Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Ierobežojumus izglītības iestādes ir izmantojušas kā iespēju attīstīties

Ar Covid-19 saistītos ierobežojumus un izaicinājumus izglītības iestādes ir izmantojušas kā iespēju attīstīt savu darbību, projekta “Skola2030” Zemgales reģiona tiešsaistes konferencē “Praktiski. Lietpratībai” sacīja “Skola2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņa konferencē stāstīja par savu pieredzi, apciemojot dažādas skolas Zemgalē, kā Iecavas vidusskolu, Bauskas valsts ģimnāziju un citas.

Apmeklējot skolas, Oliņa esot sapratusi, ka daudzās iestādēs darbinieki izmantojuši pandēmijas ieviestos izaicinājumus kā iespēju attīstīt skolas darbību un padarīt skolēnus patstāvīgākus. Kā piemēru viņa minēja pirmsskolas bērnus, kurus iepriekš skolotājas dienas beigās pavadīja līdz vecākiem. Pandēmijas laikā skolotāji nevarēja veidot tuvu kontaktu ar vecākiem, un tāpēc ilgtermiņā bērni paši iemācījās saģērbties un iziet ārā no mācību iestādes, kur viņus sagaidīja vecāki.

Tomēr Oliņa arī atzina, ka pandēmija ir atņēmusi sistēmātisko laiku, kur tika plānota noteiktu mērķu sasniegšana.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne skaidroja, ka ir svarīgi apzināties trīs būtiskus faktorus, uz ko balstīt izpratni saistībā ar izglītību.

Pirmais faktors esot sapratne par to, ka sabiedrības procesi pieprasa solidarizēšanos, sadraudzību un kopienas sajūtu. Kā skaidroja Vectirāne, “skola kļūst par atvērtu sabiedrības nervu, kas parāda, cik gatavi mēs esam jaunai domāšanai”.

Domes priekšsēdētāja vietniece atsaucās uz tādiem notikumiem kā pandēmija vai karš Ukrainā, kas liek ievirzīto kompetences balstīto izglītību piemērot praktiskiem piemēriem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Otrais faktors esot sadarbība starp bērnu vecākiem un skolotājiem. Vectirāne skaidroja, ka agrāk sadarbība starp skolotājiem un vecākiem bija iedomājama tikai pirmsskolas izglītības iestādēs, tomēr ir svarīgi arī pārējās izglītības pakāpēs īstenot šīs tuvās attiecības.

Savukārt trešais faktors esot prasība pēc lielākas līderības izglītības iestādēs. Kā skaidroja Vectirāne, arvien vairāk bērnu un viņu vecāku vēlas lielāku teikšanu mācību procesā, tādēļ nepieciešamas hierarhiskas izmaiņas skolās. Esot radusies izteikta vajadzība pēc harizmātiska un aizraujoša vadības stila.

Jau ziņots, ka “Praktiski. Lietpratībai” projekta “Skola2030” organizēta konference, kas notiek visos Latvijas reģionos, kopumā gandrīz 700 skolu un pirmsskolu skolotāji dalās ar savu unikālo pieredzi – savām metodēm un saviem risinājumiem. Katra no piecām reģionālajām konferencēm ir īpaša – tās programmu veido tikai attiecīgā reģiona pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju pieredzes stāsti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

20.aprīlī būs iespējams uzzināt par Rīgas skolotāju stāstiem, bet 26.aprīlī – par Kurzemes skolotāju stāstiem.

28.aprīlī Rīgā notiks noslēguma konference “Virzība. Sadarbība. Atbalsts. Lietpratībai”. Tajā piedalīsies izglītības iestāžu un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāji, kā arī rīcībpolitikas veidotāji, savu uzmanību vēršot uz pārmaiņu vadību skolās.

Noslēguma konferencē plānots runāt par to, kā būt skolai, kurā katrs bērns svarīgs, kā būt skolai, kurā mācās visi, kā būt vadītājam un skolas izaugsmes virzītājam, kā arī par to, kā radīt vajadzību, vēlmi un iespējas skolēnu profesionālajai izaugsmei.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.