Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

LTA: DIO Depozīta sistēma ir genocīds pret latviešu tirgotājiem

Kopš 1. februāra Latvijā darbojas depozīta sistēma, kuras ieviešanai iztērēti vairāk kā 40 miljoni eiro, izdevumi valstij un ražotājiem būs arī turpmāk, dotējot  SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) darbību, piešķirot atlaides ražotājiem, bet izmaksas novirzot uz pircēju pleciem. Vienlaikus DIO sistēma ir vērsta pret mazo tirgotāju dzīvotspēju, pazemo strādājošos nozarē, galvenokārt, sievietes, un apkaunojums mazajiem tirgotājiem, portālu informēja Latvijas Tirgotāju asociācijā (LTA).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LTA norāda, ka nelielajos lauku reģionu veikalos pārdevējas pašlaik bez saviem tiešajiem pienākumiem pilda arī taras pieņemšanas punktu darbinieku funkcijas – manuāli iztukšo taras pieņemšanas aparātu, šķiro stikla pudeles no pārejās nodotas taras.

LTA uzsver, ka daudzviet pārdevējas pašas ar rokām tukšo 15 kilogramu un vairāk smagās kastes ar nodotām pudelēm, lai varētu tās izņemt un sašķirot. Arī šķirošana un pudeļu pārmazgāšana notiek ar rokām.  Pēc katras atvēršanas automāts arī jāizmazgā, tas viss – vienlaicīgi apkalpojot pircējus. Dažu kvadrātmetru noliktavas telpās nepietiekami vietas pārtikas un citām precēm, tagad tām blakus stāv sasmakuši pudeļu maisi un kastes.

DIO sola, ka turpmāk taromātos pieņems arī vīna, stiprā alkohola, piena, tējas, kafijas, sīrupu, kā arī tetrapakas, šampūnu un kečupu iepakojumus. “Kur veikali to visu liks? Vai tiešām nelielie pārtikas veikali jāpārveido par taras punktiem, pārtikas iegādes iespējas atstājot tikai globālo tirgotāju lielveikalos un dižveikalos?! Mazākos veikalos saimnieks pilnos taras maisus nes mājās, jo reizi mēnesī ierodas DIO transports,” sašutumu pauž LTA.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kā otru problēmu LTA norāda neveiksmīgo skaidrošanu par taras šķirošanu un sarežģīto sistēmu, kas neļauj sabiedrībai saprast, ko un kā darīt ar dažādiem taras veidiem. Tie, kas nesa taru nodot, tie nesīs arī turpmāk, bet krūmos atstātās – ja etiķete saulē, vējā vai lietū izbalējusi vai noplukusi pēc atdzesēšanas ūdenī – nodot nav iespējams.  Tāpat metāla bundžas, kuras šobrīd ir supervieglas un viegli saspiežas pat pārnēsājot (kļūst nepieņemamas taromātos). Pēc aptuvenām aplēsēm šobrīd taromātos nonāks ap 10% taras, pārējie 90% joprojām nonāks kopējos atkritumos.

Pēc LTA biedru domām, depozīta sistēma jāveido pašvaldībās, kurās DIO būtu jāuzstāda un jāapkalpo taras pieņemšanas kioski. Ja lieltirgotājiem kioski tiek uzstādīti uz DIO rēķina, tad mazie, kuriem veikalu iekštelpās trūkst vieta depozīta pieņemšanai, spiesti tos pirkt no DIO par cenu līdz pat 19 000 eiro, tā vietā, lai modernizētu dzesēšanas iekārtas vai kondicionēšanas sistēmas, uzstādītu saules paneļus.

LTA ieskatā jāizveido arī universālais taras nodošanas kupons, kurš būtu derīgs visos veikalu tīklos, jo pašlaik katram veikalam, kas pieņem taru ir savs čeks, kuru var izmantot tikai šī konkrētā veikalu tīkla veikalos. Pie kam papīra čeks, kā naudas līdzeklis ir novecojusi forma, mūsdienīgi taromāti nodrošina elektronisku naudas ieskaitīšanu pircēja kontā vai kartē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LTA uzskata, ka depozīta sistēmas ieviešana tajā formātā, kādā tā darbojas pašlaik, ir bijusi Latvijas valdības korumpēta rīcība, pakļaujoties globālo ražotāju spiedienam. LTA atgādina, ka DIO (2/3 daļas) kontrolē starptautiskās kompānijas “Carlsberg Group”, “Olvi group”, “Unibrew”, savukārt, tirgotājiem atļauts kontrolē piedalīties tikai speciāli divu mazumtirgotāju izveidotai biedrībai (mazāk kā 5% tirgus).

2020.gada 20.nartā ražotāji, kurus pārstāvēja Lietuvas Alus ražotāju asociācija (pašreizējie DIO īpašnieki), piekrita noteikt depozīta operatora paritāti 50/50 starp ražotājiem un tirgotājiem (LTA (60% tirgus), LPTA (30%) un lielākajiem mazumtirgotājiem). Tomēr, sākot veidot depozīta operatoru Latvijā, ieviesējiem parādījās koruptīvas intereses, tika nolemts iepirkt skandināvu uzņēmuma “Tomra”, kuru par līdzīgām konkurenci pārkāpjošām darbībām citās ES valstīs sodījusi savulaik Eiropas Komisija, piegādātos taromātus. Kā redzam video, tie ir tehniski novecojuši, neveiksmīgi tehniskie risinājumi, neērti apkalpošanā.

Tā rezultātā DIO darbojas bez sabiedrības uzraudzības. Valsts institūcijas pilnībā novērsušās no problēmu risināšanas. VARAM raksta: “ministrija norādītajās jomās nerisina konkrētus jautājumus pēc būtības.” Savukārt, Valsts Vides dienests “piesedz” DIO, slavējot sagatavotos informatīvos materiālus par dažādām tēmām, vienlaikus izvairoties risināt sistēmas būtiskos jautājumus, izvērtēt ieviešanas taisnīgumu, izmaksu pamatotību un sekmēt atklātumu sistēmas darbībā.

Kā piemēru, sistēmas genocīdam pret latviešu tirgotājiem LTA aicina skatīt video par DIO novecojošo taromātu apkalpošanu un noteikto šobrīd tirgotājam (kas nav DIO sastāvā) atlīdzību par taromātu apkalpošanu 90 centus.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (8)

  1. Ja jau mērķis kādēļ ieviesa šos taromātus bija dabas saudzēšana.
    Tad man rodas jautājums – kāpēc netiek pieņemta tara bez speciālā simbola. Šajā gadījumā es nerunāju par naudu, bet gan par to, kāpēc to nevar pieņemt nedodot naudu, ja jau tā ir atnesta līdz taromātam? 🙂
    Savādāk manas pudeles nepieņemot rodas kārdinājums aiz stūra tās izmest 😉

    10
  2. vai lv vel kautkas ir palicis kas nav zem varda—neizdevigi?
    piensaimnieciba neizdevigi
    cukopiba neizdevigi
    takas savakshana neizdevigi

    Nez kapec citas valstis tas ir izdevigi?

    10
    1
  3. ir genocids no valdibas pret Latvijas iedzivotajiem, ar gazes cenu, elektríbas cenu, údens, apkures utt
    tagad produkti un degviela, tas ir normali, ka valdiba tik plano ka apzagt iedzivotajus?debilisms

    1
    1
  4. pienkopiba neizdevigi- bet piena produktus rij visi, ga’las nozare neizdevígi labak polu hormonu gala 10 gadus noliktavas saldeta stavejusi, ja eko cena daudz dargaka.
    kam interese izskats un veseliba tie pirks labu produkciju, visu iznideja musu STULBA VALDIBA. gan cukurbiesu biznesu, gan lauksaimniecibu gan visu citu. ko to rapsi visi audze, samiglo 3 kartas ar pesticidiem un spiez ella? normals cilveks to nelieto uztura. Raapsis ir kaitigs meza dzivniekiem. Rapsi Latvija vajag aizliegt, atbalstisim Ukrainu ar saulespku ella spirksanu.

    1
    1
  5. RAPSI LV VAJAG AIZLIEGT, TO AUDZÉTÁJUS SODÍT PAR CIETSIRDÍGU IZTURÉ’SANOS PRET MEZA DZIVNIEKIEM, JO TIE KAD VINU ED PEC TAM IR KA SAINDETI. KUR SKATAS DABAS AIZSTÁVJI?KUR?

    1
    2
  6. kads genocids, ko muld? visur citur Lietuva un citur nav nekads genocids, slinkie piecelas, aiznes pudeles, panem kapeiku atpakal un nepiesarno dabu. luk ja tas ir genocids nu man nav ko teikt

  7. Ginis…pieiesim no cita skatu punkta. Es nopērku dzērienu, samaksāju depozītu 10 centi un gadījumā, ja neatnesu atpakaļ pudeli, tad pazaudēju 10 centus. Ja atnesu atpakaļ tad dabūju čeku ar naudu, kuru varu iztērēt konkrētā veikalā. Tas nozīmē, ka savā veidā jau esmu pazaudējis naudas izmantošanas iespēju citur, piemēram, samaksāt rēķinus, ieliet degvielu vai apmaksāt bērnam pusdienas u.c.

  8. man patik ideja par sodisanu tos kas audze rapsi, jo cies no ta meza dzivnieki. super.
    PVD davaj uz prieksu!!!!!!!!!!

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.