9. klašu skolēni pārbauda zināšanas starpdisciplinārajā darbā

Ar starpdisciplināro diagnosticējošo darbu 9. klasēm – 25. aprīlī, tiek ievadīts eksāmenu un valsts pārbaudes darbu laiks. Šajā darbā tiek pārbaudītas prasmes un zināšanas dažādos mācību priekšmetos – ģeogrāfijā, dabaszinātnēs, dizainā un tehnoloģijās, sociālajās zinībās u.c..

Darbs ir sadalīts divās daļās – 1. daļa sastāv no uzdevumiem, kas pārbauda zināšanas, izpratni un prasmes, taču 2. daļā skolēniem ir jāveic komplekso uzdevumu risināšana. Darbs iekļauj 10 uzdevumus, kur katras daļas izpildes laiks ir 90 minūtes. Pēc paveiktās pirmās daļas, skolēniem sekoja starpbrīdis.

Arī Bauskas novada skolēni piektdien pārbaudīja savas zināšanas, rakstot darbu no pulksten 8.30 līdz 11.45, un “Bauskas Dzīve” devās noskaidrot, kā veicies 9. klašu skolēniem Bauskas Valsts ģimnāzijā.

Bauskas Valsts ģimnāzijā ir sešdesmit 9. klašu audzēkņu. Direktores vietniece un matemātikas skolotāja Mudīte Savicka informē, ka viens skolēns ir atbrīvots no darba un vēl viens nepildīja uzdevumus attaisnojošu iemeslu dēļ. “Šis skolēns darbu pildīs tad, kad atgriezīsies – skola pati drīkst noteikt, kad viņš šo darbu rakstīs.”

Starpdisciplinārie diagnosticējošie darbi tiks vērtēti skolā, “šobrīd tie atrodas direktores kabinetā,” stāsta pedagoģe. Darbu labošanā apvienosies visi dabas zinību skolotāji – sākotnēji darbi tiks sadalīti atbilstoši mācību priekšmetiem, lai labošanas process noritētu ātrāk. Mudīte Savicka informē, ka skolas pārstāvjiem šis vērtējums ir jāievada sistēmā līdz 12. maijam, taču skolēni par saviem rezultātiem uzzinās “E-klasē”, kur tie būs ievadīti, norādot iegūtos procentus.

M. Savicka vērtē, ka darbi bijuši ļoti apjomīgi, jo uzdevumu pasniegšanas veids bija nesaspiests, “uzdevumos bija vairāki attēli un salīdzinoši gari paskaidrojumi.” Bauskas Valsts ģimnāzijas skolēni pirmo daļu raksturojuši kā vidējas grūtības, “bet tas noteikti ir atkarīgs no katra skolēna,” stāsta direktores vietniece. Daži skolēni diagnosticējošā darba pirmo daļu pabeiguši pat ātrāk pirms atvēlētā laika.

Arī 9. c klases skolniece Anete Spale bilst, ka darbs bijis salīdzinoši apjomīgs: “Uzdevumi nebija viegli, taču viss bija iepriekš apgūts skolā.” Viņa norāda, ka pirmajā daļā uzdevumi šķita krietni sarežģītāki nekā otrajā. “Visgrūtākais man likās 5. uzdevums, kur bija jāatpazīst audums.” Pēc Anetes teiktā, darbā visvairāk bijuši uzdevumi, kas iekļāva sevī vairākus mācību priekšmetus – fiziku, ķīmiju un ģeogrāfiju.

Dāvis Apinis mācās 9. a klasē. Arī viņš atzīst, ka starpdisciplinārais darbs bijis vidēji grūts:  “Izpildīju visus uzdevumus, bet bija arī sarežģīti jautājumi.”  Īpaši izaicinoši esot bijuši ķīmijas uzdevumi, kuros vajadzēja pareizi uzrakstīt ķīmiskās reakcijas vienādojumus, kā arī noteikt vielas pēc to reakcijām. Esot bijis arī jāprot noteikt protonu skaitu pēc atoma kodola uzbūves – skolēns pauž, ka tas prasīja daudz zināšanu. Viņš uzskata, ka darbs labi atspoguļoja to, cik svarīgi ir pārzināt ne tikai svarīgus faktus, bet arī izprast priekšmetu savstarpējo saistību.

9.a klases skolniece Nellija Karnīte grūtības pakāpi starpdisciplinārajam diagnosticējošajam darbam vērtē ar 7 no 10 ballēm. Pirmā daļa skolniecei likās vieglāka, bet otrajā daļā bijuši grūtāki uzdevumi, kas iekļāva sevī vairāk teksta. Viņa atzīst, ka tika galā ar gandrīz visiem uzdevumiem, izņemot ķīmiju, kas sagādājusi vislielākās grūtības. “Centos pildīt pat to, ko nezināju, taču uz ķīmijas jautājumiem nevarēju atbildēt vispār.” Skolniece uzsver, ka darbā īpaši daudz bijis uzdevumu no mājturības un tehnoloģijām, ķīmijas un ģeogrāfijas, taču fizika un bioloģija bijušas pārstāvētas mazāk. Uzdevums, kas Nellijai ir vislabāk palicis prātā –  par gludekļa virsmu. Uzdevumā bija jānosaka, kurš metāls uzsilst visātrāk, kuru metālu labāk izvēlēties un kāds tā uzsilšanas ātrums – šis uzdevumus skolniecei licies vienkāršākais. Kopumā darbs bijis izaicinošs, taču tas deva labu iespēju pārbaudīt savas zināšanas par reālām situācijām, piebilst skolniece.