Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Krievija turpina “gāzes šantāžu” pret Eiropu

Krievija februāra beigās iebruka Ukrainā, izraisot tālejošas un plašas sekas visā pasaulē, tai skaitā enerģijas krīzi. Eiropa šobrīd saskaras ar nopietnām problēmām attiecībā uz Krievijas dabasgāzes piegāžu samazināšanos, atsevišķām Eiropas Savienības (ES) valstīm to uztverot kā apzinātu Maskavas rīcību, lai grautu Eiropas valstu ekonomisko stabilitāti, kā arī to vienotību. Taču patērētāji šajā laikā jau izjūt enerģijas cenu kāpumu, kā arī palielinās viņu bažas par gaidāmo apkures sezonu, kad izdevumi varētu pieaugt vēl straujāk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rotaļas ar “Nord Stream”

“Nord Stream” ir Eiropai svarīgs cauruļvads, kas gāzi no Krievijas pa Baltijas jūras gultni piegādā Vācijai, un tas ir Vācijas galvenais Krievijas gāzes ieguves avots. Pēc tam, kad ES noteica sankcijas Krievijas bankām un uzņēmumiem un sāka uz Ukrainu sūtīt ieročus, Krievija apturēja dabasgāzes piegādes sešām valstīm un vēl sešām samazināja piegāžu apjomu. Tikmēr dabasgāzes piegādes Vācijai pa “Nord Stream” tika samazinātas pa divām trešdaļām, Krievijai šajā situācijai vainojot tehniskas problēmas turbīnai, kas apkopes darbiem tika nosūtīta uz Kanādu, taču sankciju dēļ netika atgriezta. Eiropas valstu vadītāji gan šo apgalvojumu uzskatīja par nepamatotu, norādot, ka tā ir Krievijas politiska rīcība, lai radītu neskaidrības un enerģijas cenu kāpumu.

Krievijas gāzi Eiropai piegādā vēl trīs citi cauruļvadi, bet viens caur Poliju un Baltkrieviju ticis slēgts. Tikmēr vēl viens caur Ukrainu un Slovākiju joprojām piegādā gāzi samazinātā apjomā, neskatoties uz karadarbību, un vēl viens cauruļvads stiepjas caur Turciju uz Bulgāriju. Tāpat gāze pa cauruļvadiem uz Eiropu plūst no Norvēģijas, Ziemeļāfrikas un Azerbaidžānas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kāpēc Krievijas gāze ir tik svarīga?

Krievija pirms Ukrainas kara sākuma Eiropai piegādāja aptuveni 40% no tai nepieciešamā dabasgāzes patēriņa. Šobrīd šis apjoms nokrities līdz aptuveni 15%, izraisot strauju cenu kāpumu un negatīvi ietekmējot energoietilpīgās nozares.

Gāze tiek izmantota dažādiem procesiem, ko vairums cilvēku nekad neredz – lai kausētu tēraudu automobiļu ražošanai, lai ražotu stikla pudeles un pasterizētu pienu un sieru. Uzņēmumi brīdina, ka tie parasti nevar uzreiz pārslēgties uz citiem energoresursiem, piemēram, mazutu vai elektroenerģiju, lai ražotu siltumu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pretēji naftai Krievijas dabasgāzi ir grūti aizvietot, ņemot vērā to, ka Krievija ir lielākā dabasgāzes piegādātāja Eiropai, kā arī pasaulei. 2021. gadā Krievija eksportēja aptuveni 240 miljardus kubikmetru dabasgāzes, kas ir par 60 miljardiem kubikmetru gāzes vairāk salīdzinājumā ar otru lielāko eksportētāju ASV. Lai arī ASV kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir būtiski palielinājušas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes Eiropai, ar to nepietiek, lai izbeigtu Eiropas atkarību no Krievijas gāzes.

Kādi ir Putina nolūki?

Lai arī Krievijas naftas un gāzes eksportētāji pārdod mazāk enerģijas, cenu kāpums nozīmē, ka Krievijas valsts ienākumi patiesībā ir palielinājušies, norāda Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA). Kopš Ukrainas kara sākuma Krievijas ienākumi no naftas un gāzes eksportēšanas uz Eiropu ir dubultojušies salīdzinājumā ar vidējo līmeni iepriekšējos gados – līdz 95 miljardiem dolāru, vēstī IEA. Krievijas no enerģijas pārdošanas gūto ienākumu kāpums vien pēdējos piecos mēnešos ir trīs reizes lielāks par ienākumiem, ko Maskava parasti gūst no gāzes eksporta uz Eiropu visas ziemas laikā. Tāpēc šī Eiropas enerģijas krīze palielina Maskavas ienākumus un varētu samazināt sabiedrības atbalstu Ukrainai, iegūstot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam iespēju kara iznākumu pavērst sev par labu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Par Eiropas sašķeltību šajā jautājumā jau liecina vairāki faktori, tai skaitā tas, ka Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto jūlija izskaņā devās uz Maskavu, lai runātu par papildu Krievijas gāzes iegādi savai valstij. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena jau uzsvērusi, ka Eiropas valstīm, kas nav atkarīgas no Krievijas gāzes, ir jāizrāda solidaritāte ar tām, kas spiestas īstenot resursu saglabāšanas pasākumus draudošā gāzes piegāžu samazinājuma dēļ.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacījis, ka Krievijas gāzes karš pret Eiropu ir terora paveids, tāpēc jādod prettrieciens. “Krievijas radītās krīzes dod sitienu visiem pasaulē un nevienam neizdosies palikt malā, kad Krievija provocē haosu pārtikas un enerģētikas tirgos vai vienkārši starptautiskajās attiecībās,” uzsvēris Zelenskis. “Un tas ir atklāts gāzes karš, kuru Krievija īsteno pret apvienoto Eiropu – tieši tā tas jāuztver. Un viņiem ir vienalga, kas būs ar cilvēkiem, kā viņi cietīs – no bada ostu bloķēšanas dēļ vai no ziemas aukstuma un nabadzības. Vai no okupācijas, Tās vienkārši ir dažādas terora formas.”

Apstiprinājumu tam, ka Putins gāzes piegādes var izmantot kā “ieroci”, sniedz arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), kas izteicis skarbas prognozes Eiropas lielākajai ekonomikai Vācijai. SVF prognozē, ka gadījumā, ja Krievija apturētu gāzes piegādes Vācijai, tad valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad tiktu samazināts par 1,5%. Tikmēr nākamgad Vācijas IKP tiktu samazināts par 2,7%, bet 2024.gadā – par 0,4%.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Iespējama gāzes piegāžu apturēšana ievērojami samazinātu Vācijas ekonomisko aktivitāti un palielinātu inflāciju,” norāda SVF. Vienlaikus analītiķi uzsver, ka līdzīgs scenārijs iespējams arī citās Eiropas valstīs, jo enerģijas izmaksu pieaugums palielina iedzīvotāju patēriņa izdevumus un samazina ekonomisko aktivitāti.

Eiropas iespējamā rīcība

ES dalībvalstis jau vienojušās par ārkārtas plānu dabasgāzes taupīšanai, kura mērķis ir mazināt Krievijas gāzes piegāžu iespējamas pilnīgas pārtraukšanas ietekmi. Plāns paredz, ka ES dalībvalstis no šā gada 1.augusta līdz nākamā gada 31.martam brīvprātīgi samazinās dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā. Papildus tam tiks izveidots mehānisms, lai iedarbinātu ES mēroga trauksmi plaša gāzes trūkuma gadījumā un ieviestu saistošus gāzes taupīšanas mērķus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Izmaiņas, par kurām panākta vienošanās, paredz, ka gāzes taupīšanas mērķi neattieksies uz tādām valstīm kā Īrija, Kipra un Malta, kuru gāzes pārvades sistēmas nav tieši saistītas ar citu ES dalībvalstu gāzes pārvades sistēmām. Taupīšanas mērķi varēs tikt samazināti vairākos gadījumos, piemēram,, ja trūks elektroenerģijas vai ja gāze rūpniecībā tiks izmantota kā izejmateriāls.

Vienlaikus ES pievērsusies krietni dārgākai sašķidrinātai dabasgāzei, kas ar kuģiem tiek piegādāta no tādām valstīm kā ASV un Kataras. Vācija paātrinājusi sašķidrinātās dabasgāzes importa termināļu celtniecību savā Ziemeļjūras krastā, taču tas prasīs vairākus gadus. Taču ar sašķidrināto dabasgāzi vien šo enerģijas iztrūkumu nebūs iespējams aizpildīt, tāpēc svarīga arī enerģijas taupīšana un citi energoresursi.

Avoti: “Associated Press”, AFP, BBC, “Euronews”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.