Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

LM piedāvā kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes cenu kāpuma

Nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem varētu kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un saskaņošanai iesniegtais informatīvā ziņojuma projekts.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Ilustratīvs attēls no “Bauskas Dzīves” arhīva.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu būt 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmētu par 2,7 procentpunktiem.

LM aplēses liecina, ka dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 eiro par megavatstundu. Attiecīgi paredzēts, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra) līdz 5269 kilovatstundām (500 kubikmetriem), tad valsts kompensēs 50% no izmaksu pieauguma – 35 eiro par megavatstundu.

Savukārt, ja ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī pārsniedz 5269 kilovatstundas (500 kubikmetrus), valsts kompensēs 75% no pirmajai grupai noteiktā atbalsta, proti, 75% no 35 eiro par megavatstundu jeb 26 eiro par megavatstundu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LM prognozē, ka vidējais siltumenerģijas tarifs mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būtu 150 eiro par megavatstundu robežās. Līdz ar to kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai varētu tikt noteikts 50% apmērā no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkure sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu, kura ir 68 eiro par megavatstundu.

Tāpat LM rosina noteikt elektroenerģijas cenu griestus, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu daļēji kompensētas izmaksas par elektroenerģiju. Tie attiecīgi būtu nosakāmi 0,16 eiro par kilovatstundu, bet maksimālais kompensācijas apmērs tiktu noteikts 0,10 eiro par kilovatstundu.

Paredzēts, ka atbalsta instruments tiks iedarbināts tikai tajā gadījumā, ja elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī pārsniegs 0,16 eiro par kilovatstundu. Attiecīgi pirmās 100 kilovatstundas tiktu kompensētas 100% apmērā, nākamās 100 – 50% apmērā, bet katras turpmākās 100 – 25% apmērā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tādējādi vienai mājsaimniecībai maksimālais kompensācijas apjoms nepārsniegtu 35 eiro, ja patēriņš ir līdz vienai megavatstundai.

Tāpat LM paredz jauna atbalsta veida ieviešanu – automātiska rēķina par energoresursa lietošanu samazināšana zemu ienākumu mājsaimniecībām, kuru vienas personas ienākumi nepārsniedz 743 eiro un pārējo mājsaimniecībā esošo personu ienākumi ir līdz 520 eiro.

Paredzēts, ka atbalsts tiks piešķirts, balstoties uz valsts reģistros un valsts informācijas sistēmās esošo informāciju par vienā mājoklī dzīvojošajām personām un to ienākumiem līdz noteiktam ienākumu slieksnim.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Plānotais atbalsta sniegšanas periods ir 2023.gada oktobris līdz 2024.gada aprīlis.

Kā otrs jaunais atbalsta veids tiek piedāvāta uz mājsaimniecību pašdeklarēšanās principu balstīta atbalsta maksājuma veikšana mājsaimniecībām ar augstāku ienākumu slieksni nekā sociālās palīdzības ietvaros.

Savukārt, lai palīdzētu sabiedrības mazaizsargātajām grupām nomaksāt komunālos un citus rēķinus nākamajā apkures sezonā, LM piedāvā uzlabot mājokļa pabalstu, lai tam varētu kvalificēties plašāks cilvēku loks. Tiek piedāvāts arī vienreizējs pabalsts personām ar invaliditāti, senioriem un citi atbalsta veidi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kopējās izmaksas piedāvātajiem atbalsta pasākumiem varētu būt no 450 līdz 468 miljoniem eiro, izriet no ziņojuma projekta.

LETA jau rakstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) bija uzdevis LM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdības 14.jūnija sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu.

Premjers šādu rezolūciju izstrādājis, ņemot vērā, ka viņš “līdz šim nav saņēmis piedāvājumu pabalstu sistēmas uzlabošanai”. Valdībā iesniegtajam piedāvājumam būtu nepieciešams ļaut finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai. Premjera skatījumā, sistēma būtu jāievieš līdz 1.septembrim.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (1)

  1. redz kur jauks bizenss, cel maksligi cenu un valsts tev vel piemaksa. Kartejais nodoklu maksatuju naudas izkrapshanas plans

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.