Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Lauksaimnieki: “Covid-19” pandēmija ir atkāpusies, bet ir sākusies ekonomiskā pandēmija

Lauksaimnieku organizācijas nav saņēmušas atbildes uz 17.maija vēstulē Saeimas frakcijām uzdotajiem jautājumiem un tikai puse no frakcijām ir pieklājīgi solījušas “izskatīt jautājumu”. Taču krīzes situācija prasa tūlītējus un kompleksus risinājumus, pieņemot argumentos balstītus politiskos lēmumus un iesaistot visas atbildīgās ministrijas. Pagaidām mūsu organizāciju pārstāvji uz tādu sarunu nav aicināti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tāpēc mēs publiski aicinām Saeimas Tautsaimniecības komisiju un/vai koalīcijas Sadarbības sapulci, pieaicinot nozares ekspertus, izskatīt mūsu priekšlikumus. “Covid-19” pandēmija ir atkāpusies, bet ir sākusies ekonomiskā pandēmija. Un šajā gadījumā arī ir nepieciešamas vakcīnas. Valdībai nav tiesību eksperimentēt un vienkārši noraudzīties, vai stratēģisko pārtikas ražošanas uzņēmumu organismi pārcietīs infekciju. Krīzes apstākļos ir nepieciešami nestandarta risinājumi ar mērķi nosargāt nozaru ekosistēmu, nodrošināt stratēģisko nozares uzņēmumu darbību krīzes apstākļos un saglabāt tos laikam, kad krīze būs beigusies.

Sagatavotais likumprojekts “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums” risina tikai vienu no problēmām un tikai daļēji.

17.maija vēstulē tika vērsta uzmanība uz to, ka pārtikas produktus ražojošie uzņēmumi jau vairākkārt ir aicinājuši Valdību izsludināt ārkārtas situāciju tajās lauksaimniecības nozarēs, kurās Krievijas izraisītā kara rezultātā ir izveidojusies krīzes situācija. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome savā kopsapulces rezolūcijā, Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība kongresa rezolūcijā, Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija savā aicinājumā izsludināt ārkārtas situāciju, Latvijas Cūku audzētāju asociācija vēstulēs Ministru kabinetam, kā arī citas asociācijas vairākkārt detalizēti ir informējušas Saeimu un Ministru kabinetu par krīzes situāciju un iespējamām sekām, kā arī izteikušas priekšlikumus krīzes pārvarēšanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pašlaik rodas viedoklis, ka Latvija nevēlas vai nespēj gūt mācību no kara Ukrainā, kur uzskatāmi ir redzams, ka tikpat būtisks kā valsts aizsardzības spējas un energoresursi ir arī pārtikas nodrošinājums. Esam aicinājuši Ministru kabinetu, Zemkopības ministriju (ZM), Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju risināt jautājumu kompleksi, taču līdz šim nekādas konsultācijas nav veiktas un nekādi konkrēti lēmumi nav pieņemti. Pagaidām ir bijušas vien dažas neargumentētas un aprēķinos nebalstītas atrunas. ZM vienai pašai, neskatoties uz problemātikas izpratni, nav nedz mandāta, nedz tiesisku instrumentu novērst briestošo katastrofu.

Kā galvenais iemesls bezatbildīgajai bezdarbībai tiek minēts koalīcijas partiju atšķirīgais viedoklis. Tāpēc aicinām katru no koalīcijas partijām, kā arī pārējos Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus, sniegt savu viedokli par mūsu izteiktajiem priekšlikumiem Valdībai.

Lai izvairītos no vispārīgiem apgalvojumiem un pieņēmumiem, vēlamies saņemt konkrētas atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas skar pārtikas produktu ražošanas nepārtrauktības nodrošinājumu, Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, kas vienlaikus nozīmē arī iemaksas valsts budžetā, tajā skaitā iemaksas sociālajā budžetā. Partiju viedoklis un prognozes, kā arī koalīcijas Sadarbības sapulces lēmumi ir jābalsta konkrētos aprēķinos, kurus pēc tam ir iespējams salīdzināt un pārbaudīt. Politiķiem ir jābūt gataviem atbildēt par pieņemtajiem, vai arī tieši pretēji – nepieņemtajiem lēmumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

1.Cik putnkopības, cūkkopības un piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā varētu bankrotēt vai būtiski samazināt ražošanas apjomus tuvāko triju, sešu mēnešu laikā, ja netiks sniegts valsts atbalsts? Kāds var veidoties pārtikas produktu deficīts?

2.Cik cilvēku tādā gadījumā paliks bez darba?

3.Cik būs jāizmaksā bezdarbnieku pabalstos?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

4.Par cik tādā gadījumā samazināsies uzņēmumu iemaksas valsts budžetā, t.sk. sociālajā budžetā?

5.Par cik palielināsies valsts ārējais parāds? Cik Latvijai būs papildu jāaizņemas?

6.Par cik % atšķiras Latvijā un Polijā ražoto pārtikas produktu pašizmaksa, kad tie tiek piedāvāti Latvijas veikalu tīkliem, ņemot vērā Polijā samazināto PVN elektroenerģijai, dabasgāzei, dīzeļdegvielai, izejvielām utt.? Kā tas ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

7.Kā Latvijas uzņēmumus ietekmēs paredzamā ES ievedmuitas atcelšana no Ukrainas ievestām precēm? Kā tas tiks kompensēts?

Aicinām sagatavot atbildes uz iepriekšminētajiem jautājumiem un esam gatavi par to diskutēt klātienē, pieaicinot neatkarīgus ekspertus. Mūsu mērķis ir pēc iespējas ātrāk rast optimālus risinājumus, kā mazināt kara radītās negatīvās sekas, kā mazināt ekonomisko kaitējumu mūsu valstij, kā saglabāt un attīstīt pārtikas ražošanu Latvijā ilgtermiņā. Ukraina ir jāatbalsta, taču tas ir jādara solidāri, nevis uz atsevišķu nozaru rēķina.

Teksts: Edgars Treibergs, LOSP Valdes priekšsēdētājs; Jānis Gaigals, LAPNA Valdes priekšsēdētājs; Jānis Šolks, LPCS Valdes priekšsēdētājs; Dzintra Lejniece, LCAA Valdes locekle

Foto: db.lv

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (2)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.