Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Iedzīvotāji veido granulu krājumus; milzīgais pieprasījums nes sev līdzi cenu pieaugumu

Milzīgais pieprasījums pēc granulām šī kurināmā cenu vismaz dubultojis un radījis spiedienu uz ražotāju “Kurzemes granulas”. Salīdzinot ar tādu pat posmu pērn, iedzīvotājiem pārdoto granulu apjoms pieaudzis apmēram piecas reizes. Mēnesim paredzēto daudzumu izpērk vienā darbdienā dažu stundu laikā, ziņo laikraksts “Ventas balss”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lielo pieprasījumu pēc granulām daļēji radījušas Ukrainā notiekošā kara sekas: sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, ar tām saistītais dabasgāzes sadārdzinājums un neskaidrība par tās turpmāko piegādi, kā arī baltkrievu lēto granulu importa pārtraukšana. Dzirdētas iedzīvotāju sūdzības, ka “Kurzemes granulu” ražotnē nav iespējams pasūtīt kurināmo.

Tai pašā laikā uzņēmuma vadītājs Māris Petrovskis apgalvo, ka pamata ažiotāžai nav un ražotājs pastāvīgi palielina vietējam tirgum paredzēto 15 kg maisos sapakoto granulu apjomu.

Pasūtījumus jūlijam vairs nepieņem

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pagājušajā nedēļā “Ventas Balss” viesojās uzņēmumā, tur valdīja klusums un nekas neliecināja par gaidāmajai apkures sezonai granulas sagādāt alkstošu pircēju uzlidojumiem. Taču šis klusums izrādījās mānīgs. Vēlāk noskaidrojās, ka viss jūlijam paredzētais granulu apjoms jau ir izpārdots, tam pietika ar pāris stundām 4. jūlijā, kad tika uzsākta granulu pārdošana kārtējam mēnesim. Informācija uzņēmuma mājaslapā vēsta: «Pakoto granulu pasūtījumus jūlijam vairs nepieņemam. Lūdzam sazināties ar mums augusta sākumā.»

Petrovskis skaidro, ka uzņēmums visu laiku strādā ar maksimālo jaudu – 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā. Mēnesī tas spēj saražot ap 7 tūkstošiem tonnu granulu. Iedzīvotāju pasūtījumi vasaras mēnešos – jūnijā un jūlijā – jau ir sasnieguši 2 tūkstošus tonnu. Taču uzņēmumam vēl ir arī saistības ar tirdzniecības tīkliem un eksporta piegādēm. Pieaugušais pieprasījums atsevišķos pircējos modinājis spekulatīvus instinktus: bijuši gadījumi, kad kāds iegādājies lielu apjomu granulu un burtiski aiz stūra tās tirgojis par augstāku cenu. Šādus spekulācijas mēģinājumus gan uzņēmums cenšas nepieļaut. Nācies ieviest vienam pircējam pieejamo granulu normu – 10 paletes sezonā, kas atbilst gandrīz 10 tonnām granulu. Tāpat pasūtījumi tagad tiek pieņemti tikai kārtējam mēnesim.

Akcents – vietējais tirgus

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Kurzemes granulām” veltītos pārmetumus, ka viņi it kā domā tikai par savu peļņu un palielina granulu eksportu, bet vietējam tirgum jāiztiek ar mazumiņu, Petrovskis atspēko: «Kopš 2020. gada mēs mērķtiecīgi palielinām maisos pakoto granulu apjomu, akcentu liekot tieši uz vietējo tirgu.» Jāatzīmē, ka pirms diviem gadiem vēl neviens nerunāja par iespējamu enerģētisko krīzi. Valsts bija pārņemta ar kovida pandēmiju.

Tai pat laikā “Kurzemes granulas” 2020. gadu noslēdza ar uzņēmuma vēsturē rekordaugstu maisos sapakoto granulu realizācijas apjomu. Šis produkcijas veids tolaik veidoja 35% no kopējā realizēto granulu apjoma. Pirms diviem gadiem uzņēmums vietējā tirgū realizēja 40% maisos pakoto granulu, bet 60% – nosūtīja eksportam. Tagad tas pako maisos 60% visu saražoto granulu un 60% no šī apjoma pārdod vietējā tirgū. «Mēs zinām, ka daudzi ražotāji palielina granulu eksportu, lai gūtu lielāku peļņu. Mēs, gluži otrādi, apzināti palielinām realizācijas apjomu tieši vietējā tirgū,» skaidro Petrovskis. Taču tik un tā pieprasījums šobrīd pārspēj piedāvājumu.

Pieprasījuma pieaugumu uzņēmumā pamanīja jau šī gada sākumā, bet straujš lēciens notika līdz ar kara sākumu Ukrainā, kad pieprasījums pēc granulām kļuva nekontrolējams. Sākot no marta, Kurzemes granulas vietējiem iedzīvotājiem pārdod 3–5 reizes vairāk maisos sapakoto granulu nekā pagājušā gada attiecīgajos mēnešos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Cenšas piepildīt visus šķūnīšus

Kas tad īsti izprovocējis nekontrolējamo pieprasījumu pēc granulām? Petrovskis nosauc vairākus vērā ņemamus iemeslus. Pirmais un galvenais – radītā ažiotāža, ko izraisījušas baumas, ka granulas kļūs ievērojami dārgākas vai pat vispār nebūs nopērkamas. «Iedzīvotāji cenšas ar granulām piepildīt visus šķūnīšus, kādi vien viņiem ir, nodrošinoties vairākiem gadiem. Tas ir pats sarežģītākais aspekts, ko grūti ņemt vērā realizācijas plānos, jo man nav ne mazākā priekšstata, cik šādu šķūnīšu cilvēkiem ir un kāda ir to ietilpība,» teic vadītājs. Pircēji viņam atzinuši, ka vēlas nodrošināties ar granulām divus trīs gadus uz priekšu.

Daļēji pieaugusī interese par granulām skaidrojama arī ar valsts politiku, kas uzņēmusi kursu uz zaļo enerģiju un fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanu. Pēc Petrovska domām, šis aspekts varēja radīt pieprasījuma palielināšanos ne vairāk par 10%. Vēl apmēram 20% pieaugušo pieprasījumu uzņēmuma vadītājs saista ar to, ka Latvijas tirgū vairs nav pieejamas lētās granulas no Baltkrievijas, kas veidoja 30–40 tūkstošus tonnu gadā. Vidējam patēriņam Latvijas tirgū esot ap 200 tūkstošiem tonnu gadā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Un tomēr visi minētie iespējamie pieprasījuma pieauguma iemesli nesniedz atbildi uz jautājumu: kāpēc mājsaimniecības cenšas mēneša laikā sagādāt granulu krājumus ne tikai visai nākamajai ziemai, bet divām vai pat trim ziemām uz priekšu? Šībrīža granulu patēriņš vietējā tirgū veido tikai 10% no visu Latvijas ražotāju kopējās jaudas, kas sasniedz 2 miljonus tonnu gadā! Granulu deficītam it kā nevajadzētu rasties. Taču viena mēneša griezumā to izraisa tieši paniskā vēlme steigšus piepildīt ar granulām visus iespējamos šķūnīšus.

Cena gada laikā dubultojusies

Petrovskis atceras, ka parasti pats produktīvākais mēnesis granulu realizācijā bijis augusts. Cilvēki atgriezās no atvaļinājuma un bez steigas gādāja granulas gaidāmajai apkures sezonai. Šis gads pārvilcis svītru visām līdzšinējām tradīcijām un paradumiem. Krājumi nākamajai ziemai sākti veidot, kad iepriekšējā vēl nemaz nebija beigusies. Saprotot, ka šis gads būs pilnīgi citāds, “Kurzemes granulas” ieplānoja maksimāli samazināt eksportu un palielināt realizācijas apjomus iekšējā tirgū. Taču reālā situācija pārspēja pat uzņēmuma pielāgotos plānus. Šī gada maijā iedzīvotājiem pārdoto granulu apjoms sasniedza 1,5 tūkstošus tonnu, kas ir piecas (!) reizes vairāk nekā pagājušā gada martā. Jūnijā un jūlijā uzņēmums saņēma pasūtījumus jau 2 tūkstošu tonnu apmērā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Milzīgais pieprasījums pēc granulām neizbēgami nes sev līdzi cenu pieaugumu. Saskaņā ar informāciju “Kurzemes granulu” mājaslapā jūlijā cena par tonnu maisos sapakoto granulu ir 300 eiro bez PVN. Šī cena gan vairs nav aktuāla, tā kā šomēnes granulas vairs netiek pārdotas. Gada laikā granulu cena pieaugusi jau divkārt. Kādu cenu uzņēmums tām noteiks augustā, Petrovskis pagaidām neņēmās prognozēt. Un šeit slēpjas vēl viens iespējamais ažiotāžas iemesls.

Granulas aiziet uz Latvijas otru malu

«Pēdējos mēnešos ļoti liels granulu apjoms aiziet nevis eksportam, bet gan uz citiem Latvijas reģioniem,» pastāstīja Petrovskis. Kādēļ lai vidzemnieki brauktu pēc granulām uz Kurzemi, tērējot dārgo benzīnu? Tāpēc, ka Vidzemē tās tirgo jau par 400 eiro tonnā. Valmieras vai Siguldas iedzīvotāji apvienojas pa diviem trim, noīrē fūri un brauc uz Ventspili pēc granulām. Ņemot vērā, ka cenas starpība sasniedz 100 eiro tonnā, vidzemniekiem tas ir izdevīgs bizness. Petrovskis piebilst, ka maijā tonna granulu Ventspilī maksāja 250 eiro, bet jūlijā – 270.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

«Mēs vienkārši esam spiesti celt cenu, lai vēl vairāk nepiesaistītu citu reģionu iedzīvotāju interesi un ar granulām nodrošinātu ventspilniekus,» atzīst vadītājs. Viņš arī neizslēdz, ka kādā brīdī ažiotāža var beigties – kad beidzot visi šķūnīši būs piepildīti ar granulām līdz pat jumtam. Iespējams, tad arī granulu cena pārstās augt, bet varbūt pat kritīsies.

Bet pagaidām neparasti augstais pieprasījums liek “Kurzemes granulu” darbiniekiem pildīt sev neraksturīgas funkcijas. «Iedzīvotāji aizmirst, ka mēs esam ražošanas uzņēmums, ne tirdzniecības,» atgādina Petrovskis. Tieši tādēļ uzņēmums pieņem pasūtījumus nevis klātienē, bet gan tikai elektroniskajā pastā. Tāds lēmums pieņemts arī drošības apsvērumu dēļ: pa uzņēmuma teritoriju pārvietojas smagā tehnika, un tas var izraisīt satiksmes negadījumu. Darba apjoms tajās nedaudzajās stundās, kad tiek pieņemti pasūtījumi, tādēļ gan nav mazāks. Dienā, kad tiek sākta kārtējā mēneša granulu tirdzniecība, uzņēmuma darbinieki saņem pat vairākus simtus elektrisko vēstuļu stundas laikā.

Bet tas pat nav galvenais, kas šobrīd uztrauc uzņēmuma vadītāju. «Mūsu darbiniekiem nākas uzklausīt ne vien pārmetumus, bet arī aizvainojumus un pat draudus!» atzīst Petrovskis. Viņš neizslēdz, ka šī iemesla dēļ uzņēmums var tuvākajā laikā atteikties no granulu pārdošanas uz vietas un visu realizācijai paredzēto apjomu nodot mazumtirdzniecībai. «Mums jānodarbojas ar ražošanu, jādomā par modernizāciju, nevis to, kā pasargāt savus darbiniekus no agresīviem pircējiem!» saka mūsu sarunbiedrs.

Veikalos granulas ir

Vēl viens mīts, kas provocē milzīgo pieprasījumu pēc granulām, ir tāds, ka var nepietikt izejvielu. Neņemoties gan spriest par kopējo situāciju valstī, Petrovskis ir pārliecināts, ka “Kurzemes granulu” ražotnei tas nedraud: 85% izejvielu uzņēmuma piegādā mātesuzņēmums “Kurekss”. Tas dod vadītājam pamatu apgalvot: uzņēmumam “Kurzemes granulas” ir pietiekami izejvielu un jaudas, lai nesamazinātu un neapturētu granulu ražošanu. Starp citu, uzņēmums sniedz arī granulu piegādes pakalpojumu uz norādīto adresi.

Petrovskis īpaši uzsver, ka uzņēmums neplāno piesaistīt produkcijas cenu valsts subsīdijām, ko valdība piešķir iedzīvotājiem, lai kompensētu kurināmā sadārdzinājumu. «Uz kā rēķina piešķir šīs subsīdijas? Uz iedzīvotāju, nodokļu maksātāju rēķina,» viņš skaidro.

Uzņēmums savu produkciju pārdod ne tikai iedzīvotājiem, bet arī tirdzniecības tīkliem un atsevišķiem veikaliem. Arī šajā granulu realizācijas sektorā pieprasījums aug, taču, kā norāda Petrovskis, tas ir kontrolējams un plānojams.

Ieskatoties pāris veikalos, “Ventas Balss” pārliecinājās, ka granulas pārdošanā ir. Vairumtirdzniecības bāzē trešdien tieši bija pievedums. Tiesa, pārdevējs uzreiz brīdināja: granulas tiek pārdotas pirmām kārtām tiem, kas iepriekš pierakstījušies.

Veikalā “Mājai un Dārzam” bija iespējams brīvi iegādāties granulas 15 kg maisos. Viena maisa cena – 5,99 eiro fiziskajām personām un 6,45 eiro – juridiskajām. Pārdevējs informēja, ka veikalā ir vēl trīs paletes ar sapakotām granulām. Vienā paletē – 65 maisi. Iespējams, veikalā granulas maksā dārgāk nekā uzņēmumā. Toties tās ir pieejamas.

Foto: Kristaps Anškens/ Ventas balss

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (2)

  1. Granulas nav malka un šķūnīšos glabāt var īslaicīgi.Izšķīst par spīti iepakojumam.

  2. Cerams ka tev taisnība, un tie kas sapirkušies pieciem gadiem to izbaudīs. Mērkaķi kuri ar savu pirkšanu izraisīja nenormālu cenu kāpumu.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.