Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

LIZDA padome neatceļ lēmumu par streiku

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome šovakar vēl nav atcēlusi lēmumu par pedagogu streiku, kas plānots no 19.septembra.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga paziņoja, ka jaunais valdības piedāvājums ir labvēlīgāks, tomēr netiek izpildīta prasība par pedagogu atalgojuma pieauguma grafika ievērošanu. Valdības pārstāvji piektdien, 16.septembrī sarunu turpinājumā tikšot informēti par arodbiedrības “sarkanajām līnijām”, lai streiks tiktu atcelts.

Vanaga aģentūrai LETA norādīja, ka piektdien tikšanās laikā arodbiedrība centīsies pārliecināt Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), ka ir svarīgs valdības lēmums, kas uzliek pa pienākumu nākamajai valdībai, budžeta veidošanas procesā, ievērot Izglītības likumu par pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku un šīs valdības lēmumus.

LIZDA vēlas arī panākt interešu izglītības pedagogu darba apstākļu uzlabošanu. Kā skaidroja Vanaga, šobrīd interešu izglītības pedagogi ir vienīgie palikuši bez jebkāda veida piedāvājuma par darba apstākļu uzlabojumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nobeigumā arodbiedrība arī vēlas panākt, lai kaut vai daļēji pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodze tiktu sabalansēta, jo, kā norāda Vanaga, jau no 2016.gada šajā nozarē esot liela nodarbinātības nevienlīdzība. Arodbiedrība piektdien lūgs pirmsskolas pedagogiem no nākamā gada nodrošināt papildus divas darba stundas citu darbu veikšanai.

Vanaga jau iepriekš norādīja, ka jaunais valdības piedāvājums iekļauj arī pirmsskolas pedagogus, tomēr joprojām tajā esot vairāki trūkumi. Piemēram, piedāvājumā netiekot iekļauti interešu izglītības pedagogi, kā arī pirmsskolas pedagogiem netiek piedāvāts sabalansēt darba slodzi.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) skaidroja, ka IZM ir izskatījusi iespējas par pirmsskolas pedagogu slodzes sadalījuma maiņu, tomēr tuvākajā laikā izmaiņas nevarot ieviest, jo tas radītu papildu vakanču pieplūdumu jau pārslogotā jomā. Sekojoši ministre uzsver, ka pirmsskolu pedagogu algas palielināšana ir pirmais solis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jau ziņots, ka ceturtdien IZM pedagogu atalgojumu jautājumā piedāvāja vēl vienu alternatīvu risinājumu – papildus finansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta, kas tika piedāvāts jau iepriekš, kā arī 12 miljonu apmērā no pašvaldību budžetiem.

No Muižnieces publicētās informācijas izriet, ka piedāvāts papildus pedagogu darba samaksai 2023.gadā un turpmākajos gados novirzīt 56,5 miljonus eiro, finansējumu darba samaksai palielinot par 11-12% pret 2022.gadu.

Piedāvājumus aptver visas LIZDA streika pieteikumā minētās pedagogu grupas pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, ieskaitot speciālās skolas, profesionālajā izglītībā un profesionālās ievirzes izglītībā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vienlaikus piedāvājums palielina apmaksāto stundu skaitu, ko pedagogs velta, gatavojoties nodarbībām.

Pirmsskolas pedagogu likme no 2023.gada 1.janvāra tiktu celta līdz 1070 eiro, tuvinot to vispārizglītojošo skolu skolotāju vienas stundas samaksai.

Vispārizglītojošās skolās ar 2023.gada 1.septembri tiktu noteikta 65/35 proporcija par mācību stundām un papildu pienākumiem, vienlaikus pārejot uz 36 stundu slodzi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt profesionālā un profesionālās ievirzes izglītībā papildus līdzekļi ir paredzēti pedagogu darba samaksas palielināšanai, līdzsvarojot slodzes.

Koalīcija jau iepriekš piedāvājusi vispārējās izglītības pedagogiem no 2023.gada 1.janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro. Pedagogiem paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu.

Iepriekš noteiktais vispārējās izglītības pedagogu atalgojuma piedāvājums tiek iekļauts arī jaunajā IZM piedāvājumā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kopumā koalīcija iepriekš vienojās par 60,2 miljoniem eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro tiktu piešķirti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu mācību materiālu pieejamību pedagogiem.

Savukārt valsts budžeta papildfinansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā plānots iezīmēt, lai līdzsvarotu un sabalansētu pedagogu slodzi no 2023.gada 1.janvāra. Kā skaidrojis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), šo finansējumu nodrošinātu no budžeta pārdales vai veidošanas procesa nākamā gada budžetā.

Foto:pixabay.com

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.