Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Komisija noraida priekšlikumu par kompensācijām kažokzvēru industrijai

Saeima Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien noraidīja vairākus deputāta Armanda Krauzes (ZZS) priekšlikumus Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem, tostarp par dāsnu kompensāciju piešķiršanu kažokzvēru audzēšanas industrijai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jau ziņots, ka grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā paredz no 2026.gada 1.janvāra Latvijā aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, ja tās vienīgais vai galvenais nolūks būs kažokādu ieguve.

Saeima Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien pirms otrā lasījuma izskatīja vairākus deputātu iesniegtos priekšlikumus.

Noraidītais Krauzes priekšlikumus paredzēja kažokzvēru audzētājiem kompensēt pamatlīdzekļu un dzīvnieku tirgus vērtību, kā arī ražošanas ēku un iekārtu pilnīgas demontāžas un uzņēmuma teritorijas rekultivācijas izmaksas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Komisijas deputāti norādīja, ka par kompensējošo pasākumu zvēraudzētājiem varētu kalpot noteiktais pārejas termiņš, kura laikā iespējams atpelnīt uzņēmumos veiktās investīcijas.

Tāpat tika noraidīts Krauzes priekšlikums, kas paredzēja, ka kažokzvēru audzēšanas aizliegums Latvijā stātos spēkā no dienas, kad kažokzvēru audzēšana tiktu aizliegta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Komisijas sēdē piedalījās arī vairāki lauksaimniecības nozares pārstāvji, tostarp no Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un Latvijas Zvēraudzētāju asociācija. Abu šo organizāciju pārstāvji mudināja kažokzvēru audzēšanas nozari Latvijā neslēgt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sēdē piedalījās arī zvēraudzētavas SIA “Baltic Devon Mink” advokāts Moriss Emmens, kurš apgalvoja, ka nozares slēgšanas gadījumā tikšot ietekmētas saistītās nozares, piemēram, putnkopības nozare, kuras radītos atkritumus pārstrādā ūdeļu pārtikā. Viņaprāt, grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā ir balstīti emocijās.

Emmens sacīja, viņa klients nav apmierināts ar to, ka netiek paredzēta uzņēmuma vērtības kompensācija atbilstoši veiktajām investīcijām. Advokāts apgalvoja, ka pēdējos gados “Baltic Devon Mink” investējis teju 40 miljonus eiro. Tāpat Emmens apelēja arī pie tā, ka nozarē strādājošie palikšot bez darba.

Tikmēr deputāts Sandis Riekstiņš (K) atgādināja, ka Saeima, atbalstot grozījumus pirmajā lasījumā, jau ir konceptuāli izlēmusi par nozares slēgšanu, un tagad tikai tiek meklēts labākais iespējamais veids, kā to izdarīt. Diskusijai jābūt par slēgšanas termiņiem un uzņēmumu darbinieku nodarbinātību citviet.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Krauzes un zvēraudzētāju aktivitātes Riekstiņš nodēvēja par “krokodila asaru liešanu”, piebilstot, ka visi nozares zaudējumi uzskaitīti jau iepriekš, un nepieciešams runāt par tālāko plānu.

Deputāts arī norādīja, ka divi aktīvie uzņēmumi, kas Latvijā nodarbojas ar kažokzvēru audzēšanu, valstij ir parādā 1,8 miljonus eiro nodokļos.

Komisijas sēdē deputāti nepaspēja izdiskutēt visus priekšlikumus un turpinās to darīt vēlāk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jau ziņots, ka likumprojektu sagatavoja deputāti no visām Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju – Krista Baumane (AP), Linda Medne (K), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Atis Lejiņš (JV), Ilmārs Dūrītis (AP), Regīna Ločmele (S), Edgars Tavars (ZZS), Ramona Petraviča, Valērijs Agešins (S), Evija Papule un Inguna Rībena.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.

Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu ieguves dēļ. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, un tie neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Paredzēts, ka grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām, norāda likuma autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preamubulā noteikts, ka “nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt,” kas esot pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.

Grozījumu autori norādīja, ka socioloģisko aptauju rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.

Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes centra SKDS 2021.gada jūnijā veikto socioloģisko aptauju 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei. Vairāk nekā 40 000 cilvēku parakstījuši tiešsaistes petīciju Saeimai par zvēraudzēšanas aizliegumu vietnē “www.kazoki.lv”, un aizliegt zvēraudzēšanu Latvijā aicina arī vairāk nekā 50 Latvijas nevalstiskās organizācijas, norāda politiķi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vienlaikus likumprojekta autori uzsver, ka sabiedrības viedoklis Latvijā atspoguļo vispārēju tendenci Eiropā, kur daudzās valstīs noteikti dažādi ierobežojumi.

Deputāti akcentējuši, ka ir pamats uzskatīt, ka dzīvnieku ciešanas ir neizbēgama kažokzvēru audzēšanas sastāvdaļa, bez kā šis uzņēmējdarbības veids nebūtu rentabls. Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums “nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu (..) atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi.” Taču stiepļu sprostos nevar tikt apmierinātas zvēraudzētavās turēto dzīvnieku dabiskās etoloģiskās vajadzības, piemēram, ūdelēm – iespēja peldēt, lapsām – iespēja rakt un socializēties, šinšillām – skriet un lēkt, uzskata parlamentārieši.

Dzīvnieki zvēraudzētavu sprostos ir pakļauti pastāvīgām ciešanām pat tad, ja audzēšana notiek atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteiktajām kažokzvēru labturības prasībām, akcentē grozījumu autori.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) sniegto informāciju, 2020.gada 1.jūlijā zvēraudzētavās kopā bija 579 945 dzīvnieki, tajā skaitā 579 320 ūdeles, 443 lapsas un 182 šinšillas. Tātad ūdeļu kopskaits veido ap 99% no kažokzvēru kopskaita. Savvaļā ūdeles ik dienu apstaigā vienu līdz trīs kvadrātkilometrus, ir savrupi, teritoriāli dzīvnieki, kas daļēji dzīvo ūdenī.

Savukārt MK noteikumi “Labturības prasības kažokzvēru turēšanai” atļauj ūdeles turēt 30x70x45 centimetru lielos sprostos, kur tās atrodas cieši blakus cita citai un nespēj izvairīties no sociāla kontakta. Sprostos tās nespēj skriet, peldēt vai medīt.

Pēc deputātu sniegtās informācijas, zinātniskie pētījumi liecina, ka peldēšanas trūkums ūdelēm izraisa tādu pašu stresa līmeni kā pārtikas trūkums.

Dzīvnieku instinktīvo vajadzību apmierināšanai nepiemērotie dzīves apstākļi izraisa psihiskas problēmas, par ko liecina arī stereotipiska uzvedība, kas raksturīga zvēraudzētavu ūdelēm – vienu un to pašu kustību šķietami bezjēdzīga atkārtošana.

Zvēraudzētavu darbinieki nogalina ūdeles, nosmacējot gāzes kamerās ar oglekļa monoksīdu vai dioksīdu. Jau desmitiem gadu ir zināms, ka ūdeļu nonāvēšana gāzes kamerās ar oglekļa gāzi ir ilga un mokoša, jo ūdeles kā daļēji ūdens dzīvnieki spēj ilgstoši aizturēt elpu un nereti mēdz izdzīvot pat pēc 10 līdz 20 minūšu smacēšanas, teikts grozījumu anotācijā.

2021.gada jūnijā Latvijā bija reģistrētas astoņas zvēraudzētavas. Nozares nodokļu ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gan 2019., gan 2020.gadā bija negatīvi, proti, PVN atmaksas pārsniedza ieņēmumus no pārējiem nodokļiem, norāda politiķi.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.