Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Iedzīvotāju ikdienu mūspusē reforma nav ietekmējusi; pagastos dzīvi apgrūtina izdangātie, grūti izbraucamie ceļi

Vērtē iedzīvotāji: Kas mainījies Bauskas apvienībā pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas? Kāda ir ikdiena pagastos?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas pagājis jau pusgads, kopš mūspusē četri novadi apvienojušies un dzīvo vienā Bauskas lielnovadā. «Bauskas Dzīve» dodas pie iedzīvotājiem uz lauku ciemiem, lai pētītu, vai un kā šī reforma ir ietekmējusi viņu ikdienu.

Ceļš uz Dāviņiem 600 metrus ir grantēts, un katru gadu iedzīvotāji šo ceļu sauc par neizbraucamu.
Foto – Ivars Bogdanovs

Bauskas, Vecsaules, Dāviņu un Brunavas pagastā sastaptie ļaudis žurnālistiem atzīst, ka šī reforma viņu dzīvi nav mainījusi, taču kā lielu problēmu pagastos min sliktos ceļus. Daži atzīst, ka deputāti tomēr velkot deķi uz savu pusi, – deputātus no Vecumniekiem interesējot tikai Vecumnieki, tāpat arī ar iecavniekiem.
Kādi tad ir iedzīvotāju stāsti par pakalpojumu pieejamību laukos, par reformas ietekmi?

Autoostā jāgaida četras stundas
Pirmā pieturvieta – Brunavas pagasta Ērgļu ciems. Izvēlamies no A7 šosejas nogriezties pa kreisi krustojumā pie Mūsas ciema. Kādu brīdi grantsceļš vēl ir apmierinošs, bet drīz jau stūrēt automašīnu un apbraukt bedres kļūst arvien grūtāk. Beigās līdz Ērgļiem braucam ar ātrumu 15 kilometri stundā. Caurbraucot Brunavas ciemu, redzama baznīca, ciems liekas pavisam tukšs, uz ielām nav neviena iedzīvotāja. Pēc mirkļa esam Ērgļu ciemā. Nelielā pastaigā devusies arī ērgliete Ārija, kas šeit dzīvo vairāk nekā 50 gadu. Viņa rēķinus apmaksā, izmantojot internetu. «Pagasts palicis pavisam tukšs. Te tikai pensionāri, kas savā starpā nesarunājas. Dzīvojam katrs savā «alā». Darba šeit nav, ceļu tāpat nav,» saka Ārija. «Bauskas Dzīve» viņai vaicā, kā ar iespējām tikt uz Bausku. «Sabiedriskais autobuss kursē pāris reižu dienā, bet, aizbraucot līdz Bauskai, lai tiktu atpakaļ, autoostā jāgaida četras stundas. Tik ilgi Bauskā nav, ko darīt,» saka Ārija.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ejot tālāk, Ērgļu ciemā ieejam veikalā «LaTS», tur gan sastopam vien pārdevēju. Ir teju dienas vidus, kad lielākā daļa iedzīvotāju ir darbos, tāpēc droši vien veikalu šajā laikā apmeklē maz cilvēku. Pārdevēja Kristīne visu laiku dzīvojusi Brunavas pagastā. «Par pakalpojumiem norēķinos internetā, uz Bausku braucu ar savu auto, bet ceļš ir «burvīgs». Kad prezidents vai satiksmes ministrs dodas uz šo galu, tad greiders ceļu sakārto,» stāsta Kristīne. Pakalpojumu pieejamību Brunavas pagastā viņa vērtē kā labu. «Ārsts ir pieejams, bibliotēka arī ir,» teic Kristīne. Uz jautājumu, vai pēc reformas viņa jūt kādas pārmaiņas, Kristīne atbild: «Katram ir savas intereses, nevienam citi cilvēki neinteresē!»

Trūkst pagasta skolas
Brunavas pagasta centrā ledus kārtiņas un bedru dēļ automašīnā braukt ir diezgan interesanti – rodas sajūta, ka piedalāmies kādās bezceļu sacensībās, kur automašīnas amortizatoriem jābūt ļoti izturīgiem. Lai vai kā, dodamies uz pagasta nodaļas ēku pāri ielai. Brunavas bibliotēkā sastopam vien bibliotekāri Baibu Alsbergu. «Vai man reforma ko ir mainījusi? Nē! Cilvēki pandēmijas dēļ izvairās kontaktēties. Mums ir aktīvi lasītāji, kas izvēlas daudz grāmatu,» tā bibliotēkas darbu raksturo Baiba Alsberga. Atbildot uz jautājumu par problēmām pagastā, arī bibiotekāre min ceļus. «Uz darbu nāku kājām, jo nevēlos lauzt automašīnu. Pastaiga iznāk aptuveni stundu ilga, jo izvēlos iet apkārtceļu. Tik slikti ceļi ir katru gadu,» saka
B. Alsberga. Turpinot par vietvaras komunikāciju ar iedzīvotājiem, bibliotekāre teic: «Uzskatu, ka gados vecākiem cilvēkiem ir ierobežota komunikācija ar novada vadību, jo viss tagad norit interneta pasaulē. Protams, normālos apstākļos cilvēki nāktu un tiktos klātienē, bet tikšanās platformā «Zoom» lielai daļai iedzīvotāju neder. Varētu kādu iedzīvotāju sapulci noorganizēt ārpus telpām.»

Viņa arī min, ka ļoti aktuāls jautājums ir ceļi. «Man ļoti trūkst pagasta skolas, mazas skolas nav pašas sliktākās. Varu teikt tikai labus vārdus. Kad bija skola, arī bibliotēkā bērnu bija vairāk. Tagad arvien vairāk pārliecinos, ka zaudējam bērnus kā lasītājus, jo viss atrodams skolas planšetē,» «Bauskas Dzīvei» pastāstīja Brunavas bibliotēkas vadītāja Baiba Alsberga.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pustukšas mājas
«Bauskas Dzīve» dodas arī uz netālu esošajām daudzdzīvokļu mājām. Satiekam Ritu, kura Ērgļos dzīvo kopš 1977. gada. «Rēķinus samaksāju internetā, par ūdens patēriņu – pagastmājā. Mums reforma neko nav mainījusi. To, vai vara «nāk tuvāk», īsti nejūtu,» saka Rita. Par ceļiem viņa teic: «Ja pa ceļiem nebrauc, tad tās bedres nemana.»

Par Ērgļu iedzīvotāju ikdienu Rita stāsta, ka ar kaimiņiem sadzīvojot, bet viņu jau daudz neesot, jo pustukšas mājas palikušas. Vietējā iedzīvotāja stāsta: «Šeit darbu var dabūt tikai pie diviem mūsu lauksaimniekiem. Blakus mājās dzīvo tikai trīs cilvēki, lai gan dzīvokļu ir diezgan, bet tie ir tukši. Dažiem dzīvokļiem pat logu trūkst.» «Bauskas Dzīve» to arī pamana.

Ērgļu ciema iedzīvotāja Rita.
Foto – Ivars Bogdanovs

Jaunsaules ceļš «padarīts par mēslu»
Pēc Brunavas pagasta ciemu apmeklēšanas dodamies tālāk. Šoreiz izvēlamies citu ceļu nokļūšanai atpakaļ uz šosejas A7, bet arī tas nav labāks par to, pa kuru atbraucām. Lai vai kā, ceļš uz Vecsaules ciemu vismaz ir gluds. Piestājam pie veikala «LaTS» Vecsaules ciemā. Tur satiekam pārdevēju, kas apkalpo vairākus klientus. Pārdevēja Ināra uzskata, ka dzīve Vecsaules pagastā pēc reformas nav mainījusies. «Dzīvoju Ozolainē, rēķinus maksāju internetā. Protams, ceļi varētu būt labāki, dažviet pagasta ceļi ir briesmīgi. Nesen atjaunotais ceļš uz Jaunsauli jau sagandēts. Arī ceļu kopšana pagastā ir diezgan slikta,» saka pārdevēja Ināra, «pagastā vairākums ir pensijas vecuma ļaudis, darba iespējas ir minimālas.»

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Ozolainiete Ināra.
Foto – Ivars Bogdanovs

Veikalā pie kases sastopam Nadīnu Pīpiņu no Bruknas. «Par reformas ietekmi neesmu domājusi. Man Iecavas tuvumā dzīvo vecāki, meitas vedu uz bērnudārzu Bauskā. Labāk vedu uz Bausku nekā uz Ozolaini,» saka N. Pīpiņa, kura kā pirmo nākotnes nepieciešamību min ceļu sakārtošanu novadā, «noteikti vajag veidot labu ceļu infrastruktūru, pašlaik gan par to nedomā. Ziemā ceļu šķūrēju ar traktoru pati. Esam vilkuši ārā arī iegrimušus autobusus. Ceļu stāvoklis ir vislielākā problēma.»

Bruknas ciema iedzīvotāja Nadīna Pīpiņa.
Foto – Ivars Bogdanovs

Iznākot no veikala, pieejam pie automašīnas, kurā sēž Dzintars Skuja no Zvaigznes ciema. «Uztaisīja jauno ceļu uz Jaunsauli un padarīja par mēslu. Šajā pagastā lielākā problēma ir ceļi. Ar kultūras, sporta un citiem sabiedriskās dzīves notikumiem gan viss ir kārtībā,» uzskata Dzintars.

Zvaigznes ciema iedzīvotājs Dzintars Skuja.
Foto – Ivars Bogdanovs

Trūkst ģimenes ārsta
Tālāk dodamies pa īsāko ceļu uz Dāviņiem. Brauktuve gan te ir labāka nekā uz Brunavu. Dāviņos esam pēcpusdienā, ielas malā skraida bērni. Kultūras centrā «Dāvis» satiekam kultūras darbinieci Inesi Viļumu. «Esam atpakaļ bijušā rajona robežās. Ceru, ka tagad ar kultūras darbiniekiem izveidosies laba sadarbība Rundāles un Vecumnieku pusē. Reformas sekas īsti izjust vēl nevaram,» saka I. Viļuma.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kā problēmu Dāviņos Inese Viļuma min ģimenes ārsta trūkumu. «Šeit trūkst ģimenes ārsta, pirms pandēmijas vēl Dāviņos pieņēma, bet tagad jābrauc vai nu uz Codi, vai Bausku. Pagastā ir veikals, bibliotēka, telpas jauniešiem, pagasta nodaļa,» paskaidro kultūras darbiniece.

Uz jautājumu, vai Dāviņos iedzīvotāji ko var ietekmēt, Inese Viļuma atbild apstiprinoši. «Pagasta nodaļas vadītāja ir atvērta risinājumiem un steidz palīdzēt tad, ja ir kāda problēma. Cenšas atrisināt jebkuru jautājumu. Gribētos vien, lai cilvēki paši ir atsaucīgāki. Ir bijuši kultūras notikumi, kur ir daudz apmeklētāju, ir pasākumi, kur cilvēku teju nav,» saka Inese Viļuma.

Pēc sarunas ar kultūras darba organizatori dodamies uz pagasta nama otro stāvu, kur atrodas Dāviņu bibliotēka. Dāviņu bibliotēkas vadītāja Anna Moisičenko izrāda izveidotās planšetes, kur atainota Dāviņu pagasta vēsture. «Dzīvē novadu reforma neko nemainīja, darbā vēl redzēsim. Man no resursiem viss ir, trūkst cilvēku un atļaujas strādāt. Pirms pandēmijas viss bija labi. Par dzīvi šeit nevaru sūdzēties, atbalsts ir pieejams,» saka bibliotēkas vadītāja.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Dāviniete Inese Viļuma.
Foto – Ivars Bogdanovs

Vēlas ātruma ierobežojumus
Pēc bibliotēkas apmeklējuma «Bauskas Dzīves» ceļš ved uz Dāviņu ciema vienīgo veikalu. Veikala vadītāja Tatjana ir no Iecavas. «Tagad Iecavai pēc reformas ir pilsētas statuss, kas manā dzīvē nemaina neko. Normāla ceļa uz Dāviņiem gan trūkst, braucu caur Lambārti. Dāviņos šis ir vienīgais veikals, pa ziemu daudz cilvēku slimo, tāpēc veikalu apmeklē mazāk, daudziem trūkst darba,» saka Tatjana.

Pie Dāviņu ciema daudzdzīvokļu mājām sastopam Ilutu Kasparāni, kura žurnālistiem saka: «Manu dzīvi reforma nemaina, bet te trūkst pasta, ģimenes ārsta, aktivitāšu. Rēķinus maksāju internetā. Gribētos, lai to mazo, grantēto ceļa gabaliņu uz Dāviņiem beidzot noasfaltē. Vēl iedzīvotāji ir vākuši parakstus, lai šajā māju rajonā izliktu dzīvojamās zonas zīmi, kas ierobežotu autobraucējiem ātrumu, jo privātmāju rajonā tāda zīme ir. Šeit arī ir bērni, kas skraida un spēlējas. Esam vākuši parakstus, bet pagaidām rezultāta nav,» saka I. Kasparāne. Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu, vai samazinās Dāviņu pagasta iedzīvotāju skaits, viņa atbild: «Tieši otrādi – atgriežas cilvēki, jo saprot, ka laukos labāk dzīvot un tuvumā iespējams strādāt. Cilvēki dzīvo Dāviņos un strādā Rīgā vai Bauskā. Lielākā problēma te ir iedzīvotāju nevīžība – te ir privatizēti neapdzīvoti dzīvokļi bez logiem.»

Dāviniete Iluta Kasparāne.
Foto – Ivars Bogdanovs

Par pakalpojumiem jāmaksā dārgāk
«Bauskas Dzīve» aptaujā cilvēkus arī novada attīstības centrā, par kādu pēc reformas tapusi Bauska. Karpa dārzā satiekam Daini Bulažu, kas iznācis pastaigā. Viņš reformas ietekmi nejūtot. «Par elektrību, gāzi tagad jāmaksā vairāk, kādus pabalstus dome ir samazinājusi vai noņēmusi,» saka baušķenieks pensionārs Dainis Bulažs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Baušķenieks Dainis Bulažs.
Foto – Ivars Bogdanovs

Gunta Skustā Bauskā dzīvo kopš 1964. gada, laikrakstam viņa atzīst: «Nekad dzīvē varas ietekmi neesmu jutusi. Doties balsot vēlēšanās ir pienākums, bet domāju, ka viss iet uz elli, – pensijā saņemu nedaudz vairāk par 300 eiro, samaksājot visus rēķinus, paliek pāri 90 eiro. Tagad ir galvenais turēt dārzu, burkās ko ielikt, tad būs ēdamais un būs labi. Protams, ļoti daudz atkarīgs no pašiem – vajag saudzēt to, kas pilsētā uzbūvēts un labiekārtots.»

Baušķeniece Gunta Skustā.
Foto – Ivars Bogdanovs

Paejot nedaudz tālāk, satiekam Edīti Andreiku, suņuku Dadzi un Birutu Pasiškevicu. «Reformu īsti nejūtu, lielāks nekustamā īpašuma nodoklis man arī nav noteikts, nekas īsti nemainījās. Pensionāriem komunālo pakalpojumu apmaksāšana kļuvusi dārgāka, tagad par apsaimniekošanu jāmaksā par 45 eiro dārgāk nekā pagājušajā gadā. Cenas ir kāpušas,» saka Edīte un Biruta, «deputātus tikpat kā neredzam ne pirms, ne pēc reformas. Liekas, ka tagad jaunajā novadā katrs velk deķi uz savu pusi – deputātus no Vecumniekiem interesē tikai Vecumnieki, tāpat arī ar iecavniekiem. Pagaidām vienotību darbā neredzam. Nezinām, kad spēs apvienoties.» 

Biruta Pasiškevica (no kriesās), suņuks Dadzis un Edīte Andreika. Seniores spriež, ka deputātus tikpat kā neredzot ne pirms, ne pēc reformas. Izskatoties, ka tagad jaunajā novadā katrs velkot deķi uz savu pusi.
Foto – Ivars Bogdanovs

UZZIŅAI

Pārvalde faktos
Bauskas apvienībā darbojas vairākas pašvaldības kapitālsabiedrības – SIA «Bauskas siltums», SIA «Bauskas ūdens», SIA «Vides serviss», SIA «Īslīces ūdens», SIA «Zemgales mutes veselības centrs», SIA «Bauskas slimnīca».

Aktīvākās nevalstiskās organizācijas Bauskas apvienībā ir jauniešu organizācija «Laiks jauniešiem», invalīdu sporta un rehabilitācijas biedrība «Bauska», biedrība «Meistars Gothards», biedrība «Kalna svētību kopiena», lauku sieviešu klubs «Mikslis», Īslīces sieviešu klubs «Rītausma», uzņēmēju klubs «Bauska ‘97», Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība, biedrība «Bauskas rajona lauku partnerība», Bauskas pensionāru apvienība «Brūklenājs», represēto klubs «Rēta».

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka iedzīvotāju skaits 2021. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, Bauskas bijušā novada teritorijā (tagad Bauskas apvienībā) samazinājies. 2009. gadā Bauskas novadā reģistrēts 27 161 iedzīvotājs, bet 2021. gadā iedzīvotāju skaits sarucis līdz 22 259.


Bauskas apvienības pārvaldei paredzētais budžets – 6 189 482 eiro
Bauskas apvienības pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis atklāja, ka šogad no Bauskas novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumiem, kas 2022. gadam plānoti 57 239 425 eiro apmērā, Bauskas novada pašvaldības iestādei «Bauskas apvienības pārvalde» apstiprinātais budžets ir 6 189 482 eiro. Kā skaidro Bauskas apvienības pārvaldes speciālists Jānis Feldmanis, šis budžets paredzēts pamatfunkciju izpildei. «No Bauskas apvienības pārvaldes budžeta īstenot jaunus projektus nav plānots. Ja būs iespēja piesaistīt ārējo finansējumu, tad varētu īstenot kādu no investīciju plānā paredzētajām iecerēm,» saka J. Feldmanis.

Pārvaldē atklāja, ka no pašvaldības kopējā investīciju budžetā paredzētajiem līdzekļiem Bauskas pilsētā šogad turpināsies Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas 2. vidusskolas infrastruktūras attīstības projekts.

Sociālajā jomā Bauskā turpināsies deinstitucionalizācijas projekta aktivitāte – daudzfunkcionāla sociālo pakalpojumu centra izveide Rūpniecības ielā 9 un Slimnīcas ielā 4.

No investīciju budžeta paredzēts atbalsts Bauskas pilsētas un pagastu iedzīvotāju iesniegto līdzdalības projektu atbalstam gan nevalstiskajām organizācijām, gan konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi». No valsts budžeta finansējuma 50 000 eiro paredzēts, lai izbūvētu bērnu rotaļu laukumu Vītolu un Salātu ielas iekšpagalmā Bauskā.

Saglabāts esošais
«Bauskas Dzīve» vaicāja, vai pēc reformas ir saglabātas visas iepriekšējās iespējas infrastruktūrā, izglītībā, sportā un kultūrā. Bauskas apvienības pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis atzīst, ka arī pēc administratīvi teritoriālās reformas Bauskas apvienības pārvaldē, kas teritoriāli ir viss iepriekšējais Bauskas novads, saglabātas iespējas iedzīvotājiem izmantot visus infrastruktūras objektus un piedalīties aktivitātēs, kas atbilstoši epidemioloģiskai situācijai tiek organizētas izglītībā, sportā un kultūrā. Pēc reformas saglabātas esošās iestādes un funkcijas, kas iepriekš tika finansētas no pašvaldības budžeta.

«Vajadzīgs laiks pārejas periodam, lai vienotā ritmā atbilstoši jaunajiem normatīvajiem aktiem sāktu strādāt ne tikai iestādes apvienību pārvaldēs, bet arī viss lielais novada jaunais «mehānisms». Būtiski, lai iedzīvotāji visā novadā vienādi varētu saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus – gan katrā apvienības pārvaldes klientu apkalpošanas centrā, gan arī pagasta nodaļā,» saka A. Gurkovskis.

Aleksandrs Gurkovskis domā, ka par reformas ieviestajām pārmaiņām vēl pāragri runāt. «Esam starta pozīcijā, pārdomāti sākam savu kustību uz priekšu. Mums ir jāizvērtē jomas un darbības, lai finanšu resursi tiktu izlietoti maksimāli efektīvi un lietderīgi,» tā A. Gurkovskis, kurš piebilst, ka pašlaik pašvaldības speciālistu ir pietiekami.

Vai pagastos un ciemos tiek veidotas cerētās iedzīvotāju valdes – bija doma, ka tās veicinās iedzīvotāju līdzdalību? Aleksandrs Gurkovskis secina, ka iedzīvotāju iniciatīva un iespēja izteikt savu viedokli un ierosinājumus vienmēr ir laba iespēja pašvaldībai savu darbu uzlabot un dažādot. «Būtiski, lai iedzīvotāju valdes darbs būtu balstīts uz konstruktīvu sarunu un ideju apmaiņu starp iedzīvotājiem un pārvaldi vai pagasta nodaļu, kā rezultātā notiek reālas darbības,» saka Bauskas apvienības pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (24)

  1. Pamestiba izniciba pagrimums degradacija ir latvijas lauku patiieaa seja..ja..ja krievijas okupacijas vara laukus atistija sacela fermas majas klubus .skolas bernydarzus.lauki bija dzivi un visiem bija darbs. un pilni ar cilvekiem ..tad tagadeja vara ..dara visu lai laukys iznicinatu skolas kulturas namus..sagruvysas krievu laiku celtnes fermas .tuksas skolas un pamestas majas.un tas ari izdevas..tikai jautajums kapec…tad hau iznak ja krievu okupantiem tautas labklajiba rupeja vairak..jo sim valdibam rup tikai vara un sava kabata

    16
    3
  2. Nosaucuet cik bauskass novada ir palikysas lauku skolas…ja nav skolas nav ari kauku..skola ir ari kulturas centrs..

    9
    2
  3. Nak varas un aiziet dublainiem zabakiem samidot celot un nojaucot..gan celtnes gan cilveku dzives.liktenus..kas griezas kaa dveselu putenis.nekas nav muzigs..laijs visu panem un aizskalo…es apmulsis esmu..un dublainiem zabakuem brienot pa bedrainu celu.es nonaku pue baznicas..ta tada pati neskarta gadusimtiem.tik balta. Ka sniegs.. to nespej samidit pat svesi zabaki..es klyseju jo man sap sirds..dievs kasa manas domas..mani zabaki ir tiri.

    8
    1
  4. Valdošā kliķe saka , ka GALVENAIS ir bibliotēka un vēl bāriņtiesas, ceļi ???, kaut kad būs

    5
    2
  5. Par skolu slēgšanu var piekrist nav naudas veram ciet uz visu nav naudas.Tad kad aizver skolu un neļauj viņai augt ciems ap skolu ar lēnām nomirst.Visi pārcelas uz Bausku vai tuvāko lielāko miestu.Tā jau beigās Bauskas raj. būs tikai Bauska un Iecava. Skumīgi skatīties ,kā viss tiek novests.

    9
    3
  6. Uz lietām vajag skatīties nevis pēc principa, ka tā kā bija agrāk tā bija labi un pareizi, bet gan no skatpunkta – kāda situācija ir sagaidāma nākotnē. Es piemēram noteikti neizvēlētos savu bērnu vest piemēram uz mikroskopisku skoliņu kā Griķu, jo es apzinos, ka manam bērnam būs izdevīgāka dzīvei skola ar maksimāli augstu pedagogu kvalifikāciju, pedagogu konkurenci un sakarīgu aprīkojumu utt. Ja man interesētu piebāzt māgu un lai mans bērns kļūst par viduvēju lauķi ar mēneša ienākumu 500eur un provinciālu skatu uz dzīvi – tad jā – ar kājām un rokām par mikroskoliņām pie mājas, lai lieki nebūtu jāpiepūlas savu pēcpusi kustināt.
    Ceļi protams ir problēma un princips – ir ceļš ir attīstība ir spēkā. Bet es domāju, ka ierobežotos budžeta apstākļos ir jāsaprot, ka ir prioritārie un kuri nav. Visi nevar būt prioritāri. Lai sakārtotu visus ceļus tad mums vajag kaut kam ievērojami paaugstināt NIN un mums vajag iedzīvotājus, ar maksimāli lieliem ienākumiem un vēl papildus daudz naudas dabūt no fondiem un citām bagātākām pašvaldībām. Nekā savādāk nauda ceļiem neuzradīsies. Tā ir elementāra matemātiska formula ar 4 saskaitāmajiem. y=a+b+c+d.

    3
    11
  7. Ir protams arī jautājums kā tehniski veidot ceļus, jo ir mums tādi skrejceļi kā uz Bārbeli, kurš šķiet paredzēts 4 joslām teju kā Pleskavas šoseja. Ir variants būvēt superšaurus un mēģināt tomēr iet uz asfaltu. Pārsijāt ar speciālu mašīnu esošos grunts ceļus un novākt dolomīta atsijas, likt apakšā ģeotekstilu un būvēt šaurākus. Bet tad atkal sitīsies nost cilvēki, jo mums braukšanas kultūra neparedz tādas opcijas kā Īrijā, Skandināvijā, kur ir šie šaurie lauku ceļi. Atkal koks ar diviem galiem. Vēl gan jau ir arī valsts ceļu standarts, kurš tādus šauros ceļus neparedz, bet tas vismaz ir reāls risinājums tādiem nelieliem nomaļiem centriem.

    2
    4
  8. Tad Tu gribi teikt, ka mazajās skolās sliktāk māca vai tad skolotāju zināšanas nav visur vienādas un prasības arī. Jo skolas eksāmeni ir arī valsts līmeņa eksāmeni tad sānāk, ka mazās skolas neviens nepabeidz.? Redz dēļ tādas domāšanas, kā ir Tev mazās skolas ver ciet. Es piemēram redzu plusu mazajās skolās jo tur vairāk pievēršas katram un ir lails piiet un paskaidrot bet vidusskolā Bauskas diez vai. Protams vari pēc tam maksāt privātskolotājām jo, kā noprotams Tu pelni virs 500€.
    Ceļu būvē tiešām Tev piekrītu labāk šaurus bet asfaltētus nekā platus šķembu.

    11
  9. Tīri teorētiski mazās skolas varētu būt kvalitatīvas un tik tiešām ar individuālu pieeju, bet dzīvē viss ir savādāk. Nu esmu es bijis Griķu skoliņā – nu piedod kādi tur daži pedagogi, direktore, gaisotne. Tur nav iespējama kvalitāte. Galvenā problēma, ka labi pedagogi, talantīgi mazās skoliņās nevēlas strādāt, ja labākas karjeras iespējas tomēr ir lielākās skolās, tuvu mājām ar labu dzīves kvalitāti. Nu tā diemžēl ir, ar varu nepiespiedīsi ar algu nepievilināsi pie vienotā atalgojuma tarifa. Individuālā pieeja ir iespējama arī lielu klašu skolās. Visu atkal nosaka nauda, nauda. Ja mums būtu lielas pedagogu algas, sakārtota vide perifērijā – tad varētu arī radīt šis mazās skolas. Šobrīd viss ir otrādi un mākslīgi elpināt mazās skolas ir ārkārtīgi problemātiski, jo outputs no viņām ir brīžiem ļoti apšaubāms. Ir arī pozitīvi piemēri – piemēram Rudzātu skola, bet izņēmumi tikai apstirpina likumsakarības. Kādreiz pie tā var attgriezties atkal, bet šobrīd ir tā kā ir šobrīd.

    2
    7
  10. Un nav jau arī tā, ka tikai no tā ka skola ir liela tā kļūst laba. Bauska, Iecava, Vecumnieki – liekam pretī 1 . ģimnāziju un pļukš. Kāpēc tad tā ir ka Leona Paegles skola (tagad 1. gimnāzija) praktiski nemainīgi ir top no top? Jāmeklē tur ir cēloņi un tas ir tas uz ko ir jātiecas. Nevis tiekties uz ģeogrāfiju. Pirmajā vietā ir outputs, jo tieši tie absolventi ir tie kuri var no purva mūs izvilkt. A ja mēs saštancējam tādus pat nespējniekus kā mēs paši, tad nekas nemainīsies. Ir jāaizmirst visi kolhozi un jāpielāgojas nākotnei.

    2
    6
  11. O, cik mīļi un konkrēti! Man patīk. Labvakar tautieti! 🙂 Socializēšanās tomēr ir vērtīga, pat ja tā ir tik zemgaliski kodolīga.

    1
    3
  12. Tu esi sajaucis adreses…siles .cukas socializejas tijai sava starpaa..es pie tam nepiederu…taka rukski vien un kviec cik tev patik..tikai neaizrijies ar pamesto kotleti…cukam laba apetite vai ne
    ..

    5
    1
  13. Atnāks Putins un parūpēsies par tevi!!!!! Diezin vai tajos padomju laikos tu jau biji saprātīgā vecumā, ja tagad tā murgo, arī tajos laikos grants ceļi bija tādi paši kā tagad, kamēr neatkūst grunts sasalums un ūdenim nav kur sasūkties, tikmēr tāda putra būs. Un arī tajā laikā slēdza ceļus smagajam transporta.

    1
    3
  14. Brunava ir loti slikti celi. Uzskatu ka Okmanim vajadzetu nomainit to atsedetaju bandu uz cilvekiem kas var stradat. Celu stavoklis pedejos gados ir sausmigs un parvaldniece neko nedara lietas laba. tas ir sausmigi,ka iedzivotajiem jacies no sitadas.

    10
  15. brunaviesi gadiem sudzas par celiem Marcenkovai pilnigi pie kajas.vai nav bezatbildiba?varetu vina sedet Code.

    10
  16. brunavas parvaldniecei brunavas celi neinterese,lai gan vina tur strada un pati pa tam bedrem kratas.pirms velesanam tik sola zelta kalnus ari bijusi deputate,kas neko jedzigu pagasta laba neizdarija, bija tikai pirmsvelesanu solijumi,lai tik visi par vinu balsotu. jega nekada.kad iesedas ta pasedeja un prom.pasi jau tadus ievel.

  17. atzina. usa ekonomika savu augsupeju saka tiesi
    pateicos celiem. japani lika akcentu uz intelektu, jo pienema , ka turpmak visu izskirs vinu kadru sagatoviba un zinasanu parakums. ka kazino rulete, rus lika visu uz 9 maija iemanto varenibu…tacu rulete ir rulete un ne vienmer ta iegriezas velemaja…tacu jaatzist, lv ka nespej tikt ar tiem celiem gala 30 gadu griezuma, par apvedceliem pat nerunajot, ta ari nespej neko ma
    ari sodien…

  18. Lv ir loti maza valsts. neapmierinosa celu struktura kave gan biznesa attistibu, gan atvaira turistu velmi pa puteklauniem, izdangatiem celiem, kaut ko aplukot, kur nu vel vietejo parvietosanas ikdienas gaitas.tas ir apbrinojami, ka bauskas n. dome nespej sos jautajumus risinat un verst par labu saviem iedzivotajiem un veletajiem…

  19. vispar jau nozelojami, ka laukus aizmirst un neko neremonte, kameras neuzstada drosibai trukst iecirknu inspektoru kas sekotu lidzi visiem parkapumiem

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.