Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Ministrs Plešs Ceraukstē ar Lietuvas ekonomikas ministri Armonaiti pārrunā enerģētiskās drošības jautājumus 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs šodien, 19. septembrī, Bauskas novada Ceraukstē, tiekoties ar Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministri Aušrini Armonaiti, pārrunāja aktualitātes abu valstu centienos stabilizēt straujo cenu kāpumu un paātrināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu tautsaimniecībā, portālu informēja ministra padomnieks Miks Strazdiņš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Baltijas valstis un Eiropa piedzīvo nepieredzētu enerģētisko krīzi un energoresursu cenu kāpumu, ko izraisījis Krievijas īstenotais karš Ukrainā, tādēļ nepieciešams koordinēt starpvalstu rīcību un stiprināt sadarbību tostarp enerģētikas jomā. Īpaši tas attiecas uz atjaunojamo resursu plašāku un straujāku izmantošanu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā, lai tādējādi mazinātu Latvijas un Lietuvas atkarību no trešo valstu resursiem. Ministrs Plešs akcentē, ka savs sašķidrinātās gāzes terminālis sekmēs ne vien Latvijas, bet visa Baltijas reģiona drošību; līdzīgi kā tas ir Klaipēdā. Vienlaikus abi ministri atzīmē, ka nepieciešams strauji kāpināt zaļās enerģijas jaudas, lai nodrošinātu pašpietiekamību enerģētikas jomā.

Ministru tikšanās šodien, 19. septembrī, norisinājās Bauskas novada ceraukstes pagasta atpūtas kompleksā “Rožmalas”. Foto: Publicitātes

Ministre Armonaite tikšanās laikā uzsvēra, ka šī apkures sezona būs izaicinājums visiem, tādēļ ir būtiski ne vien sniegt nepieciešamo atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bet arī ilgtspējīgā veidā transformēt kā ekonomiku, tā mūsu dzīvesveidu. Šobrīd arī Lietuva atvēl ievērojamus resursus, lai investētu atjaunojamajā enerģijā vai, piemēram, ražošanas sektorā ieguldītu mūsdienīgās tehnoloģijās un klimatam draudzīgos risinājumos. Abas puses ir vienisprātis, ka pēc šīs krīzes mēs būsim kļuvuši noturīgāki, tādēļ jau šobrīd jārīkojas izlēmīgi. Abi ministri vienojās stiprināt enerģētisko neatkarību, kas ilgtermiņā palīdzēs kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi atbalsta programmu iedzīvotājiem, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu mājsaimniecībās un virzītos prom no Krievijas fosilajiem resursiem. Tā, piemēram, šobrīd jau vairāk nekā 2300 mājsaimniecības iesniegušas projektu ministrijas izstrādātajā atbalsta programmā kopumā par vairāk nekā astoņiem miljoniem eiro, no tiem vairums izmanto iespēju uzstādīt saules paneļus. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lietuvas ministre atzīmēja, ka, pateicoties hidroelektrostacijām (HES), aptuveni 60% no Latvijā saražotās elektroenerģijas jau ir zaļa, savukārt Lietuva ir spējusi palielināt vēja enerģijas īpatsvaru energoresursu bilancē, kas Latvijai vēl jāizdara. Ministrs Plešs minēja, ka Latvijā darbam pie vēja enerģijas attīstīšanas ir jākļūst nopietnākam, jo, piemēram, 2021. gadā Lietuva 11,5% no elektroenerģijas saražoja, izmantojot vēja enerģiju. Latvijā vēja enerģija sastāda vien aptuveni divus procentus no saražotā kopējā elektroenerģijas apjoma.

VARAM jau izstrādājusi likumprojektu, kas paredz atvieglot kārtību un mazināt birokrātisko slogu, lai Latvijas teritorijā straujāk attīstītu lieljaudas vēja parkus. Šo ceturtdien, 22. septembrī to plānots pieņemt Saeimā. Zīmīgi, ka pagājušajā nedēļā Tārgalē, Ventspils novadā atklāts Latvijā lielākais vēja parks, ko attīstīja partneri no Igaunijas – tas apliecina, ka Baltijas valstīm ir potenciāls vairot sadarbību, lai kopīgi veicinātu enerģētisko drošību un neatkarību.

Tāpat ministri pārrunāja arī abu valdību īstenotos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem gaidāmajā apkures sezonā; kā arī atbalsta sniegšanu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (6)

  1. ministr Plešs tu pēc vēlēšanām būsi 0 jo nacionala apvieniba pakasis jus vel sauks pie atbildibas visus

    9
    2
  2. Ziņās raksta, ka Latvija nevarot ieriktēties rindā pie Klaipēdas termināļa, kā arī , ka kaut kādi sliktie rezervējuši gāzes ceļu no Klaipēdas līdz Inčukalnam, bet neko nav sūknējuši. Ne vārda par Klaipēdu un gāzi.Kāpēc? Gāze nav zaļa? Toties ir karsta. Kāds tad ir tikšanās sausais un reālais atlikums? Nordpool problēma viņus vispār neinteresē? Vai Pleša kungam mācību laikā bija ieskaites, eksāmeni un kursa darbi enerģētikā? Un kā ar spēļu zāļu gaismas reklāmām? Tās izslēdzot varētu nedaudz ieekonomēt.

  3. lūgumrakstu pašvaldībai jau sagatavoji, pabalsta piešķiršanai? Ak, jā, aizmirsu, mammai un sievasmātei taču gāzes apkure un te pabalsts pienāksies automātiski, ne kā “malciniekiem”, kur 60 eiro iedos, ja iedos vien oktobrī, bet tā malka vēl jānopērk un vēlams sausa….

    6
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.