Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Inflācija uzstāda šī gadsimta rekordu

Patēriņa cenu līmenis turpina kāpt visā pasaulē. Tām līdzi kāpj arī iedzīvotāju bažas par nākotni un virsrakstu daudzums par draudošo enerģētikas krīzi un iespējamo recesiju Eiropā un ASV. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu pieaugums Latvijā šī gada jūnijā sasniedza 19,3%. Salīdzinot ar maiju, patēriņa cenās reģistrēts 2,4% pieaugums.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Dabasgāze cena pasaules izejvielu tirgū ir būtiski augusi un virza uz augšu patēriņa cenu līmeni visā pasaulē. Jūnijā dabasgāzes cenu kāpināja Krievijas gāzes piegādes samazinājums Vācijai un Itālijai, kā arī ugunsgrēks dabasgāzes ieguves stacijā ASV. Augstais pieprasījums un gan esošie, gan iespējamie dabasgāzes piegāžu pārtraukumi no Krievijas gāzes atkarīgajai Eiropai veicina bažas par enerģijas pietiekamību Eiropas ražotājiem un iedzīvotājiem tuvākajā nākotnē. Atsevišķi mediji dabasgāzi šobrīd sauc par “jauno naftu”, tai kļūstot par nozīmīgu ģeopolitiskās stratēģijas rīku.

Augstās dabasgāzes cenas ceļ arī citu energoresursu izmaksas un cenas kā rezultātā ar mājokli saistītās cenas Latvijā pagājušajā mēnesī bija būtiskākais inflācijas virzītājs un gada griezumā pieauga par 40%. Gāzes cena jūnijā bija par 106% augstāka kā pirms gada. Latvijas elektrības cena “Nordpool” biržā jūnijā reģistrēja visu laiku augstāko rādītāju. Tas uzreiz atspoguļojas to elektrības patērētāju rēķinos, kas ir izvēlējušies biržai piesaistīto dinamisko tarifu, bet tie, kam ir fiksētie tarifi kāpumu izjutīs ar laika nobīdi.

Elektrības cena gada griezumā jūnijā pieauga par 63%. Pagājušajā mēnesī stājās spēkā tarifu kāpums Rīgas ūdens pakalpojumiem, kā arī siltumenerģijas tarifi atsevišķās Latvijas pilsētās – siltumenerģijai reģistrēts par 51% augstāks cenu līmenis, nekā pirms gada. Būtisku kāpumu ar mājokli saistītajām cenām datos varēs novērot arī nākamajā mēnesī – jūlija sākumā stājās spēkā Latvijas Gāzes paaugstinātie tarifi, kā arī vairāku Latvijas pilsētu siltumapgādes tarifi piedzīvoja kāpumu. Priekšā arī “Rīgas Siltuma” tarifu kāpums šī gada rudenī.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Arī lielākā patēriņa groza sastāvdaļa – pārtika – reģistrēja ievērojami augstāku cenu līmeni, nekā pirms gada. Pārtikas preču cenas gada griezumā pieaugušas par 22,5%. Visbūtiskāk cenas augušas piena produktiem un olām (+30,7%), maizei un graudaugiem (+24,7%) un gaļas izstrādājumiem (+17,3%). Pārtikas inflācija uzņem apgriezienus visā Eiropā. Eiropas Centrālās Bankas (ECB) analīzē norāda, ka pārtikas cenas reģionā, visticamāk, saglabāsies augstas, neskatoties uz pārorientēšanos prom no Krievijas un Baltkrievijas piegādātājiem, pieaugumu vietējās ražošanas apjomos un Eiropas pašpietiekamo lauksaimniecības sektoru. Augošās mēslojuma cenas nozīmēs tālāku pārtikas produktu cenu kāpumu arī nākamgad. Ievērojami augstāko pārtikas cenu līmeni Baltijas valstīs ECB skaidro ar šo valstu lielāku mēslojuma un lauksaimniecības produktu importa apjomu no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Papildus lielākai atkarībai no tuvumā esošajām valstīm, Baltijas valstis ir mazas, atvērtas ekonomikas – tās būtiskāk ietekmē svārstības starptautiskajos izejvielu tirgos, nekā tas ir lielāku Eirozonas valstu gadījumā.

Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenas jūnijā gada griezumā pieauga par 32%, bet degvielas cenas par 60%. Pasaules naftas cena jūnijā pirmajā pusē virzījās uz augšu, bet no jūnija vidus sāka lejupslīdi, jūlija sākumā piedzīvojot būtisku kritumu un sasniedzot 100 ASV dolāru par barelu atzīmi (salīdzinot ar 123 dolāriem augstākajā punktā jūnijā).

Kritums skaidrojams ar tirgus dalībnieku bažām par iespējamo recesiju un no tās izrietošo naftas pieprasījuma samazināšanos. Jāatzīmē, ka naftas nākotnes līgumi tuvākajam laikam ir ievērojami augstāki, nekā tālāku mēnešu līgumu cenas, norādot, tuvākajā laikā pieprasījums saglabāsies augsts. Augstās cenas īstermiņā nodrošina arī piedāvājuma puses ierobežojumi, ko rada darbinieku streiks Norvēģijā un ražošanas pārtraukumi Lībijā. Papildus recesijas bažām, Šanhajā atjaunota masveida covid-19 testēšana, kas var nozīmēt jaunus aktivitātes ierobežojumus Ķīnā, slāpējot cerības par naftas pieprasījuma atjaunošanos. Kā zināms, Ķīna ir lielākais naftas importētājs pasaulē un tur ieviestie ierobežojumi būtiski ietekmē naftas tirgu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijā patēriņa cenu līmenis vēl turpinās kāpt un nostabilizēsies gada nogalē. Visticamāk, ka vidējais cenu pieaugums šogad būs tuvu vai pārspēs 2008.gada rādītāju, kad gadā vidēji tika reģistrēta 15,4% augsta inflācija. Atjaunotas inflācijas un citu ekonomikas indikatoru prognozes “Swedbank” publicēs augustā.

Teksts: Laura Orleāne, “Swedbank” ekonomiste

Foto: Pixabay.com

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.