Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Lielākās nodevas amatniekiem un mājražotājiem


Festivālu novadā pasākumu apmeklētājiem būs jātērējas vairāk, to paredz jaunie saistošie noteikumi

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Kanepenes gadatirgū aptaujātie amatnieki un mājražotāji atzina, ka 15 eiro nodeva ir liela summa. 
Foto – ULDIS VARNEVIČS

Lai nu ko, bet saukli par Bausku kā par festivālu pilsētu zināmā mērā iepriekšējā Bauskas novada vadībai izdevās īstenot, un festivāli ir ne tikai Bauskā, bet arī citviet Bauskas novadā. Tomēr mazāko festivālu un citu pasākumu rīkošanu var sarežģīt jaunās plānotās tirdzniecības nodevas Bauskas novadā.

Bauskas novada domes deputāti 28. jūlijā pieņēma saistošos noteikumus «Par ielu tirdzniecību un nodevu par ielu tirdzniecību publiskās vietās Bauskas novadā». Apspriešana raisīja daudzas diskusijas, bet noslēgumā nodevu apmērus tomēr deputāti izvēlējās nemainīt un apstiprināja piedāvāto noteikumu projektu.

Vērsts pret ēdinātājiem
Visvairāk neapmierināts ar šiem noteikumiem bija deputāts Mārtiņš Mediņš (Nacionālā apvienība, turpmāk – NA) no Bārbeles pagasta, un viņu var saprast. Kā muzeja «Ausekļu dzirnavas» īpašnieks viņš divreiz gadā rīko lielus publiskus pasākumus, piesaistot amatniekus, dažādu amatu meistarus un mājražotājus. Saistošie noteikumi paredz, ka par katru mājražotāju, amatnieku vai mākslinieku jāmaksā 15 eiro, bet M. Mediņš norādīja, ka reizēm iznāk pat piemaksāt meistaram, lai viņš atvestu uz Bārbeli savu produkciju.

Domes sēdē M. Mediņš aicināja samazināt arī publisko pasākumu tirdzniecības nodevu par ēdināšanu, kas paredzēta 40 eiro apmērā. «Kad rīko publiskos pasākumus, cilvēki bieži vien atnāk kā uz atpūtas pasākumu, un tie, kas ierodas no tālienes, meklē ēdināšanas vietas. Ēdinātāji nelabprāt brauc uz publiskajiem pasākumiem. Nodeva, kas paredzēta sākotnēji, ir neadekvāta un par lielu. Publiskie pasākumi ir izbraukuma tirdzniecība, kas saistās ar papildu nepieciešamību pēc elektrības, ģeneratoriem un citām ar organizēšanu saistītām izmaksām. Ēdinātāji bieži vien ir jāpierunā, jāaktivizē. Atkarībā no laika apstākļiem ir pat zaudētāji, bet jebkurš pasākuma apmeklētājs grib rīta kafiju, uzkodu, pusdienās ieturēt maltīti. Labāk lai viņi atbrauc vairāk un vienlaicīgi, tas būtu atbalsts uzņēmējdarbībai, nekā nosakām lielas maksas,» tā M. Mediņš. Viņš arī norādīja, ka nav skaidra šādu maksājumu pamatotība.

Vienīgais, ko izdevās panākt, ir 40.3. punkts, ka no nodevas maksāšanas atbrīvotas ir «personas, kuras realizē 39.9. vai 39.10. apakšpunktā noteiktās preču grupas publiskos pasākumos, kuru mērķis ir tās popularizēt, tai skaitā demonstrējot prasmi izgatavot minētajos apakšpunktos noteiktās preču grupas.» Vairākos Bauskas novada pasākumos mājražotāji, amatnieki un mākslinieki šādā veidā būs atbrīvoti no nodevas.

Pret nodevu summām balsoja Guntis Kalniņš (Latvijas Reģionu apvienība) un Mārtiņš Mediņš (NA), atturējās Ingmārs Līdaka (ZZS), pārējie balsoja par.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sešas pozīcijas
Diskusiju gaitā, jautātas par to, kāpēc šādi nodevu apmēri, Bauskas novada domes tiesiskā nodrošinājuma nodaļas speciālistes Anita Cehanoviča un Agnese Strazdiņa, kas informēja par saistošajiem noteikumiem, stāstīja, ka nodevu apmēri izvēlēti, balstoties uz citu pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Vaicātas, vai nodevu apmērs ir saistīts ar kādas konkrētas personas atalgojumu vai pašvaldības izdevumiem, speciālistes atzina, ka šādas saistības nav.

«Bauskas Dzīve» nolēma pārbaudīt, kurās pašvaldībās ir šāda apmēra ielu tirdzniecības nodevas. Jāuzteic Bauskas novada mājaslapa, kur saistošie noteikumi ir salīdzinoši viegli atrodami, vairākos gadījumos, mēģinot atrast Latvijas pašvaldību mājaslapā saistošos noteikumus, nācās atzīt, ka vieglāk ir atmest ar roku. Kopumā izdevās pārbaudīt 18 Latvijas novadu un pilsētu saistošos noteikumus par pašvaldību un ielu tirdzniecības nodevām.

Skatot tabulu, var konstatēt, ka nodevu apmēros, kas skar ielu tirdzniecību ikdienā, Bauskas novada plānotās izmaksas ir nedaudz virs vidējā, bet nav izteikti lielas. Toties, apskatot tirdzniecības nodevas sabiedriskos pasākumos, sešās no deviņām salīdzināmajām pozīcijām Bauskas novada tirdzniecības nodevas ir pašas lielākās un arī pārējās trīs tuvojas maksimālajai vērtībai. Savukārt nodevas tieši pašu ražotajai produkcijai amatniekiem un māksliniekiem ir divas līdz 15 reizes augstākas nekā citu pašvaldību teritorijās.

Katram citādi
Jāatzīmē, ka tik skrupulozi viss sadalīts un aprakstīts kā Bauskas novada saistošajos noteikumos ir reti kur. Katrā novadā vai pilsētā ir savas īpatnības (skat. tabulu). Piemēram, Jūrmalas pilsētā ir divi dalījumi – konkrētās ielās ir viena nodevas summa un pārējās pilsētas teritorijās cita summa. Publicējam tos datus, kas ir pārējās pilsētas teritorijās. Arī Sigulda ir sadalīta vairākās teritorijās. Publicējam datus par nodevas iekasēšanu pasākumos ārpus Siguldas pilsētas un pagasta. Siguldas pilsētas teritorijā nodevas ir lielākas nekā Bauskas saistošajos noteikumos norādītās, bet pagastos tomēr nodevas ir mazākas.

Salaspils novadā iekasē nodevu par vienu tirdzniecības vietu pasākuma laikā, ja pasākums tiek rīkots uz Salaspils pašvaldības īpašumā esošā zemesgabala. Maksājums šeit paredzēts no 1,5 līdz 4 eiro un papildus 15 eiro, ja tirgo alkoholu. Savukārt Ādažu novadā ir sadalīts – nodeva tirdzniecības organizēšanai publiskos pasākumos un nodeva tirdzniecības organizēšanai pašvaldības pasākumos. Tabulā ievietoti dati par nodevu publiskos pasākumos.

Balvu novadā noteikumi par nodevām nav iekļauti, izņemot pašu ražoto produkciju un pašu savāktos savvaļas dabas produktus, mājās ražoto alkoholu un amatniecības izstrādājumus. Ludzas novadā no nodevas par tirdzniecību pašvaldības organizētā pasākuma laikā ir atbrīvoti tirgotāji ar pašu ražotām lauksaimniecības un mājamatniecības precēm, lietišķās mākslas un daiļamatniecības priekšmetiem. Ir novadi, kur neapliek ar nodevām, ja pasākums notiek uz privātās zemes, piemēram, Krāslavas novadā.

Kā tūrisma centros
Sanāk, ka Bauskas novadā ielu tirdzniecības nodevas sabiedriskajos pasākumos ir pielīdzinātas Jūrmalas pilsētas centram, Siguldas un Valmieras pilsētām, kur tomēr novada vadība ir pieņēmusi dalījumu nodevu maksājumos starp pilsētu un pārējiem novada pagastiem vai starp pilsētas teritorijām. Bauskas novadā tāda dalījuma nav. Tāpēc «Bauskas Dzīve» vēlreiz vēlējās precizēt – kurās pašvaldībās ir šādas nodevas.
Bauskas novada tiesiskā nodrošinājuma nodaļas speciālisti sniedza atbildi: «Izstrādājot saistošo noteikumu projektu, tika izvērtēti bijušā Vecumnieku, Iecavas un Rundāles novada saistošie noteikumi, kuros arī tika paredzētas nodevas par ielu tirdzniecību. Bijušā Vecumnieku novada saistošajos noteikumos nodevu apmērs bija mazāks nekā bijušajā Iecavas un Rundāles novadā, līdz ar to veidojas situācija, ka atsevišķām preču grupām tiek paaugstināts nodevu apmērs, taču jāņem vērā, ka atsevišķām preču grupām tas tiek arī samazināts. Turklāt, lai atbalstītu mazos tirgus dalībniekus un personas, kuras pašas izgatavo un realizē savu produkciju, saistošajos noteikumos ir paredzēti četri gadījumi, kad personas tiek atbrīvotas no nodevas maksas. Papildus informējam, ka, izstrādājot saistošo noteikumu projektu, tika ņemti vērā arī deputātu ierosinājumi par nodevu apmēriem.»

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
  1. gadā izdotie Iecavas novada domes saistošie noteikumi «Par pašvaldības nodevu tirdzniecībai publiskās vietās» paredz trīs eiro maksājumu par pašu izgatavotiem mākslas priekšmetiem, lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumiem. Piecreiz mazāk nekā jaunajos saistošajos noteikumos.

Deputāti vainīgi?
Varbūt vainīgi deputāti, kas masveidā rosinājuši palielināt nodevu apmērus? «Bauskas Dzīve» uzdeva jautājumus visiem tiem deputātiem, kas balsoja par noteikumiem. Saņemtas astoņas atbildes. Daļa norādīja, ka viņiem ierosinājumu nav bijis, citi bija piedalījušies aktīvāk.

Vienīgais, kurš atzina, ka prasījis augstāku maksu, bija Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (NA). Viņš gan norāda, ka tas bijis saistībā ar alkohola tirgošanu, kur viņš lūdzis maksu paaugstināt. Interesanti, ka tieši maksājumi par alkoholu nav starp Latvijā augstākajiem – atšķirībā no karsto uzkodu un pārtikas produkcijas tirgošanas publiskajos pasākumos. Piemēram, vairākās pašvaldībās starpība ir ievērojama – ēdinātājiem bez alkohola jāmaksā 15 eiro, bet ar alkoholisko dzērienu tirgošanu 50 eiro, turpretī pie mums attiecīgi ir 40 un 50 eiro. Tātad Bauskas novadā izdevīgāk ēdināt kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem.

Deputāte Ināra Pētersone («Latvijas attīstībai») ieteikusi precizēt vairākas pozīcijas un norādījusi: «Par saimniecības precēm un rūpnieciski ražotām precēm, ēdināšanai kopā ar alkohola tirdzniecību, manuprāt, tām nodevām jābūt krietni lielākām nekā citiem, jo tas nav šo pasākumu pašmērķis.»

Deputāts Juris Krievs (NA), kā viņam ierasts, precizējis vairākās vietās noteikumu tekstu. «Komentāru par nodevas apjomu man nebija. Samazinot nodevu, mēs saprotam, ka prece, kuru pārdod tirgotājs, nekļūs lētāka par samazinātās nodevas daļu. Līdz ar to nedaudz iegūtu viens pārdevējs, nevis desmit vai divdesmit, vai vairāk pircēju. Celt nodevu neredzēju pamatojumu, jo pašvaldībai nav jāpelna uz tirgotāju rēķina, bet jānodrošina preču pieejamība iedzīvotājiem, un pie šādām nodevām tirgotāji ir pieraduši. Piekrītu, ka novadā ir jāsakārto tirdzniecības vietas un tur šī nodevu nauda lieti noder,» pauda J. Krievs.
Neviens no deputātiem, kas atbildēja, neapstiprināja, ka ir speciāli prasījuši paaugstināt nodevas. Iespējams, ka jaunie noteikumi ar Latvijas lielākajām nodevām ielu tirdzniecībai publiskajos pasākumos apstiprināti apzināti, bet, ja deputāti nerosināja tik lielas nodevas, iznāk, ka administrācijas speciālistes trīs reizes ir norādījušas informāciju, kas neatbilst patiesībai.

15 eiro – tas ir daudz!
Lai saprastu, kādas ir mājražotāju un amatnieku izjūtas, ja viņiem prasa tirdzniecības nodevu 15 eiro, «Bauskas Dzīve» veica nelielu aptauju Kanepenes gadatirgus laikā. Kopējais viedoklis – 15 eiro ir daudz.
Meistari un mājražotāji norāda, ka tirgošanās nav viendabīga, faktoru ir daudz un dažādi un nodevas paaugstināšana neradīs pozitīvu ietekmi. Viens no aspektiem – virkne tirgotāju izvēlējās ierasties uz tirgu ar dažāda veida precēm, savukārt tagad nāksies šauri specializēties, lai nepārlēktu uzreiz lielākā nodevu maksātāju grupā – piemēram, no mājražotājiem uz rūpnieciski ražotām precēm, kur starpība uzreiz ir desmit eiro.

Nodeva nostādīs neizdevīgā pozīcijā tirgotājus, kuru produktam augstākas cenas. Piemēram, kā metālkalējam, kuram produkcija maksā vairāk nekā 30 eiro. Šeit cenas celšana būtu ļoti jūtama, bet paaugstināt cenu vēl vairāk nodevas dēļ – riskanti. Ja tirgo dažādus nelielus koka izstrādājumus, tad ir vienkāršāk, jo, pat pieliekot klāt uz katru preci apmēram 50 centus, pircēju loks būtiski nemainīsies, un, visdrīzāk, arī nedaudz sadārdzinātā cena ļaus veiksmīgi tirgoties.

Amatnieku un mākslinieku produkciju mēdz tirgot arī pārpircēji. Šī grupa atzīst, ka esot nedaudz vienkāršāk – uz tīrajiem biznesa principiem vienkārši pārrēķināšot cenas. Tomēr gan paši ražotāji, gan pārpircēji pie šādām nodevām rūpīgi pārrēķināšot, vai ir vērts braukt uz Bauskas novadu. Pašlaik lieli maksājumi par tirdzniecības vietām esot Ventspilī, un tāpēc daudzi pārstājuši tur braukt. Bauskas novads arī varot kļūt par tādu vietu. Daži tirgotāji atzina, ka būtu saprotams, ja tādas nodevas prasītu Bauskas festivālu pasākumos, bet ne jau pagastu aktivitātēs.

Daži tirgus apmeklētāji atbraukuši ne tik daudz iztirgot visu savu produkciju, cik vairāk reklamēt un piesaistīt jaunus klientus. Papildus 15 eiro nodeva tagad likšot apdomāt, vai ir vērts naudu tērēt.
Visbeidzot – 15 eiro tomēr ir summa, kas liekot apdomāties, ir vērts braukt uz tirgu vai nav. Bauskas novada domes sēdēs brīžiem kāds pavīpsnāja, ka 15 vai 25 eiro jau neesot nauda, turpretī tirgotāji norādīja, ka gana bieži ienākumi ir 30 līdz 50 eiro, bet no šīs summas jāsedz materiālu izmaksas, degviela, automašīnas amortizācija, tirdzniecības vietas cena un ir vēl citas izmaksas. Ja vēl papildus būs jāpiemaksā 15 eiro – tas ir būtisks izdevumu pieaugums. No sešiem aptaujātajiem trīs atzina – ja viņiem būs papildus tirdzniecības nodeva 15 eiro, uz Bauskas novada pasākumiem viņi vairs nebrauks. Kā piemērus minēja Mār-upi un Skrīverus, kur mājražotājiem nodevu nav vai tās ir mazas.

Kanepenes gadatirgū bija arī īslīciete Evita Novicka. Viņa gan vairāk uztraucas nevis par pašas tirgošanās iespējām, bet gan kā Īslīces kultūras nama pasākumu organizatore ir noraizējusies par to, kā tagad organizēt tirdzniecību – iepriekš prasījuši par tirdzniecības vietām piecus eiro, tagad izmaksas būtiski pieaugs. Skaidrs, ka tas var negatīvi ietekmēt pasākumu norisi nākotnē.


Daži punkti no saistošajiem noteikumiem «Par ielu tirdzniecību un nodevu par ielu tirdzniecību publiskās vietās Bauskas novadā»

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

2.Nodarboties ar ielu tirdzniecību vai tirdzniecības organizēšanu publiskās vietās var tikai ar pašvaldības izsniegtu rakstisku atļauju.

7.Lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecībai, tai skaitā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, vai ielu tirdzniecības organizēšanai pašvaldības administratīvajā teritorijā (turpmāk – atļauja), fiziska vai juridiska persona šajos noteikumos paredzētos dokumentus iesniedz klātienē kādā no pašvaldības klientu apkalpošanas centriem vai elektroniskā pakalpojumu veidā (nosūtot uz pašvaldības oficiālo e-pastu: pasts@bauska.lv, e-adresē vai izmantojot pakalpojumu www.latvija.lv).

8.Dokumenti iesniedzami vismaz piecas darbdienas pirms plānotās ielu tirdzniecības vai ielu tirdzniecības organizēšanas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

9.Piecu darbdienu laikā no visu atļaujas iegūšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas, pašvaldības atļauju izsniegšanas komisija izvērtē saņemtos dokumentus un informē personu par:
9.1. lēmumu izsniegt atļauju;
9.2. atteikumu izsniegt atļauju.

33.Tirdzniecības dalībnieks maksā nodevu par tirdzniecību publiskās vietās.

34.Tirdzniecības dalībnieks par tirdzniecības vietu organizētā pasākumā, ja tirdzniecība tiek organizēta publiskā vietā un tirdzniecības organizators nav pašvaldība, nodevu samaksā ar tirdzniecības organizatora starpniecību. Tirdzniecības organizators ir atbildīgs par nodevu samaksas veikšanu pašvaldībai atbilstoši iesniegtajam tirdzniecības dalībnieku sarakstam.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

35.Tirdzniecības dalībnieks par tirdzniecības vietu organizētā pasākumā, ja tirdzniecības organizators ir pašvaldība, nodevu samaksā bez tirdzniecības organizatora starpniecības.

36.Nodeva iemaksājama pašvaldības kasēs vai pašvaldības norēķinu kontā.


Atļauju izsniegšanas komisija

Komisijas priekšsēdētāja: Evita Grigorjeva, Bauskas novada juridiskā un iepirkuma departamenta vadītāja pienākumu izpildītāja.
Komisijas locekļi:
Jānis Dūmiņš, Bauskas novada domes deputāts;
Līga Kausiniece, Bauskas novada administratīvā departamenta vadītāja, administratīvās nodaļas vadītāja;
Evita Grigorjeva, Bauskas novada juridiskā un iepirkuma departamenta vadītāja pienākumu izpildītāja.

Avots: bauska.lv


Avots: Latvijas pašvaldību mājaslapas.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (1)

  1. Ak Dievs, kur mēs ejam un kas sēž mūsu vietējā ”kremlī”‘, skaistajā pelēkajā mājiņā.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.