Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Kādas tradīcijas Lieldienās piekopa senie latvieši

Lieldienas ir divu tradīciju savienojums – gan reliģiskās, gan tautas tradīcijas. Lieldienas ir maģisks laiks. Uzskata, ka viss, ko tu dari gadskārtās, atspoguļojas uz dzīvi gada posmā līdz nākamajām Lieldienām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Ekrānuzņēmums no https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/258645/senas-lieldienu-tradicijas

Tieši tāpēc Lieldienās jau izsenis senie latvieši ievērojuši dažādas tradīcijas un ticējuši rituālu spēkam, par to Latvijas Televīzijas “Rīta panorāmā” 14. aprīlī stāstīja Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja darbinieki.

“Lieldienās tiek daudzināta saule. Saules simbolisms ir daudz kur redzams. Ola arī ir apaļa kā saule. Plācenis arī apaļš kā saule. Kad cilvēki dejo, viņi arī dejo aplī. Svarīgi ir Lieldienās pamosties pirms saules. Aiziet droši vien kādā klusā vietā, kur ir iespējams redzēt saullēktu. Tas nav ikdienišķs saullēkts. Lieldienu saullēkts nāk ar jaunu enerģiju, atnes pavasari,” vēstīja Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pedagoģe Ieva Bērziņa.

Senie latvieši Lieldienās gan dejojuši, gan dziedājuši. Ļaudis jau no rīta ir kārtīgi sapucējušies: “Ticējums vēsta, ka Ziemassvētkos, lai arī vecs, bet jāvelk balts krekls. Bet uz Lieldienām kaut zils, tomēr jauns. Tas, kas bija sastrādāts pa ziemu, ko sievietes bija savērpušas, saaudušas, to vilka mugurā un ar to lepojās un rādīja. Tātad sapucēties ir svarīgi.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Populāras bijušas arī dažādas spēles ar krāsotajām olām. “Ja būtu divi spēlētāji, viņi uzliek olu uz galda. Saka viens, divi, trīs vai kādus citus vārdus un iegriež katrs oliņu. Tad skatās, kuram oliņa danco visilgāk. Tas pēc tam var paņemt pretinieka olu,” skaidroja muzejpedagoģe.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pārstāvis Jānis Jātnieks stāstīja, ka uz olu kaujām katrs nāk ar divām, trim vai pat vairāk olām: “Mērķis ir aiziet ar vēl vairāk olām, kā atnāca. Katrs pēc kārtas ņem olu un ripina pa reni lejā. Noripinot katru olu, pie kuras tava ola pieskaras, tu dabū sev.”

Tāpat Lieldienās nekur neizpalika šūpošanās tradīcija. Šādā veidā tikuši aktivizēti dzīvības spēki, cilvēkiem paceļoties pretī saulei.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Zemniekam ir svarīgi, lai aitiņas dzimtu, lai sivēntiņi birtu ārā kā pupas. Jo augstāk šūpojas, jo garāki aug lini, jo garāka aug vilna aitām,” stāstīja muzejpedagoģe Bērziņa.

Šajās Lieldienās Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs apmeklētājiem piedāvā pilnā mērā izbaudīt reliģiskās un tautiskās tradīcijas, būs gan dievkalpojums, gan tirgus, gan koncerti, gan dažādas izklaides iespējas, tajā skaitā šūpošanās, olu krāsošana un ripināšana. 

Autors un avots: Uldis Birziņš, Latvijas Televīzija, „Rīta panorāma” 14.aprīlī

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pievienotajā saitē iespējams noskatīties sižetu par lieldienu tradīcijām no «Rīta panorāmas» 14. aprīļa raidījuma:

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/258645/senas-lieldienu-tradicijas

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.