Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Jāņi, Līgosvētki vai Zāļu diena

Dziedāšanai Jāņu svinībās ir īpaša vieta, kas sevišķi spilgti izpaužas līgotnēs – tautasdziesmās ar tradicionālu piedziedājumu: «Līgo, līgo»

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Viena no būtiskākajām Jāņu tradīcijām ir pīt vainagus. Sievietēm vainagi tiek pīti no puķēm, bet vīriešiem vainagi parasti ir no ozola lapām. Foto – pexels.com

Sagatavojusi SANDRA APINE

Tūlīt svinēsim Jāņus. Jāņi ir seni gadskārtas svētki ar ļoti bagātām tradīcijām, visiem zināma un stingri iesakņojusies latviešu tradīcija. Lai arī gandrīz katram šķiet, ka nav vērts izskaidrot, kas ir Jāņi, jo kurš gan to nezina. Nezinātājs, ja tāds atrastos, laikam gan meklētu pēc atbildes autoritatīvos avotos. Ieskatīsimies mēs arī!

Ko vēsta izziņas avoti
Nemaz nav tik daudz avotu, kuri 21. gadsimta cilvēkam populāri, droši un ticami izskaidrotu, kas ir Jāņi. Taču, lūk, ko vēsta daži no tiem.

Latvijas Nacionālā enciklopēdija par Jāņiem skaidro pavisam īsi, kontekstā ar Latvijā noteiktajām svētku, atceres un atzīmējamām dienām: «Cilvēki sapoš dzīvesvietu, vāc jāņuzāles, ticot, ka tām piemīt dziedniecisks spēks, un rotājas ar ziedu vainagiem. Tradicionālais cienasts ir siers un alus. Dziesmās, dejās un lecot pāri ugunskuram, aizvada Jāņu nakti un sagaida saullēktu. Daļa sabiedrības svin vasaras saulgriežus astronomiskās vasaras sākumā – 21. jūnijā.»

Latvijas kultūras kanons sniedz plašāku skaidrojumu: «No gadskārtu svinībām Jāņi ir vispilnīgāk saglabājies tradīciju un ieražu kopums, kas aptver gan svētku gaidīšanas, gatavošanās, gan svinēšanas un atsvētes norises. Kad gada ritējumā diena ir visgarākā un nakts – visīsākā, latvieši svin Jāņus, pavadot visīsāko nakti nomodā pie ugunskura vai pundeles – kārts galā paceltas uguns. Jāņugunis ir būtiska Jāņu svinēšanas sastāvdaļa, līdzās ugunskuriem un pundelēm tās var būt arī darvā mērcēts, ar salmiem apvīts ratu ritenis, kas pusnaktī tiek laists no apkārtnes augstākā kalna, gan arī īpašas, no salmiem darinātas lampas vai lāpas. Ļaužu priekšstatos jāņugunis ir šķīstījošas, veselību un auglību veicinošas, ļaunumu aizbaidošas.»

Latvijas Kultūras kanonā minēts, ka «dažādās Latvijas vietās un dzimtās Jāņu svinēšanai ir atšķirīgas nianses, arī dažādos vēsturiskajos laikos Jāņu svinēšana ir bijusi gan noliegta, gan īpaši organizēta, rīkojot kopīgu visa kolhoza līgošanu, citviet ziņģu koncertu. 21. gadsimta sākumā pagasta (pilsētas) Jāņi ir ierasti pasākumi līdzās ģimeņu un dzimtu Jāņu svinēšanas tradīcijām. Katram ir iespēja izvēlēties Jāņus kā ģimenes (dzimtas), draugu pulka vai publiskus svētkus.» Turpat norādīts, ka Jāņi ir ziedēšanas laiks, un reliģiju pētnieki Jāņu būtību saista ar Saules un auglības kultu, diskutējot par pirmskristīgo un kristīgo tradīciju mijiedarbību šo svētku svinēšanā. Īpaša vieta Jāņu svinībās ir dziedāšanai, kas sevišķi spilgti izpaužas līgotnēs – tautasdziesmās ar tradicionālu piedziedājumu: «Līgo, līgo.»

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ko stāstām ārzemniekiem
Par valsts tēlu gādājošā Latvijas Institūta uzturētā vietne «Latvia.eu», kas sevi piesaka kā Latvijas oficiālo mājaslapu, «kura modernā un lietotājam draudzīgā veidā piedāvā pamatinformāciju par mūsu valsti, tās vēsturi, kultūru, tradīcijām un aktualitātēm,» vēsta šādi: «Jāņi ir vispopulārākie latviešu svētki, kad ikviens cenšas doties prom no pilsētas un savu pagānisko dabu sajūt pat ierēdņi un banku darbinieki. Svētku pamatā ir sens auglības kults – svinības, kas notika pēc labības sējas un pirms ražas novākšanas. Ģimenes satiekas savās lauku mājās. Ļaudis dodas pļavās, plūc jāņuzāles un pin vainagus no ziediem un lapām. Tradicionāli sievietēm galvā ir ziedu vainagi, bet vīriešiem – no ozollapām un zariem pīti. Arī lopus un māju žogus rotā ar ziedu vītnēm, bet pie vārtiem un istabu stūros liek bērza, ozola un pīlādža zarus. Jāņos latvieši dzied, dejo, ēd un priecājas. Uz katra galda jābūt ķimeņu sieram, gaļas pīrādziņiem un alum. Ļaudis kurina ugunskurus, lec tiem pāri un svin svētkus līdz saullēktam. Romantiski pārīši divvientulībā dodas meklēt «papardes ziedu» (tiek uzskatīts, ka tas uzzied tieši Jāņu naktī).» Tur arī norādīts, ka «padomju varasiestādes 1960. gadā svinības vispār aizliedza, norādot, ka svētki ir pārāk nacionālistiski. Daudzi nepakļāvās aizliegumam un turpināja paust savu nacionālo identitāti, svinot tradicionālos svētkus.» Te pieminēts arī tas, ka «arī jāņogas savu vārdu ieguvušas tāpēc, ka nogatavojas ap vasaras saulgriežiem.»

Dzeršanas svētki, Kaladū svētki vai Līgosvētki?
Tradīciju pētnieki un valodnieki ik gadu atgādina, ko mēs īsti svinam. Piemēram, viens no lielākajiem valodu pakalpojumu sniedzējiem pasaulē «Skrivanek.lv» skaidro, ka 21. jūnijā mēs svinam vasaras saulgriežus – laiku, kad ir visgarākā diena un visīsākā nakts gadā. Tieši tāpat pēc sešiem mēnešiem – ap 21. decembri – svinam ziemas saulgriežus, kad nakts ir visgarākā un diena visīsākā. Pirmie Ziemassvētki ir 25. decembrī, bet Ziemassvētku vakars – 24. decembrī. Tieši tāpat ir ar Jāņiem – 23. jūnijā, kad dodamies pie dabas, pinam vainagus, ejam rotaļās, mēs svinam Jāņu vakaru, kurš, protams, sasniedz virsotni Jāņu rītā, kad, sagaidījuši saullēktu, dodamies pie miera, lai, pēcāk piecēlušies, aizvadītu Jāņus.
Svarīgi zināt, ka dienu pirms Jāņiem kādreiz dēvēja par Zāļu dienu, vakaru pirms Jāņiem – par Zāļu vakaru. Izskatās, ka mūsdienās pēc jāņudziesmu piedziedājuma, nostiprinājies Līgo dienas un Līgo vakara nosaukums. Valodnieki atgādina – neaizmirsīsim, ka īstie latviešu svētki ir Jāņi, kurus līgojam. «Mēs taču dzeram kāzas, bet tādēļ tās nesaucam par Dzeršanas svētkiem, Ziemassvētkos dziedam «kaladū», taču tāpēc tos nedēvējam par Kaladū svētkiem utt. Tādēļ Jāņos dziedāsim jāņudziesmas, plūksim jāņuzāles, izpildīsim Jāņu rituālus!»


Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Jutas Tīronas ilustrācija.

Jāņi un Jāņu diena citās valstīs:

  • albāņiem – Sv. Joanna vai «Flakadajt» (Liesmu diena);
  • austriešiem – Sv. Joanna;
  • bulgāriem – «Jenjavden», «Janjuvden»;
  • baltkrieviem – «Djenj Svjatovo Jana Kupala»;
  • čehiem – Sv. Jāna;
  • horvātiem – «Ivanj dan», «Ivane», «Svitjnak»;
  • nīderlandiešiem – «St. Jan»;
  • frančiem – «Saint Jean», «Jean Baptist»;
  • Pireneju pussalas tautām – «San. Juan»;
  • maķedoniešiem – «Ivandjenj», «Jenovdjen», «Jojanovodjen»;
  • ukraiņiem – Kupala, Kupailo, Kupaiļica;
  • serbiem, melnkalniešiem – «Svitanak», «Ivandan»;
  • slovēņiem – Ivanje, Ivaneva, Sentjanževa, Janževa;
  • poļiem – Sv. Jana;
  • somiem – «Juhannus», «Mittumaarja», «Metumaari», «Ukonjuhla»;
  • zviedriem – «Midsommarat», «Jon»;
  • norvēģiem – «Jonsakatton»;
  • šveiciešiem – «Jan», «Sunnawend»;
  • vāciešiem – Johanna;
  • ungāriem – Sv. Joana;
  • rumāņiem – Sanzaene, Sv. Joande nara.
    Avots: «Skrivanek.lv».


INTERESANTI

Kā svin citur?|

Lietuvā
Lietuvā, kur svētkus sauc par «Jonas», svētku svinēšana ļoti plaši notika līdz padomju okupācijai, pēc tam svētki daudzviet vairs netika svinēti vai tos rīkoja ļoti nedaudzās vietās. Mūsdienās to svinēšanas tradīcijas sāk atdzīvoties, tāpat kā Latvijā tiek dedzināti ugunskuri, dziedātas dziesmas un dejots.

Ukrainā
Ukrainā vasaras saulgrieži tiek saukti par Ivana dienu un tiek krāšņi atzīmēti ar dažādiem pagāniskiem rituāliem. Interesanti, ka svētkus savā kalendārā iekļāvusi arī pareizticīgā baznīca. Daudzi no rituāliem, kas tiek veikti šajos svētkos, saistīti ar svētīšanu un veiksmes nodrošināšanu. Tiek dedzināti ugunskuri, dejo un dzied. Dažviet tiek rīkotas zirgu skriešanās sacīkstes.

Norvēģijā
Dažviet saglabājusies tradīcija precēties šajos svētkos – kāzas esot simbols visam jaunajam. Kaut gan Norvēģijā saulgrieži nav oficiāli svētki, daudzi cilvēki izmanto vasaras īsāko nakti, lai sarīkotu privātas ballītes un līksmotu pie ugunskura.

Somijā
Somi Jāni sauc senā dieva Uko vārdā par Ukonjuhlu. Somi tāpat kā latvieši Ukonjuhlu brauc svinēt uz laukiem. Ozola vietā viņiem gan ir bērzs. Tie, kam saulgriežu laikā jāpaliek pilsētā, var nopirkt bērzu zarus un ceriņus, lai mājās radītu lauku ilūziju.

Anglijā
Ik gadu tūkstošiem vasaras saulgriežu svētku svinētāji pulcējas pie seno druīdu akmens krāvumiem Stounhedžā Anglijas dienvidos. Kaut gan mūsdienu druīdiem nav nekādas saistības ar sākotnējiem druīdu priesteriem, tomēr tradīcija joprojām ir dzīva. Par spīti varas pretdarbībai!

Īrijā
Īrijā šie svētki reiz tika plaši atzīmēti. Ar laiku svētki izzuduši no īru tradīcijām, lai gan atsevišķos lauku rajonos tos vēl atzīmē ar svētku tirdziņiem, mūzikas pasākumiem un uguņošanu. Pēdējos gados Jāņu svinēšanas tradīcijas Īrijā atdzīvinājuši uz turieni emigrējušie latvieši un lietuvieši.

Amerikā
Amerikas Savienotajās Valstīs vasaras saulgriežus svin galvenokārt skandināvu izcelsmes amerikāņi, īpaši zviedri. Tie pat tiek dēvēti par zviedru saulgriežiem un arī Zviedrijas dienu, kurā jau kopš

  1. gada tiek atminētas un godātas Zviedrijas tradīcijas un vēsture. Amerikas Savienotajās Valstīs laika posmā no 23. līdz 26. jūnijam ļoti izplatīti ir brīvdabas kantrimūzikas festivāli.

    Avots: «Skrivanek.lv».
Jutas Tīronas ilustrācija.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.