Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Konkurences padome: Autoostu sektorā konstatējama ierobežota konkurence

Autoostu sektorā Latvijā ir konstatējama ierobežota konkurence, aģentūrai LETA pavēstīja Konkurences padomes (KP) pārstāvji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tāpat KP norāda, ka ir nepieciešams veikt autoostu iebraukšanas maksas izmaksu pamatotības un atbilstības novērtējumu saskaņā ar tirgus situāciju.

KP skaidro, ka 2016.gada 25.maijā iestāde piemēroja soda naudu un noteica tiesisko pienākumu SIA “Rēzeknes autoosta”, jo kompānija ļaunprātīgi izmantoja dominējošo stāvokli un pārvadātājiem pieprasīja pārmērīgu maksu par iebraukšanu Rēzeknes autoostā. 

Saņemot informāciju, ka arī pēc lēmuma galīgās spēkā stāšanās “Rēzeknes autoostas” noteiktā maksa par autobusu iebraukšanu autoostā nav komerciāli pamatota, KP veica “Rēzeknes autoostas” tiesiskā pienākuma izpildes uzraudzību. KP vērtēja, vai “Rēzeknes autoostas” noteiktā autobusu iebraukšanas maksa tiek noteikta atbilstoši lēmumā uzliktajam tiesiskajam pienākumam, proti, vai autoostas iebraukšanas maksas aprēķinā netiek iekļautas nepamatotas izmaksas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Iestāde analizēja “Rēzeknes autoostas” noteiktās autobusu iebraukšanas maksas autoostā un iebraukšanas maksas atbilstību izmaksām laika periodā no 2016.gada līdz 2021.gadam. Lai gan konkrētajā laika periodā “Rēzeknes autoostas” plānotā nomas maksa pamatā atbilst nomas līgumos noteiktajam, KP norāda, ka pēc būtības tās apmērs šajā periodā, iespējams, ir sadārdzināts un tādējādi negatīvi ietekmējis iebraukšanas maksas apmēru Rēzeknes autoostā.

KP uzraudzības gaitā ieguva informāciju arī par citu Latvijas autoostu nomas maksām. Lai gan autoostu, kuras telpas un zemi nomā no pašvaldības vai privāta komersanta, skaits nav salīdzinoši liels, jo lielai daļai autoostu ēkas vai zeme ir pašas autoostas īpašumā, tomēr KP secinājusi, ka nevienai no aptaujātajām autoostām netiek piemērota tik liela nomas maksa apbūvei jeb ēkai kā Rēzeknes gadījumā un vidēji nomas maksa ir vismaz divas reizes zemāka.

Lai gan autoostas ēkas un teritorijas īpašnieki nav ierobežoti noteikt maksu par tā īpašuma izmantošanu, kas neatbilst tirgus apstākļiem vai kopumā neatbilst īpašuma vērtībai, KP ieskatā, būtu jābūt instrumentiem, kas ierobežotu autoostas operatora, kurš atrodas dominējošā stāvoklī, tālāku šīs maksas pilnīgu pārnešanu uz iebraukšanas maksas aprēķinu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pastāvot attiecīgai problemātikai, KP uzskata, ka ir pamats raisīt diskusiju par nepieciešamību veikt attiecīgus uzlabojumus nozarē vai grozījumus normatīvos, lai risinātu autoostas iebraukšanas maksas izmaksu pamatotības un atbilstības novērtējumu saskaņā ar tirgus situāciju, kā arī kopumā veicinātu godīgu konkurences principu piemērošanu attiecībā uz autoostu darbību.

Autoostu sektorā konstatējama ierobežota konkurence, ņemot vērā, ka katrā pilsētā ir ierobežots skaits pieturu un autoostu, tādējādi uz autoostu darbību trūkst konkurences spiediena, norāda KP pārstāvji. Turklāt reģionālo autobusu pārvadājumu maršrutu galapunkti ir noteikti autoostās, tādējādi autoostas pārvadātājiem ir neaizstājami sadarbības partneri, pārvadātājiem esot pakļautiem pienākumam segt jebkādā apmērā noteikto autoostas iebraukšanas maksu.

KP uzskata, ka šo situāciju arī daļēji varētu risināt ar pašvaldību lielāku iesaisti autoostu darbības koordinēšanā, un iesaisti autoostu atrašanās vietas noteikšanā un izvērtēšanā. KP ieskatā, būtu nozīmīgi, ka pašvaldība, nosakot autoostu atrašanās vietu, veiktu paplašinātu ekonomisko izvērtējumu, nevis vadītos tikai no potenciālo klientu apmierinātības viedokļa par attiecīgo autoostas vietu. Īpaši pašvaldību iesaiste autoostas vietas novērtējumā būtu veicināma situācijās, kad autoostas infrastruktūra – zemes vai ēku īpašumtiesības pieder privātam īpašniekam, nevis valstij vai pašvaldībai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

KP uzsver, ka nozīmīgi būtu apsvērt arī papildu alternatīvu maršrutu apkalpes vietu noteikšanu no pašvaldību puses, kur var notikt pasažieru apkalpošana paralēli autoostām. Šādu papildu pieturvietu izvietošana nodrošinātu gan alternatīvu risinājumu pārvadātājiem, gan arī plašāku transporta pieejamību pasažieriem. Turklāt, ņemot vērā, ka turpina pieaugt elektroniski iegādāto biļešu apmērs, obligāta autoostas izmantošana nākotnē, KP ieskatā, pirmšķietami varētu nebūt aktuāla.

Tāpat KP uzskata, ka saistībā ar iebraukšanas maksas apmēra lielāku kontroli un nepieciešamību veicināt autoostu operatoru vēlmi efektivizēt izmaksas, kas saistītas ar autoostas apsaimniekošanu, kā arī nepieciešamību nodrošināt nepieciešamo izmaksu ekonomiju nākotnē, nepieciešams stiprināt Autotransporta direkcija pilnvaras kontrolēt iebraukšanas maksas aprēķinā iekļaujamās izmaksas. Tādējādi Autotransporta direkcija spētu veikt izmaksu novērtēšanu pēc būtības un to atbilstību tirgus situācijai, kas nodrošinātu autoostu izmaksu lielāku kontroli.

Uzraudzības ietvaros KP konsultējās ar Autotransporta direkciju, kura pēc KP sagatavotā kopsavilkuma izskatīšanas izteica arī priekšlikumu situācijas uzlabošanai tirgū. 

Autotransporta direkcija saskata, ka autoostas, kā obligāts un attiecīgi no valsts budžeta apmaksājams infrastruktūras objekts būtu saglabājams tikai valstspilsētās, jo valstspilsētās apkalpoto pasažieru un reisu skaits ir būtiski lielāks. Attiecīgi ārpus valstspilsētām autoostas statusu būtu iespējams iegūt bez valsts budžeta finansējuma, ja to līdzfinansē pašvaldība. Citos gadījumos, ja pilsētā nav autoostas, pašvaldībām būtu pienākums noteikt alternatīvo maršrutu apkalpes vietu.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.