilajiem pārtaptu?
Nupat tikai sāka rakt un jau sadārdzinājums? Tad par cik sadārdzināsies, kad rakšanas darbi beigsies? Pieļauju, kā raks, tā atradīsies kaut kas iepriekš projektā neparedzēts…
Bauskā kā parasti #vissirslikti
Drīz no Bauskas tuksnesis tikai paliks.
Piemēram dzīvoju vacijā lielpilsētā, šet tikai zāli pļauj vienreiz gadā,koki aug visur. Te ekoloģija pirmā vietā.
Latvijā tā diemžēl dara,un neko tur neizdarīsi
lai pilsētā kaut vai tās iedzīvotāju lielākajai daļai dzīve būtu patīkama ir vajadzīga šīs pilsētas plānošana, konkrēts plāns, kā šo pilsētu veidot, kur izlietot pieejamos līdzeklūs, lai naudas izlietošana būtu efektīva, lai pilsētas turpmākās attīstības gaitā nevajadzētu nojaukt jau uzbūvēto vai to pārtaisīt Vai jebkad mums ir bijis kāds pilsētas, novada vadītājs, kurš redzējis tālāk par pieņemto “zonējumu” , to, kurš vieniem Dieva vietā, bet citu intteresēs maināms. Vai pilsēta jebkad atīstījusies savādāk, kā iegūstot finansējumu un lemjot kur uzlikt šo “ielāpu” uz jau krietni padilušās pilsētas “drēbes”, mēģinot šā tā piediegt. Pilsētai ir ļoti pateicīgs reljefs gan lietus ūdeņu novadīšanai, gan cntralizētās kanalizācijas izbūvei, bet, vai tas jebkad ņemts vērā, izņemot tos laikus vēl krietni pirms padomju varas “ierašanās”. Nu nevar ne 1. sekretārs partijas komitejā, ne arī vēsturnieks, agronoms vai šofera dēls lemt par pilsētbūvniecibu vien tālab, ka viņam tā liekas un ir vara lai nodomāto īstenotu pēc iespējas lielākā apjomā, nedomājot ne par kvalitāti, ne arī par to, kādas sekas tas radīs ilgtermiņā. Nu nevar tā, iespējams, saņemot ko rokasnaudā, atļaut jebkurā vietā pilsēta celt jebko, jebko, ko pirms 10, pat 20 gadiem “paredzēja” zonējums, arī tolaik izstrādātais kāda vai kādu savtīgu mērķu labad.
Turpinājumā varēs nogāzt liepas, kuras gar Dārza ielu aug. Vietā varēs uztaisīt “auto stāvvietu eglīti” – urbāņiem vairs lapas nebūs jāvāc! Un Korfa dārzu taču arī var par stāvlaukumu pārtaisīt – ar “zaļo” autolādētavu centrā…
Veci muļķi un veci koki.Atkal viņiem slikti.
Bauskā viss slikti dari,ko gribi.
Nebūs kur polšu izdzert koka paēnā,vai???
Nost tos vecos kokus,lai pilsēta top skaista.
tieši tā! gribat kokus, staigajiet mežā. parak plata jau ir tā josla ar kokiem, un kas tur pa kokiem, zimuļa galos bumbas,,)) protams, ka primarais ir stavvietas, cilvekiem ta uz darbu jabrauc, kam ģimenem auto vajadzigi. kā vienmēr, pensionāri jau pa priekšu ar savam iegribām.
Kāpēc Arābu Emirātos pilsētā-tuksnesī stāda kokus un katram kokam pievelk ūdensvadu?
Un cik tad tālu tas tik nepieciešamais veloceliņš ies ?
Tur tak līdz Zaļajai ielai kādi 500 metri , vai tad uz leišiem arī būs , jeb tikai tie daži simti metri ?
Un kāda tajā ielā ir mašīnu noslodze -5 mašīnas pusstundā ?
Beidziet apriet tos pensionārus , nebūtu viņu nebūtu arī Jūs !!!
Viņi ar prātu domā , nevis šie aprējēji, kam tik drāzties ar saviem braucamajiem ar 100 km/st
Koki viņiem traucē , pensionāri traucē , Jūs paši sev netraucējiet ?
Beidziet apriet tos pensionārus , nebūtu viņu nebūtu arī Jūs !!!
Viņi ar prātu domā , nevis šie aprējēji, kam tik drāzties ar saviem braucamajiem ar 100 km/st
Koki viņiem traucē , pensionāri traucē , Jūs paši sev netraucējiet ?
Un kāda jēga no tikai dažus simtus metrus veloceliņa , jeb būs apkārt visai Bauskai ?
Tā vien liekas, ka pensionāru aprējēji meklējami pašvaldībā un komunālajos. Varam arī izbalsot.
Paradokss, gadiem Salātu ielai nebija naudas, pēkšņi nav žēl miljonu. Par veloceļu taisnība. Esošā ietve bija plata, gājēju maz, arī dažiem velosipēdistiem diennaktī pietika vietas. Vajag sadārdzināt, tas atmaksājas… Interesanti, jaunās ietves un veloceļi izturēs urbāņu traktoru smagumu. Kad būs rises?
Protams, ka vainīgs BNKS un Cāzers, kurš naptaujāja visus māju iedzīvotājus un maldināja Okmani ar to , ka iedzīvotājiem šāds projekts un tā realizācija patiks.
Man tik rodas jautājums, cik droši no tādas stāvvietas, kas skaitās ” eglītes veidā” izbraukt! Jo diemžēl mums ar to braukšanas kultūru švaki, ja nu vienīgi būs tie saucamie (guļošie policisti). Kvartāla iekšpusē jau ir bailes skatīties, kā viens otrs ar kādu ātrumu brauc, un bērni skraida! Lai gan iekšpagalmā atļautais ir 20km/h. Varbūt ne pa tēmu, bet informācija, kā no kvartāliem izbraukt un iebraukt, nekāda, caur kaut kādām takām jābrauc, Vītola ielā viena josla, brīnums, ka tik veiksmīgi tur visi izmainās. Un braucot uz otru pusi uz Vītolu ielas ir zīme ( saulīte), pēc noteikumiem ar īsti navar braukt, lai tiktu uz kvartāla pagalmu. Nu par tiem kokiem var diskutēt, ir plusi un mīnusi! Un par veloceliņu, vispār apsurds, mums ne to gājēju tik daudz, ne to velobraucēju daudz, mierīgi var samainities uz trotuāra.
Šīs visas ir pašvaldības tuvredzības un plānošanas neesamības sekas.
Tad, kad notika darījums par autostāvietas pārdošanu veikala Mājai un Dārzam būvniecībai, es teicu viņiem, ka pašvaldībai ir jāīsteno savas tiesības uz pirmpirkumu un to zemi jāpērk nost. Mērķis?
1. Apkārtējo namu stāvlaukuma ierīkošanai;
2. Papildus zaļās zonas izveidošana;
3. No pilsētas arhitektūras viedokļa tā kaste tur pilnīgi neiederas;
4. Lai neradītu papildus slogu uz Salātu ielas transporta plūsmu.
Tiek “mierināta” satiksme Zaļajā un Kalna ielā, taču veicināta un paātrināta reāli dzīvojamā zonā.
Un par veloceliņiem. Es neticu, ka pašvaldībai ir bilde, kur ir iezīmēta veloceliņu attīstībā visā pilsētā kopumā. Piemēram, kā nokļūt bērniem no visām pilsētas malām jaunbūvējamajā aktīvās atpūtas zonā pie peldbaseina.
Aicinu arī jebkuru dzīvokļa īpašnieku kritiski izvērtēt savas apkārtnes iespējamo attīstību un lietas, kuras var pašvaldība perspektīvā veikt un to nemitīgi atgādināt. Nauda budžetā un dažādās programmās gan dažu gadu laikā parādīsies. Ir dažādi līdzfinansējumi.
Un pilsēta ir pietiekami maza, lai censtos pārvietoties ar velo.
Uzsākt rakt un atrast 5 nezināmas siltumtrases hihihi, tā nu gan ir štelle
Pilskalna iela par lielām summām rekonstruēta, iekārtots gan trotuārs gājējiem, gan veloceliņš turpat. Tik braucējam pa šo ielu jāuzmanās, jo no tur novietoto auto aizega bieži vien “parādās” ne tikai velosipēdisti un braucēji ratiņkrēslos, bet pat gājēji, kam par dārgu naudu projektētie “amerikāņu kalniņi” trotuāru vietā ir grūtāk “pieveicami’, it sevišķi ziemas laikā, nekā ielas braucamās daļas izmantošana savām vajadzībām, pat apdraudot dzīvību ar automašīnām “konkurējot”.
Piecas nezināmas siltumtrases ir BNKS nekompetences piemērs. Viņi noteikti rakstīja tehniskos noteikumus, saskaņoja projektu, izsniedza projektētājiem pazemes plānus. Cāzers ievācoties BŪ kantorī un likvidējot BS kantori būs izmetis vecos plānus.
Interesanta un vienota pieeja visam novadam. Vecumnieku centrā ielu sašaurina ,neatstājot auto novietošanas iespējas, bet Bauskā paplašina līdz maksimumam un vēl meklē auto novietošanas iespejas.
Arī rātslaukumā bija vairāk koku un krūmu. Tagad plika vieta, kur nav omulīgi.