Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Jauni iespaidi pie kaimiņiem un vietējie atklājumi

Latviešu kopienas «Dundurnieki» vēsturei veltīta ārtelpas ekspozīcija Daunoravas muižā.
Foto – Ligita Asare


Apceļošanas akcija Bauskas novadā un pierobežas Lietuvas rajonos noslēgusies

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pārrobežas apceļošanas akcija «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!», ko organizē reģionā esošās pašvaldības – Bauskas novads, Biržu, Pasvales, Pakrojas un Jonišķu rajons –, šosezon norisinājās no 1. maija līdz 30. augustam, ceļotājiem bija iespēja nokļūt 16 objektos, veikt uzdevumus un iesniegt aizpildītās anketas, lai laimētu izsludinātās balvas.

Noslēdzoties akcijai, Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja un «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!» projekta koordinatore Inese Turkupole-Zilpure «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka ir gandarīta par apceļošanas akcijas rezultātu – saņemtas 133 aizpildītas dalībnieku kartes, bijis mērķis – vismaz 100 iesniegtas kartes. Pagājušajā gadā bija mazāk to, kas iesniedza anketas, balvām tika virzīti 66 dalībnieki, tas nozīmē, ka šogad ir divreiz vairāk.

Viņa atklāja, ka visbiežāk akcijas dalībnieki pauduši prieku par akcijas maršrutiem un objektiem. Ļoti labas atsauksmes izteiktas par Milišūnu aitu fermas apmeklējumu Biržu rajonā, kur saimnieks saticis ikkatru apmeklētāju un sagādājis aizraujošu ekskursiju latviešu valodā. Ceļotāji par labu atzinuši šī gada akcijas jaunumu – neliela uzdevuma izpildi katrā objektā; tas rosinājis lūkoties rūpīgāk, vairāk uzzināt, uzkavēties kādu brīdi ilgāk un neļauties steigai. Dažkārt ceļotāji stāstījuši, ka ne vienmēr objektus bijis viegli atrast. Neizticis arī pa kuriozam – kāds zirga galvas notēla vietā skulptūrā saskatījis līdzību ar gliemezi. I. Turkupole-Zilpure atklāja, ka akcija raisījusi interesi arī ārpus Zemgales robežām – ceļotāju pulkā bijuši ļaudis no Kauņas, Klaipēdas, Liepājas un Ventspils.

«Bauskas Dzīve» iepriekš aprakstīja dažus akcijas objektus kaimiņzemē – Biržu un Pakrojas rajonā, šajā numurā – par pieredzēto un gūtajiem iespaidiem Jonišķu rajonā Lietuvā un vairākos objektos, kas meklējami Bauskas novadā.

Kazu un aitu aizbildne Bārbelē
Laikraksta satiktie mūsu novada ceļotāji pauda, ka vides objekts «Bārbala» Bārbeles pagasta centrā bijis īsts atklājums. Lai gan kopš tas pērngad uzstādīts, vairākkārt būts Bārbelē, «Bārbala» palikusi nepamanīta. Nostāsts vēsta, ka uz krustcelēm ir stāvējusi svētās Bārbalas (kazu un aitu aizbildnes) koka statuja, kuras vārdā nosaukta šī apdzīvotā vieta.

Ielūkojoties apceļošanas akcijas kartē, izrādījās, ka «Bārbala» atrodas teju Skaistkalnes–Rīgas šosejas malā. Nonākot glītu apstādījumu laukumā, Bārbeles dižaudzē, ceļotāju skatam atklājas neliela metālā darināta skulptūra mīlīgas meitenes notēla veidā kopā ar trim kaziņām, stāvoša uz liela laukakmens. Uz akmens lasāms arī nostāsts par «Bārbalu». Žēl, ka līdzīgi, kā tas ir raksturīgi arī dažiem citiem vides objektiem un pieminekļiem mūspusē, nav atrodams radītā darba autora vārds. Vērojot skulptūras izvietojumu vidē, tapa skaidrs, kāpēc tā garāmbraucējiem paliek nepamanīta, lai gan atrodas dažus metrus attālu no šosejas. Tā uzstādīta kuplu un apjomīgu košumaugu fonā, kas to aizklāj skatienam no ceļa. Iespējams, ka Bārbelē piestātu un labprāt «Bārbalu» aplūkotu arī nejauši ceļotāji un garāmbraucēji, ja tā atrastos redzamā vietā krustcelēs, kā vēsta leģenda. Un vides dizaineriem droši vien atrastos padoms, kā to izvietot, lai izmērā nelielā «Bārbala» tomēr būtu izcelta un pamanāma. Taču akcijas ceļotājiem vides objekta ieslēptās atrašanās vietas meklēšana piešķīra azartu un atraduma prieku! Interneta vietnē tourism.bauska.lv varēja uzzināt, ka «Bārbalas» autors ir Uldis Šulcs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
«Bārbala» – kazu un aitu aizbildne meklējama Bārbelē. 
Foto – Ligita Asare

Vallē ir vērts piestāt pie baznīcas
Ik reizi, braucot cauri Valles pagasta centram no Bauskas puses, skatienu piesaista Valles evaņģēliski luteriskās baznīcas staltais nams. Bet šī gada apceļošanas akcija tur atveda ceļotājus no tuvienes un tālienes, lai aplūkotu Astras Ratkevičas veidoto keramikas vides objektu «Kardiogramma plus».
Tīmekļa vietnē vallesdraudze.lv var uzzināt, ka tas uzstādīts 2001. gadā, drīz vien pēc baznīcas vērienīgo restaurācijas darbu noslēgšanas. Objekts veidots no šamota, autore atainojusi četrus ticības apļus ar atbilstošo simboliku. Jāatzīst, ka veidojuma forma, simboli un gaumīgais dizains liek apmeklētājam to nesteidzīgi aplūkot, apiet apkārt, lai izsekotu atainoto apļu ceļam, un nodoties pārdomām. Ir vērts piestāt pie Valles dievnama, arī garām braucot.

Ievērojamu mežotnieku piemiņas apliecinājums
Mežotnes pagastā akcijas ceļotāji nonāca pie vēsturiskās doktorāta ēkas, kur uzdevums bija saistīts ar tur izvietotu vides objektu, kas ataino medicīnas simboliku – čūsku, kas apvijusi biķeri. To 1997. gadā veidojis tēlnieks Mārtiņš Zaurs kā strūklaku, kas papildināja Mežotnes ārsta Viļņa Druvas veidoto ārstniecības augu kolekciju pie doktorāta ēkas.

Tur satikta ceļotāja no Bauskas laikrakstam pastāstīja, ka vēl atceras V. Druvas ārstniecības augu dārzu un strūklaku tajā. Diemžēl tagad no ārstniecības augu kolekcijas vairs nav ne miņas, taču skulptūra 2017. gadā piedzīvojusi atjaunošanu. Medicīnu simbolizējošais vides objekts ir pieņēmis jaunu misiju – vēsta par divu ievērojamu mežotnieku – M. Zaura un V. Druvas – devumu 20. gadsimtā.

Pārrobežā Jonišķu rajonā
Viens no meklējamiem objektiem Jonišķu rajonā ir netālu no Latvijas-Lietuvas robežas esošā ārtelpas ekspozīcija Daunoravas muižā. Ar akcijas anketā norādītajām koordinātēm un rakstīto adresi, lai nokļūtu objektā, izrādījās par maz. Pēc robežas šķērsošanas, mēģinot norādīt koordinātes navigācijai, internets bija «pazudis». Pa ceļam, pamanot kādu norādi ar uzrakstu «Daunorišķe», saskatījuši līdzību ar meklējamo vietu, piestājām, lai ieskatītos arī lietuviešu valodā rakstītajā anketā. Pārliecinājušies, ka meklējamās vietas adrese anketā arī lietuviski ir nosaukta «Daunoravos», nospriedām – nav īstā vieta. Tā kā otrs objekts meklējams Jonišķu pilsētā, turpinājām ceļu ar nodomu visu noskaidrot Jonišķu tūrisma un biznesa informācijas centrā. Tur ceļotājus mieloja ar īpašu viesmīlību un katrs ienācējs uzņemts ar interesi un rūpi. Centra darbiniece atklāja, ka Daunoriške ir tā pati Daunoravos. Bet, tā kā objekts sasniedzams atpakaļceļā, par izjokošanu ar adresi anketā ceļotājiem nebija jābēdā.

Informācijas centrā dāsni apveltīja ar informāciju par apskates vērtām vietām pilsētā un rajonā, kas rosināja plānot jaunus maršrutus. Ikkatram tiek pastāstīts gan, kur iegādāt Jonišķu tradicionālo pīrāgu, gan par jaunumiem pilsētvidē. Arī «Bauskas Dzīve» devās pastaigā pa parku pilsētas centrā, kur šajā sezonā izveidotas ekoloģiskas mākslas instalācijas. Tām izmantoti dabas materiāli, kas sabrūkot neveido dabai nedraudzīgus atkritumus. Pie parka un citviet pilsētas centrā videi interesantus akcentus piešķir koši krāsoti un ziedošiem augiem pušķoti seni velosipēdi, kas vairs neripo, bet krāšņi izdzīvo savu otro dzīvi. Apceļošanas akcijas dalībniece baušķeniece Īrisa Krūmiņa pauda, ka, apmeklējot akcijas objektus, bija iespēja redzēt daudz citu skaistu un interesantu vietu kaimiņos Lietuvā, kurās citādi nebūtu nonākusi, un pateicas akcijas rīkotājiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Baušķeniece Īrisa Jonišķos izvēlējusies sarkano velosipēdu.

Veltījums latviešu kopienai «Dundurnieki»
Apgādājušies ar kartēm un ceļvežiem, Daunoravas muižu atpakaļceļā varēja atrast bez grūtībām un tur aplūkot Zemgales reģionā vienai no lielākajām vēsturiskajām latviešu kopienām «Dun-durnieki» veltītu ārtelpas ekspozīciju. Tā izveidota 2021. gadā pēc Šauļu «Aušros» muzeja arhīva materiāliem. Bijušās muižas dzīvojamās mājas logu un durvju vietās izvietotas senu fotogrāfiju liela izmēra reprodukcijas, no kurām uz ceļotājiem noraugās 20. gadsimta sākuma «Dundurnieku» ļaudis no 18 kopienas ģimenēm. Uz fotogrāfijām latviešu un lietuviešu valodā lasāma īsa uzziņa – ģimenes uzvārds un apkārtnes ciema nosaukums, kur tā mitusi. Uz atsevišķas planšetes var lasīt ekspozīciju anotāciju, kas vēsta par kopienas veidošanās vēsturi. Diemžēl – tikai lietuviešu valodā. Saprotams, ka Lietuvā ekspozīcijas komentētas lietuviski, bet latviešu kopienas vēsturei veltīts teksts, iespējams, visvairāk varētu interesēt latviešus.
Anotācijā aprakstīts, ka latviešu diasporas «Dundurnieki» veidošanās Zemgales reģionā tagadējā Jonišķu rajonā aizsākusies jau 17. un 18. gadsimtā, kad vācu baroni latviešus pārvietoja uz Daunoravas muižu. No 1795. līdz 1846. gadam kopienā bija no 563 līdz 625 cilvēki, 1923. gadā – 710. Simt gadu laikā bija izveidojies kopienas īpatnējs dzīvesveids, tradīcijas, materiālā un nemateriālā kultūra. 1917. gadā kopienai Daunoriškē bija izveidota valsts sākumskola, un kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem aktīvi darbojusies Jonišķu latviešu izglītības biedrība, kam bija savs teātris un bibliotēka. 1940. gadā «Dundurnieki» piedzīvoja kataklizmu, kas neatgriezeniski ietekmēja kopienas likteni. Pēc Lietuvas aneksijas viņiem bija jāpieņem cits izglītības, kultūras un sabiedriskās dzīves veids, tika slēgta arī Jonišķu izglītības biedrība, un Daunoriškes pamatskolā pārtrauca mācības latviešu valodā. Par vienīgo latviešu kopienas vienojošo centru kļuva Jonišķu evaņģēliski luteriskā baznīca, kam laikā no 1940. līdz 1950. gadam bijusi nozīmīga loma latviešu identitātes saglabāšanā.

Kopienai triecienus atnesa Otrais pasaules karš – tika iznīcinātas daudzas ģimenes. Sekojošās masu represijas, kolektivizācija un meliorācija iznīcināja vairākus kopienas apdzīvotos ciemus, cilvēku migrācija veicināja latviešu pārvietošanos uz pilsētām Lietuvā un Latvijā. Šie procesi neatgriezeniski izmainīja gadsimtiem veidojušos etnisko kopienu, un 21. gadsimta sākumā tikai daži cilvēki no «Dundurnieku» kopienas sevi identificē kā latviešus.

No koka būvētā bijusī muižas ēka, kur pašlaik izvietota ekspozīcija, ir grausta stāvoklī. Un arī āra ekspozīcija nav ilgmūžam, tāpēc brauciet uz Daunoriški to aplūkot!

Pie Zirga galvas un melnajiem putniem
Arī Iecavā ceļotājiem pārsteigumu un azartu meklēšanā piešķīra kļūdaini norādīta objekta adrese. Savus piedzīvojumus, meklējot skulptūru grupu, «Bauskas Dzīvei» atstāstīja senioru pāris no Vecsaules pagasta. Tā kā ne reizi vien bijuši Iecavā, sporta nama apkaimē, kas arī bija pieminēts līdzās adresei, protams, navigāciju neizmantojuši. Novietojot auto stāvlaukumā, pamanījuši uz netālu esošās ēkas anketā norādīto adresi – Grāfa laukums 4, devušies turp. Bet pie nama, kas noteikti nav sporta nams, no skulptūru grupas ne miņas. Pēc tam metuši mieru adresei uz mājas sienas un devušies uz sporta namu Grāfa laukumā 7. Tur skulptūru grupa «Laika griežos» bija viegli pamanāma. Vienā no tām atklājuši arī anketā doto uzdevumu – atpazīt, kura dzīvnieka galva tajā attēlota. Raisījās pārdomas, kā šo adreses joku uzņemtu ceļotāji, kas Iecavā nonākuši pirmo reizi. Iespējams, ka atbraucēji no Lietuvas, atklājot skulptūru ar zirga galvu, par šo izjokošanu atcerētos no senseniem laikiem folk-lorizējušos lietuviešu dotu iesauku latviešiem – zirga galvas.

Gleznu taka «Iecava no miesta līdz pilsētai» Iecavas parkā izveidota 2021. gadā pēc biedrības «RaDam» ierosmes kā veltījums Iecavas tapšanai par pilsētu. Gleznu galerija izvietota upes labajā krastā pie tiltiņa. 15 gleznas, kurās atainota Iecava un iecavnieku dzīves visdažādākajās izpausmēs un autoru asociācijās, radījuši 14 profesionāli un amatiermākslinieki, kā arī Iecavas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. Bija saistoši lasīt autoru anotācijas par savām gleznām, tās it kā veido saikni starp autoru, darbu un tā aplūkotāju. Īss, bet izsmeļošs pieraksts lasāms pie akcijas uzdevumā meklējamās gleznas «Krauķi ieņēmuši Iecavu». Autore Dārta Stafecka rak-stījusi: «2021. gads – Iecavā milzīga krauķu problēma. 3021. gads – Iecavā milzīga krauķu problēma.» Jauka vieta pastaigām un interesanti, daudzveidīgi sižeti gleznās veltīti Iecavai.

«Kas meklē, tas atrod»
Likvertenu silā Vecsaules pagastā, meklējot pieminekli holokausta upuriem «Cilvēku stāvi», arī nācies likt lietā ne tikai karti, ceļa norādes, atrašanās koordinātes, bet arī intuīciju un neatlaidību meklēšanā. Kāda ceļotāja no Bauskas stāstīja, ka tālajā 1971. gadā, tērpusies svinīgā pionieres formā, piedalījusies pieminekļa atklāšanas pasākumā. Taču tagad, pēc 51 gada, vietā, kur mežā celiņš sadalās divos, gadījies aizbraukt pa nepareizo. Arī «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka meža ceļam sazarojoties, jāpaļaujas uz intuīciju, jo tur nepalīdzēja arīdzan koordinātes. Turklāt ceļa norāde uz memoriālu holokausta upuriem pie šosejas redzama, braucot tikai no Bauskas puses.

Rundāles pagastā, pie viesu nama «Baltā māja», kur bija meklējami keramikas podi, saimnieki īpaši padomājuši, kā padarīt tīkamāku fotografēšanos ceļotājiem. Pie dekoratīvi izvietotajiem podiem novietots romantisks galdiņš ar krēslu, kas tā vien aicina piesēst un nopozēt bildei. Akcijas dalībnieks Zigurds Ūdris no Vecsaules pagasta atklāja, ka parasti vairās no fotografēšanās, un šī akcija bijis īsts izaicinājums – jānopozē sešpadsmit reizes. Viņš atzina: «Nekad dzīvē nebiju tik daudz bildējies, gluži kā modelis! Bet redzētais, apceļojot Zemgali, bija tā vērts.»

Ceļotājs Zigurds no Vecsaules pagasta vietu ar podiem pie «Baltās mājas» Rundālē atzīst par omulīgu.

UZZIŅAI

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Noteikti tūrisma akcijas «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!» balvu ieguvēji

Atbilstoši akcijas noteikumiem tika saņemtas 133 akcijas «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!» dalībnieku kartes, no tām 57 no Latvijas un 76 no Lietuvas.

Akcijas izloze notika klātienē Bauskas rātsnamā 2. septembrī.

Četri apceļotāji no Latvijas, kuri iegūst galvenās balvas, ko dāvā Biržu, Pasvales, Pakrojas un Jonišķu rajona pašvaldības: velosipēdu no Biržu pašvaldības iegūst DĀVIS ARĀJS; velosipēdu no Jonišķu pašvaldības saņem ILZE KĒZE; elektrisko skrejriteni no Pasvales pašvaldības iegūst JĀNIS MIČULIS; elektrisko skrejriteni no Pakrojas pašvaldības saņem MĀRIS KAZĀKS.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Četri apceļotāji no Lietuvas, kuri iegūst galvenās balvas, ko dāvā Bauskas novada pašvaldība: velosipēdu iegūst ROBERTS NOREIKA; velosipēdu saņem RIMA MATULIONIENE; elektrisko skrejriteni iegūst DAINA KUČIAUSKIENE; elektrisko skrejriteni saņem LINS NORKUS.

Ar balvu ieguvējiem Bauskas TIC sazināsies personīgi. Akcijas balvas tiks pasniegtas 17. septembrī Baltu vienības dienas svētkos Jonišķos.

Avots: tourism.bauska.lv.


Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.