Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

NEPLP aizliedz Krievijas kanālu “Rossija RTR” un “Rossija 24” retranslāciju Latvijā

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš informē, ka Latvija pārtrauks vairāku Krievijas kanālu pārraidi. Interneta un kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzējas «Ērika un Co» vadītājs Jānis Miklaševics uzskata, ka arī iepriekš tas bija uzņēmumu vadības sirdsapziņas jautājums.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvija uz pieciem gadiem pārtrauks telekanāla «Rossija RTR», uz četriem gadiem – «Rossija 24» un uz trim gadiem «TV Centr International» apraidi Latvijas teritorijā. Lēmums stājās spēkā 24. februārī. Tā informē portāls lsm.lv.

«Pārkāpumi ir smagi, un Latvija pēdējo divu gadu laikā, ar dažādiem lēmumiem ierobežojot 41 ar Krieviju saistīta kanāla darbību Latvijā, ir devusi skaidru signālu, ka mēs savu informatīvo telpu aizsargājām, aizsargājam un aizsargāsim,» pauda I. Āboliņš.

Par situāciju sociālajos tīklos izteicies J. Miklaševics, kura uzņēmums «Ērika un Co» darbojas vairākos novados, bāzes vieta ir Bauskas novada Vecumnieku pagasta Misā. «Nav tā, ka visiem kabeļtelevīzijas uzņēmumiem ir vienalga, ko tie rāda! Krievijas varas skaļākie rupori ir «Rossija 24», «Rossija RTR» un «TV Centr International». Mūsu kabeļtelevīzijai «Rossija 24»  līgumu «uzbāza» komplektā ar «RTR» kanālu jau pirms daudziem gadiem. Nebija tādas iespējas līgumā to neiekļaut. 2014. gadā, kad sākās Ukrainas notikumi, «Rossija 24» izslēdzām paši bez nekādām norādēm no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes. Bēdīgākais bija tas, ka par kanālu nācās maksāt vēl gadiem, lai gan to nerādījām. Arī tagad, kad kabeļtelevīzijām bija tiesības atkal pieslēgt «RTR», no 27 kabeļtelevīzijas uzņēmumiem to ir ieslēguši it kā 12 operatori, bet daudziem no šiem 12 kabeļtelevīzijas operatoriem ir vieni un tie paši īpašnieki, līdz ar to faktiski tikai sešiem operatoriem nauda ir svarīgāka par kaut kādiem principiem,» stāsta I. Miklaševics.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai izprastu, kāda ir šādas izplatītās informācijas nozīme, jāuzsver, ka sarunās ar dažiem Bauskas novada iedzīvotājiem, kas skatās Krievijas propagandas mediju kanālus, aptaujātie 24. februāra rītā «Bauskas Dzīvei» pauda, ka «uztraukumam nav pamata» – Ukrainas valdība pati bombardējot savas pilsētas, lai radītu konflikta situācijas.

Monitorings demonstrē atšķirības Krievijas TV un Rietumu dienaskārtībā

Latvija kā Krievijas kaimiņvalsts, kura vēstures griežos ne reizi vien tuvumā ir skatījusies un uz savas ādas izbaudījusi kaimiņzemes līderu un mediju pasniegto – nereti no pārējās pasaules atrauto – viedokli, labi apzinās, ka Krievijas retorikas tendences var liecināt par izmaiņām politikas virzienā.

Jau gadiem ilgi Latvijā izskan bažas par Krievijas informācijas telpas ietekmi uz mūsu sabiedrību un cilvēkiem, kuri nereti tur gūtā informācijā balsta savu viedokli gan par Latviju, gan par notikumiem pasaulē. Turklāt izsenis televīzijas kanāli krievu valodā ir bijuši rupors Kremļa konstruētu vai vēlamu viedokļu izplatīšanai. Tādēļ informācijas aģentūra LETA, izmantojot savu radio un televīzijas monitoringa datu bāzi, caur īpaši atlasītiem piemēriem apskatīja Krievijas un krievu valodā raidošo televīzijas kanālu atspoguļojuma tendences. Dati apkopoti, analizējot izvēlēto atslēgas vārdu meklēšanas rezultātus konkrētā laika posmā 28 krievu valodā raidošu televīzijas kanālu sižetos un raidījumos. Starp analizētajiem bija gan Kremļa finansēti, gan Rietumvalstīs strādājoši kanāli.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pandēmija kara ēnā

Jau divus gadus pasaules mediju telpā dominē koronavīruss Covid-19 un pandēmija. Sākotnēji Krievijā nebija īpaša satraukuma par jauno koronavīrusu, kura izplatība 2019.gada nogalē sākās Ķīnā. Vispirms 2020.gada aprīlī Krievija aizliedza iebraukšanu no Ķīnas, pēc tam martā – arī no ES, tomēr turpināja uzstāt, ka vīruss būtiski neapdraud sabiedrības veselību, bet vēlāk, pieaugot saslimstībai un mirstībai, arī Krievija sāka ieviest ierobežojumus, izstrādāja savu vakcīnu “Sputnik” un sāka vakcinācijas kampaņu līdzīgi kā tas noticis citās pasaules valstīs.

Tomēr televīzijas pārraižu atspoguļojumā vismaz pēdējo mēnešu laikā Krievijas militārās ambīcijas Ukrainā ir daudz plašāk atspoguļotas nekā pandēmija. Kopš 1.novembra līdz 23.janvārim “koronavīruss” televīzijas kanālos piemēts 13 589 reižu, turklāt visbiežāk vīruss tika pieminēts Francijā bāzētajā televīzijas kanālā “EuroNews Russkiy” un Latvijā raidošajā “Mir 24 LV”, kā arī Krievijas kanālā “Mir 24”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
001.jpg
002.jpg

Vārds “pandēmija” aplūkotajos krievu valodā raidošajos televīzijas kanālos pēdējo gandrīz trīs mēnešu laikā pieminēts 8353 reizes, no kurām gandrīz pusotrs tūkstotis pieminējumu bijis kanālā “EuroNews Russkiy”, bet “vakcīna” – 11 907 reizes un “vakcinācija” vēl 10 931 reizi. Arī lauvas tiesu no “vakcīnas” un “vakcinācijas” pieminējumiem veido “EuroNews Russkiy”, “Mir 24 LV” un “Mir 24” saturs.

Savukārt šajā pašā laika periodā Ukraina pieminēta 25 261 reizi un Ukrainas austrumu reģions Donbass, kas apvieno Luhanskas un Doņeckas apgabalus, kur jau kopš 2014.gada Ukrainas armija cīnās pret Krievijas atbalstītiem prokrieviskajiem kaujiniekiem, pieminēts 11 836 reizes.

Ukrainas pieminēšana sižetos, raidījumos un diskusijās aplūkotajos televīzijas kanālos bijusi daudz vienmērīgāka nekā koronavīrusa un ar to saistīto tematu pieminēšana.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
003.jpg

Aplūkotajā periodā krievu valodā raidošajos televīzijas kanālos 1895 reizes pieminēts “pilsoņu karš”, kas ir Kremļa propagandas apzīmējums Ukrainas valdības spēku un Krievijas atbalstīto nemiernieku cīņām Ukrainas austrumos. Visbiežāk šis apzīmējums izmantots Krievijas valsts dzelzceļa uzņēmuma “Rossijskije žeļeznije dorogi” (RŽD) korporatīvajā televīzijas kanālā “RZD TV”, Krievijas valdības finansētajā kanālā RT (“Russia Today”) un Krievijas valstij piederošajā ziņu kanālā “Rossiya 24”.

004.jpg

Krievijā bāzētie televīzijas kanāli lielākoties savā vēstījumā izmanto Kremļa izraudzītos jēdzienus notikumu aprakstam, tādā veidā radot tādu priekšstatu par norisēm, kas ir krietni atšķirīgs no Rietumu medijos atspoguļotā. Piemēram, Rietumu medijos praktiski nerunā par “pilsoņu karu” Ukrainas austrumos, jo ir neapgāžami un neatkarīgi pierādīti fakti, kas liecina par Krievijas tiešo ietekmi un atbalstu kaujiniekiem.

Vēl viens jēdziens, kuru Krievija labprāt izmanto, lai attaisnotu savu agresiju, ir it kā Rietumu pasaulē, jo īpaši Baltijas valstīs valdošā rusofobija. Pēdējos nepilnos trīs mēnešos šis vārds krievu valodā raidošajos televīzijas kanālos pieminēts 361 reizi, no kurām 67 reizes bijušas kanālā “Rossiya 24”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
005.jpg

Krasu lēcienu “rusofobijas” pieminējumi aplūkotajos televīzijas kanālos piedzīvoja 10.decembrī, kad iepriekšējā dienā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, videokonferences formātā tiekoties ar Kremļa cilvēktiesību padomes locekļiem, vairākkārt norādīja uz rusofobijas saistību ar naidīgo attieksmi pret Krieviju, uzsverot, ka “rusofobija ir pirmais solis ceļā uz genocīdu”, kura pazīmes esot saskatāmas arī Ukrainas austrumos.

006.jpg

Izplūdušās robežas

Pasaules mediju un ekspertu uzmanību pēdējo mēnešu laikā piesaistīja Krievijas bruņoto spēku koncentrēšana pie Ukrainas robežas, raisot bažas par iebrukuma plānošanu, tomēr “Ukrainas robeža” krievu valodā raidošos televīzijas kanālos no 1.novembra līdz 23.janvārim pieminēta tikai 1115 reizes, turklāt vairāk nekā pusi no šiem pieminējumiem veido divi krievu valodā raidoši ārvalstu kanāli – “Current Time” un “Euronews Russkiy”, un vēl 106 pieminējumi bijuši neatkarīgajā kanālā “Doždj”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
007.jpg

Visvairāk aplūkotajā periodā Ukrainas robeža pieminēta 21.janvārī, kad kanāli atspoguļoja ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumu, ka Rietumi jebkādu Krievijas spēku ieiešanu Ukrainā uzskatīs par iebrukumu, cenšoties viest skaidrību par iepriekšējās dienas izteikumiem, ka “neliela iebrukuma” gadījumā atbildei Maskavai varētu nebūt tik stingra. Tāpat tika atspoguļota Blinkena un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sarunas Ženēvā, kuru laikā ASV valsts sekretārs aicināja Krieviju pierādīt pašas deklarēto, ka tai nav nodoma iebrukt Ukrainā, atvelkot no Ukrainas robežas tur izvietoto karaspēku.

008.jpg

Tāpat bieži jēdziens “Ukrainas robeža” aplūkotajos kanālos izskanēja 3.decembrī, kad Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja par to, ka “visticamākais brīdis, lai sasniegtu gatavību eskalācijai, būs janvāra beigas”, kā arī 13.decembrī, kad dažādi krievu valodā raidoši televīzijas kanāli bija izveidojuši sižetus par ārvalstu piegādāto bruņojumu Ukrainai. Turklāt saistībā ar šo būtiski atšķīrās vēstījums: ja starptautiskajos krieviski raidošajos televīzijas kanālos uzsvars bija uz pieaugošajiem draudiem, ka Krievija gatavo iebrukumu Ukrainā, Krievijas propagandas kanāli pārliecinoši ziņoja par modernu bruņojumu, kuru Ukrainai piegādā ASV, Lielbritānija un citas valstis, kā arī norādīja, ka Ukrainā pastiprināti ierodas ārvalstu militārie instruktori, kas savukārt radot papildu apdraudējumu Krievijai. Tāpat Ukrainas robeža aplūkotajos kanālos izteiktāk tika pieminēta 13.janvārī pēc NATO un Krievijas padomes sanāksmes.

Krievijas līderi atklāti neatzina, ka tiek gatavots iebrukums Ukrainā vai tiek provocēta reakcija, lai par militāru saasinājumu varētu vainot Ukrainu un tās sabiedrotos Rietumos, tādēļ arī Krievijas televīzijas kanālu vēstītajā dominēja viedoklis, ka Ukraina ir agresors, konflikts valsts austrumos ir iekšējs pilsoņu karš, kurā Krievija nekādi nav iesaistīta.

Kā janvārī skaidroja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs :”Mēs nevedam sarunas no spēka pozīcijām. Te nav un nevar būt vietas nekādiem ultimātiem.” “Situācija no Paneiropas drošības un mūsu nacionālo interešu viedokļa vienkārši sasniegusi tādu kritisku punktu (..), ko mēs vairs nevaram atlikt un mums nepieciešamas konkrētas atbildes uz mūsu raizēm.” Līdzīgu viedokli paudis Putins, Lavrovs, armijas pārstāvji un Kremļa eksperti, kas televīzijas pārraidēs tiek uzdoti kā neatkarīgi analītiķi, lai gan skaidri pauž Kremļa pozīciju.

“Drošības garantijas”

Lielu daļu Krievijas līderu retorikas pēdējā laikā veidojusi tā dēvēto drošības garantiju pieprasīšana no ASV un NATO, uzsverot, ka tā tikai rūpējas par savu drošību, ir izteikusi godīgus priekšlikumus un tagad gaida otras puses atbildi.

17.decembrī Krievija publicēja savus sagatavotos priekšlikumus līgumiem ar ASV un NATO, kur izklāstījusi savas prasības, tostarp NATO apņemšanos neuzņemt aliansē jaunas valstis.

009.jpg

Krievijas televīzijas kanālu analīze liecina, ka pēdējo mēnešu laikā “drošības garantijas” nebija bieži pārraidēs dzirdams vārdu salikums. Pirmo pieminējumu lēcienu tas ieguva 2.decembrī, kad iepriekšējā dienā Putins, tiekoties ar ārvalstu diplomātiem, bija paziņojis, ka Krievija uzstās uz dialogu ar ASV un NATO par stingru vienošanos izstrādi, kas izslēgtu NATO tālāku paplašināšanos austrumu virzienā. Tad tikko bija beidzies NATO samits Rīgā un Stokholmā tikās Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs un ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Decembra vidū, kad Krievija publicēja savas prasības, atspoguļojums Krievijas televīzijas kanālos pakāpeniski pieauga. Īpašu uzmanību “drošības garantijas” Krievijas televīzijas kanālos izpelnījās 24.un 30.decembrī. 23.decembrī bija Putina gada noslēguma preses konference, kurā viņš izteicās, ka Vašingtonas reakcija uz Maskavas pieprasītajām tā dēvētajām drošības garantijām esot pozitīva, bet 30.decembrī notika Putina un Baidena telefonsaruna.

Pēc tam “drošības garantiju” pieminējums Krievijas televīziju kanālos saruka, bet vislielāko aktualitāti šis vārdu savienojums iemantoja 10.un 11.janvārī, kad notika tā dēvētās Ženēvas sarunas, kur ASV un Krievijas amatpersonu starpā netika panākta vienošanās par Ukrainas konflikta deeskalāciju, tomēr abas puses piedāvāja turpināt dialogu.

No kopumā 2162 reizēm, kad analizētajos televīzijas kanālos izskanēja vārdi “drošības garantijas” 813 reizes tas bija Krievijas televīzijas kanālos “RBK TV” un “Rossiya 24”, bet vēl 445 reizes šo vārdu salikumu izmatoja ar Krievijas valdību nesaistītajos kanālos “Current Time” un “EuroNews Russkiy”.

010.jpg

Paralēli drošības garantiju izklāstam Krievija īsu brīdi mēģināja atspēkot Rietumu apsūdzības, ka izvirzītās prasības nav ultimāts, lai panāktu ASV un NATO padošanos Kremļa iegribām un vēlmei paplašināt savu ietekmes sfēru.

No 1.novembra līdz 23.janvārim frāze “nav ultimāts” kanālos, kuri iekļauti analīzē, minēta 92 reizes, augstāko punktu sasniedzot 22.decembrī, kad iepriekšējā dienā Putins Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē plaši izklāstīja “drošības garantiju” nepieciešamību un to, ka tas nekādā ziņā neesot ultimāts. Lielu daļu 22.decembra statistikas veidoja diskusiju raidījums kanālā “Rossiya 1”, kurā tika iztirzātas pušu attiecības un iespējamie scenāriji. Tāpat intensīvāk šī frāze izmantota 29.decembrī pirms Putina un Baidena telefonsarunas. Pēc tam krievu valodā raidošos televīzijas kanālos tas īpaši nav uzsvērts, lai gan Rietumu politiķi un mediji skaidri norāda, ka Krievijas ultimātiem nepakļausies.

011.jpg
012.jpg

No kanāliem visbiežāk “nav ultimāts” minēts “EuroNews Russkiy”, kā arī “RTR Planeta” un “Rossiya 1”.

Klapes uz acīm un ausīm

Lai gan nereti Krievijas televīzijas kanālos tiek pārraidīti fragmenti no Rietumu medijiem, komentējot tur izskanējušo it kā naidīgo retoriku pret Krieviju, tomēr lielā mērā Rietumu līderu viedokļu un paziņojumu atspoguļojumā krievu valodā raidošie televīzijas kanāli mēdz diezgan selektīvi izraudzīties to, kuru pasaules līderu un kādu viedokli pieminēt.

Piemēram, plašu rezonansi Rietumu medijos izraisīja Somijas prezidenta Sauli Nīnistes un premjerministres Sannas Marinas Jaungada uzrunās uzsvērtais, ka Helsinki saglabā sev tiesības jebkurā brīdī pieņemt lēmumu par pievienošanos NATO.

Krievijas televīzijas kanālu satura dati liecina, ka šajā laikā būtiski nepieauga Somijas un tās līderu pieminēšana.

Kā redzams grafikā, visbiežāk Nīniste Krievijas televīzijas kanālos pieminēts 21.janvārī, kad viņš sazvanījās ar Putinu, tāpat 14.decembrī, kad arī Somijas prezidentam bija telefonsaruna ar Putinu. Savukārt 3.janvārī Nīnistes Jaungada uzrunu atspoguļoja tikai “Current Time”.

Somijas prezidents aplūkotajā periodā kopumā pieminēts 48 reizes un visbiežāk tas bijis Krievijas Aizsardzības ministrijas televīzijas kanālā “Zvezda” un “Rossiya 1”, kā arī “Current Time” un “RTR Planeta”.

013.jpg
014.jpg

Savukārt Somijas premjerministre īpaši nav pieminēta, bet Somija un “Somija NATO” pieminējumi ir samērā reti un bez īpašiem kāpumiem un kritumiem, lai gan Rietumvalstīs tiek atspoguļota iespējamā Krievijas kaimiņvalsts, kas ilgstoši centusies saglabāt neitrālas attiecības ar visām pusēm, tuvināšanās Rietumu militārajai aliansei, kā arī aptaujas, kas liecina, ka ierasti šajā jautājumā atturīgā Somijas sabiedrība sāk arvien vairāk piekrist viedoklim, ka valsts iegūtu no pievienošanās NATO.

Savukārt no analizētajiem krievu valodā raidošiem televīzijas kanāliem nepilnu trīs mēnešu laikā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pieminēts 1205 reizes un visbiežāk to darījis kanāls “EuroNews Russkiy”, bet Krievijā bāzētos televīzijas kanālos alianses vadītājs visvairāk pieminēts kanālā “Rossiya 1”.

015.jpg

Kopš 1.novembra visbiežāk NATO ģenerālsekretāru krievu valodā raidošie televīzijas kanāli pieminēja 1.decembrī NATO ārlietu ministru samita Rīgā laikā, kā arī 12.janvārī, kad notika NATO un Krievijas Padomes sēde. Savukārt 27.decembrī lielākā daļa no Krievijā bāzētajiem televīzijas kanāliem pieminēja Stoltenberga izteikto aicinājumu sarīkot NATO un Krievijas Padomes sanāksmi. Savukārt, piemēram, 23.decembrī, kad Stoltenbergs aicināja Putinu izmantot svētku laiku, lai atvilktu karavīrus no Ukrainas robežas, Krievijas televīzijas kanālos tas īpašu uzmanību neizpelnījās – “RBK TV” to garāmejot pieminēja, norādot, ka Putins un Lavrovs kritizē NATO draudīgo retoriku.

ASV un Ukrainas prezidenti un eksprezidenti

Krievu valodā raidošo televīzijas kanālu interese par ASV prezidenta Baidena viedokli ir bijusi lielāka – no 1.novembra līdz 23.janvārim viņa vārds pieminēts 6328 reizes un ASV prezidenta vārds izskanējis lielākajā daļā no aplūkotajiem televīzijas kanāliem. Visbiežāk Baidenu aplūkotajā periodā pieminēja “EuroNews Russkiy”, “RBK TV”, “Rossiya 24”, Current Time un “Rossiya 1”.

016.jpg

Visbiežāk Baidena vārds pieminēts 8.decembrī, kad pēc ASV prezidenta videosamita ar Krievijas prezidentu Putinu. Arī pārējie kāpumi atspoguļojuma līknēs korelē ar abu līderu sarunām, bet daudzi Baidena paziņojumi, izteikumi un brīdinājumi par drošības situācijas deeskalācijas nepieciešamību lielā mērā krievu valodā raidošos televīzijas kanālos palikuši neatspoguļoti.

017.jpg

Neskatoties uz nespēju komentēt aktuālos notikumus populārākajās sociālās saziņas vietnēs, Baidena priekštecis republikānis Donalds Tramps krievu valodā raidošajos televīzijas kanālos pieminēts 9703 reizes – par trešdaļu vairāk nekā pašreizējais ASV prezidents.

018.jpg

Tramps, kurš sava amata termiņa laikā no 2016. līdz 2020.gadam nereti glaimojoši izteicās par Putinu kā stingru līderi un kritizēja NATO kā novecojušu aliansi, radot bažas par alianses pastāvēšanu un nākotni, aplūkotajā periodā stabili saglabājis savu vietu krievu valodā raidošo televīzijas kanālu saturā, kā arī viņa pieminēšana bijusi vienmērīga gandrīz visos analizētajos televīzijas kanālos.

019.jpg

Arī attiecībā uz Ukrainas līderu atspoguļojumu krievu valodā raidošie televīzijas kanāli piemin ne tikai pašreizējo valsts vadītāju, kurš ir skaidri paudis savu negatīvo attieksmi pret Krieviju un tās agresiju, bet arī divus iepriekšējos valsts vadītājus, kuri zināmā mērā bijuši vairāk vai mazāk pielaidīgāki attiecībās ar Krieviju.

Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš aktīvi aicina Rietumus atbalstīt un apbruņot Ukrainu, lai tā varētu pilnvērtīgi aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu, analizētie krievu valodā raidošie televīzijas kanāli laika posmā no pagājušā gada 1.novembra līdz šā gada 23.janvārim pieminējuši 2959 reizes, savukārt promaskaviskais prezidents Viktors Janukovičs, kas 2014.gada februārī tā dēvētās Maidana revolūcijas rezultātā tika gāzts un bēgot bija spiests meklēt patvērumu Krievijā, pieminēts 704 reizes, savukārt pēc Maidana prezidenta amatā ievēlētais Petro Porošenko, kurš atgriezies Ukrainā, kur apsūdzēts par valsts nodevību, šajā pašā laika posmā pieminēts 2570 reižu.

Zelenskis vislielāko ievērību pēdējo gandrīz trīs mēnešu laikā krievu valodā raidošajos televīzijas kanālos iemantojis 10.decembrī, kad Ukrainas prezidentam bija telefonsaruna ar ASV prezidentu Baidenu, kā arī 19.janvārī, kad Kijevā ieradās Blinkens, bet citas viņa aktivitātes, piemēram, kārtējā telefonsaruna ar Baidenu 2.janvārī vai 11.janvārī paustais aicinājums rīkot tā dēvētā Normandijas formāta samitu īpašu ievērību neizpelnījās.

020.jpg

No aplūkotajiem televīzijas kanāliem visbiežāk Zelenski pieminējis “Rossiya 24” un “Current Times”, kā arī Krievijas valsts televīzijas kanāls “RTR Planeta”, kas paredzēts starptautiskai auditorijai, un viens no vecākajiem Krievijas televīzijas kanāliem “Rossiya 1”.

021.jpg

Vienlaikus līdzās esošajam Ukrainas prezidentam gandrīz tikpat bieži tiek pieminēts arī iepriekšējais valsts vadītājs Porošenko, kurš amatā bija gandrīz piecus gadus no 2014.gada jūnija līdz 2019.gada maijam, veidojot valsti pēc Maidana. Visbiežāk bijušais Ukrainas prezidents tika pieminēts 17.janvārī, kad Porošenko, kas ir viens no Ukrainas bagātākajiem uzņēmējiem, atgriezās Ukrainā, kur viņu tiesās apsūdzībās valsts nodevībā par saistību ar ogļu pārdošanas darījumu, no kā finansiālu labumu guvušas Krievijas atbalstīto kaujinieku bandas Austrumukrainā 2014.gadā un 2015.gadā. Salīdzinoši ar citām dienām biežāk viņa vārds krievu valodā raidošos televīzijas kanālos izskanējis arī 21.decembrī, kad Porošenko sociālās saziņas vietnē “Facebook” reaģēja uz Ukrainā izvirzītajām apsūdzībām un paziņoja, ka atgriezīsies valstī.

022.jpg

Salīdzinājumā ar Zelenski, Porošenko analizētājos televīzijas kanālos ir atspoguļots vienmērīgāk – Porošenko vārds parādījies vairāk kanālos – arī tādos, kuros Zelenkis aplūkotajā periodā gandrīz vai nemaz nav pieminēts. Vienlaikus, piemēram, neatkarīgais televīzijas kanāls “Doždj” pēdējos gandrīz trīs mēnešos Porošenko ir pieminējis 160 reižu, kamēr Zelenska vārds tajā pašā laika posmā šajā kanālā izskanējis 143 reizes.

023.jpg

Diezgan daudzos no televīzijas kanāliem pēdējos gandrīz trīs mēnešos izskanējis arī Janukoviča vārds, kuru Rietumvalstu mediji galvenokārt piemin garāmejot kā fona informāciju.

Janukoviča vārds izteikti bieži aplūkotajos televīzijas kanālos izskanēja 23.decembrī, kad Putins ikgadējā preses konferencē paziņoja, ka nesaprot, kas notika 2014.gadā Ukrainā, jo Polijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri esot devuši garantijas par miermīlīgu situācijas atrisinājumu un Janukovičs pats piekritis atstāt amatu, un viņš ar toreizējo ASV prezidentu Baraku Obamu vienojies, ka Krievija atbalstīs demokrātisku pārmaiņu procesu Ukrainā, bet “vienu divas dienas vēlāk notiek apvērsums”.

024.jpg
025.jpg

Bijušais Ukrainas prezidents14.janvārī iesniedza prasību tiesā pret Ukrainas parlamentu, norādot, ka tam nebija pilnvaru Maidana laikā atcelt viņu no amata. Pēc tam vairākas dienas pieauga viņa vārda pieminēšana krievu valodā raidošos televīzijas kanālos. Krievijā pagaidu patvērumu saņēmušā Janukoviča, kura pašreizējā atrašanās vieta publiski nav zināma, vārdu visbiežāk aplūkotajā periodā pieminējuši Krievijas televīzijas kanāls “Rossiya 24”, kanāls “Current Tine”, “Rossiya 1”, kā arī kanāls “RTR Planeta”.

Teksts: LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.