Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Pētījums: No Baltijas valstīm Latvijā ir visspēcīgākie stereotipi par dzimumu lomām

No Baltijas valstīm stereotipi par vīrieša un sievietes lomām sabiedrībā visspēcīgāk pastāv Latvijā, atklāts pētījumā “Novatore Baltijas dzimumu līdztiesības barometrs 2022”, kura rezultātus trešdien prezentēja socioloģe un pētījumu aģentūras “Forta Research” vadītāja Linda Ezera.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Dažādi stereotipi par dzimumu lomām joprojām ir “dzīvi” visās Baltijas valstīs, taču tiem tic izteikti vairāk Latvijas iedzīvotāju nekā Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju, norādīja pētniece. Piemēram, kopumā 41% aptaujāto no visām Baltijas valstīm uzskata, ka sievietēm bērna audzināšanai būtu jāiegulda vairāk laika nekā vīriešiem, bet 33% respondentu pauda, ka sievietes galvenā loma ir rūpēšanās par mājokli un ģimeni.

Stereotipiski uzskati par dzimumu atšķirībām vairāk izteikti vecākiem iedzīvotājiem. Aptaujātie vecuma grupā virs 50 gadiem daudz biežāk norādījuši, ka sievietes ir emocionālākas nekā vīrieši, sievietes galvenā loma ir rūpēties par māju un ģimeni, vīrietim ir jāpelna vairāk nekā sievietei, vīrieši ir ambiciozāki nekā sievietes.

Vienlaikus absolūtais vairākums jeb 93% Baltijas respondentu atzīst, ka sieviešu un vīriešu tiesībām ir jābūt vienlīdzīgām, noskaidrots pētījumā. Tomēr aptuveni puse no Baltijā aptaujātajiem atzīst, ka “reālajā dzīvē” vīriešu un sieviešu tiesības joprojām nav vienlīdzīgas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Baltijas valstu iedzīvotāji uzskata, ka visvairāk dzimumu līdztiesības trūkst atalgojuma apmērā, bērnu audzināšanā, ikdienas pienākumu sadalē ģimenē un karjeras izaugsmē. Skeptiskākie par vienlīdzīgām iespējām savā valstī ir Lietuvas iedzīvotāji, bet optimistiskākie – Igaunijas.

Gandrīz katrs piektais jeb 19% aptaujāto Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka lielo uzņēmumu vai organizāciju vadīšana ir vairāk piemērota vīriešiem nekā sievietēm. Tāpat daļa aptaujāto par vīriešu dzimumam atbilstošākiem uzskata izpilddirektora, viceprezidenta, valdes vai padomes locekļa un direktora amatus.

Lai gan lielākā daļa baltiešu uzskata, ka vairums profesiju ir vienlīdz piemērotas abiem dzimumiem, tomēr daļā sabiedrības pret sievietēm – vadītājām joprojām valda nepamatoti aizspriedumi, piemēram, ka viņas ir mazāk noturīgas pret stresu vai ka viņas nevar būt izteiktas līderes, norādīja Ezera. Tajā pat laikā, vērtējot savus tiešos vadītājus, aptaujas datos nav novērojamas atšķirības, ka kāds no dzimumiem vadītāja pozīcijā ar saviem pienākumiem tiktu galā veiksmīgāk. “Tas nozīmē, ka joprojām nepastāv konsekvence starp to, kādā sabiedrībā vēlamies dzīvot un kā rīkojamies, proti, vārdiem neseko darbi,” skaidroja socioloģe.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijā aptuveni trešdaļa jeb 37%, bet Lietuvā un Igaunijā gandrīz puse aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka ir saskārušies ar dzimumu diskrimināciju, galvenokārt saņemot zemāku atalgojumu vai meklējot darbu. Daudz spēcīgāk šo problēmu izjūt sievietes – zemāku algu par padarīto darbu saņēmuši 28% aptaujāto sieviešu, bet vīriešu vidū šis rādītājs ir 6%. Ar diskrimināciju, meklējot darbu, saskārusies aptuveni ceturtā daļa jeb 24% aptaujāto Baltijas sieviešu iepretim katram desmitajam jeb 9% vīriešu.

Pētījums liecina, ka ar diskrimināciju iedzīvotāji, īpaši sievietes, sastopas arī, veicot savus darba pienākumus. Aptaujātie ir izjutuši nevienlīdzīgu attieksmi no vadības, sadarbības partneru, klientu un kolēģu puses. Retāk nevienlīdzīga attieksme sastopama izglītības iestādēs, valsts un pašvaldības institūcijās, medicīnas iestādēs, kā arī bankās un finanšu institūcijās.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.