Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

IZM: Uzlabojot proporciju līdz 12 skolēniem uz vienu pedagogu, skolotāju algas palielinātos par 20%

Uzlabojot skolotāju un skolēnu proporciju novadā līdz 12 skolēniem uz vienu pedagogu, iespējams celt pedagogu algas par apmēram 20%, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols (K).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Publicitātes foto ar ilustratīvu nozīmi.

Viņš atzina, ka skolotāju un skolēnu proporcija ir labs mehānisms skolotāju algu pacelšanai. Piemēram, ja proporcija no 12 bērniem uz skolotāju mainās līdz 13 bērniem uz skolotāju, tad pedagoga bruto alga palielinās par 130 eiro.

Pašlaik lielākās skolotāju un skolēnu proporcijas ir Rīgā un Pierīgā. Rīgā proporcija ir 13,1, Ādažu novadā 15,4, Mārupes novadā 15,1, Olaines novadā 13,8, bet Ķekavas novadā – 13,9.

Savukārt zemākās proporcijas ir Ventspils novadā, kur tā sasniedz 6,3 skolēnus uz vienu pedagogu, Rēzeknes novadā – 6,8, Balvu novadā – 6,6 un Preiļu novadā – 7,1.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Diskutējot par vidējo darba samaksu pedagogiem 2021./2022.mācību gadā, Ozols prezentēja, ka lielākās pedagogu algas ir Mārupes novadā, kur pedagogu vidēja mēneša likme bruto ir 1094 eiro, Olaines novadā 1097 eiro, Ķekavas novadā 1071 eiro un Ādažu novadā – 1025 eiro.

Savukārt zemākās darba algas pedagogiem ir Preiļu novadā, kur pedagogu vidējā mēneša likme bruto ir 840 eiro, Līvānu novadā 863 eiro, Balvu novadā 848 eiro un Alūksnes novadā 861 eiro.

Papildus Ozols prezentēja patreizējo pedagogu slodžu īpatsvarus novados. Vislielākās kontaktstundas patreiz ir Balvu un Augšdaugavas novados, kur vidēji pedagogu darba slodzes sastāda 80% kontaktstundas, savukārt Preiļu un Ludzas novados – 78% kontaktstundas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viszemākās kontaktstundas patreiz ir Saulkrastu novadā, kur vidēji pedagogu darba slodzes sastāda 67% kontaktstundas, tam seko Talsu novads, Valkas novads un Ķekavas novads, kur pedagogu darba slodzes sastāda 68% kontaktstundas.

Sēdes laikā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanga izrādīja neapmierinātību par to, ka nav saredzams iecerētās izglītību tīklu sakārtošanas reformas gala mērķis. Tāpat Vanaga izcēla, ka joprojām netiek pilnvērtīgi izmantoti Izglītības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam izteiktie principi.

Tomēr Ozols uzsvēra, ka, tikai sakārtojot skolu tīklu, var iegūt optimālus resursus, kas veicinātu algas celšanu. Nesakārtojot skolu tīklus, neesot saredzama jēga celt algas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jau ziņots, ka LIZDA aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku.

Pēc jūnija vidū notikušā piketa un tam sekojošās tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (K) Vanaga sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija nepiekāpās nevienā no trijām pedagogu izteiktajām prasībām.

Piketa trīs galvenās prasības bija sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (9)

  1. Jāsaprot, ka sakārtot skolu tīklu patiesībā nozīmē lauku skolu mērķtiecīgu likvidāciju. Bet kur lai mācās tie bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ nespēj integrēties 25-30 skolēnu klasē un kuriem nepieciešama individuāla pieeja, ciešāka sadarbība ar skolotāju?!

    5
    1
  2. Kuras ir svarīgākas – bērnu vai pieaugušo intereses? Skolēnu nav tik daudz, lai darbu saglabātu visi skolotāji. Labākie jāpatur, bet pārējiem jāpārkvalificējas par skolotāju palīgiem, asistentiem, interešu izglītības pedagogiem, nometņu vadītājiem, privātskolotājiem, pašnodarbinātajiem utt. utjp., kā to brīvā darba tirgus apstākļos jau 30 gadu dara citu profesiju pārstāvji.
    Bauskas novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteja strādā katra mēneša 2. trešdienā plkst. 9.00, tātad šomēnes – nākamtrešdien, 13. jūlijā. Nodokļu maksātāji, īpaši invalīdu vecāki, saviem priekšstāvjiem lūdz proaktīvu, racionālu, izsvērtu un nekavējošu pārvaldītā reģiona skolu tīkla sakārtošanu. Visas cerības uz Jums Raiti Ābelnieka, Jāni Dūmiņa, Vilni Gailuma, Solveig Lineja, Ingmār Līdaka, Rihard Melgaiļa, Init Nagņibeda, Jāni Kalniņa un Juri Krieva kungs un kundze. Komiteju vada Raitis Ābelnieks, bet viņa vietnieks ir Juris Krievs.
    Pašlaik «kaķi velk aiz astes» gadiem, astei asiņojot un kaķim brēcot. Lielāka atdeve ir no labi apmaksātiem speciālistiem. Tikai ar nabaga domāšanu var cerēt, ka sadalot visiem pa drusciņai, apkaimē būs pārtikšana.

    1
    1
  3. Tāpēc ir skolotāju palīgi. Vai tad pašvaldība nevar pašas dibinātajās, uzturētajās izglītības iestādēs algot vajadzīgos atbalsta speciālistus? PR darbiniekiem ir nauda, bet bērniem nav!?

  4. Aizejiet paskatīties uz Bauskas 2. vidusskolu, cik lielu darbu sākumskolas skolotāji un viņu palīgi iegulda pagarinātajā grupā, liekot bērniem izpildīt mājasdarbus, tādejādi ceļot skolēnu mācību sasniegumus un atbalstot vecākus, no kuriem lielākā daļa strādā pilnu slodzi, daži tirdzniecībā darbu beidz pl. 22, un maksā nodokļus. Man ir pieredze, ka lauku skolā visas četras klases ir atstātas savā vaļā klasēs vispār bez skolotāja uzraudzības.

    6
    1
  5. Labdien. 1.Nozīme laikam ir no Bauskas 2.vsk. tapēc tāda slavas dziesma. Taču man ir pavisam cita pieredze. Attālināto mācību laikā manam dēlam(lauku skola) viss bija zināms svētdienas vakarā par nākošās nedēļas stundām un uzdoto, taču manai draudzeei meita mācās Bauskas 2.vsk 2.klase un viņa nekad nezināja, kās būs vajadzīgs nākošajai nedēļai, vai kad būs tiešsaiste vēl pirmdienas rītā. Ja manam dēlam bija 80% tiešsaistes, tad 2.vsk labi ja 30% visu laiku uzdoti darbi un vis. Tākā nevajag “‘nolikt”‘ lauku skolas. 2. nepatīkami klausīties, kā tiek pazemoti lauku skolotāji un skolēni. Tikko šie skolotāji no lauku skolām sāk darbu Bauskā, tā kļust par profesionāļiem. Smieklīgi, visi šie skolotāji studējuši vienās augstskolās. 3. Vai jāsoda cilvēki, kuri dzīvo laukos, ar sliktiem ceļiem, slēgtām skolām, medpunktiem, pastu un tt. Vai tas nav cilvēktiesību pārkāpums? 4. Pilsētā, kur iedzīvotāju skaits ir liels 12 skolēni klasē un lauki, kur palikuši pāris tūkstoši. Vai nebūtu pareizāk noteikt skolēnu skaitu klasē pēc novada iedzīvotāju skaita? Kā var salīdzīnāt Mārupi un Bausku, kur nav jaunu dzīvojamo namu. 4. skolotāji, sadodiet tak savai LIZDA, jo viņi tak domā tikai par lielajām skolām, taču naudiņu paņem arī no muļķa laucinieķiem, kuri strādā saņemot 830.00 par likmi. 5. Kur liksim bērnus ar mācību traucējumiem? Vai pilsētas skolās, kur ir 25 skolēni klasē, viņš varēs mācīties. Visu laiku runājam vienu, ka domājam par viņeim, taču darbība pavisam cita. Ar šo mēs ejam uz analfabētismu, jo paliks tikai pilsētas skolas uz kurām diez vai visi vecāki varēs palaist savus bērnus.

  6. Ja Jums būtu bērns ar īpašām vajadzībām, tad varētu dzīvē pārliecināties, cik «augstā» līmenī pašlaik ir speciālā izglītība Bauskas un bijušā Iecavas novadā. Nevienam nenovēlu palaist bērnu pie bērnudārza audzinātājas un auklītes, kurām tiko būtiski pazeminātas algas, kā arī palaist skolēnu speciālā skolā, kuras atsevišķa/as skolotāja/as Montesorī kursos sāka mācīties tikai 2019. gadā, kad pasaulē efektīvas alternatīvās metodes zināmas jau ilgu laiku. Man zināma strādājoša mamma, kas kooperējoties ar citu mammu, savu atvasi ar otru bērnu pārmaiņus ved ikdienā uz speciālo skolu ārpus Bauskas novada. Vai viņām ir viegli?
    Izņēmu bērnu no speciālā dārziņa, jo asistente atzina, ka citi bērni atklāti manu kaitina un kacina, bet audzīte tam nepievērš uzmanību. Turpretim visiem bija zināms, cik slikti mans uzvedas. Mūsu laikā no tās grupiņas aizgāja prom vismaz trīs bērni, ieskaitot mūsējo. Viena tētis sacīja, ka audzīte atstumj bērnu, otra, ka iestāde nepilda solīto.
    Zemo algu dēļ, speciālajās iestādēs palikuši strādāt entuziasti; tie, kuriem nav kur iet; un tie, kuriem patīk vara. Nav pieņemami, ka veselie «iegrūž» slimos vēl dziļākā izmisumā un bezcerībā.

  7. Savā komentāra es nepieminēju bērnus ar īpašām vajadzībām, bet gan ar mācīšanās traucējumiem, kuri tiek integrēti skolās.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.