Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Izsolēs ir pārdota jau praktiski visa pieejamā Inčukalna gāzes krātuves jauda; mājsaimniecībām dabasgāze ziemā būs

Ir redzams, ka tirgotājiem ir milzīga interese un pašlaik izsolēs ir pārdota praktiski visa pieejamā Inčukalna gāzes krātuves jauda, intervijā aģentūrai LETA saka dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums, vai Baltijas un Somijas gāzes apgādes reģionā pietiks gāzes, lai apmierinātu visas vajadzības. Bariss uzsver, ka tādēļ absolūti kritisks elements mūsu kopējā gāzes tirgus apgādē ir topošais sašķidrinātās gāzes terminālis Paldiskos Igaunijā, jo Somijai un Igaunijai, kā arī Latvijai un Lietuvai ar vienu termināli Klaipēdā un Lietuvas – Polijas gāzes starpsavienojumu nepietiek. Lai ziemas periodā nebūtu jāierobežo gāzes patēriņš lietotājiem, kuri pašlaik vēl nav nopirkuši gāzi, ir ļoti svarīgi, lai Paldisku terminālis līdz gada beigām sāktu darboties. Savukārt, runājot par Latvijā pieteiktajiem projektiem, “Conexus” vadītājs atzīst, ka četrus termināļus Baltijā, visticamāk, nevajadzētu, tādēļ jautājums ir par riskiem, kurus ir gatavi uzņemties šo projektu investori.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pašlaik ir diezgan liela ažiotāža ap gāzes cenām – daži tirgotāji steidz ar to nodrošināties, citi nogaida un cer uz cenu kritumu. Kas pašlaik ir redzams Inčukalna pazemes gāzes krātuvē – gāze tiek iesūknēta vai drīzāk dominē nogaidīšanas taktika?

Ir redzams, ka tirgotājiem ir milzīga interese par krātuvi. Mēs pašlaik izsolēs esam izpārdevuši praktiski visu pieejamo krātuves jaudu. Tas nozīmē, ka krātuvi tirgotāji plāno aktīvi izmantot. Krātuvi var izmantot, lai noglabātu gāzi ziemas patēriņam, bet krātuvi, protams, var izmantot arī kā īstermiņa instrumentu, saplānojot piegādes dažādiem periodiem.

Savukārt atgriežoties pie jautājuma par to, ko mēs redzam no piepildījuma viedokļa, tad tas nav tik viegli atbildams. No vienas puses, pašlaik mums krātuvē ir ap deviņām teravatstundām (TWh) gāzes, kas šim periodam ir pietiekami daudz, jo ir jūnija sākums un citos gados gāzes iesūknēšana šajā laikā ir tik tikko sākusies. Iemesls ir tajā, ka, reaģējot uz Ukrainas kara izraisītajiem notikumiem, esam sākuši iesūknēšanu jau februāra beigās. No otras puses, kopš marta Inčukalna krātuvē no Krievijas gāzes iesūknēšana nenotiek. Tas nozīmē, ka visa gāze ir iesūknēta tikai caur starpsavienojumu ar Lietuvu, un dabiski, ka šis process notiek lēnāk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mums ir pozitīvi jānovērtē tā darbība, kas ir notikusi līdz šim. Tur ir ne tikai tirgotāju, bet arī Latvijas valsts un kaimiņvalstu plānota darbība, laicīgi iegādājoties vai uzdodot komersantiem iegādāties gāzes rezervju apjomus. Skatoties no šīsdienas viedokļa, tie lēmumi, kas tika pieņemti martā, manuprāt, ir bijuši stratēģiski ļoti pareizi. Bet, protams, arī tagad Latvijai un kaimiņvalstīm ir jācenšas visus pieejamos dabasgāzes apjomus, kas ir iegādājami, maksimāli iesūknēt krātuvē, jo tā ir mūsu kopējā garantija, ja kaut kas notiek ar tiešajām piegādēm vai ja ziema ir aukstāka. Jo vairāk gāzes tiks iesūknēts krātuvē, jo mēs visi kopā jutīsimies drošāk.

Kādas ir prognozes par to, cik līdz iesūknēšanas perioda beigām Inčukalna krātuvē būs gāzes?

Man šķiet, ka vieglāk būtu prognozēt, kādi būs laikapstākļi vasarā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tehniskā jauda, kas ir pārdota, ir 24 TWh. Ja pašlaik ir iesūknēts ap 9 TWh, tad es diezgan droši varētu teikt, ka būs starp 9 un 24 TWh, bet precīzi prognozēt, manuprāt, būtu grūti, jo notikumi attīstās ļoti strauji. Es domāju, ka visas iesaistītās puses darīs maksimālo, lai krātuvē būtu iespējams iesūknēt pēc iespējas lielāku gāzes apjomu.

Publiski arī parādās aplēses, ka, ja netiek iedarbināts sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Paldiskos Igaunijā, tad Inčukalnā apkures sezonas sākumā būs par 40% mazāk gāzes nekā parasti. Tas atbilst patiesībai?

Īsti nē, jo Paldisku termināļa iedarbināšana ir plānota novembrī, kad formāli mums gāzes iesūknēšanas periods jau ir beidzies.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tāpēc Paldiski tiešā veidā neietekmēs Inčukalna krātuves krājumus. Vismaz ne tobrīd. Taču taisnība ir tajā, ka Paldiski ir absolūti kritisks elements mūsu kopējā gāzes tirgus apgādē, jo Somijai un Igaunijai, kā arī, protams, arī Latvijai un Lietuvai ar vienu LNG termināli un Lietuvas-Polijas gāzes starpsavienojumu (GIPL) nepietiek. Lai ziemas periodā nebūtu jāierobežo gāzes patēriņš lietotājiem, kuri pašlaik vēl nav nopirkuši gāzi, ir ļoti svarīgi, lai Paldisku terminālis līdz gada beigām sāktu darboties.

Tātad nav pat tik būtiski, vai tas ir novembra sākums, decembra sākums – galvenais, lai ir līdz gada beigām?

Protams, ka katrs darbības mēnesis dod savu apjomu, bet svarīgi ir, lai tiešām līdz gada beigām šis terminālis strādātu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LNG var pārvietot visu gadu, un vai “Conexus” infrastruktūra un kapacitāte ir piemērota tam, lai strādātu ne tikai ierastajā režīmā, kad bija gāzes iesūknēšanas sezona Inčukalna krātuvē un tad gāzes izņemšanas sezona?

Mēs jau esam adaptējušies būtiski citādākiem apstākļiem. Mēs esam sagatavojuši kompresorus, lai varētu izņemt dabasgāzi no krātuves un nodrošināt nepieciešamo spiedienu pārvades sistēmā arī tad, kad krātuvē ir mazs gāzes atlikums. Arī tagad, vasaras sezonā, mēs tehniski varam nodrošināt, ka krātuve garantē gāzes izņemšanu arī iesūknēšanas periodā, jo saprotam, ka tagadējā tirgus situācijā var gadīties brīdis, kad varbūt vajag gāzi arī izņemt, un mums ir jābūt spējīgiem to tehniski nodrošināt. Bet, kā jau teicu, pagaidām turpinās pakāpeniska gāzes iesūknēšana.

Arī ziemas periodā, visticamāk, nāksies saskarties ar situāciju, ka mums būs jābūt elastīgiem. Tomēr es sagaidu, ka ziemas periodā pārsvarā no krātuves gāzi ņems ārā. Ja kāds tirgotājs caur Paldiskiem šajā laikā gāzi būs nopircis un vēlēsies to noglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad pēc būtības, līdzīgi kā grāmatvedībā, tas veidos saldo starp izņemšanu un iesūknēšanu jeb netiešā veidā tas tirgotājs, kurš ņems ārā, apmainīsies ar gāzi ar to, kurš liks iekšā. Visticamāk, tas ziemā būs pamata variants tam, kā jauna gāze nonāks krātuvē. Taču, ja būs tirgus situācija, kad ziemā būs vajadzīga fiziska gāzes iesūknēšana, tad mēs noteikti spēsim to risināt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Gribas cerēt, ka Paldiskos LNG terminālis tiešām būs, jo kuģis jau Argentīnā ir iznomāts. Kāda ir tehniskā caurlaidība gāzes vadu starpsavienojumos ar Igauniju, lai nodrošinātu ne tikai Latvijā nepieciešamo patēriņu, bet potenciāli arī plūsmu uz Lietuvu un Poliju?

Ja mēs skatāmies no patēriņa viedokļa, tad pašlaik galvenais izaicinājums ir nodrošināt Somijas patēriņu virzienā no Lietuvas vai no Polijas. Tādēļ tas, ko mēs sagaidītu no šī termināļa, – vienalga, vai tas atrodas gāzes cauruļvada “Balticconnector” Igaunijas pusē Paldiskos vai Somijā, – ir pieprasījuma samazinājums pēc gāzes Somijā, kas ir ļoti liels tirgus. Tas automātiski atslogos Latvijas un Lietuvas gāzes apgādes apgabalu. Taču tehniski nav problēmas iesūknēt gāzi arī no Igaunijas puses un noglabāt to krātuvē. Šāda termināļa parādīšanās šajā ziemā viennozīmīgi atrisina jautājumu par gāzes piegādēm vismaz īstermiņā.

Vēsturiski Inčukalns ir izmantots arī, lai glabātu gāzi Krievijai Pleskavas apgabala vajadzībām. Vai šādi gāzes krājumi Inčukalnā nav palikuši? Mums nav nekādu saistību pret Krievijas pusi?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mums nav neviena Pleskavas apgabala klienta. Protams, ka mūsu gāzes sistēmas vēsturiski ir bijušas savienotas un pavisam nesen Krievija izmantoja mūsu sistēmu, lai veiktu gāzes tranzītu uz Kaļiņingradu, kamēr remonti ietekmē Katlovkas punktu. Taču tie ir atsevišķi gadījumi bez stratēģiskas nozīmes.

Lielākais uztraukums sabiedrībā ir saistīts ar to, ka nākamajā apkures sezonā gāzes visiem nepietiks. Šim satraukumam ir pamats, vai tomēr ir jātic amatpersonām, kuras saka, ka tā nebūs?

Kā parasti, šādos jautājumos viennozīmīgas atbildes nav. Protams, ka valda satraukums, jo ļoti īsā laikā ir jāpārorientē sistēma no viena piegādātāja pilnīgi citā virzienā un līdz šim šajā pārorientācijas virzienā mums nav bijusi izbūvēta pietiekami liela jauda. Līdz ar to nav izveidojies arī tirgus, lai šāduapgādi veiktu. Tas ir jāizdara ļoti īsā laikā.

No otras puses svarīgi ir uzsvērt, ka mājsaimniecībām dabasgāze ziemā būs. Mājsaimniecības veido ļoti nelielu apjomu no kopējā gāzes patēriņa. Tā ir tā vieta, kur mums ir visgrūtāk atrast komunikācijas balansu, lai mēs pateiktu – jā, lielajiem uzņēmumiem, lielajiem tirgotājiem, lielajiem ražotājiem ir jārūpējas par to, lai viņi būtu sev nepieciešamo izejvielu vai produktu nopirkuši. Bet šo ziņu nevajadzētu automātiski attiecināt arī uz individuālām mājsaimniecībām.

Tomēr vai tas ir tik vienkārši? Protams, ir labi, ka iedzīvotāji var justies droši, ka gāzes pietiks viņu plītīm vai individuālajiem apkures katliem, bet, ja gāzes pietiekamā apjomā nebūs tādiem uzņēmumiem kā “Latvenergo”, “Rīgas siltums”, “Daugavpils siltumtīkli” vai “Rēzeknes siltumtīkli”, tas galu galā pamatīgi skars arī iedzīvotājus.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šie uzņēmumi jau vasaras laikā noslēdz līgumus nākamajai apkures sezonai un neatliek līgumu slēgšanu uz septembri, oktobri, novembri, cerot, ka pēdējā brīdī parādīsies tas īstais piegādātājs, kurš varbūt iedos nedaudz lētāku cenu. Es saprotu, ka no vienas puses ir ļoti grūti pieņemt lēmumus, jo visi energoresursi, tostarp dabasgāze, šajā brīdī ir ļoti, ļoti dārgi, salīdzinot ar to, kādas cenas bija pirms dažiem gadiem vai pat pērn. Taču ir svarīgi, lai par vajadzīgo apjomu līgumi būtu noslēgti. Mēs esam pieraduši dzīvot ar attieksmi, ka par gāzi kāds parūpēsies. Taču lielajiem patērētājiem īsti tā nevajadzētu dzīvot. Ja tu būsi nopircis, tad gāze tev būs, ja tu nebūsi nopircis… Mēs nezinām, vai vajadzīgajā brīdī tirgū būs lieka gāze.

Vai jūs redzat, ka lielie siltumapgādes uzņēmumi pašlaik slēdz līgumus par gāzes uzglabāšanu Inčukalnā, kas būtu indikācija, ka viņi gāzi iegādājas? Vai arī viņi var darboties caur starpniekiem un jūs viņu aktivitātes neredzat?

Vismaz daži ar mums līgumus slēdz tieši, bet lielākā daļa siltumuzņēmumu gāzi tomēr iegādājas no tirgotājiem. Svarīgi tiešām ir tas, lai viņi šos līgumus slēgtu nevis uz vienu vai diviem mēnešiem, bet uz visu apkures sezonu.

Kā jau es minēju, tad mums šogad ir situācija, kad jau ir izsolītas visas krātuves jaudas, un izsoles bija katru nedēļu. Tādēļ es domāju, ka visi, kas gribēja iegādāties garantētu vietu Inčukalna gāzes krātuvē, to ir izdarījuši. Tagad viņu uzdevums ir atrast gāzi, ko šajā rezervētajā vietā iesūknēt. Savukārt tie, kuri šādā veidā negribēja organizēt savu gāzes apgādi, kas ir normāli vidējam un mazākam patēriņam, slēgs līgumus ar tirgotājiem, kuri ir rezervējuši vietu krātuvē.

Kas notiek, ja kāds uzņēmums iecerēto gāzes apjomu pieejamības vai cenas dēļ nenopērk, bet kāds cits nopērk vairāk, nekā viņš ir rezervējis vietu? Uzņēmumi paši savā starpā var mēģināt pārpārdot Inčukalna krātuvē rezervētās jaudas, vai arī tur jūs jau iesaistāties?

Parasti darbojas neregulētais sekundārais tirgus – proti, uzņēmumi savā starpā vienojas, ka viņam nevajadzēs, savukārt citam vajag, un tad arī var jaudas viens otram pārdot. Tā arī vēsturiski diezgan bieži iepriekšējos gados ir noticis, un tas nav nekas jauns vai īpašs.

No tiem, kas tagad izsolēs ir rezervējuši gāzes uzglabāšanas jaudas Inčukalnā, lielākoties ir jau ierastie tirgus dalībnieki vai tagad līdz ar visām izmaiņām gāzes apgādē parādās arī jauni uzņēmumi?

Jāsaka, ka ir gan vieni, gan otri. Visi tirgotāji, kuri jau līdz šim ir aktīvi darbojušies, jaudas ir iegādājušies. Arī iepriekš jau parādījās, ka jaudas iegādājas, piemēram, gala patērētāji no Somijas. Tagad mēs redzam, ka interesentu loks pakāpeniski paliek plašāks. Tagadējos apstākļos, manuprāt, tas ir tas veids, kā arī gala lietotāji var nodrošināties, ka vismaz šis gāzes apjoms garantēti būs.

Vēl viens mīts, kuru kādu laiku ir ekspluatējuši daži politiķi, ir: nesatraucieties, mums ir Inčukalns, mums gāze būs! Tā laikam tomēr nav taisnība, un, ja gāzi Inčukalnā būs iesūknējis kāds Somijas uzņēmums, tad mēs to nevarēsim “pieturēt” gadījumā, ja Latvijā gāzes nepietiks?

Pirmā lieta, kas ir jāuzsver, – ja Inčukalna gāzes krātuvē būs iesūknēta gāze, tad visam reģionam gāze būs. Bet gāze Inčukalnā nepieder “Conexus”, bet gan tiem, kuri gāzi tur ir noglabājuši, un katram ir tiesības uz savu īpašumu. Tostarp tur ir rezerves, kuras noglabā valsts.

No “Conexus” puses mēs varam garantēt, ka katram, kurš pie mums kaut ko ir noglabājis, mēs arī šo apjomu varēsim izsniegt. Lietotāji jau zina, ka izņemšanas jaudas ziemā ir atkarīgas no konkrētā mēneša un jo tuvāk pavasarim, jo jaudas pakāpeniski samazinās. Bet nevar būt diskusija par to, ka varētu pazust īpašumtiesības.

Jau minējāt, ka kara dēļ iesūknēšanas sezona Inčukalnā sākās jau februāra beigās. Vai, lai nodrošinātu gāzes pārvadi un uzglabāšanu, šogad ir atlikti plānotie remontdarbi?

Mēs esam atlikuši virkni remontdarbu. Tos var veikt, ja konkrētais darbs ir izpildāms un dabasgāzes piegādes notiek no cita virziena. Skaidrs, ka pēc tam, kad Krievija pārtrauca gāzes piegādi Somijai, vienīgais piegādes virziens ir no Lietuvas vai krātuves virzienā uz Igauniju un Somiju. Līdz ar to nevar veikt nekādus remontdarbus, kas prasa gāzes plūsmas apstādināšanu. Tos tehniski mēs varēsim realizēt tikai pēc tam, kad būs vēl viens LNG terminālis un mēs varēsim uz laiku gāzes plūsmu apturēt. Tāpat ir pārskatīti visi remontdarbi virzienā no Klaipēdas termināļa uz Inčukalna krātuvi, un tie, kuri ietekmēja plūsmas apjomu, tika atlikti. Mēs kā sistēmas operatori no savas puses cenšamies nodrošināt, lai visa infrastruktūra būtu pieejama un lai šajā laikā nebūtu nekādu atslēgumu, kas situāciju var pasliktināt.

Vai remontdarbu atlikšana var ietekmēt “Conexus” efektivitāti?

Par cauruļvadu uzturēšanu ir jārūpējas nepārtraukti. Tas nozīmē, ka šie darbi mums būs jāizdara vēlāk, un nākamajā vasarā mums būs jāremontē divreiz vairāk. Meklēsim risinājumus, kā ar uzkrāto remontu apjomu tikt galā vēlāk.

Pašlaik ir sācis darboties GIPL savienojums starp Lietuvu un Poliju. Vai jūs jau redzat, kā tas ietekmē kopējo gāzes pārvades sistēmu Baltijas valstīs un Somijā?

Reāli ir pagājis tikai viens mēnesis, kopš savienojums strādā, tādēļ par ietekmi ir tikai pirmās indikācijas. Mēs redzam, ka tirdzniecība notiek abos virzienos. Lielāka plūsma, vismaz pirmajā mēnesī, ir bijusi virzienā uz Poliju. Tāpēc, protams, ir būtisks jautājums, kas notiks tālāk, un it īpaši, kas notiks ziemas periodā. Tikmēr, kamēr tirgus strādā, tirdzniecības virzienu nosaka cena. Ja Polijā gāze maksā dārgāk, tad loģiski, ka tirgotājs to pārdos Polijā. Tas ir tāpat kā jebkuram citam produktam vai precei. Par kurināmo ir jāmaksā tirgus cena, un, ja mēs maksājam tirgus cenu, tad kurināmais pie mums paliek.

Vai Inčukalna uzglabāšanas jaudas izsolēs jau ir parādījušies arī Polijas komersanti?

Jā, “Conexus” ir līgumi ar Polijas komersantiem. Tomēr bieži vien jaudas iegādājas tirgotāji, un mēs nezinām, kā uzdevumā tie tās pērk. Es gan pieļauju, ka interese no Polijas puses vēl nevarētu būt ļoti izteikta, jo GIPL savienojums ekspluatācijā ir nodots tik tikko un arī tirgus dalībniekiem ir vajadzīgs zināms laiks, lai viņi ienāktu jaunā tirgū un saprastu, kā viņiem ir izdevīgi šeit darboties.

Vai var teikt, ka no mūsu viedokļa GIPL savienojums ir sācis darboties neīstā laikā, jo zināms gāzes apjoms aizies uz Poliju un tas ierobežos iespējas izmantot Klaipēdas LNG termināli?

Es varētu atbildēt netieši, kā analoģiju izmantojot elektroenerģijas savienojumus. Baltijā vēsturiski ir izbūvēts elektroenerģijas savienojums ar Poliju, un arī šis savienojums reizēm strādā virzienā uz Poliju, kad tur ir augstākas cenas, ko diktē elektroenerģijas deficīts, vai arī virzienā uz Lietuvu tad, kad šeit ir lielāks deficīts. No infrastruktūras drošības viedokļa es teiktu, ka tā ir laba lieta. Tas, ar ko, protams, mums ir jārēķinās, ka jebkuru produktu ir tieksme pārdot tajā apgabalā, kur ir augstākā cena. No otras puses Polijā ir plānots “Baltic Pipe” savienojums [“Baltic Pipe” Poliju caur Dāniju savienos ar Norvēģijas gāzesvadu Ziemeļjūrā – red.], un tam būs liela jauda. Līdz ar to pastāv iespēja, ka šis savienojums mums nodrošinās papildu gāzes piegādes brīdī, kad mums pašiem tādu īsti nav. Tādēļ viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav. Piemēram, arī šajā brīdī mēs redzam, ka paralēli plūsmām uz Poliju mums ir arī plūsmas no Polijas uz Latviju. Tādēļ es nevaru tā viennozīmīgi apgalvot, ka tas ir mums neizdevīgi, bet, protams, ka tas sarežģī visu tirgus struktūru, un tagad mums ir jāsaprot, ka ir jātirgojas un jāņem vērā ne tikai Lietuvas tirgus specifika, bet jāsāk ņemt vērā arī Polijas ietekme. Tā ir taisnība.

Pagaidām ir diezgan neskaidra situācija, kas ilgākā termiņā notiks ar Krieviju. Pašlaik mēs no turienes gāzi nepērkam, bet nav zināms, vai mēs to nepirksim vairs nekad vai kaut kad atkal pirksim, piemēram, ja tur mainīsies valdošais režīms. Attiecīgi, kas notiek ar gāzes vadiem, kas veido savienojumu ar Krieviju? Ja tos kādu laiku nelieto un tad atkal izlems lietot, vai nebūs vajadzīgi lieli remonti?

Ja skatāmies no finanšu viedokļa, tad tie aktīvi, kas mums ir virzienā uz Krieviju, “Conexus” veido mazāk nekā 6% no kopējā aktīvu apjoma. No vienas puses, jebkurš gāzesvads, kas ir zem spiediena, nepārtraukti ir jāuztur atbilstošā darba kārtībā. No otras puses, ja mēs vērtējam tālāko virzību, gan no valdības, gan Saeimas puses ir absolūti skaidri pateikts, ka Krievijas gāzes piegādes mūsu reģionā tiks aizstātas ar piegādēm no LNG termināļiem. Tā ir situācija, ar ko mums ir jārēķinās, un mēs arī aktīvi strādājam, lai gāzes apgādes sistēma spētu gāzes plūsmas no šiem termināļiem novadīt turp, kur tas ir vajadzīgs. Taču kopumā gāzesvadus mēs varam noslēgt un atvērt, kad vajag.

Par jauna LNG termināļa būvniecību Latvijā pašlaik ir izkristalizējušies divi varianti – Skultē un Kundziņsalā Rīgā. Vai no “Conexus” viedokļa kādam no tiem ir priekšrocības? Vai esat vērtējuši?

To, kas būtu izdevīgi Latvijas valstij, protams, vajadzētu definēt valdībai. “Conexus” interese ir, lai mums būtu stabili pieejams gāzes avots, tas būtu pieslēgts pārvades sistēmai un līdz ar to jebkurš lietotājs no tā varētu saņemt gāzi. Vērtējot šos projektus, būs jāizskata dažādi aspekti, un pārvades sistēma ir tikai viens no viedokļiem, kas būs jāņem vērā. No “Conexus” ir deleģēts pārstāvis darba grupā, kas Ekonomikas ministrijā darbojas, lai izvērtētu iespējamās termināļa atrašanās vietas.

Turklāt te ir jāatceras, ka termināli būvēt uz tīri komerciāliem pamatiem var jebkurš, un, ja ir investori, kuri gatavi šo biznesu attīstīt, tad to var darīt. Valdības lēmums pēc būtības ir vajadzīgs tikai tad, ja ir nepieciešamas kaut kādas papildu garantijas, nacionālo interešu objekta statuss vai kāds cits juridisks atbalsts. Visādi citādi tā ir brīvā tirgū atļauta darbība.

Skultes pārstāvji iepriekš kā savu priekšrocību ir minējuši to, ka tā ir tuvākā iespējamā atrašanās vieta Inčukalnam, tur nebūtu tik sarežģīti izbūvēt gāzes vadu uz krātuvi. Kundziņsalas projekta veidotāji savukārt varētu izmantot “Gaso” gāzes vadu infrastruktūru un papildus būtu jāizbūvē cauruļvads padsmit kilometru garumā. Vai “Conexus” ir gatavs piedalīties šīs papildu infrastruktūras izbūvē, vai tomēr tas pilnībā būtu jāuzņemas komersantiem?

Pieslēguma izbūve saskaņā ar pašreizējo kārtību ir komersanta pienākums. Tātad standarta gadījumā pieslēgums ir jāizbūvē attiecīgajam komersantam, kas vēlas pieslēgties “Conexus” infrastruktūrai.

Būtiskā atšķirība starp abiem šiem projektiem ir šāda. Ja Kundziņsalas terminālis izmanto “Gaso” sistēmu, tad, visticamāk, tas ir sadales sistēmas spiediena līmenis, un līdz ar to, lai nonāktu pārvades sistēmā, ir nepieciešams ieguldījums kompresoru stacijā. Tā ir lieta, ar ko viens projekts atšķiras no otra. Taču abos gadījumos tā būtu attiecīgā komersanta investīciju sadaļa.

Vai kopumā katrā Baltijas valstī ir vajadzīgs pa LNG terminālim? Tas šim Baltijas ne visai lielajam tirgum nebūs par daudz?

Četrus termināļus Baltijā, visticamāk, nevajadzētu. Tādēļ, manuprāt, ir būtisks jautājums, vai un kādus riskus konkrētais investors, kas attīsta vienu vai otru projektu, uzņemas. Tāpēc es arī šaubos, vai mēs redzēsim četrus termināļus. Savukārt vai mums varētu būt trīs termināļi? Es pieļauju, ka jā, jo ir arī GIPL savienojums, kurš dod iespēju meklēt tirgu Polijā.

Taču es gribētu uzsvērt, ka pašlaik ir jānošķir jautājums par apgādes drošību, kurā ir jāpiedalās sistēmas operatoram un valstij, no jautājuma par biznesa darbību, kurā investori skatās, vai viņiem ir pietiekami liels tirgus, lai atmaksātos investīcijas.

Latvijas potenciālie LNG termināļu projekti no valsts puses tiks vērtēti vēl līdz augustam, kas nozīmē, ka mums ar Klaipēdas un, cerams, Paldisku LNG termināļu jaudām būs jāpārlaiž ne tikai gaidāmā apkures sezona, bet, visdrīzāk, arī nākamā. Vai tas nozīmē, ka spriedze par gāzes apgādi un tās pietiekamību saglabāsies arī pēc gada, vai arī tad mēs jau situācijai būsim pielāgojušies?

Šī brīža domāšana pamatā ir orientēta uz to apkures sezonu, kas ir priekšā. Mans kopējais pieņēmums ir, ka, ja divi termināļi spēj reģionam piegādāt ap 30-35 TWh gadā katrs un mūsu patēriņš ir ap 60 TWh, tad šķietami vajadzētu būt pietiekami. Taču, protams, ir vairāki “bet”, kas ir saistīti ar to, kāda ir gāzes apgādes situācija Polijā, vai arī to, kāda mums būs ziema. Tie ir apstākļi, kas var aktualizēt jautājumu, vai arī nākamā apkures sezona nebūs ar izaicinājumiem. Tomēr jebkurā gadījumā tā būs nesalīdzināmi labāka, nekā tā ir pašlaik, jo šajā brīdī mums reāli ir viens liels gāzes avots un nedaudz iespēju, ko sniedz GIPL, ja mēs spējam atpirkt Polijai paredzētās gāzes piegādes.

Vienlaikus, domājot par nākotni, tiek runāts arī par to, ka LNG termināļus kādreiz varētu izmantot ūdeņraža transportēšanai. Kā uz šiem jaunajiem resursiem skatās “Conexus”, un cik tam piemērota ir pārvades sistēma?

Visi četri mūsu reģiona gāzes sistēmas operatori ir uzsākuši pētījumu par ūdeņraža pārvades iespējām esošajā sistēmā. Jautājums, cik ātri un kad tas notiek, manuprāt, tomēr ir aktuāls, jo ūdeņraža nozare joprojām atrodas pašā izveides sākumā. Lai mums būtu ūdeņradis, ko pārvadīt, kritiski svarīgi ir divi elementi. Viens ir klienti, kuri ir gatavi ūdeņradi izmantot, un līdz ar to atbilstošas tehnoloģijas, kuras šie klienti izmanto. Latvijā pašlaik īpaši liela ūdeņraža patēriņa nav. Otrs, kas ir pat svarīgāks, saistīts ar to, lai ūdeņradis būtu lielā apjomā saražojams un par saprātīgu cenu, līdz ar to arī ekonomiski pamatoti.

Bet, protams, ja mēs skatāmies nākotnē, tad ir sagaidāms, ka, tehnoloģijām attīstoties, tās paliks lētākas, efektīvākas un līdz ar to tajā brīdī, kad būs tāda nepieciešamība, mums kā pārvades operatoriem ir jābūt gataviem piedāvāt iespēju pārvadīt ūdeņradi.

Minējāt, ka ir sākts pētījums. Kad to ir paredzēts noslēgt?

Pētījums būs vairākās stadijās, un pilnībā to ir paredzēts pabeigt 2025.gadā.

Kā ir ar Inčukalna krātuvi? Vai tā teorētiski ir piemērota kaut kā cita uzglabāšanai nekā gāze?

Mēs esam sākuši vērtēt iespēju pētīt ūdeņraža uzglabāšanu. Mēs izpētīsim, vai šāda tipa krātuvē kā Inčukalns var uzglabāt tādu energonesēju kā ūdeņradis.

Taču, ja vidējā termiņā elektroenerģijas ģenerācijā attīstīsies saule un vējš kā būtiski enerģijas avoti, tad dabasgāze viennozīmīgi būs vajadzīga kā resurss, ar ko sabalansēt tos brīžus, kad enerģijas ražošana no šiem avotiem nav pietiekama. Tāpēc es domāju, ka dabasgāze būs būtiska, lai vējš un saule droši varētu attīstīties.

Aprīļa beigās tika paziņots, ka “Conexus” emitēs obligācijas līdz 80 miljonu eiro vērtībā. Vai jau ir skaidrāks, kad notiks emisija?

Pašlaik notiek emisijas prospekta sagatavošana, viss notiek atbilstoši plānam, bet, kad precīzi notiks emisija, informēsim nedaudz vēlāk, kad būs skaidrāka kopējā situācija finanšu tirgos.

Kam tiks izmantoti emisijā piesaistītie līdzekļi?

Mūsu investīciju programmas finansēšanai. Mēs aktīvi pašlaik turpinām Inčukalna pazemes gāzes krātuves rekonstrukcijas projektu, kam daļēji ir piesaistīts arī Eiropas finansējums. Tāpat mēs turpinām pārvades sistēmas uzlabojumus, lai palielinātu iespējamo plūsmu Kiemenai punktā virzienā uz vai no Lietuvas, kā arī jāuztur esošās sistēmas drošība.

Vai iesiet “Latvenergo” pēdās un obligāciju emisijas rīkosiet regulāri?

Jāsaka – redzēsim, kā attīstīsies situācija. Mums gan nav nepieciešams tāda apjoma finansējums kā “Latvenergo”.

Foto: Pixabay.com

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.