Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Evija Kropa: Finanšu prasmes neaprobežojas tikai ar ienākumu un izdevumu pārzināšanu

Lai gan dažādi ar finansēm saistīti jautājumi teju ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jārisina ik dienu, zināšanās un izpratnē par dažādiem finanšu aspektiem, kas tieši vai pakārtoti ietekmē ģimenes rocību, novērojami robi, noskaidrots “Swedbank” finanšu institūta veiktajā finanšu IQ testā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lielākajai daļai iedzīvotāju grūtības sagādā atbildēt uz būtiskiem jautājumiem, piemēram, cik procentu no darba algas katru mēnesi tiek novirzīti pensijai un kur iemaksas tiek ieguldītas, kā noteikt ieguldīšanas iespēju ienesīgumu u. tml.

Zīmīgi, ka tieši jautājums par pensiju iemaksu apmēru Finanšu IQ testa dalībniekiem sagādājis vislielākās grūtības, proti, tikai piektā daļa (20%) atbildējuši pareizi, norādot, ka ik mēnesi 20% no bruto algas tiek novirzīti pensiju 1. un 2. līmeņa iemaksām. Vairums jeb 53% dalībnieku pauduši pārliecību, ka pensijai katru mēnesi tiek novirzīts krietni mazāks naudas apjoms – vien 6%, kas atbilst iemaksas apmēram tikai 2. pensiju līmenī. Tāpat tikai 35% Latvijas iedzīvotāju zina, ka valsts pensiju 1. līmeņa kapitālu neiegulda finanšu tirgos, bet gan veiktās iemaksas tiek uzskaitītas, indeksētas un no tām veic šī brīža pensiju izmaksu.

Vēl viens jautājums, kas Finanšu IQ testa dalībniekiem sagādājis īpaši lielas grūtības, ir bijis par ieguldījumu tēmu. Uz vaicājumu, vai gadījumā, ja viņiem piedāvātu naudas ieguldīšanas iespējas ar garantētu ienesīgumu 15%, viņi piekristu šādam darījumam, 74% atbildējuši apstiprinoši, neapzinoties, ka tik lielu ieguldījumu peļņu būtībā neviens nevar garantēt, jo to ietekmē virkne dažādu apstākļu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sākotnēji varētu šķist, ka jautājumi, kuros iedzīvotāji kļūdās visbiežāk, ir salīdzinoši niansēti un nav tieši saistīti ar ikdienas lēmumiem par naudas lietām. Nevienam jau īsti netraucē dzīvot tas, ka ne līdz galam pārzina pensiju sistēmas līmeņu naudas finansējuma pārdali un ieguldījumu likumsakarības. Tomēr gribētos uzsvērt, ka tās ir fundamentālas lietas sekmīgai savu finanšu pārvaldīšanai ilgākā laika posmā.

Finanšu prasmes neaprobežojas tikai ar ienākumu un izdevumu pārzināšanu. Ir svarīgi rūpēties par savu labklājību kā mēneša un gada ietvaros, tā arī krietni ilgākā termiņā. Šķietami augstās nodokļu likmes allaž ir raisījušas duālas sajūtas: no vienas puses, ir grūti no šīs summas šķirties algas izmaksas dienā, no otras, ir skaidrs, ka tas nav tikai abstrakts skaitlis, bet gan veids, kā labumu iegūst visa sabiedrība un kā mēs paši rūpējamies par sevi, savu nākotni un nodrošinājumu vecumdienās. Apziņa, ka lielākā daļa sociālo iemaksu tiek novirzīta paša vecumdienām, ietekmē uztveri par nodokļu nomaksas svarīgumu un jēgu. Šādi ļoti uzskatāmi redzams pensiju sistēmas princips – pensijas izmērs ir tieši atkarīgs no tā, kāda darba mūžā bijusi darba devēja un paša darbinieka līdzdalība iemaksu veikšanā.

Tāpat arī dažādi viltus krāpnieciski piedāvājumi ar garantētu, ātru un lielu peļņu ne vienam vien uzrunātajam likusi zaudēt daļu sūri un grūti sapelnītā. Par krāpnieku aktivitātēm dzirdam teju ik dienas, tāpēc ir skaidrs, ka zināšanu un risku izpratnes jomā iedzīvotājiem ir uzlabojamas lietas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Analizējot Finanšu IQ testa rezultātus, redzami arī pāris jautājumi, uz kuriem gandrīz visi testa dalībnieki atbildējuši pareizi. Piemēram, teju vienbalsīgi pareizi atbildēts uz jautājumu par to, kādi ir ieguvumi no nodokļu maksāšanas (96% atbildējuši, ka nodokļi nodrošina gan veselības aprūpi un izglītību, gan palīdz attīstīt infrastruktūru un justies drošāk) un kādas – efektīvākās metodes bērna kabatas naudas apmēra noteikšanai (91% norāda, ka kabatas naudas apmērs jāpielāgo bērna vecumam).

Interesanti, ka saskaņā ar Finanšu IQ testa rezultātiem sievietes demonstrē nedaudz labākas zināšanas finanšu jautājumos nekā vīrieši. Vislielākā viedokļu atšķirība vērojama jautājumā par bērna kabatas naudas apmēra noteikšanu. Tāpat jāpiebilst, ka testa dalībnieki vecuma grupā no 40 gadiem demonstrējuši ievērojami labākas zināšanas jautājumos, kas skar ģimenes tēriņus, bet vienlaikus sliktāk izprot jautājumus par vērtspapīriem un biežāk nekā citi auto uzturēšanu uztver drīzāk kā neparedzētus izdevumus.

Swedbank Finanšu institūta radītais Finanšu IQ tests šogad tika veikts jau otro reizi. Tests sastāv no 18 jautājumiem, kas skar dažādus finanšu aspektus – uzkrājumus, ieguldījumus, finanšu plānošanu, nodokļus, krāpniecības atpazīšanas prasmes u. c. 2022.gadā testā piedalījās 1300 iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem. Tests tika veikts tiešsaistē.

Teksts: Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.