Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Par 2022.gada sēnēm izraudzītas brūnzobes

 Foto: © Edgars Mūkins 

Latvijas Mikologu biedrība par 2022.gada sēni izvēlējusies brūnzobes – rūsgano brūnzobi (Hydnellum ferrugineum) un Peka brūnzobi (Hydnellum peckii), portālu informēja mikoloģe Diāna Meiere.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Abas ir ļoti līdzīgas, un svarīgākā bez mikroskopēšanas pamanāmā atšķirība ir to garša, proti, Peka brūnzobe ir rūgta, bet rūsganā – nav.

Kā skaidro mikoloģe, abas sugas pieder pie bankeru dzimtas (Bankeraceae), tās nav ēdamas gan nepatīkamās garšas, gan sīkstās konsistences dēļ, bet nav arī indīgas.

Latvijā aug vēl vairākas brūnzobju sugas. Samērā viegli ir pazīt zilgano brūnzobi (Hydnellum caeruleum) un oranžo brūnzobi (Hydnellum aurantiacum), citas sugas maz pētītas. Bet spriežot pēc tā, ka Ziemeļvalstīs ir zināmas vismaz 14 sugas, arī Latvijā to noteikti ir vairāk, piebilst Meiere.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rūsganā un Peka brūnzobes veido mikorizu ar skujkokiem, visbiežāk priedēm, un sastopamas vecos skuju koku mežos Eiropā, Ziemeļamerikā, arī Āzijā un Ziemeļāfrikā, vietās ar nabadzīgu vai smilšainu augsni. Tās ir jutīgas pret slāpekļa savienojumu uzkrāšanos augsnē, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzās valstīs brūnzobes un citas radniecīgas sēņu sugas kļūst aizvien retākas un vairākās valstīs jau iekļautas aizsargājamo sugu sarakstos.

Abu šo adateņu sugu sēņu augļķermeņi ir 3-10 centimetrus lieli, gaļīgi, ar sīkstu konsistenci. Samtainā sēnes virsma ir nelīdzena, jaunām sēnēm balta, vēlāk krāsa mainās uz sārtu un brūnganu, pat stipri sarkanbrūnu. Forma koniska, ar sašaurinājumu lejasdaļā.

Sēnes apakšpusē vērojamas vertikālas adatiņas, kuras jaunām sēnēm ir bālganas, vecākām sēnēm – brūnas. Arī uz tām var izdalīties sarkanie pilieni. Kātiņš iesniedzas augsnē un ir saaudzis ar nobirām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rūsganā brūnzobe satur vairākus pigmentus – hidnuferrigīnu (tumši violetu) un hidnuferruginīnu (dzeltenu), kā arī nelielu daudzumu atromentīna, kurš ir kā antikoagulants, kas var novērst asins recekļu veidošanos. Atromentīnam var būt arī antibakteriālas īpašības. Brūnzobes var tikt izmantotas arī tekstilizstrādājumu un dziju krāsošanai – kodināšanai lietojot alaunu vai dzelzs sulfātu, var iegūt zilganus vai zaļganus toņus.

Lai arī rūsganā brūnzobe un Peka brūnzobe nav ļoti reti sastopamas sēnes, tomēr ir jāseko to sastopamības biežumam, lai novērtētu to populāciju stāvokli Latvijā. Par gada sēņu atrašanu Latvijas Mikologu biedrība lūdz ziņot, pievienojot fotoattēlu, kā arī komentāru par garšu – vai sēne ir rūgta vai nē, uz e-pastu “mikologu.biedriba@inbox.lv” vai dabas novērojumu portālā “Dabasdati.lv”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.