Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

IZM piedāvā atteikties no budžeta vietām, vairumam studējošo liekot maksāt līdzmaksājumu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo, aģentūra LETA noskaidroja IZM.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Ilustratīvs attēls no izm.gov.lv

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un dabas zinātņu un tehnoloģiju studijās (STEM), veselības aprūpes, pedagoģijas studentiem.

IZM norāda, ka gan vietējo organizāciju, gan starptautisko ekspertu analīze un secinājumi rāda, ka, neskatoties uz atsevišķu jomu sasniegumiem, Latvijā hroniski netiek izmantots augstākās izglītības potenciāls. Gadījumā, ja arī turpmāk augstākās izglītības potenciāls netiks pilnībā izmantots, Latvijas valsts attīstība iepaliks no citām valstīm nepietiekama cilvēkkapitāla dēļ. Tāpat esošā sistēma veicina sociālekonomisko nevienlīdzību, kas ilgtermiņā veicinās sociālo sadrumstalotību. Latvija jau tagad ir valsts ar augstu nevienlīdzības līmeni, un, neizmantojot augstāko izglītību gan kā tautsaimniecības attīstības dzinēju, gan kā tālredzīgu sociālās politikas elementu, valsts attīstība nesasniedz pilnu potenciālu, un tas ietekmē visu iedzīvotāju dzīves līmeni.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai mazinātus šos riskus un veicinātu Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību, IZM ieskatā nepieciešami kompleksi strukturālie risinājumi augstākajā izglītībā, kas fokusējas uz trīs virzieniem: pārvaldību, politikas mērķiem atbilstošu finansējumu un cilvēkresursiem.

Līdz šim ir veiktas reformas augstskolu iekšējā pārvaldībā, zinātnes finansēšanā, ieviešanā ir jauns doktorantūras modelis, līdztekus norit darbs pie jauna akadēmiskās karjeras modeļa, kā arī drīzumā sāksies augstākās izglītības institūciju konsolidācijas projektu sagatavošana un īstenošana. Lai varētu sekmīgi reformēt augstākās izglītības nozari un izmantot to valsts attīstības un starptautiskās konkurētspējas mērķim, ir nepieciešams pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas ļaus veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību, kā arī efektīvu resursu izmantošanu, uzskata IZM.

Lai šo paveiktu, tiek piedāvāts turpināt attīstīt jau esošo trīs pīlāru modeli, pastiprinot tā stiprās puses un koriģējot vājās. Primārais mērķis ir veicināt sistēmas kvalitāti caur resursu pieejamību un mainīt fokusu no procesa uz noteiktiem rezultātiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

IZM piedāvā ieviest sociālās budžeta vietas maznodrošinātajiem, garantējot ikvienam ar šo statusu studijas par brīvu valsts augstskolās. Tikmēr STEM jomās gan pilna, gan nepilna laika studējošajiem tiktu piešķirts valsts nodrošināts līdzfinansējums, bet studējošā līdzmaksājums būtu 600 eiro par studiju gadu, kuru valsts dzēstu, ja studējošais absolvētu augstskolu.

Pedagoģijas un veselības programmās gan pilna, gan nepilna laika studējošiem IZM arī piedāvā valsts nodrošinātu līdzfinansējumu, paredzot, ka studējošā līdzmaksājums būtu 1000 eiro par studiju gadu, kuru valsts dzēstu, ja studējošais absolvē augstskolu un strādā izglītības vai veselības aprūpes iestādē.

IZM ieskatā būtu nepieciešams noteikt, ka studējošā līdzmaksājums par studiju gadu būtu 600 eiro prioritārajās jomās studējošajiem un 1000 eiro pārējās jomās studējošajiem, ko būtu iespējams segt pēcapmaksas veidā, izmantojot valsts galvoto kreditēšanas sistēmu neatkarīgi no studējošā un viņa ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt visās valsts koledžās studijas būtu valsts pilnībā apmaksātas.

IZM skaidro, ka patlaban lielākā daļa no studējošajiem (60%) maksā pilnu studiju maksu, veidojot faktiski sociāli regresīvo sistēmu, kur iespēja iegūt budžeta vietu (40% no studējošiem) korelē ar ģimenes labāku sociāli ekonomisko stāvokli.

IZM rosina paplašināt stipendijas “Studētgods” saņēmēju loku, ietverot arī bāreņus un personas ar invaliditāti, kam ir nepieciešams atbalsts.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pie bezmaksas studijām saskaņā ar IZM plānu tiktu arī tie, kuri studijas sāktu, noslēdzot valsts aizsardzības dienestu.

IZM pārliecināta, ka ar mērķētu sociālo atbalstu un relatīvi zemu līdzmaksājumu augstākā izglītība kļūtu pieejamāka tiem studējošajiem, kas, saglabājoties līdzšinējai sistēmai, studētu par maksu, savukārt tiem studentiem, kuri iestātos budžeta vietās, bet kuriem vienlaikus būtu nepieciešams finansiāls atbalsts, tāds būtu pieejams, un valsts to garantētu. Tāpat arī ir plānots palielināt stipendijas apmēru un kopējo stipendiju skaitu, lai nodrošinātu plašāku finansiālā atbalsta pieejamību studējošajiem.

Tāpat IZM piedāvātajā koncepcijā plānots, ka darba devēju ieguldījumi, apmaksājot darbinieku studijas vai maksājot praktikantiem stipendijas, vairs netiktu aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz ar to IZM plāno, ka darba devēji būtu ieinteresēti ieguldīt augstākajā izglītībā, savukārt topošie studenti varētu izvērtēt dažādu programmu kvalitāti atbilstoši darba devēju gatavībai par tām maksāt. Jau šobrīd ar iedzīvotāja ienākuma nodokli netiek aplikti maksājumi par darbinieku dalību tālākizglītības kursos, līdz ar to nepieciešams ieviest vienotus principus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis paredz, ka valsts divkāršotu ieguldījumu augstākajā izglītībā, palielinot valsts finansējumu uz vienu studējošo un paaugstinot augstskolām snieguma finansējuma apjomu. Diferencētu kritēriju (doktora grādu ieguvušie, nodarbinātie kvalificētajos amatos u.c.) piemērošana atbilstoši valsts augstskolu tipoloģijai (sākot ar zinātnes universitātēm) ļautu augstākās izglītības iestādēm sasniegt izcilību dažādās jomās un veicinātu to stratēģisko specializāciju. Viens no plānotajiem atbalstiem izcilības stiprināšanai ir Latvijas augstākās izglītības iestāžu dalība Eiropas Universitāšu iniciatīvā, kas ir Eiropas Savienības atbalstīti Eiropas vadošo universitāšu konsorciji.

Minēto plānu IZM vēlētos sākt ieviest pēc gada, sākot ar 2023./2024.studiju gadu.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.