Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

No “graudu kara” ietekmes neizvairīties arī Latvijā

Lauksaimniecība vienmēr bijusi atkarīga no laikapstākļiem, turklāt ne tikai konkrētā zemnieka laukā, bet arī no klimata citās pasaules vietās. Ja kādā labības lielvalstī nav padevusies raža, tad ietekmi jūt ļoti plašā reģionā. Tagad tam ir pievienojies arī karš Ukrainā, kas no pasaules labības klēts ir izolējis Ukrainā un Krievijā izaudzētos graudus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka maija vidū notikušajā G7 valstu sanāksmē uzsvēra, ka karš Ukrainā ir radījis globālu krīzi, kas tuvāko mēnešu laikā līdz pat 50 miljoniem cilvēku var likt ciest badu, īpaši Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs. Viņa sacīja, ka Krievijas izvērstā militārā agresija pret Ukrainu nu ir pārtapusi “graudu karā”. Krievijas agresors labību ir sācis izmantot šantāžai, saprotot, ka pasauli būs grūti paēdināt bez Ukrainas un Krievijas graudiem.

Labības šantāža

28.maijā 80 minūtes ilgā telefonsarunā Krievijas prezidents Vladimirs Putins Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un Vācijas kancleram Olafam Šolcam teicis, ka pasaules pārtikas krīzes iemesls ir Krievijai noteiktās starptautiskās sankcijas un “Rietumvalstu melīgā ekonomikas un finanšu politika”. Saruna notikusi pēc Makrona un Šolca ierosmes, bet pirmais par to paziņojis Kremlis, kas norādījis, ka Putins paudis gatavību “palīdzēt meklēt iespējas netraucēti eksportēt labību, arī Ukrainas labību no Melnās jūras ostām”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vienlaikus Kremļa saimnieks licis noprast, ka spriedzi pasaules pārtikas tirgū, viņaprāt, palīdzētu mazināt Krievijas minerālmēslojuma un lauksaimniecības ražojumu eksportam noteikto sankciju atcelšana.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzsver, ka kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā.

“Pēc aptuvenām aplēsēm, Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu,” norāda Gašpuitis. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņš uzsver, ka attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe aģentūrai LETA atzīst, ka Krievija un Ukraina līdz šim bija graudaudzētāju lielvalstis un kara dēļ, protams, Ukrainā nekas daudz netiks izaudzēts. “Piedāvājums kara dēļ būs mazāks nekā līdz šim. Tāpat daudzas valstis, ekonomikas joprojām nav atkopušās no Covid-19 krīzes. Tas arī pārtikas piedāvājumu nepalielina. Arī klimats pašlaik daudzos reģionos, kur jau labība ir iesēta, ir sauss, un jau tagad ir zināms, ka nekas daudz neizaugs. Cilvēku skaits pasaulē, neskatoties uz karu un Covid-19, nav ļoti samazinājies. Tas nozīmē, ka piedāvājums ir mazāks par pieprasījumu un cenas ir augšā,” atzīst Gulbe.

Savukārt biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks, zemnieku saimniecības “Lojas” saimnieks Mareks Bērziņš bažījas par graudu transportēšanu. Viņš aģentūrai LETA stāsta, ka Latvijas graudkopji ir vēsturiski sadarbojušies ar kaimiņiem (Krieviju, Baltkrieviju u.c.), iznomājot tiem dzelzceļa vagonus. “Šobrīd tas apdraud Latvijas zemnieku graudu transportēšanu uz ostām rudenī. Liela daļa vagonu pašreiz atrodas karadarbībā iesaistītajās valstīs, tāpēc pastāv risks, ka savus vagonus atpakaļ nedabūsim,” saka Bērziņš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņš gan uzsver, ka pozitīvi, protams, ir tas, ka nav jākaro un var strādāt. “Vienkārši ir vairāk nezināmo – būs vai nebūs mēslojums, degviela, gāze, lopbarība, un, ja būs, tad par kādu cenu,” saka “Lojas” saimnieks.

Graudu pārdošanas loterija

Graudu audzētājiem šobrīd nevajadzētu sūdzēties par graudu cenu, taču noķert īsto mirkli, kad graudus pārdot un kad nogaidīt, ir laimes rata griešana. Lauksaimniecības kooperatīva “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča intervijā “Latvijas Avīzei” saka, ka citādi to nosaukt nevar kā par loteriju. “Šogad graudu cenas biržā dzen izmisumā gandrīz visus. Audzējot labību, zemnieks ir ielicis smagu darbu, bet pārdodot reizēm jūtas vīlies – pēdējos gados graudu tirdzniecība liek piedalīties sava veida loterijā. Tas tāpēc, ka cenu svārstības dienas laikā reizēm sasniedza pat 100 eiro tonnā,” saka Bēča, norādot, ka kopumā sezonas graudu cena šādu svārstību dēļ pieauga vairāk nekā par 200 eiro tonnā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tam pilnībā piekrīt arī Bērziņš. Viņš atzīmē, ka, lai arī pašreiz par augstajām cenām audzētājiem ir prieks, daudzi nesaprot, ka, ja šobrīd graudu cena ir augsta, tas vēl nenozīmē, ka tādu summu saņems lauksaimnieks. “Lauksaimniekiem, lai dalītu riskus, ir iespēja šī rudens ražu pārdot jau pavasarī vai ziemā par cenu, kuru birža piedāvā tajā brīdī. Un neskatoties uz to, ka kviešu cena biržā šobrīd ir 400 eiro par tonnu, liela daļa zemnieku kviešus jau ir pārdevuši par 250, 270, 300 eiro,” stāsta saimniecības “Loja” īpašnieks.

Bērziņš atzīst, ka ir grūti izteikt jebkādas prognozes par tik svārstīgu situāciju, kāda pašreiz ir graudu tirgū. “Cenu vairāk nosaka emocijas, nevis racionāli apsvērumi. Ziņa, ka Lielbritānija varētu konvojēt kuģus ar Ukrainas labību Melnajā jūrā, pazemināja kviešu cenu par gandrīz 30 eiro tonnā dažu stundu laikā. Gan labas, gan ne tik labas ziņas tiek saņemtas regulāri, un tas liek cenu līknei lēkāt kā slimnieka kardiogrammai intensīvajā terapijā,” saka zemnieks.

Arī Bēča secina, šajos laikos sekmju lielākā daļa atkarīga ne tikai no saimnieka spējas izaudzēt graudus, bet arī no mākas tos veiksmīgi pārdot. “Jāsaka, ka kopumā pēdējos gados graudu cenas kļuvušas ļoti svārstīgas – jebkurš paziņojums par situāciju maiņu lielākajos graudu audzēšanas reģionos izsauc tūlītēju reakciju tirgū. Reizēm šīm ziņām pat nemaz nav tiešas saistības ar lauksaimniecību, vienkārši kāds cits tirgus kļuvis investoriem ne tik izdevīgs, un tad nu izdomā graudus pirkt vai arī pretēji – ātri pārdot,” norāda “Durbes grauda” vadītājs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jaunās ražas prognozēm vēl pārāk daudz nezināmo

Bērziņš atzīst, ka saistībā ar jauno ražu lielākais izaicinājums ir neprognozējamie laikapstākļi. “Pilsētnieki bieži ironizē par četriem zemnieka ienaidniekiem: pavasari, vasaru, rudeni un ziemu. Diemžēl daļa taisnības tur ir. Rudens bija īss, ātri sākās ziemai raksturīgie apstākļi, biežie atkušņi paretināja sējumus un ļāva lieliski pārziemot kaitēkļiem un slimībām, pavasaris, savukārt, ir vēss un sauss,” atzīst “Lojas” saimnieks, norādot, ka visi šie faktori apdraud augstas ražas prognozes. “Parasti to var nedaudz labot, pareizi piebarojot augus ar mēslojumu vai ierobežojot kaitēkļus ar aizsardzības līdzekļiem, bet pie pašreizējām cenām daudzām saimniecībām tas nebūs iespējams,” saka Bērziņš.

Viņš gan atzīst, ka pie pašreizējās graudu cenas un situācijas uz lauka prognozes ir optimistiskas, un, ja nekas strauji nemainās uz slikto pusi, augstās graudu cenas varētu spēt kompensēt energoresursu un minerālmēslu sadārdzinājumu. Tomēr, ja turpināsies meteorologu prognozētais sausums un ražas scenārijs būs līdzīgs pagājušajam gadam, tad lauksaimniekiem būs jārēķinās ar nopietnu krīzi, jo nozares ir savstarpēji saistītas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bērziņš prognozē, ka Latvijas zemniekiem, pie jebkura notikumu attīstības scenārija, būs ļoti kontrastaina situācija. “Ir ļoti daudz saimniecību, kuras graudu cenas šim gadam nofiksējušas jau pērn, kad tā bija būtiski zemāka, nekā tā ir pašreiz. Nav iespējams arī prognozēt graudu kvalitāti. Citi saimnieki tomēr riskēja un iepriekš neko nefiksēja, kā rezultātā šobrīd var priecāties par ļoti augstām cenām. No otras puses ir saimniecības, kuras minerālmēslus sapirka pērn rudenī par lētām cenām, un ir saimniecības, kuras gaidīja, un šobrīd mēslojumu pērk ar 400-500% sadārdzinājumu. Ja būs augiem labvēlīgi augšanas apstākļi, tad dažas saimniecības būs ar izciliem finanšu rādītājiem, taču ļoti daudzi cīnīsies par izdzīvošanu. Tādas būs sekas no aizpagājušajā gadā un vēl senāk pieņemtajiem saimnieku lēmumiem,” saka zemnieks.

Gulbe pagaidām ir optimistiska par graudu ražu, lai gan līdz rudenim vēl tālu. “Pavasaris ir sauss, bet nav karsts. Tas nav tik slikti. Graudiem līdz šim salīdzinoši aukstais pavasaris ir nācis par labu. Mēs, cilvēki, sūdzamies par aukstumu. Līdz rudenim gan vēl ir daudz laika un daudz kas var notikt, vēl berzēt rokas par labu ražu ir stipri par agru,” saka Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja.

Augstās graudu cenas smacē piena, gaļas un olu ražotājus

Bēča saistībā ar norisēm globālajā graudu tirgū mierina, ka nav pamata satraukumam, ka Latvijā varētu pietrūkt savu graudu maizes ražošanai. Taču citāda situācija ir ar pienu, gaļu un olām, kuru ražošanas izmaksas šobrīd ir krietni augstākas nekā produktu pārdošanas cena.

Arī Gulbe saka, ka graudkopji nedrīkstētu sūdzēties par pašreizējo situāciju. “Zemnieki ir paši teikuši, ka ražošanas izmaksas ir pieaugušas par 800 eiro uz hektāru, bet ienākumi no jaunās graudu ražas ir pieauguši vēl stipri vairāk,” piebilst Gulbe.

Taču pavisam citā situācijā ir piena, gaļas un olu ražotāji, kuriem augstajām energoresursu cenām, degvielai un citām izmaksām klāt nāk vēl dārgie graudi.

“Zem vārda zemnieki nav tikai graudaudzētāji, ir lopkopji, piensaimnieki, vistu audzētāji utt. Tiem gan nav vienkārši, jo viņiem ir jāpērk dārgie graudi. Nav tā, ka visiem zemniekiem tagad ir labi, jo graudu cenas ir augstas. Zemniekiem, kas ražo pienu, olas un gaļu, pavisam neiet labi. Viņiem ir grūti un sarežģīti, jo barība ir divas reizes dārgāka,” stāsta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja.

Viņa piebilst, ka lopkopjiem ir arī būtiski mainījušās piegāžu ķēdes. “Lopkopji bija pieraduši pirkt no Ukrainas, kas tagad nav iespējams, un situācija ir kardināli mainījusies. Ja graudkopji minerālmēslus var nopirkt gadam uz priekšu rudenī, tad lopkopji dzīvnieku barību gadam uz priekšu nopirkt nevar, jo tā tik labi neuzglabājas. Ir mainījušās piegāžu ķēdes, ir mainījušās cenas, turklāt zemniekam jau nemaz nav naudas, par ko šo dārgo barību nopirkt, jo lielāku naudu par pienu zemnieks saņems vien vēlāk,” saka Gulbe.

Viņa uzsver, ka tā ir problēma ļoti daudzām saimniecībām jau kopš kara sākuma, bet valdība par šo zemniekiem sāpīgo jautājumu sāk spriest tikai tagad. “Es uzskatu, ka tiem, kas strādā, jau sen vajadzēja dot bezprocentu kredītus, lai lopkopji var nopirkt barību un izdzīvot. Ja nav par ko govis un cūkas barot, tad atliek vien bankrotēt, un tad ražošanu atjaunot būs ļoti sarežģīti. Zemniekiem šo naudu jau vajadzēja vakar, lai saglabātu uzņēmējdarbību. Tāda pati situācija ir maizes cepējiem un citiem ražotājiem, visiem ir jāiepērk dārgās izejvielas, un, ja uzņēmumam naudas plūsmas nav, tad bizness apstājas,” saka Gulbe.

Viņa norāda, ka šobrīd ir nepieciešams finansējums īpaši lopkopjiem, lai tie spētu no zemniekiem iepirkt graudus un tos neaizvestu ārpus Latvijas. “Kad naudu dabūs, tad graudi būs jāpērk citur, graudi jāved atpakaļ, un tas būs vēl dārgāk. Es uzskatu, ka ir jādod finansējums visiem, kam vajag, lai varētu turpināt strādāt,” norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja.

Maize divas reizes dārgāka

Pārtikas ražotāji šobrīd piedzīvo vēl nebijušu izejvielu cenu pieaugumu, kas jau atspoguļojas cenās veikalu plauktos un ir izjūtams ikviena maciņā. “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils aģentūrai LETA stāsta, ka jau kopš pagājušā gada ražas sākuma ražotāji saskaras ar nemitīgu cenu paaugstinājumu graudiem. “Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir pielējis vēl ugunij eļļu. Kopš februāra beigām esam pieredzējuši vēl nebijušu izejvielu cenu pieaugumu. Kviešu cena šobrīd ir divas reizes augstāka nekā gadu iepriekš, kas ir ļoti liels un nepieredzēts cenu kāpums. Graudaugu cenas šobrīd ir vēsturiski visaugstākajā punktā. Diemžēl mēs šobrīd neredzam signālus, ka situācija varētu mainīties, jo kopumā tirgus ir ļoti jūtīgs. Cenas aug arī energoresursiem, naftai, gāzei un pārējām izejvielām,” saka Amsils.

Viņš skaidro, ka neviens no ražotājiem nespēj absorbēt šādu izmaksu pieaugumu, tādēļ ir spiests mainīt savas produkcijas cenas. “Piemēram, ja runājam par miltiem, tad graudu cena miltu pašizmaksā veido 80%. Ir skaidrs, ka, ja graudu cena ir pieaugusi divas reizes, tad tas pavisam tiešā veidā ietekmē miltu gala cenu. Tieši tik skaudri tas ir,” norāda “Dobeles dzirnavnieka” vadītājs.

“Ņemot vērā vispārējo neskaidrību, neziņu, kas notiks jau rīt, mēs šobrīd atturamies izteikt jebkādas prognozes par tālāko produktu cenu izmaiņām. Šobrīd neviens nevar pateikt, kad karš beigsies, kā tas izvērtīsies, kādi būs laikapstākļi šajā graudu sezonā. Turklāt jāņem vērā arī laikapstākļi lielajās graudu audzēšanas valstīs, vai nebūs kādu dabas stihiju. Jācer, ka viss būs veiksmīgi. Ja skatāmies uz miltu cenu, tad tā nav divas reizes dārgāka, taču daudz no tā neatpaliek. Ražojot maizi, milti ir viena no galvenajām izejvielām, arī dārgā gāze ir liela sadaļa maizes ražošanā. Gāzes cena ir pieaugusi piecas un vairāk reižu,” saka Amsils, pieļaujot, ka maizes cena tiešām varētu pieaugt divas reizes.

“Dobeles dzirnavnieka” vadītājs uzsver, ka ražotājiem kopumā šis būs ļoti izaicinošs gads līdz ar bezprecedenta izejvielu un energoresursu cenu kāpumu.

Arī Gulbe ir pesimistiska par pārtikas cenu tendencēm un prognozē mājsaimniecībām ļoti grūtu ziemu. “Tas, ka pārtikas cenu kāpums būs nopietns, to teicu jau pagājušā gada beigās. Tad teicu, ka būs gandrīz divciparu skaitlis procentos. Pavasarī jau teicu, ka nebūs vairs tikai divciparu skaitlis, bet pirmais cipars nebūs viens. Situācija nepaliek ne par kripatiņu labāka, un domāju, ka no šī brīža līdz gada beigām cenas pārtikai būs apmēram reiz divi. Kādam pārtikas produktam vairāk, kādam mazāk, bet vidēji divas reizes,” saka Gulbe.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka jau tagad, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, maize ir sadārdzinājusies par 20%. “Un būs vēl reiz divi. Graudu cenas ir pieaugušas, bet graudi jau nav galvenais, energoresursu cenas ir tās, kas visu sadārdzina. Jebkuram uzņēmumam reizē būs jāmaksā vairāk par elektrību, gāzi, apkuri, degvielu utt. Tās komponentes ir jebkura produkta ražošanā, tur nav variantu,” saka Gulbe.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (1)

  1. Tā ir ar to globalizāciju.Valsts mierīgi varētu sevi pašapgādāt,bet nē.Viss papriekš jāizved pēc tam pa dārgo jāuzpērk.Ekonomiskais bardaks.

    4
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.