Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Ietaupi šķirojot

Sadzīves atkritumi kļūs dārgāki

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
SIA «ZAAO» atkritumus no dalītās vākšanas konteineriem ar melno un dzelteno vāku iztukšo un izved bez maksas.
Publicitātes foto.

Teksts – Sandra Pētersone

Nepieciešamība šķirot sadzīves atkritumus nākamajos 13 gados kļūs arvien aktuālāka ikvienā Latvijas mājsaimniecībā. Rīcība mums visiem būs jāvērtē ne vien finansiāla ieguvuma aspektā, bet arī kā obligāts pienākums, jo 2035. gadā Latvijā poligonos noglabāt drīkstēs tikai 10 procentus no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Tas ir ļoti mazs apjoms, līdz ar to jādomā, kā atkritumus šķirot arvien vairāk, izmantojot gan iepakojuma dalītās vākšanas infrastruktūru privātmājās un daudzdzīvokļu mājās, gan ekolaukumus vai punktus, rosina SIA ZAAO Atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītāja Ginta Gailuma.

Neizkāpjot no gultas
Pašvaldību uzņēmums SIA ZAAO piedāvā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus privātpersonām un juridiskām personām visās Ziemeļvidzemes pašvaldībās, kā arī atsevišķos Malienas un Pierīgas reģiona novados. Uzņēmuma darbības virziens ir atkritumu savākšana, šķirošana, apstrāde, pārkraušana, pārvadāšana, apglabāšana.

SIA ZAAO pēc saviem statistikas rādītājiem secina – ar katru gadu arvien vairāk iedzīvotāju nonāk pie atziņas, ka sadzīves atkritumi ir jāšķiro un viņus to darīt pārliecina finansiālais ieguvums mājsaimniecības budžetā, proti, rēķins par atkritumu apsaimniekošanu samazinās. Taču svarīgi saprast, kā atkritumus šķirot pareizi, pēc noteikumiem, nevis pēc paša izpratnes. Kādas ir iespējas, ja līdz šim pie mājas ir tikai viens konteiners, kurā samet visus atkritumus?

Pašlaik SIA ZAAO 25 apdzīvotās vietās katram savam klientam privātmājā nosūtījusi e-pastā vai pastkastē informāciju par dalīti vākto atkritumu pakalpojumu. Ja klients piekrīt, pie viņa privātmājas ZAAO novieto divus šķirošanas konteinerus – vienu ar dzeltenu, otru ar melnu vāku. Konteiners ar dzelteno vāku ir paredzēts vieglajam iepakojumam – kartonam, makulatūrai, polimēriem, metāla priekšmetiem un citam iepakojumam. Savukārt konteinerā ar melno vāku drīkst ievietot tikai pudeļu un burku stiklu. Šie konteineri ir bezmaksas, un arī to iztukšošana notiek bez maksas, tāpēc mājsaimniecība var ietaupīt. Samazinās nešķirotais apjoms, kas nonāk par maksu iztukšotajā sadzīves atkritumu konteinerā, uzsver G. Gailuma.

Pagaidām ZAAO klienti privātmāju iedzīvotāji dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu izmanto samērā kūtri – Valmierā tie ir 54% privātmāju, Saulkrastos – 39%. Kopumā šādi klienti patlaban ir
3650 privātmājās.

No visa SIA ZAAO savāktā atkritumu daudzuma 2021. gadā 78% bija sadzīves atkritumi, 22% jeb 8736 tonnas – iepakojums un elektroniskie atkritumi, ko var izmantot otrreizējai pārstrādei.

Tāpēc par atkritumu šķirošanas iespējām ir jāstāsta vēl un vēl, uzsver G. Gailuma. Ja kāda lieta nav primārā vajadzība, cilvēks par to neko nezina. Taču arī pašiem iedzīvotājiem ir jāprasa labāki pakalpojumi savam atkritumu apsaimniekotājam. Tā viņi būs ieguvēji – varēs samazināt izdevumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un vienlaikus rūpēties par tīrāku vidi.

Arī daudzdzīvokļu mājas var izmantot ZAAO piedāvāto dalīti vākto atkritumu pakalpojumu. Lai to saņemtu, mājas apsaimniekotājam ir jāraksta iesniegums ZAAO, aicinot uzstādīt šķirošanas konteinerus, un ZAAO tos bez maksas novietos pie mājas un iztukšos.

Kaste, kanna, pudele, spainis
Slēdzot līgumu, ZAAO speciālisti klientam izskaidro, kāda veida atkritumus šajos šķirošanas konteineros drīkst ievietot. Uz dalīti vākto atkritumu konteineriem visā Latvijā, neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja, ir uzlīmes, kādiem atkritumiem tie paredzēti.

Cilvēks bez skaidrošanas pats nesapratīs, kādi sadzīves atkritumi der otrreizējai pārstrādei. Lielākā bēda ir polimēri, – tie tūkstoši iepakojuma veidu, kas ir saražoti, un ne visus tos var pārstrādāt. Piemēram, dalītās vākšanas konteineros nedrīkst mest jogurta, krējuma, margarīna trauciņus, jo tie neder otrreizējai pārstrādei, lai iegūtu izejvielas. Tos var pārstrādāt vienīgi dedzināšanas procesā, lai iegūtu enerģiju. «Kad es mācu cilvēkiem šķirot atkritumus, tad rosinu neskatīties nekādus ciparus, nekādus burtus, kas jauc galvu, bet atcerēties četrus vārdus – kaste, kanna, pudele un spainis. Tos droši var likt šķirošanas konteinerā. Piektā lieta ir visas polietilēna plēves,» padomu dod G. Gailuma.

SIA ZAAO ir radusi iespēju pārstrādei nodot vairākus atkritumu veidus. Turpmāk bez maksas kā šķirotos atkritumus varēs nodot arī polimēra puķu podus, grozus, kastes, kastītes (PP, HDPE), granulētu putuplastu (EPS), organisko stiklu – polimetilmetakrilātu (PMMA), polikarbonātu (PC), polimēra caurules un dārza mēbeles (HDPE, PP), koka un finiera iepakojuma kastes, paletes. Tie jāmet dalītās vākšanas konteinerā, kas paredzēts vieglajam iepakojumam.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pārstrādās arī sadzīves atkritumus
SIA ZAAO aicina iedzīvotājus izmantot iespēju samazināt izdevumus, vedot atkritumus uz ekolaukumiem. Tajos bez maksas no privātpersonām pieņem pudeļu un burku stiklu, papīru, kartonu, polietilēna izstrādājumus – pārtikas, sadzīves ķīmijas un kosmētikas iepakojumam izmantotas pudeles, kannas ar apzīmējumu LDPE un HDPE, PET pudeles, metālu, visu veidu nolietotu, neizjauktu vai neizkomplektētu sadzīves elektrotehniku, luminiscentās spuldzes, baterijas, akumulatorus, koka paletes, logu stiklu un lietošanai derīgus apavus. Ierobežotā daudzumā bez maksas var nodot arī krāsu bundžas – 10 litri no mājsaimniecības gadā, riepas – četras no fiziskas personas gadā. Par maksu ekolaukumā pieņem lielgabarīta atkritumus – mēbeles, matrači u. tml., zaļie un celtniecības atkritumi. SIA ZAAO ekolaukumos var nodot lietošanai derīgu apģērbu, apavus un mājas tekstilu, ko nosūta uz trešajām pasaules valstīm – Indiju, Pakistānu, Āfriku.

Lai palielinātu otrreiz pārstrādājamo atkritumu apjomu, SIA ZAAO sākusi īstenot projektu par bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanu un pārstrādi rūpnīcas «Daibe» izveidei. Rūpnīcas būvdarbi sākās šogad martā, tos plānots pabeigt līdz 2023. gada 1. novembrim.

ZAAO skaidro, ka projekts ir nozīmīgs solis, lai piedāvātu Ziemeļvidzemes iedzīvotājiem iespēju dalīti vākt bioloģiskos atkritumus. Rūpnīcā plānots pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus no sadzīves, dārziem un parkiem, dalīti vāktus pārtikas atkritumus. Pārstrādes procesā iegūs kompostu. Kā blakusproduktu iegūs biogāzi, ko izmantos siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.


Gints Kukainis, SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs

Atkritumu apsaimniekošanas plānošana ilgtermiņā ir viens no nozīmīgākajiem jautājumiem vides politikā ne tikai ES, bet arī Latvijā, kas sekmēs virzību uz Eiropas nosprausto zaļo kursu un pāreju uz klimatneitralitāti. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. – 2028. gadam sabiedrībai liks krasi mainīt attieksmi pret atkritumiem, ne tikai akcentējot aktīvāku šķirošanu, bet arī palielinot atkritumu pārstrādi, lai Latvija līdz 2035. gadam poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu samazinātu līdz 10% no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma.

Gan pēc šī plāna, gan arī pēc ES direktīvām mums visiem kopā Latvijā nākamajos gados ir jāvirzās aprites ekonomikas virzienā, kas paredz materiālu un produktu koplietošanu, iznomāšanu, atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi pēc iespējas ilgāk.

Tas nozīmē, ka mums jācenšas aizvien mazāk izmantot tādus iepakojuma veidus, kas nav pārstrādājami, jau veikalā iegādājoties preces tādā iepakojumā, ko var nodot otrreizējai pārstrādei. Tā ievērojami mazināsim savu ekoloģisko pēdu. Visi sadzīves atkritumi, ko otrreiz nevar pārstrādāt, nonāk atkritumu apglabāšanas šūnā, un mēs, visi nodokļu maksātāji, par tiem maksājam dabas resursu nodokli. Dabas resursu nodokļa likme par katru sadzīves atkritumu tonnu, ko apglabā poligonos, pieaug ar katru gadu un palielina maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu mājsaimniecībām. Šogad likme ir jau 80 eiro par tonnu, 2021. gadā tā bija 65 eiro. 2023. gadā tie būs 95 eiro par tonnu. Kāpums ir straujš. Tas ir valsts uzliktais nodoklis par atkritumiem, kas nav pārstrādājami, izdarot lielāku spiedienu uz sabiedrību, lai atkritumus vairāk šķirotu.

Sabiedrībai ir jāapzinās, ka nešķiroti sadzīves atkritumi ar katru gadu kļūs arvien dārgāki. Līdz ar to cilvēkiem jāpārdomā savi paradumi un jāmeklē iespējas, kur viņi maksimāli tuvāk dzīvesvietai var šķirot sadzīves atkritumus. Es dzīvoju lauku viensētā, tāpēc man nav pieejams ZAAO dalītas atkritumu vākšanas pakalpojums, taču man ir pieejams ekopunkts pagastā un ekolaukums tuvākajā pilsētā – Smiltenē. Viss sākas no šķirošanas katrā mājsaimniecībā, manā gadījumā – virtuvē.

ZAAO ir izveidojis sadzīves atkritumu šķirošanas infrastruktūru, kurā ietilpst ekopunkti, ekolaukumi un iespēja dalīti vākt atkritumus privātmājās. Ja cilvēks dzīvo teritorijā, kur esam izveidojuši dalīti šķiroto materiālu savākšanu – uzstādījuši papildu konteinerus iepakojumam un stiklam, ko var izmantot bez maksas, tad viņš var mazināt nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu un izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu. Aicinām iedzīvotājus aktīvāk izmantot šo iespēju! Pēc statistikas par noslēgtajiem līgumiem redzam, ka pagaidām cilvēki nav aktīvi šī pakalpojuma izmantošanā, varbūt par to nezina. Ja atkritumus šķiro mājsaimniecībās, tad mums, atkritumu apsaimniekotājiem, ir jāiegulda mazāk laika un darba, lai pāršķirotu savāktos atkritumus. Tā savāktais materiāls ir kvalitatīvāks un daudz gatavāks otrreizējai pārstrādei. Te arī ir ekonomiskais ieguvums, un mēs vērtējam, cik tālu varam aiziet ar dalīti vāktajiem šķirotajiem atkritumiem. Labprāt spertu nākamos soļus, tāpēc vēlamies, lai cilvēki aktīvāk piesakās šim pakalpojumam. Aicinām sabiedrību būt atbildīgai un izvēlēties videi draudzīgu iepakojumu, kas otrreiz pārstrādājams. No savas puses nodrošināsim iepakojuma savākšanu un sagatavošanu otrreizējai pārstrādei. Ar dabas un tehnoloģiju parku «Urda» rīkojot gan ģimenes dienas, gan izglītojot skolas, cenšamies informēt sabiedrību un stāstīt par atkritumu ceļu, par lietām, ko katrs ikdienā varam mainīt, lai tas ikvienam būtu finansiāli izdevīgāk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pārstrādei nodotas pirmās depozīta iepakojuma tonnas

Sandra Pētersone

Kopš šogad, 1. februārī, Latvijā oficiāli sāka darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem, vairāk nekā divos mēnešos pārstrādei nodotas 125 tonnas depozīta iepakojuma.

Depozīta sistēmu Latvijā pārvalda SIA «Depozīta iepakojuma operators» (DIO), kurā apvienojušies gan vietējie, gan Baltijas vadošie dzērienu ražotāji. Iepakojuma pārstrādes atbildīgā puse ir lielākais PET pārstrādes uzņēmums Baltijas valstīs – a/s «PET Baltija».

Nepiesārņots materiāls
Depozīta iepakojumu uzskaites un šķirošanas centrā apstrādātas un pārstrādei nodotas pirmās
85 tonnas PET iepakojuma, savukārt izvešanai sagatavotas 40 tonnas alumīnija iepakojuma, informē DIO mediju koordinatore Dārta Katrīne Salna.

Pirmās iepakojumu kravas nogādā pārstrādei uz pašmāju uzņēmumu a/s «PET Baltija» un Vācijas uzņēmumu «Novelis Deutsch-land GmbH». Tērauds nonāk pie vietējā uzņēmuma SIA «Tol-mets», savukārt stiklu pārstrādā Lietuvas uzņēmums «Kauno stiklas». No pārstrādātā materiāla varēs ražot jaunu dzērienu iepakojumu, apdares materiālus, stikla flīzes, auto detaļas u. tml.

«Depozīta sistēmas priekšrocība ir tā, ka varam iegūt tīru un ar sadzīves atkritumiem nepiesārņotu materiālu, kuru var simtprocentīgi pārstrādāt, turklāt šāda materiāla izmantošanai ir plašākas iespējas. Pirms iepakojumu nodošanas pārstrādātājiem materiāls tiek uzskaitīts, sašķirots un sapresēts ķīpās, lai transportēšana būtu pēc iespējas efektīvāka. Pašlaik pārstrādei nodoto PET pudeļu apjoms ir līdzvērtīgs 2850 kubikmetriem, kas ir apmēram tikpat liels kā olimpisko spēļu peldbaseina tilpums. Bez depozīta sistēmas liela daļa šī iepakojuma nonāktu dabā vai tiktu apglabāti poligonu atkritumu kalnos,» stāsta DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

A/s «Latvijas Valsts meži» (LVM) Austrumvidzemes Silvas iecirkņa mežkopis Normunds Vīksna teic – vēl ir pāragri secināt, vai pēc depozīta sistēmas ieviešanas tukšās pudeles un skārdenes piepilsētu mežos cilvēki izmet mazāk. Smiltenes piepilsētas mežos var redzēt gan vecāku iepakojumu, gan arī vizuāli svaigāku, kas izmests atkritumu urnās LVM atpūtas vietās.

«Ir atpūtnieki, kuri diemžēl savas divas iztukšotās pudeles neliek mašīnā un neved atpakaļ. Jāņem vērā arī tas, ka depozīta sistēmā nevar nodot, šampanieša pudeles, alkoholisko dzērienu blašķītes un tamlīdzīgi,» norāda Normunds Vīksna.

DIO atgādina, ka depozīta sistēmā var nodot nebojātu stikla un plastmasas (PET) iepakojumu, metāla skārdenes, kurās bija iepildīti bezalkoholiskie dzērieni, alus un alkoholiskie dzērieni līdz 6% saturam, ja uz dzēriena etiķetes skaidri nolasāms svītrkods un Latvijas depozīta sistēmas zīme.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ražo pat mugursomas
Viens no izplatītākajiem bezalkoholisko dzērienu iepakojumu veidiem ir PET. Viss Latvijas depozīta sistēmā savāktais PET materiāls nonāk pārstrādei uzņēmumā a/s «PET Baltija», kas ir viens no lielākajiem PET pudeļu pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā. «Aprites ekonomikai attīstoties, aug savāktā materiāla vērtība, parādās aizvien jaunas idejas un tehnoloģijas savākto polimērmateriālu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai. Jau tagad PET materiālu plaši izmanto ne tikai jaunu PET pudeļu ražošanā, no tā top arī PET plēve pārtikas un nepārtikas preču iepakošanai, spriegošanas lentes, ko izmanto mēbeļu un citu lielgabarīta produktu iepakojumā, pildvielas segām, tepiķi, celtniecības materiāli, skaņas izolācijas risinājumi un pat poliestera apģērbs. Viens no populārākajiem brīvā laika mugursomu zīmoliem nesen sācis ražot somas no pārstrādātām PET pudelēm. Augot pārstrādāta PET materiāla izmantošanas iespējām, aug arī tā vērtība,» komentē a/s «PET Baltija» valdes priekšsēdētājs Salvis Lapiņš.

Vērtīgākais veids
Viens no vērtīgākajiem iepakojumu veidiem ir alumīnija skārdenes. Katru gadu Eiropā patērē līdz 50 miljardiem skārdeņu, padarot to par vienu no populārākajiem dzērienu iepakojumiem pasaulē. Alumīnija skārdenes ir viens no ilgtspējīgākajiem iepakojumu veidiem, jo sastāv no vidēji 70% pārstrādāta metāla.
Efektīvai alumīnija pārstrādei ir nepieciešams pastāvīgi liels izejmateriālu apjoms, tādēļ Eiropā strādā neliels skaits alumīnija pārstrādātāju, skaidro M. Stūrītis. DIO savāktā materiāla pārstrādi nodrošina Vācijas uzņēmums «Novelis Deutschland GmbH», vadošais izlietoto dzērienu skārdeņu pircējs un pārstrādātājs pasaulē, kas ik gadu pārstrādā vairāk nekā 74 miljardus skārdeņu.

Alumīnija skārdeņu vidējais dzīves cikls ir pāris mēneši. Ar mūsdienu tehnoloģiju iespējām pārstrādāta skārdene var atgriezties veikalu plauktos 60 dienu laikā. Būtiski, ka alumīnijs var tikt pārstrādāts neierobežotu reižu skaitu un no tā iespējams izgatavot ne vien jaunus dzērienu un pārtikas produktu iepakojumus, bet arī, piemēram, auto detaļas un citus vērtīgus priekšmetus, uzsver DIO.

Tikai ar depozīta zīmi
No februāra tirgū laisti vairāk nekā 49 miljoni ar depozīta zīmi marķētu produktu. DIO informē, ka lielākie tirgotāji nolēmuši no 1. maija dzērienu iepakojumus bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņemt, lai līdz ar pārejas perioda beigām šī gada 31. jūlijā veikalu plauktos atrastos tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti produkti.

«Tas nozīmē, ka iedzīvotāji arvien mazāk iegādāsies dzēriena iepakojumu bez depozīta zīmes, ko sistēmā nevar nodot. Arvien lielākai sabiedrības daļai ir iespēja izmantot depozīta sistēmu, ko apliecina arī dati, – martā viens cilvēks vienā depozīta punkta apmeklējuma reizē nodeva vidēji piecus iepakojumus, bet maijā šis skaits pieaudzis jau līdz 12 iepakojumiem,» aktuālo situāciju komentē M. Stūrītis.

Pēc DIO sniegtās informācijas, līdz 12. maijam depozīta sistēmā nodoti jau 14 miljoni tukšo depozīta iepakojumu.

Ja tomēr nesaplacinātu iepakojumu ar Latvijas depozīta zīmi neizdodas nodot taromātā, DIO aicina sūtīt depozīta punkta adresi, veikala nosaukumu, nodošanas laiku un iepakojuma fotogrāfiju ar labi nolasāmu svītrkodu un depozīta zīmi uz e-pastu: jautajumi@dio.lv vai tālruņa numuru +371 20224214 lietotnē «WhatsApp».

Pirms depozīta iepakojuma nodošanas pārstrādātājiem materiālu uzskaita, sašķiro un sapresē ķīpās, lai transportēšana būtu pēc iespējas efektīvāka. 
Foto – «Depozīta iepakojuma operators»

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.