Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Diskutē par vēlēšanu gaidām un deputātu kandidātiem

Raidierakstā Kaspars Kalējs, Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes doktorants Romāns Gagunovs, bijušais vēstures skolotājs Dainis Cipulis un Vecumnieku apvienības jauniešu domes priekšsēdētājas vietnieks Kristians Švītiņš sprieda, ko gaidīt no 14. Saeimas vēlēšanām. Foto – Ivars Bogdanovs

Diskusijā raidierakstā Kaspars Kalējs ar trim viesiem apsprieda, ko gaidīt no 14. Saeimas vēlēšanām. Raidierakstā piedalās Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes doktorants Romāns Gagunovs, bijušais vēstures skolotājs un politikas entuziasts Dainis Cipulis un Vecumnieku apvienības jauniešu domes priekšsēdētājas vietnieks Kristians Švītiņš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Diskusija sākās ar jautājumu Kristianam Švītiņam, vai viņš plāno doties vēlēt. «Protams, es to uzskatu par svarīgu un vajadzīgu lietu,» pauž K. Švītiņš, «katru reizi, kad biju jaunāks un dzirdēju par vēlēšanām, mani tas galīgi neinteresēja, būšu godīgs. Tagad, kad kļūstu vecāks, sāk interesēt politiskā un ekonomiskā dzīve ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, tad ir ne tikai interese par politiku, bet arī cilvēkiem, kas ir politiķi. Sava izvēle ir jāizdara.»

Arī Romāns Gagunovs atzīst, ka vēlēšanām ir gatavs un šīs būšot viņa otrās Saeimas vēlēšanas. «Es teiktu, ka dalība vēlēšanās nav privilēģija, bet gan iespēja visiem, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu, iet un izpildīt savu pienākumu,» domās dalās R. Gagunovs.

Dainis Cipulis mēģina saskaitīt, cik vēlēšanās savas dzīves laikā viņš ir piedalījies, taču konkrētu skaitli nenosauc – tādu ir daudz. «Es izlaidu vienas Eiropas Parlamenta vēlēšanas tā iemesla dēļ, ka pasei bija beidzies derīguma termiņš,» par vienīgajām izlaistajām vēlēšanām stāsta D. Cipulis.

Ietekmē energokrīze un karš
Kaspars Kalējs jautā R. Gagunovam, kāds ir pirmsvēlēšanu politiskās situācijas raksturojums un kas visvairāk attiecas uz Latviju – sarežģīta ekonomiskā situācija, energokrīze, karš Ukrainā. «Viss atstāj iespaidu gan uz politisko gaisotni, gan piedāvājumu, ko redzam partiju programmās, jo liela daļa ir fokusējusies gan uz drošību reģionā, gan enerģētisko krīzi, kas šoziem ietekmēs katru,» stāsta R. Gagunovs, «tie politiskie spēki, kuri jau atrodas parlamentā un valdībā, ir fokusējušies arī uz Covid-19.»
K. Kalējs jautā viesiem, vai viņi ir skatījušies gaidāmo vēlēšanu partiju programmas. «Pāris partijas esmu apskatījis tikai tāpēc, ka par kādu jāiet novēlēt,» teic K. Švītiņš. «No sākuma pilnīgi noteikti partiju programmas mani neuzrunāja tā iemesla dēļ, ka es nezināju, kādi ir viņu plāni un ko viņi varētu darīt,» pieredzē dalās K. Švītiņš, «tiklīdz apskatījos, bija pāris partijas, kuras varētu interesēt jauniešus, it sevišķi sektoros, kuros ir nevalstiskās organizācijas. Arī pats esmu daļa no NVO, esmu piedalījies un organizējis, tās strādā vairāk ar jauniešiem. Kaut kad jāsāk domāt par «lielo dzīvi», es arī nesen tikai mācījos, bet arvien vairāk saprotu, ka bez tā iztikt nevar un tas ir jāapgūst mazliet padziļinātāk, ja gribi būt kompetents pilsonis.»

Nenoteiktā situācija
Līdz vēlēšanām palikusi pusotra nedēļa, tāpēc K. Kalējs viesiem jautā – kam partijas gatavojas, ar ko tām jāsaskaras. «Vispirms tā ir nenoteiktā situācija pasaulē – tikko bija Covid-19, tagad Eiropā ir karš, kura, tas ir mans viedoklis, aktīvā fāze norit Ukrainā. Tajā ir iesaistīta visa Eiropa – tikpat kā visa Eiropa ir NATO sastāvā, NATO atbalsta Ukrainu, un tas atstāj iespaidu, ietekmē arī sadzīvisko pusi. Diemžēl visi vēlētāji neapzinās, ka elektroenerģijas un gāzes cenas pieaug tāpēc, ka ir karš, un, kamēr drošības jautājumi ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā netiks atrisināti, tik ilgi šīs problēmas pastāvēs,» domās dalās D. Cipulis, «visu laiku manī ir pārliecība, ka Ukrainas armijas kaujas panākumi ietekmē arī noteiktu partiju popularitāti Latvijā. Tieši pašlaik situācija ir saasinājusies, un redzēsim, kas notiks turpmāk.»

Vai koalīcijas no opozīcijas skat-punkta tiek nozākātas tieši energokrīzes dēļ? «Problēma bez šaubām ir aktuāla tieši pirms Saeimas vēlēšanām. Nosacīti promaskaviskās partijas to izmanto, un koalīcijai ir ļoti grūti, taču tai ir savs resurss,» uzskata D. Cipulis, «mēs esam piedzīvojuši valdību, kura ir izturējusi līdz pat Saeimas vēlēšanām, un, lai ko neteiktu par premjerministru Kariņu, es ļoti pārdzīvoju, ka tieši īsi pirms vēlēšanām viņš piedzīvo koalīcijas partneru uzbrukumu. Pēc manām domām, pateikt, ka tas ir nekorekti, nozīmē nepateikt neko, bet manā izpratnē koalīcija pie sava kursa pieturas, un sabiedrības saprātīgākā daļa to vēlēšanās novērtēs.»

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Raidieraksta diskusijā atklājas dažādu paaudžu pieredze politikas izpratnē un līdzdalībā.
Foto – Ivars Bogdanovs

Opozīcija lamā koalīciju
«Es gribētu teikt, ka tas nav nekāds fenomens, bet drīzāk ierasta prakse, ko Covid-19 laikā ļoti labi redzējām, kad opozīcija nemitīgi lamāja koalīciju par kaut kādām, viņuprāt, neizdarībām,» uzskata R. Gagunovs, «pirmsvēlēšanu laikā tas aktīvi tiek izmantots kā populisma instruments, lai pateiktu, ka viņi ir slikti, bet mēs esam labi, nāksim ar jaunu piedāvājumu, un visi dzīvos zaļi. Vienmēr opozīcija lamā koalīciju, un tur nav nekā tāda, kas atšķirtos no citu valstu pieredzes.»

«Es domāju, ka šeit jāatgriežas pie tā, kā tika veidota 13. Saeima, jāatgriežas četrus gadus tālā pagātnē, kad tieši jaunieši aktīvi balsoja par partiju «KPV LV», kuras neapšaubāms līderis bija Artuss Kaimiņš. Šī partija nepastāvēja ilgi, pats Artuss Kaimiņš ieņēma saprātīgu nostāju, par ko viņam pienākas kaut kāda pateicība, bet tā opozīcija zināmā mērā veidojās no gadījuma cilvēkiem. Nevis nopietna opozīcija, bet daļu veidoja cilvēki, par kuriem jau 2020. gadā bija skaidrs, ka viņiem netikt 14. Saeimā, – viņš tur atsēž, saņem savu algu,» uzskata D. Cipulis, «tie ir gadījuma cilvēki, kurus populisma vilnis iemeta 13. Saeimā, tieši tādēļ šāda nostāja ir.»

D. Cipulis uzskata, ka konstruktīva opozīcija ir pats galvenais, kā pietrūkst pēdējos 30 gadus: ««Saskaņa» un visi tās priekšteči – etniskā līnija, krieviem tiesības, visiem pilsonību un tā tālāk, tas bija galvenais, kam viņi pakļāva visu savu rīcību. Tiešām kon-struktīva opozīcija, kas liktu strādāt vairākumam sabiedrības interesēs un neļautu no tā novirzīties, manā skatījumā nav bijusi.»

Nesaprotama partiju sistēma
Cik efektīva saprotama un pārskatāma pašlaik ir partiju sistēma Latvijā? «Jāatzīst, ka tā, manuprāt, nav ļoti efektīva. Internetā es varu redzēt programmas, bet katram tā ir strukturēta citādi,» novērojumos dalās K. Švītiņš, «pirmo reizi 18 gados paskatījos uz vienu no pro-grammām, bet mani draugi nav īsti iepazinušies vai saskārušies ar šo partiju programmu sarakstu. Esmu dzirdējusi atsauksmes no cilvēkiem, kuriem ir lielāka pieredze, un viņi teic, ka partiju sistēma nav pārskatāma, nav efektīva, un tur vispār ir daudz kļūdu. Mans viedoklis – nav īsti tā labākā sistēma.»

«Partijas ir ļoti mainīgas, un, manuprāt, mums nav tādu, kas būtu spēcīgas turēt vienu virzienu,» saka R. Gagunovs, «ja paskatāmies uz kombinācijām, piemēram, Zaļā partija cīnās ar «zaļajām» vērtībām, bet zemniekiem tās ir citas. Ja skatāmies uz liberālo spārnu – «Attīstībai/Par!» un «Jaunā vienotība», konservatīvo flangu arī labi redzam starp šīm partijām, bet partijas, manuprāt, nav atradušas īsto vietu. Ja analizējam tieši programmas, tad tajās mēs atradīsim kaut ko no visa – gan no sociālisma, gan liberālisma.» R. Gagunovs uzskata, ka daudziem robežu nav un partijas pašas nezina, kurā laukā viņas vēlas sevi identificēt, tāpēc programmās iekļauj visu, lai iespēju robežās saņemtu lielāku vēlētāju atbalstu. Otra problēma, viņaprāt, ir tā, ka partijas nav ilgstošas, un tās nespēj turēt līdzi vienu virzienu, tāpēc cenšas pielāgoties un beigu beigās arī sabrūk.

Trūkst ilgtspējas
Cik partijas ir noturīgas? «Latvijas politiskā sistēma pastāv 30 gadus, un tā vēl nav noformējusies. Maz ir partiju, kuru nosaukumā būtu redzama ideoloģiskā ievirze. Tāda ir Nacionālā apvienība – mums ir nacionālās intereses, kā mēs tās īstenojam, to lai vērtē vēlētāji,» skaidro D. Cipulis, ««Konservatīvie» ir konservatīvi. «Saskaņa» pierakstījusi, ka ir sociāldemokrātiskā partija, bet kāda ideoloģija ir «Tautas kalpi Latvijai», «Katram un katrai», «Latvija pirmajā vietā»? Nav šeit. Ja mēs partiju saprotam kā domubiedru grupu, kur apvienojas cilvēki ar vienādiem politiskiem uzskatiem, tad šajās partijās es to noteikti neredzu. Pēc kāda laika varbūt cilvēki pārliecināsies, ka populisma vilnis bija kā slimība, kas jāpārslimo, izveidosies kādas trīs vai četras partijas, kuras Saeimā ir regulāri. Tām aiz muguras būs kādas piecas partijas, kurām nav izdevies pārvarēt procentu barjeru, bet viņas min uz papēžiem Saeimā esošajām partijām. Es tā to gribētu noformulēt.»
* * *
Diskusijas turpinājuma atstāstu lasiet avīzē nākamnedēļ. Raidierakstu var noklausīties «Bauskas Dzīves» profilā «Facebook».


Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (8)

  1. Uz vēlēšanām noteikti jāiet, jo vairāk aizies, jo mazāka iespēja tikt vecajiem pie varas. Pagājušajās vēlēšanās Vienotība gandrīz izkrita.
    Paceļam dupšus un aiziet.

    7
    2
  2. Tādi “eksperti”, ka nav pat pamanījuši, ka Zaļā partija startē Apvienotajā sarakstā un tā nav vairs nekādā kombinācijā ar Zemnieku savienību, kas, nez’ kāpēc, vēl ir saglabājusi “ZZS” nosaukumu. Tik jau daudz nu varēja paskatīties, nevis spriest par “kombināciju pretrunām”.

    2
    1
  3. Kur tad ir tie jaunie? Pagājušajās vēlēšanās nāca vesels bars ar “jaunajiem” KP LV” izskatā un kur palika? Kas no tā visa – no tiem “jaunajiem” sanāca? Tukšais bļāvējs Gobzems vien! Kaimiņš arī “notinās”.

  4. Pasakiet vienu iemeslu , kas traucētu pie varas esošajai kliķei noviltot rezultātus , lai paliktu pie varas un turpinātu Latvijā liberastisko , globālistu uzdoto kursu .

    3
    3
  5. Jau viss izlemts… Kur ņem to visu.???? Ka balso par Kariņu, Pavļutu vienotību.. Nu murgs. Kāda demokrātija???

    2
    1
  6. Mums Latvijā nav prezidentu ievēlēšana, ko grib, to ieliek. Visi prezidenti no ārzemēm, kas Latvijā nav maksājuši nodokļus.

    2
    2
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.