Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Nepieciešams panākt, lai uz skolotāju un visu skolas darbinieku vakancēm būtu konkurence

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vienojusies aicināt skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku, jo nav izdevies panākt garantijas tās izvirzīto prasību izpildei par sabalansēto darba slodzi, atalgojuma palielināšanas grafiku un taisnīgu finansējuma sadales mehānismu. Tas sabiedrībā izraisījis jaunas diskusijas par skolotāju profesijas prestižu, paaudžu maiņu nozarē un vecāku gaidām no pedagogiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Labs pedagogs ir tas, kurš ne vien prot labi pasniegt savu mācību priekšmetu, bet kurš pret bērniem izturas ar cieņu. Kurš ieklausās, saredz (un grib saredzēt!), kā bērnam šobrīd klājas – varbūt viņš piedzīvo kādas grūtības skolā, varbūt ģimenē. Tādas lietas parasti ir saskatāmas bērna uzvedībā, ķermeņa valodā un citos veidos, ja vien kāds tiešām skatās. Un vēl – labu pedagogu raksturo viņa interese par skolas dzīvi. Piemēram, vai viņš izvēlas ar saviem priekšlikumiem, redzējumu iesaistīties skolas vides, dzīves uzlabošanā vai tomēr izvēlas saskatītās nepilnības noklusēt. 

Vecākiem jāsadarbojas ar skolu

Vecākiem ar skolu attiecības vajadzētu veidot jau kopš brīža, kad bērns sāk iet 1. klasē. Lai nesanāk, ka pirmā komunikācija ar skolu ir tikai tad, kad rodas konfliktsituācija. Skolai no savas puses ir jāveicina vecāku iesaiste un jāpalīdz veidot vecāka piederības sajūtu skolai. Lai ne tikai bērni, bet arī vecāki jūtas skolai piederīgi. Līdz ar to arī attiecības starp abām pusēm veidotos ciešākas. Vecākam, savukārt, ir jāiesaistās, jābūt dzīvai interesei par sava bērna izglītību un arī – jāuzticas skolai. Kopīgi ir jāmācās veidot konstruktīvu komunikāciju. Jāizturas ar cieņu vienam pret otru – gan skolotājam pret vecāku, gan vecākam pret skolotāju un skolu. Šī ir tā joma, kas, manuprāt, daudzās skolās iztrūkst, nestrādā – stabili, droši skolas un vecāku attiecību pamati netiek veidoti. Tas ir iemesls tam, kāpēc sākas sajukums, ja notiek kāda krīze, jo nav iemīta laba, pazīstama komunikācijas taciņa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jāmācās runāt ar bērniem

Vecākiem ir ļoti liela loma tajā, kā bērni uztver skolu un skolotājus. Tāpēc ir svarīgi radīt labu priekšzīmi – sarunās ar bērniem nekad nedrīkst skolu noniecināt vai par to izteikties negatīvi. No tā, kādu piemēru mēs rādām vai kādus vārdus savās sarunās izmantojam, atkarīgs tas, kā bērns uztvers skolu. Tāpēc arī situācijās, kad viss nenotiek tik gludi, kā gribētos, un ar skolotāju bērna priekšā tiek risināts konflikts, pret skolotāju jāizturas ar cieņu. Kopumā uz dažādām situācijām vispār jācenšas skatīties ar vēsu prātu. Protams, ka mums ļoti rūp, lai bērnam viss labi, lai viss kārtībā, taču emociju uzplūdā atrisināt neko nebūs iespējams. Ir jāspēj pieiet situācijai racionāli. Taču, lai to izdarītu, nepieciešama jau iepriekš minētā komunikācijā starp skolu un vecāku, kas jāsāk jau no paša sākuma.

Konkurence par vakancēm

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Runājot par situāciju izglītības nozarē kopumā, ir ļoti nepieciešams panākt situāciju, lai uz skolotāju un visu skolas darbinieku vakancēm būtu konkurence. Īsta konkurence! Lai skolas varētu izvēlēties sev pašus labākos skolotājus, direktorus, direktoru vietniekus, medmāsas, sociālos pedagogus, psihologus un citus darbiniekus. Lai to panāktu, nepieciešama gan sabiedrības izglītošana, gan sistemātiskas izmaiņas. To ir iespējams izdarīt, rūpīgi pārdomājot un sakārtojot sistēmu kopumā, un nodrošinot ne vien ievērojami lielāku algu, bet arī dažādus bonusus. Piemēram, visiem skolas darbiniekiem veselības apdrošināšanu, bezmaksas pusdienas, apmaksātus ceļa izdevumus vai dzīvokļa īri, paredzot izaugsmes iespējas, sniedzot iespēju turpināt izglītību vai piedāvājot citus bonusus. 

Teksts: Inga Akmentiņa-Smildziņa, vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja

Foto: Publicitātes

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (16)

  1. Smildziņa no Marsa nokritusi?Konkurence uz skolotāju vakancēm?!Drīz mammamuntetiem paši varēsiet savus delverus skolot.

    14
  2. Ja sakārtos skolu tīklu, tad klases būs pilnas un alga skolotājam arī adekvāta. Pašlaik sākumskolas astoņu skolēnu klases audzinātājai jāskrien pasniegt desmit citi priekšmeti, kuros trūkst skolotāju.

    6
    1
  3. Inga, es Jūs labprāt atbalstītu, ja Jūs, organizācija mammāmuntētiem, iesaistītos jautājuma risisnāšanā. Lai pedagofs būtu pēec Jūsu aprakata, tam jābūt vientuļam vilkam, kas dzīvo tikai skolai. Laukos daudziem bērniem ir šīs Jūsu nosauktās problēmas, taču viņu likme ir 830.00 pirms nodokļu nomaksas. Tāpēc jāstrādā 3 skolās. Visās sirdi neieliksi. Zinu, ka Jūsu radiniece Bauskas novadā arī ir skolotāja, teikšu, ka ļoti laba skolotāja, pajautājiet, ko tas no viņas prasa. Parunājiet ar lauku skolotājiem.

    10
  4. Es vispār nesaprotu modeli nauda seko skolēnam. Kapēc skolotājiem jāmaksā par to, ka nedzimst bērni, ka laukos nav jauno cilvēku? Vai par to nav jāatbild valsts varai? Kapēc skolotājus soda par to, ka viņi dzīvo laukos? Vai šeit nebūtu darbs cilvēktiesību birojam? Maksāsim tad visiem pēc skaita. Mediķiem pēc izglābto, policistiem pēc noķerto noziedznieku skaita, valdībai pēc iedzīvotāju skaota, kurš ar vien sarūk, bet viņu algas kā Amerikā. Cik ilgi tos skolotājus ņurcīs ar visādiem modeļiem un reformām.Jāsāk ar galvu. Par kādu konkurenci var būt runa, ja par pedagogu var kļut katrs ar 72 stundu kursiem.

    19
  5. Te nu ir piemērs, ka nespējam pārmainīties. Kamēr nebūs situācijai atbilstīgs skolu tīkls, par izaugsmi varam aizmirst.

    4
    1
  6. nu bet tur ari daudz pensenes sez,tad kad akonkurence,sis taisas par labakam un nedod citiem darbu pasas sanem algu un pensiju un visu laiku cikst ka maz maksa. visi tie streiki ir apnikusi visiem.

    3
    10
  7. Mīļie pensionāri, lūdzu, dodiet vietu jaunajiem! Jums jau ir pastāvīgi ikmēneša ieņēmumi, lūdzu, pažēlojiet bērnus, kuri cieš nekvalitatīvas izglītības dēļ. Viņiem visa dzīve priekšā! Pašvaldība, dariet taču kaut ko! Par ko mēs nodokļus maksājam?! Tiek sagrauta nākamo nodokļu maksātāju nākotne. Varbūt deputāti jāatlaiž?!

    2
    6
  8. Gribētu redzēt jūs pašus pensijas vecumā. Un daudzus no lūdzās lai paliekam, nav to jauno, kas nāk vietā.

  9. Nu jā! Izglītības sistēma ir tā “reformēta”, ka grūti saprast līkločus. Jautājums gan cits. Kāpēc tad TAGAD ir tik daudz skolotāju uz vienu skolēnu? Un skolotāji tur ir tikai SEKAS interesantam ministru kabineta ( tātad deputātu un ierēdņu gara lidojumam) regulējumam, kad matemātiķis NEDRĪKST mācīt fiziku un citas kombinācijas priekšmetos, ja nav diplomā atbilstošās kvalifikācijas ieraksta. Tā skolotāju skaits tika uzkačāts, RPIVA jeb Stabiņa augstskola gatavoja un gatavoja ( pelnīja, jo cilvēki par SAVU naudu mācījās, lai drīkstētu strādāt, jo citādi visādas uzraugošās iestādes drāza skolu vadītājus) trūkstošās “specializācijas”. Šobrīd 2 specializācijas augstskolā jau ir norma. Tad saprata, ka kadru tāpat trūkst. Sākas visādas “misijas”, kur reti bija eksāmenu priekšmetu. ( Misionāriem piemaksāja, bet parastais pedagogs glāba ko var, lai eksāmenus daudz maz pieklājīgi var nokārtot pēc misionāra darba. Protams, ir izņēmumi, bet kopīgā bilde apmēram tāda.) Skola latvietim tomēr ir vairāk kā nosaukums. Tautai, ne ierēdnim. Skolotājs patiešām ir ķīlnieks tautsaimniecības taktikā un nekādi nevar ietekmēt demogrāfiju valstī. Viņam ir cits uzdevums. Trekno gadu likvidēšanā no nozares paņēma 50% no algas, atgriezts tā arī nav ( atbilstoši inflācijai), sekas- jauno kadru trūkums. Nu nav normāli, ja arī lielās skolās vakanču skaits ir nopietns. ( tur taču mistiskā proporcija ir!!!) Un ir jau arī smieklīgi, ka nozare nevar saskaitīt savus pedagogus!

  10. Jā, pievienojos Anitai! Man šī problēma neliek mieru jau daudzus gadus, bet neviens nav atbildējis, kāpēc skolotājam jācieš no tā, ka viņš ir dzimis laukos, viņa mājas ir laukos, ka no laukiem cilvēki ir spiesti aizbraukt, lai izdzīvotu, bet skolotājam mājas un ģimene ir tur, kur ir? Vai farmaceitam maksā algu no tā, cik viņa dzīves un darba vietā ir iedzīvotāju, tāpat arī citu profesiju pārstāvjiem. Skolotāji ir vienīgie, kur nepārtraukti tiek skaitīti bērni, lai samaksātu algu. Kuram vēl maksā algu atkarībā no iedzīvotāju skaita viņa pagastā vai pilsētā?

  11. Var jau kladzināt apkārt,ka jāsakārto skolu tīkls, bet kādēĺ tad pilsētās,kur tas ir pilnībā sakārtots un mazās skolas jau aizslēgtas, tāpat saņem tik minimālās likmes?

  12. Tad tikai jautājums – cik IM darbinieku ir ar pedagoga izglītību un tad cik no viņiem ir pirms ministrijas darba strādājuši skolā? Saņemot atbildi taps skaidrs un nekādas vārīšanās ierēdņu zupas katlā – te lauku ministrijā, te vides, te skolu… Neesi strādis nozarē – kā to saprast – tas kā Viņķele sociālā darbiniece, Pauļuts pianists vada dakterus… un dad brīnās par vājspēju nozarē.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.