Dārgākās kravas atbildīgie vedēji

Bauskas novadā bērnu pārvadājumi jau līdz šim organizēti atbildīgi un pārdomāti, tomēr šī gada traģiskais zaudējums uz Ventspils šosejas gan šoferiem, gan pedagogiem un vecākiem licis būt vēl piesardzīgākiem, rāda «Bauskas Dzīves» aptauja.

Rezultatīvie kritēriji
Jaunajiem sportistiem ir jāpiedalās sacīkstēs, lai sporta skola izpildītu «rezultatīvos kritērijus», ko prasa Ministru kabineta noteikumi Nr. 858, «Bauskas Dzīvei» pamato Vecumnieku Sporta skolas metodiķe Ieva Pankrate. Tāpēc nav izvēles, uz sacensībām jābrauc gan komandām, gan individuālajiem sportistiem, un tās notiek dažādās vietās.
I. Pankrate jau pagājšnedēļ sagatavoja grafiku marta braucieniem, pieteikumus iesniedzot Vecumnieku apvienības pārvaldē. «Ja ar pašvaldības autobusiem nepietiek, bērnus ved pašvaldības nolīgtais pārvadājumu ārpakalpojuma sniedzējs uzņēmums, šogad tā ir «Nordeka»,» teic Sporta skolas pārstāve, piebilstot, ka līdz šim nav bijis iebildumu ne pret autobusiem, ne šoferiem. Braucieni norit labi, un te nopelns ir arī treneriem.
Volejbolistu treneris Rolands Plēsnieks «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka Vecumnieku apvienībā Sporta skolai vienmēr ir transports. Jau vēstīts, ka Vecumnieku pārvaldē pērn nopirkti divi mazlietoti 2023. gada izlaiduma autobusi skolēnu pārvadāšanai.
«Pret šoferīšiem iebildumu nav, vienmēr bijis labs kontakts, visu esam sarunājuši. Pēdējos desmit gadus man nav nācies vest bērnus ar savu transportu, ja nu vienīgi kāds aizkavējas un jāpaņem vēlāk, kad skolā kontroldarbs,» stāsta R. Plēsnieks.

Vienmēr laikus
Treneris uzsver, ka Vecumnieku jaunajiem sportistiem vienmēr bijis jāievēro stingri noteikumi, lai braukšana būtu droša – viņi nepārvietojas pa autobusu braukšanas laikā, obligāti piesprādzējas. «Šoferi vienmēr stingri pateikuši, ko drīkst vai nedrīkst darīt, bērni pie tā pieraduši, un visi saprot, ko gaidīt,» teic R. Plēsnieks, «vienmēr ceļā jūtamies droši, starpgadījumu nav bijis. Braukšanai ierēķinām papildu laiku, lai nav jāskrien pēdējā minūtē.»
Vieglatlētikas treneris Raivis Melgailis piekrīt, ka bērnu pārvadājumi Vecumniekos ir labi organizēti. Viņš gan aizvedot mazos sportistus arī pats, ja sacensību dalībnieku ir mazāk. Arī pirms nedēļas «Bauskas Dzīve» Raivi sazvanīja sacensībās Rīgā, kurp bija devies ar mazajiem sportistiem savā auto.
«Tādā gadījumā apzinos, ka man jāuzņemas atbildība,» uzsver R. Melgailis, «ir noslēgts patapinājuma līgums, un degvielu pašvaldība atmaksā.»
Pašvaldības šoferi treneriem jau sen pazīstami gan lielajam autobusam, gan mazākajiem ar desmit vai astoņām vietām. Nav nācies apšaubīt viņu atbildību. «Autobusu šoferi nesāk braukt, kamēr visi nav piesprādzējušies. Klusumu braucot nepieprasām, bet aktīvākie nāk sēdēt priekšā blakus trenerim,» nosmej vieglatlētikas treneris, «kad izskrienas sacensībās, atpakaļceļš ir mierīgs.»

Skatās visas spēles
Vecumnieku apvienības šoferis Ivars Zadovskis «Bauskas Dzīvei» apliecina, ka bērnu pārvadājumos visi noteikumi tiek ievēroti, piesprādzēšanās viņa busā ir ierasta.
«Sporta skolā ir labi, saprotoši treneri, kuri paši pārbauda, izstaigā autobusu. Es jau sen vadāju bērnus, redzu, kā viņi sāk pavisam maziņi no pirmās klases, startē arvien labāk, līdz ir pieauguši un spēcīgi. Tas ir ļoti interesanti – redzēt, kā viņi uzaug. Eju skatīties visas spēles, uz kurām braucam, man arī abi dēli volejbolu spēlē.»
Par Ivaru Zadovski treneriem ir īpaši labas atsauksmes. Viņš Vecumniekos ir šoferītis jau 17 gadus.
«Jābrauc uzmanīgi, tas man jau no senatnes, vai vedu bērnus vai pieaugušos. Visādi brīnumi uz ceļa notiek, brauc iesācēji, tāpēc jācenšas paredzēt situāciju,» atzīst Ivars, «prātīgāk griežamies, ja pasažieri ir mazāki bērni. Ar autobusu braucu uzmanīgāk nekā agrāk ar smago auto. Man prieks kopā ar viņiem, kad uzvar sacīkstēs, atpakaļceļā «Hesburgerā» piestājam visi kopā. Arī Dziesmu svētkos bijām kopā ar skolēniem.»

Instruktāža pirms brauciena
Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas lietvede Zane Onkele uzsver, ka droši jauno mūziķu pārvadājumi skolēnu dziesmu svētku gadā ir ļoti svarīgs temats.
«Pirms brauciena bērniem ir instruktāža, pedagogi un šoferi pieskata, lai visi piesprādzējas. Uz Dziesmu svētkiem skolēnu kori, ansambļi un deju kolektīvi dodas ar pašvaldības gādāto transportu, kam jābūt labā stāvoklī, ar atbildīgiem autovadītājiem un piemērotam gan mazo mākslinieku, gan viņu tērpu un instrumentu vešanai. Mūsu korim vajag divus autobusus, savukārt mazajā busiņā nesaiet koklētāju ansambļa lielās kokles,» skaidro skolas pārstāve.
Skolas direktore Iveta Lavrinoviča skaidro, ka lielākai grupai izmanto pašvaldības transportu, bet, ja jāved viens bērns uz konkursu, skolotājs to dara ar savu auto. «Slēdzam auto patapinājuma līgumu, ielejam degvielu, ceļā dodas ar direktores norīkojumu un atbildību par bērna drošību,» teic I. Lavrinoviča.
Ja uz koncertiem vai konkursiem līdzi brauc vecāki, viņi aizved mazo mākslinieku. «Esam priecīgi, jo atbildība tad ir vecākiem,» atzīst direktore. Tagad gan skolotāji pēc Ventspils gadījuma paši vairs neraujoties vest bērnus, jo tā ir milzīga atbildība.
Mūzikas skolā labprātāk izmanto pašvaldības, ne ārpakalpojuma transportu, jo ar to nevarot zināt, ne kāds būs autobuss, ne šoferis. Vecumnieku pārvaldes šoferi visi esot atbildīgi. Arī pedagogi un vecāki, kuri dodas līdzi, ja transportā ir vieta, palīdz uzturēt kārtību.
Transportu Dziesmu svētkiem mūzikas skolas pārstāves pasūtīs ar sīkiem aprakstiem, lai pietiktu vietas gan mazajiem māksliniekiem, gan tērpiem un instrumentiem.

Citur ierasta lieta
I. Lavrinoviča atklāj Spānijas braucienā pieredzēto: «Spāņu bērni autobusā uzreiz piesprādzējās, bet mūsējie jautā – kāpēc jāsprādzējas? Tur tas ir ieaudzināts no pirmās dienas, noteikums, kas obligāti jāievēro. Mums nācās pacīnīties. Es pati mainīju vietu, jo sākotnēji izvēlētajā nevarēja piesprādzēties. Pēc Ventspils gadījumā vairs arī pati nestaigāju pa autobusu. Tā ir drošības lieta, par ko mums visiem kopā jādomā, arī ģimenē un sabiedrībā,» uzskata direktore.
Ildita Jansone ir Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas vecāku padomes vadītāja, viņa bieži dodas izbraucienos kopā ar bērniem, ja busā ir vieta. «Pati kopā ar šoferi pārbaudu, vai visi piesprādzējušies. Esmu arī skolotāja, pirms traģiskā notikuma tik ļoti neuzsvērām piesprādzēšanos, bet tagad visu laiku atgādinām,» pieredzi aprakstsa Ildita. Viņa gribētu, lai šoferiem, vedot bērnus, noteiktu, ka nedrīkst pārgalvīgi apdzīt citus braucējus, izdarīt neapdomīgus manevrus. «Man kā mammai negribētos vest citus bērnus. Varu savus aizvest, bet būtu ļoti pateicīga pašvaldībai, ja bērnus vestu disciplinēti un uzticami šoferi. Mums gan arī skolotāji ir atbildīgi, vienmēr viss bijis kārtībā,» secina I. Jansone.

Pieredzējuši šoferi
Iecavas Kultūras nama bērnu folkloras grupas «Tarkšķi» vadītāja un Iecavas vidusskolas skolotāja Kristīne Karele teic, ka uz konkursiem un skatēm, tāpat kā klases braucieniem, parasti izmanto pašvaldības transportu, kur ir pieredzējuši un uzticami šoferi. Arī ārpakalpojuma busā no «Nordekas» pedagoģe pati pārbauda, lai bērni ir piesprādzējušies.
Pati bērnus vedusi mazākā skaitā uz ierakstu. «Nekad neesmu bijusi pārgalvīga braucēja. Autobusu šoferi arī brauc apdomīgi, neesmu novērojusi, ka kāds riskētu ar bērnu drošību,» teic K. Karele.
Iecavas futbola kluba valdes priekšsēdētājs Juris Ludriķis «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka mazos sportistus ved gan ar pašvaldības transportu, gan īrētiem busiem, gan arī kluba mikroautobusu, kuru uztur ļoti labā tehniskajā stāvoklī. Atbildība par audzēkņiem noteikta līgumā ar vecākiem.
«Latvijas braucieniem piesakām pašvaldības autobusu ar šoferi. Uz ārzemēm algojam transporta kompāniju. Tuvākiem braucieniem palīdz vecāki vai paši vedam ar kluba mikroautobusu. Treneriem uzdots pieskatīt, lai braucot bērni neskraida, incidentu nav bijis,» saka J. Ludriķis.
Problēmu nav bijis ne ar autobusu tehnisko stāvokli, ne šoferiem, Iecavā tie esot ļoti pieredzējuši.

Visi vēlas parunāties
Iecavnieki, uzteicot visus apvienības pārvaldes šoferus, īpaši izceļ Daini Draudziņu. Viņš ir īpaši atsaucīgs un atbildīgs, vienmēr jau iepriekš zinot labāko maršrutu, braucējiem liek piesprādzēties.
Dainis, pēc profesijas autoceltņa vadītājs, «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka par šoferi strādā gadus piecpadsmit, sācis Iecavas vidusskolā, pēc tam pārgājis uz pašvaldību.
«Ar bērniem jāmāk sarunāt,» smaida iecienītais braucējs, «ja iet no rāmjiem ārā, man ir skaļa balss, es to pārveidoju, nobļaujos, lai paliek mierā un neplēš autobusu, un uzreiz ir kārtība. Kad lielās klases brauc, var runāt kā ar lieliem cilvēkiem pa draugam.»
Esot gan arī mazāki bērni, ar kuriem var sirsnīgāk parunāties. «Pasažieri parasti grib ar šoferīti aprunāties,» teic Dainis, «autobusa šoferus ievēro, daži jau pa gabalu sveicina, māj ar roku, smaida, brīžiem jūtos kā vietējā personība.»
Lai gan arī iepriekš nav bijis pārgalvīgs, pēc Ventspils gadījuma braucot vēl uzmanīgāk. «Agrāk nesprādzējāmies, tagad arī pats piesprādzējos un kontrolēju, lai bērni piesprādzējas,» saka autovadītājs, «CSDD vadītājs televīzijas sižetā lika pie sirds šoferiem – jūs vedat pasaulē dārgāko kravu! Tas mani uzrunāja. Ir bijuši piedzīvojumi uz ceļa, pēc kuriem atbrauc mājās un rokas trīc, bet ar bērniem vēl vairāk jāuzmanās.» ◆