Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Iecavas pusē dzīvi vairāk ietekmējot «kovids», nevis reforma

Vērtē iedzīvotāji: Kas mainījies Iecavas apvienībā pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas? Kāda ir ikdiena pagasta ciemos?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kopš administratīvi teritoriālās reformas pagājis jau pusgads. Kaut gan iepriekš Iecavas novadā ļoti pretojās reformai, tomēr tagad, kā pārliecinājās «Bauskas Dzīve», iedzīvotāji īpašas pārmaiņas neizjūt, sūdzību šajā kontekstā nav, taču problēmas sagādā sliktie ceļi.

Zorģu bibliotēkā vietējie ierodas gan pēc grāmatām, gan uz radošām nodarbībām.
Foto – IVARS BOGDANOVS

«Bauskas Dzīve» šonedēļ iegriezās Iecavas pagasta Zorģu un Zālītes ciemā, kur tikās ar iedzīvotājiem, apmeklēja vietējās bibliotēkas.

Zorģos darbdienas vidū cilvēku uz ielām tikpat kā nav. Paretam pa galveno ceļu aizbrauc kāds velosipēdists vai kādas daudzdzīvokļu mājas pagalmā pastaigājas vietējais runcis. Nedaudz lielāka dzīvība caur logu saredzama Zorģu bibliotēkā, tāpēc tur arī dodamies, kur mūs uzņem bibliotēkas vadītāja Aina Ezergaile. Viņa pastāsta, ka bibliotēkas apmeklētāju skaits ir neregulārs – citas dienas vairāk, citas mazāk. «Kad paziņojam par jaunajām grāmatām bibliotēkā, tad tās grāmatas «aizplūst» vienā mirklī,» pastāsta A. Ezergaile. «Te lielākie lasītāji grāmatas ņem «metros»,» smejas bibliotēkas vadītāja un norāda uz kādam atlasīto augsto grāmatu kaudzi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bibliotēkā divreiz nedēļā norisinās arī ārstnieciskās vingrošanas, gleznošanas nodarbības un citi interešu pulciņi.

Bibliotekāre Aina Ezergaile.

Vajadzīgais ir saglabājies
Uz jautājumu, vai kaut kas ir mainījies viņas pašas vai bibliotēkas dzīvē pēc administratīvi teritoriālās reformas, A. Ezergaile atbild, ka pašlaik vēl ļoti daudz par to spriest nevar, jo nav pagājis ilgāks laiks. «Es esmu saņēmusi bibliotēkas budžetu, un tas nav cietis no reformas,» viņa stāsta, «vēlējos «grāmatu māju», kuru biju ielikusi budžetā, bet tad izdomāju, ka to varu īstenot arī citādākā veidā, ja ļoti gribēšu.» Viņa atzīst, ka ir ļoti svarīgi, lai atbalstītu arī bibliotēkā notiekošās radošās darbnīcas, jo bibliotēkā cilvēki vairs nenāk tikai lasīt, bet gan pavadīt kopā laiku, gleznojot vai darot ko citu.

«Man ir ļoti svarīgi tas, kā cilvēks šeit jūtas,» atzīst A. Ezergaile. Bibliotēka ir pieprasījusi arī līdzekļus kāda lielāka pasākuma sarīkošanai un mākslinieku uzņemšanai, un arī šīm vajadzībām finansējums ir saglabāts. «Nevaru sūdzēties, varu tikai priecāties, jo būs iespēja uzaicināt kādu mākslinieku vai teātra trupu uz brīvdabas izrādi, kas mums šeit ir tradicionāli,» priecājas bibliotēkas vadītāja. Viņa uzsver vietējās kopienas izjūtas uzturēšanas svarīgumu, un to palīdz izveidot un noturēt arī dažādi pasākumi, kas ļauj cilvēkiem sanākt kopā. Bibliotēkas vadītāja gan min, ka esot diezgan grūti izlemt, kādu mākslinieku vai rakstnieku uz pasākumu aicināt, jo Zorģos dzīvojošā sabiedrība, kā jebkurā citā vietā, ir dažāda. «Vienam patīk šis, otram – tas, un, lai zāli piepildītu, ir jāatrod kopīgais, kas ir diezgan sarežģīti,» atzīst A. Ezergaile, «mums zālē ir vietas aptuveni 45 – 50 cilvēkiem, un, kad ir kāds pasākums, piemēram, vasarā, tad ir daudz cilvēku.»

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

«Vienīgais, pie kā ir jāpierod un kas ir jāapgūst, – tagad pašiem visi dokumenti ir jāievada lietojumprogrammā «Lietvaris»,» teic A. Ezergaile, «sākumā par šo bija satraukums, bet pie tā visa var pierast, lēnā garā tiks apgūts.» Viņa atklāj, ka daļa pārmaiņu ir arī atkarīgas no pašu iniciatīvas – cik daudz un ko katrs grib darīt. «Kad bija lielie sniegi, es dzirdēju, ka daļa sabiedrības sūkstījās, ka ceļi nebija ātri iztīrīti, bet snigšanas laikā jau to darīt nevar, jāpagaida,» viņa stāsta. Viss vajadzīgais esot saglabājies – algas ir, nepieciešamais budžets ir apstiprināts, vērtē bibliotēkas vadītāja. Grāmatām un preses izdevumiem nauda iedalīta, tas esot pats galvenais. Viņa uzskata, ka Zorģos jau ir izdarītas daudzas labas lietas, taču svarīgi ir iet uz priekšu un darīt vēl.

A. Ezergaile atzīst, ka Iecavas statusa maiņa uz pilsētu viņai personīgi neko nav mainījusi, jo pilsēta ir sakopta un viss tur ir kārtībā, varbūt pēc gada būs jūtamas kādas izmaiņas. «Bijusī dome tagad ir pārvalde, protams, tagad ir ierobežojumi un ir aizslēgtas durvis, bet, kad piezvana, tad vajadzīgo konsultāciju var dabūt tāpat,» viņa vērtē.

A. Ezergaile atceras, ka pirmajā «Covid-19» vilnī cilvēki esot gājuši pastaigās pa Zorģiem daudz vairāk, taču tagad iedzīvotāju ielās ir ļoti maz, jo visi ir šķietami «ierāvušies sevī».

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Asfaltu – līdz katram ciemam
«Es teikšu, ka «Covid-19» manu dzīvi ir ietekmējis daudz vairāk nekā administratīvi teritoriālā reforma,» atzīst Zorģu iedzīvotājs Jānis Pastars, pie kura «Bauskas Dzīve» aizdevusies uz viņa mājām. Viņš, saukdams sevi par patriotu, tomēr atklāj, ka viņam kā iecavniekam pietrūkst savas pašvaldības. «Mēs tomēr bijām tāds stabils novads, un pašlaik esam stabils pagasts Bauskas novadā,» viņš spriež, «bet tagad skatāmies, kas notiek ar attīstību tieši agrākajā Iecavas novadā – mums ir liels prieks par lielajiem objektiem, kā, piemēram, būvniecības darbi skolās, tāpēc pārmaiņas pēc reformas ir uz labu.» Jāņa Pastara saimniecība nodarbojas ar tūrismu, un viņš pastāsta, ka agrāk tūrisma modelis darbojās starp četriem novadiem – Bauskas, Rundāles, Iecavas un Vecumnieku, taču tagad varot sekmīgi iekļauties Bauskas novada tūrisma apritē. «Krasu pasliktinājumu saistībā ar reformu nevar just, bet, es domāju, ka pašiem ir jābūt aktīviem un jāizsaka savs viedoklis,» viņš uzskata.

Jānis Pastars.

«Mēs varam būt lepni, ka tagad iecavnieki dzīvo pilsētā, jo Iecava jau sen to bija pelnījusi pēc savas attīstības un varēšanas,» teic J. Pastars, «un galvenais jau, es domāju, ir tas, lai nodokļi iedzīvotājiem «neaug».» Viņš priecājas arī par to, ka Iecavā bija iespēja palaist darbībā vēl vienu katlumāju, kas tiek kurināta ar šķeldu. «Katrā ziņā mans vēlējums ir tas, par ko tika runāts pirms reformas, par šosejām – lai būtu «melnais» segums līdz visu ciemu centriem,» uzsver J. Pastars, «tā kā vēlu jaunajai valdībai turēt savu vārdu, jo viņi par to iestājās un ir atbildīgi.» Viņš uzskata – ja kaut kas iet uz priekšu un uz labo pusi, tad šādas reformas ir to vērtas.

Jānis un Dzintra Pastari, atrakciju parka «Labirinti» saimnieki, ir Iecavas patrioti, tomēr arī viņi atzīst, ka «Covid-19» vairāk ietekmējot viņu dzīvi nekā novadu reforma. Kad «Bauskas Dzīve» apciemoja Pastarus, Jānis datorā «Zoom» platformā piedalījās Bauskas novada tūrisma nozares pārstāvju sanāksmē.

Dzintra Pastare piekrīt savam vīram Jānim: «Mums jau galvenais ir tas ceļš, kas tiek projektēts.» Pāris atklāj, ka asfaltētu ceļu un apgaismojumu Zorģu iedzīvotāji panākuši paši ar savu uzstājību, rīkojot kopīgas sanāksmes. «Tagad mēs strādājam, lai Zorģu iedzīvotāji varētu aiziet uz autobusu pieturu pa paralēlo ceļu drošības dēļ, jo iet gar lielo A7 ceļu uz pieturu ir bīstami,» stāsta J. Pastars. Dz. Pastare atminas gadījumu, kad cilvēks, ejot pa ceļu, tika parauts līdzi transportlīdzeklim, tāpēc šī problēma ir nopietna. «Bet nu neviens vēl nav īsti «iešūpojies», tāpēc lielas pārmaiņas vēl nevar just,» atzīst Dz. Pastare. J. Pastars pauž prieku par to, ka Zorģos joprojām strādā bibliotēka un iedzīvotāji ir sabiedriski aktīvi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Dzintra Pastare.

Runāja, ka būs traki…
Tālākais «Bauskas Dzīves» ceļš ved uz vēl vienu ciemu Iecavas pagastā – Zālīti. Arī šajā pusē dienas vidū cilvēku ir maz, taču mums izdodas uzrunāt vietējo iedzīvotāju Viesturu Belrusu, kurš Zālītē dzīvo jau aptuveni 40 gadus. «Pagaidām nejūtu, ka kaut kas būtu mainījies,» atzīst V. Belruss, «viss ir tāpat, kā bija agrāk.» Viņš atklāj, ka arī Iecavas statusa maiņa no ciema uz pilsētu nekādas pārmaiņas pagaidām nav nesusi. «Politikai līdzi nesekoju, neinteresējos par to, kas tiek nolemts un kas ne,» saka V. Belruss. Tas, ko Zālītē vajadzētu mainīt, pēc viņa domām, ir ceļu kvalitāte. «Kaut ko jau solīja, ka šī gada laikā tiks uzlabots,» viņš stāsta, «bet to, vai būs vai nebūs, jau neviens nezina.» Vajadzīgos pakalpojumus, darījumus vīrietis kārto internetā, tādēļ klientu apkalpošanas centrus izmantot nav bijusi vajadzība.

Zālītes ciema centrā dienas vidū valda klusums.
Foto – IVARS BOGDANOVS

Nākamā vieta, kur iegriežas «Bauskas Dzīve», ir Zālītes bibliotēka, kura izvietota daudzdzīvokļu mājā.

Apmeklētāju nav, bet bibliotekāre Alīna Rumbeniece pastāsta, ka lasītāju netrūkstot. Bibliotēku apmeklējot gan bērni, gan arī vecāka gadagājuma cilvēki, kuri priecājas par bibliotēkas pakalpojumiem. Bibliotekāre ir no Iecavas, taču arī viņa izmaiņas, kopš Iecava ieguvusi pilsētas statusu, neizjūt. «Politikai daudz līdzi nesekoju,» viņa atzīst. Arī A. Rumbeniece uzskata, ka Zālītē galvenokārt vajadzētu sakārtot ceļus. «To es varu atzīt, ka ceļš šeit ir briesmīgs, un braukt uz Zālīti ir traki.» Viņa atklāj, ka var just, kā slikto ceļu dēļ mašīna nolietojas, it īpaši šajā laikā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Bibliotekāre Alīna Rumbeniece.

Pārmaiņas pēc administratīvi teritoriālās reformas sieviete neizjūt: «It kā jau runāja, ka pēc pievienošanas Bauskai būšot traki, taču nekādas izmaiņas ne manu personīgo dzīvi, ne darbu bibliotēkā nav ietekmējušas.» Pārmaiņas esot grūti izjust arī «Covid-19» dēļ, piemēram, kultūras dzīvē, jo daudz kas nenotiek tieši pandēmijas dēļ. «To varēs vērtēt, kad beigsies pandēmija, vai visi pasākumi notiks,» viņa spriež, «jo pasākumi Iecavas kultūras namā vienmēr ir bijuši daudz un dažādi, bet tagad jau grūti salīdzināt.» Bibliotekāre ir apmierināta, ka tagad viņas darbā visiem ir vienota sistēma, un iesniegumus un pārējos dokumentus var sūtīt elektroniski, jo tas esot daudz ērtāk. «Mums ir ļoti atsaucīgi darbinieki Iecavas apvienības administrācijā,» vērtē A. Rumbeniece, «klientu apkalpošanas centros darbinieku attieksme ir cepuri nost attieksmes ziņā gan pret mums, darbiniekiem, gan citiem cilvēkiem.»

Ceļi – nekādi
«Bauskas Dzīve» apmeklē arī Zālītes vietējo veikalu, kurā cītīgi strādā veikala darbiniece Marina Vedjakina-Stomkovska. Pa dienu cilvēku veikalā ir maz, taču laiks no pulksten 17 līdz 18 ir noslogotākais, jo visi pēc darba iegriežas veikalā, un veikals jau pulksten 18 beidz darbu. Viņa izmaiņas izjūt tieši cilvēku noskaņojumā, tomēr īsti nezina teikt, vai vainīga ir reforma vai «Covid-19» laiks. «Cilvēki vairs nav tik jautri, drīzāk dusmīgi un drūmi,» viņa atklāj novērojumus. To, kas būtu jāmaina Zālītē, viņa pateikt nevar, taču arī atzīst, ka ceļu kvalitāte nav tā labākā. «Mašīnu parasti laboju reizi gadā, bet šogad laikam būs jāremontē ātrāk, jo ceļi ir nekādi,» viņa atzīst, «vienīgais tas, ka man nav tālu jābrauc, ir cilvēki, kuri vēl tālākus gabalus mēro.»

Satiekam arī Zālītes iedzīvotāju Juliusu Dobilu, kurš sava dzīvokļa lodžijā bauda pirmos pavasarīgos saules starus. Viņš Zālītē dzīvo jau apmēram 30 gadus un nekādas pārmaiņas pēc administratīvi teritoriālās reformas neizjūt. «Viss, kā bija, tā arī ir palicis,» atzīst J. Dobils, «vajadzīgos pakalpojumus saņemu Iecavā, tur maksāju arī rēķinus un kārtoju pārējās lietas.» Vīrietis uzskata, ka Zālītē neko uzlabot nevajag, jo ko tad tur varot labot? «Autobuss divreiz dienā iet,» viņš stāsta, «ja vajag, tad braucu ar autobusu vai paprasu kaimiņam, lai izpalīdz.»

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Juliuss Dobils.

Jau braucot ārā no Zālītes, satiekam vietējo Armandu Plociņu, kurš arī atzīst, ka īsti nekas pēc reformas mainījies neesot. «Agrāk bija labāki ceļi, šogad tie ir briesmīgi,» viņš atzīst. Viss vajadzīgais viņam ir pieejams, un rēķinus pie vajadzības apmaksā Iecavā. «Uz Iecavu braucu vismaz reizi nedēļā ar savu personīgo auto,» stāsta vīrietis, «Iecava ir sakopta, tāpat kā agrāk, viss ir kārtībā tur.» Par politiku vīrietis īsti neinteresējas, pa retam paskatās ziņas, un ar to pietiekot. 

Armands Plociņš.
Viesturs Belruss.

UZZIŅAI

Pārvalde faktos
Iecavas pilsētas un pagasta apvienībai apstiprinātais budžets šogad ir 2 224 338 eiro.

Iedzīvotāju skaits: 2021. gada janvārī Iecavas apvienībā – 8890 (2011. g. janvārī – 9548). Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Zorģos pērn janvārī reģistrēti 214 iedzīvotāji, Zālītē – 270.

Iecavas apvienībā darbojas divas pašvaldības kapitālsabiedrības – SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» un SIA «Iecavas siltums».

Kaut arī tiek atzīts, ka nevalstisko organizāciju un biedrību darbību piebremzējusi «Covid-19» situācija, kā aktīvākās sabiedriskās organizācijas un biedrības tiek minētas: «Dārtes zirgi», «Velo Iecava», «Basketbola klubs «Dartija»», «Iecavas hokeja klubs», «Futbola klubs «Iecava»», «Mednieku klubs «Zirnieki»», «Zemgales kinoloģiskais klubs», «Iecavas tradicionālās kultūras biedrība», «Arhīvs», «RaDam», Iecavas politiski represēto klubs.

KOMENTĀRS

Jaunajā modelī jānostrādā vismaz gads
Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs Normunds Vāvers atklāj, ka ir saglabātas visas līdzšinējās pašvaldības iestādes un struktūrvienības, un pasākumu norise atbalstīta iepriekšējā gada līmenī, taču pašlaik budžeti nav viennozīmīgi salīdzināmi ar iepriekšējiem, jo atsevišķajiem novadiem iepriekš bijusi citāda pieeja budžeta veidošanai, tas strukturēts atšķirīgi. «Lai sāktu objektīvi izvērtēt reformas radītos ieguvumus un zaudējumus, jaunajā modelī jānostrādā vismaz gads,» teic N. Vāvers.

Par, viņaprāt, lielākajām pārmaiņām, ko nesusi reforma, N. Vāvers izsakās šādi: «Vēl turpinās pārvaldes funkciju izvērtēšana un pienākumu pārdale, sadarbojoties ar Bauskas novada administrāciju, piemēram, zemes nomas un dzīvokļu jautājumu risināšanā.» Viņš uzsver, ka galvenais ir tas, lai iedzīvotāji varētu saņemt pakalpojumus un pie attiecīgajiem speciālistiem atrisināt problēmas uz vietas – tuvāk savai dzīvesvietai, tāpēc ir svarīgi veicināt arī Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra darbību.

N. Vāvers teic, ka pilsētas statuss Iecavai piešķirts kopš 2021. gada 1. jūlija, lai gan liela daļa sabiedrības jau iepriekš to uzskatījusi par pilsētu, nevis ciemu, un šajā īsajā laika periodā ievērojamas izmaiņas nav notikušas, kā arī nodokļi nav mainījušies. «Iecava turpinās pilnveidoties kā mazpilsēta ar pievilcīgu un ērtu dzīves vidi, statusa maiņa ir iemesls paplašināt un uzlabot dažādu pakalpojumu pieejamību,» skaidro N. Vāvers, «lielāka interese varētu būt no investoriem, lai gan pagaidām to vēl nemana.» Viņš uzskata, ka pašlaik pilsētas statusam vislielākā ietekme ir uz iecavnieku pašidentitātes izjūtu un ka pilsētas statusam, visdrīzāk, būs pozitīva nozīme ilgtermiņā, veicinot Iecavas reģionālo un starptautisko pazīstamību.

No nesenās pirmsreformas vēstures
Iecavas novada dome 2020. gada vasarā vērsās Satversmes tiesā ar pieteikumu atzīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma 13. punktu, kas paredz Iecavas pagasta un Iecavas pilsētas iekļaušanu Bauskas novadā, par neatbilstošu Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai.


Toreiz tika plaši pausts, ka līdz ar pievienošanu Bauskas novadam apstāsies attīstība Iecavā, iedzīvotāji zaudēs iecavnieku identitāti utt. Pašvaldībā skaidroja: «Novada iedzīvotāji pauduši atbalstu Iecavas novada kā patstāvīgas Latvijas Republikas administratīvās teritorijas saglabāšanai, tādēļ pašvaldībai ir pienākums pārstāvēt iedzīvotāju intereses Satversmes tiesā.»

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.