Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Pētījums šokē: transportlīdzekļu vadītāji ieskrienas līdz soda punktu robežai un baksta telefonā

Nejauši izvēlētās vietās veiktie gadījuma transportlīdzekļu 37508 novērojumi 48 darbdienās un 19 brīvdienās visā Latvijā apdzīvotās vietās un ārpus pilsētas, atklāj ainu, kuru Valsts policijas vadībai nākas nodēvēt par skumju, ziņo portāls liepajniekiem.lv.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

evērot noteikumus mūsu valstī nav modē, vismaz attiecībā uz šiem ceļu satiksmes drošības indikatoriem: aizsargķiveres, bērnu sēdeklīši, mobilo ierīču lietošana un atļautā ātruma ievērošana.

Ja nesodīs, tad drīkst

Tas secināts Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā, kuras dalībnieki apsprieda CSDD veiktā projekta ”Ceļu satiksmes drošības rādītāju noteikšana” rezultātus.

Šis ir starptautisks projekts, kurā iesaistās 19 Eiropas valstis. ”Ceļu satiksmes drošības veiktspējas indikatori ir jauna tēma, jauns virziens Latvijā,” norāda SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijā projektu īsteno Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar CSDD. Tā izpētes sadaļa ir noslēgusies.

”Projekta mērķis bija iegūt skaidrāku sapratni par satiksmes drošību ietekmējošiem faktoriem, harmonizēt tos ar pārējām dalībvalstīm un sekot to attīstībai savā valstī,” stāsta CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks. ”Projektu vadīja Beļģijas ceļu satiksmes drošības institūts. Protams, Latvijā mums šādas institūcijas nav, mēs nevaram atļauties.”

Bez ievadā minētajiem rādītājiem pētījumā ņemti vērā vēl četri indikatori: alkohols, palīdzības sniegšana pēc negadījuma, ceļu infrastruktūra un transportlīdzekļu drošība. Tos gan nenoteica novērojumu veidā, bet ieguva datus no Valsts policijas, ”Latvijas Valsts ceļiem”, NMPD un transportlīdzekļu reģistra.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Gada otrajā pusē būs apkopotas ziņas no visām valstīm un varēs ieraudzīt pilnu ainu.

Ātrums ir vispārzināms iemesls lielākajai daļai negadījumu. Šī rādītāja izpētes rezultātus CSDD valdes loceklis sauc par šokējošiem.

”Cilvēkiem ir šāda izpratne par ātrumu – svarīgi tikai tas, par ko mani nesodīs. Pārsniedzot līdz 10 km/h, nav soda, ir tikai brīdinājums.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tikai 29 procenti vadītāju nepārsniedz atļauto ātrumu brīvā plūsmā ārpus apdzīvotām vietām. 106 km/h pārsniedz vairs 15%, jo līdz tam varu braukt un mani neviens nesodīs. Nākamā robeža ir 114 km/h, kad sāk piešķirt pārkāpuma uzskaites punktus. Šo robežu jau cenšas nepārsniegt, pārkāpj tikai 5 procenti,” atklāj A. Aksenoks.

Apdzīvotās vietās ar atļauto ātrumu pārvietojas 41 procents vadītāju.

Mobilā sērga

Motociklu un mopēdu vadītāji atbildīgi velk aizsargķiveres, taču jārosina saruna par velosipēdistiem, uzsver A. Aksenoks: ”Viņiem ķiveres nav obligātas, izņemot bērnus līdz 12 gadu vecumam. Tas arī satrauc, jo tās lieto tikai trešā daļa braucēju, kuriem to nosaka likums. Nav runa par sodīšanu, ko likums neļauj, bet izglītošanu.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Drošības jostas mūsdienās šoferiem nākas aizsprādzēt, jo vairums automobiļu to pieprasa ar skaņas signāliem un brīdinājumiem. ”Tomēr kādi 8–10 procenti sistēmu apmāna, liek jostas aiz muguras vai kā citādi. Darbdienās jostas lieto mazāk, īpaši vieglajos kravas automobiļos,” norāda A. Aksenoks.

Satraucoša ir informācija par bērnu sēdeklīšiem, jo apmēram trešajā daļā novēroto automobiļu tos nelietoja. ”Šie novērojumi ir precīzi, jo tika veikti tur, kur varētu pārvadāt daudz bērnu – pasākumu norišu vietās, pie veikaliem, kur novērotāji ieskatījās automašīnās. Darbs kampaņām, bet darbs arī policijai,” viņš uzsver.

Mobilās ierīces pie stūres patiešām esot sērga. ”It kā procentuāli nav daudz. Tomēr ikviens no mums redz automobiļus, kuru kustība ir nedaudz dīvaina – ļoti lēna vai kaut kā starp joslām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Redzam, ka vadītājs tur ir aizņemts ar kaut ko citu. Jādomā par tehnisko līdzekļu izmantošanu kontrolei un policijas darba pastiprināšanu šajā virzienā,” iesaka A. Aksenoks.

Visvairāk braucot telefonu lieto vieglo kravas automobiļu šoferi, tāpēc būtu jāsadarbojas ar uzņēmumu vadītājiem, pievēršot uzmanību viņu darbinieku rīcībai uz ceļa, jo bizness nekādā gadījumā nav attaisnojums.

Cik gadījumos tieši ierīču lietošana izraisa negadījumus, ir sarežģīti noteikt, jo pēc avārijas reti šim aspektam pievēršot uzmanību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Radi vidi, tad mainīsies attieksme

Sociālais psihologs, Latvijas Universitātes (LU) profesors Ivars Austers stāstu par mobilo ierīču sērgu papildina ar LU veikta pētījuma secinājumiem.

Arī šī izpēte daļēji balstījās uz novērojumiem, bet papildus notika autovadītāju anketēšana. ”Izvēlējāmies premium rekreācijas vietu, kurp brauc daudz cilvēku sportot un ved savus bērnus. Novērotāji stāvēja un skatījās, kas lieto un kas nelieto viedierīces. Trešā daļa lieto. Intervijā bija jāatbild uz jautājumu, vai šodien, vadot auto, esat lietojis viedierīci? Noskaidrojām, ka piektā daļa no tiem, kurus bijām redzējuši ar telefonu, meloja. Vistrakākais ir tas, ka tieši viņi bija nepamatoti optimistiski par to, cik daudz citi lieto. Tāds sociālais attaisnojums ”es jau neko, īstenībā citi vēl sliktāk dara”. Viņi arī runāšanu un bakstīšanu telefonā uzskatīja par mazāk riskantām darbībām nekā tie cilvēki, kuri pie stūres tā nebija darījuši mūsu novērojuma laikā,” pastāsta profesors.

Kā ar to cīnīties? I. Austers domā, ka tikai izglītošana diez vai ko mainīs. Arī zinot, ka tā nav labi, cilvēks atbildēs uz zvanu vai piezvanīs, pēc tam nožēlos, ka riskanti rīkojies, taču nožēla valdīs tikai līdz nākamajam WhatsApp ziņojumam. ”Mans ieteikums – domāt vairāk par vidi, nevis par domāšanas modeļu maiņu.

Radi vidi, kurā cilvēks būs spiests rīkoties tā, kā mēs vēlamies. Nevis no sākuma mainīsim attieksmi un tad gaidīsim, ka mainās uzvedība,” viņš atzīmē.

Pētījumi parāda, ka ātrumu pārsniedz laikā, kad automašīnu nav sevišķi daudz un arī nav ļoti maz. ”Kamēr ir tukšāks ceļš, nav sacensību gars, bet intensīvā satiksmē jābūt pašnāvniekam, lai to darītu,” skaidro I. Austers. Viens no risinājumiem – apgrūtināt satiksmi, padarīt situāciju tādu, ka jābrauc uzmanīgi.

Runājot par kampaņām, nevajadzētu mācīt, ka pārmērīgi ātri braukt ir riskanti, jo to visi saprot, taču daudzi neatsakās no sava prieciņa. ”Jādomā, kā citus cilvēkus iesaistīt sociāli nevēlamas uzvedības bremzēšanā. CSDD bija kampaņa pret dzeršanu pie stūres, tad arī šajā gadījumā sociālais spiediens rīkoties ētiski iedarbojas. Piemēram, cilvēks nezog, kad visi redz un sabiedrība uzzinās, ka tu esi zaglis,” saka pētnieks.

Turpmākās ceļu satiksmes drošības politikas veidošanā un ieviešanā lielāka uzmanība tiks pievērsta atsevišķu faktoru un risku izvērtējumam, kas ietekmē cilvēku rīcību satiksmē, norāda A. Novikova: ”Īstenoto pasākumu ietekmes izvērtēšanai būs nepieciešams plašāks skatījums, tādējādi rādītāji vairs nebūs tikai ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaits, bet arī tādi, kas saistīti ar atļautā braukšanas ātruma ievērošanu, viedierīču lietošanu, drošības līdzekļu, piemēram, aizsargķiveru, drošības jostu un bērnu sēdeklīšu lietošana.”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.