Dzīve Bauskā ar 80 decibelu rēkoņu fonā

Baušķeniece: «Ja tiem atbildīgajiem būtu jāpadzīvo šajā troksnī un smakā, mēs redzētu, cik ātri tas apvedceļš taptu.»

Esam jau pieraduši, samierinājušies – tā atbildēja gandrīz visi «Bauskas Dzīves» aptaujātie baušķenieki, kuri dzīvo vai strādā Kalna un Zaļajā ielā, kad vaicājām viņiem par neērtībām, ko rada autotransporta troksnis. Šķiet, ka tā pagaidām ir vienīgā stratēģija, kā sadzīvot ar maģistrālās ielas nebeidzamo spēkratu plūsmu. Kamēr mašīnu straume tik kļūst arvien lielāka, viņu labā nekas netiek darīts. Visi, tajā skaitā atbildīgās institūcijas, gadu desmitiem pacietīgi gaida Bauskas apvedceļu.

Transporta troksnis var kaitēt veselībai
To, cik nepatīkami ir turpat 24 stundas diennaktī sadzīvot ar automašīnu rēkoņa, var pārliecināties ikviens, pastaigājot pa minētajām ielām. Trokšņa intensitāti apliecināja arī «Bauskas Dzīves» veiktais eksperiments. Ar skaņas līmeņa mērītāju devāmies uz Zaļo un Kalna ielu noskaidrot, cik tad skaļi tur ir. Te gan jāpiebilst, ka oficiālā metodoloģija paredz intensitāti mērīt pie skaļākās mājas fasādes, mēs to darījām, atrodoties uz ietves. Sonometrs vidēji rādīja ap 70 decibeliem. Cipars pieauga un samazinājās līdz ar katru garām braucošo kravas auto, taču to plūsma bija teju nepārtraukta. Skaļākais punkts bija pie Zaļās ielas gājēju pārejas. Tur troksnis pārsniedza pat 80 decibelus. Jāpiebilst, ka tur atsevišķu māju fasādes ir gandrīz pie pašas ielas, tās no brauktuves atdala vien nepilni pāris metri.
Lai saprastu, cik skaļāk 80 decibeli ir par normu, salīdzināsim tos ar valstī noteiktiem vides trokšņa robežlielumiem. Individuālo dzīvojamo māju, mazstāvu māju, viensētu teritorijās tie ir no 55 decibeliem dienā līdz 45 naktī. Daudzstāvu māju teritorijā no 60 decibeliem dienā līdz 50 naktī. Tā kā skaņas mērījumus veicām dienas laikā, tad pārsniegums bija vismaz par 20 decibeliem.
Ar troksni, protams, ir tā, ka vienam tas ir par skaļu, otram var būt paciešami un pat pieņemami. Palīdz šādās situācijās arī cilvēka dabiskā spēja pielāgoties dažādiem apstākļiem. Tomēr ilgstoši un pastāvīgi dzīvot troksnī nav normāli, un tas var kaitēt veselībai. Eiropas vides aģentūra aplēsusi, ka 18,4 miljoniem cilvēku Eiropas Savienībā transporta troksnis šķiet ļoti kaitinošs, 5,5 miljoniem – tas izteikti traucē miegu, kā arī katru gadu izraisa gandrīz 40 tūkst. jaunu sirds slimību gadījumu, kas savukārt noved pie aptuveni 10 tūkstošiem priekšlaicīgas nāves gadījumiem. Jauni pierādījumi liecina, ka transporta radītais troksnis ir saistīts ar lielāku risku saslimt arī ar citām slimībām, piemēram, otrā tipa diabētu. Tāpat tiek pētīta tādu slimību kā depresijas, ļaundabīgu audzēju, demences un Alcheimera slimības saistība ar ilgtermiņa trokšņu iedarbību.
Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis piekrīt, ka ilglaicīgi esot trokšņu iedarbībā var rasties tādas veselības problēmas kā miega traucējumi, paaugstināts stress, kardiovaskulārās problēmas. «Bauskas Dzīvei» viņš skaidro: «Pamatā viskaitīgākais ir pārmērīgs nakts troksnis, kas rada miega traucējumus. Regulāra neizgulēšanās rada nogurumu, aizkaitinājumu un paaugstinātu stresa līmeni, un tālāk var rasties arī kardiovaskulārās saslimšanas un citas veselības problēmas. Stresu var radīt arī pārmērīgs troksnis dienā. Tomēr jāuzsver, ka trokšņa uztvere ir ļoti subjektīva.»

Pieraduši, bet tāpat gaida apvedceļu
Jautājām iedzīvotājiem, kas ikdienā strādā vai dzīvo Kalna un Zaļajā ielā, cik ļoti viņus traucē automašīnu rūkoņa un kā viņi pielāgojušies dzīvei pie tik noslogotas maģistrāles.
Tieši pie, iespējams, skaļākā punkta Bauskā – Zaļās ielas gājēju pārejas, kur papildu troksni rada arī automašīnu bremzēšana un braukšanas uzsākšana, apavu darbnīcā jau 25 gadus strādā Aivars. Viņš atzīst, ka troksnis ir pamatīgs – kā nekā 2000 fūres dienā izbraucot, taču viņš šajā vietā tikai strādājot, tāpēc skaļums nav tik traucējošs. Lūk, sirmo kundzi, kura dzīvo tā paša nama otrajā stāvā, noteikti rēkoņa ietekmē daudz vairāk. Aivaru vairāk par troksni uztrauc automašīnu atstātās izplūdes gāzes. Viņaprāt, vienīgais risinājums ir apvedceļš, taču to jau sola labu laiku.
Klusāks esot arī tajās mājās, kur ielikti jauni plastmasas logi. Kad kopā ar Aivaru sarunas laikā izejam uz ielas, gandrīz jākliedz, lai kaut ko varētu dzirdēt.
Diāna gan strādā, gan dzīvo Kalna ielā. Dzīvokļa, kurā viņa mīt jau 30 gadus, logi iziet arī uz ielas pusi. Pie skaļuma esot jau pieradusi, ielas trokšņi netraucē arī naktsmieru. Tiesa, logus uz ielas pusi gan viņa never vaļā, vēdina tikai pārsvarā pagalma pusē esošo virtuvi. Ja atver logus ielas pusē, televizoru dzirdēt nevar. Trakāko troksni, protams, rada fūres. Pirms Kalna ielas seguma remonta nepatīkams troksnis bijis no nestabilajiem aku vākiem, kuri klankšķēja zem katras pāri braucošās automašīnas riepām. Atbrīvojot malējo joslu no autotransporta, smagās mašīnas vismaz nebrauc gar pašiem logiem – ļoti traucējušas gan izplūdes gāzes, gan īpašā skaņa no fūrēm, ko tās izdala stāvot. Kā atzīst Diāna, arī kaimiņi pārsvarā jau samierinājušies, taču dažkārt tiek pārrunāts troksnis un miega traucēšana. Lai arī pierasts jau pie transporta straumes aiz logiem, Diāna tāpat kā daudzi ielas iemītnieki ar nepacietību gaida apvedceļu.
Velta, kura dzīvo uz Rīgas ielas netālu no Kalna ielas, kā īpaši traucējošu un riebīgu atzina troksni no kustīgajiem aku vākiem. Vasarās vēdināšana esot jāatliek uz agru rītu, kad mašīnu vēl ielās samērā maz. Velta novērojusi, ka tieši vasarās fūru skaits ir lielāks. Kaut kāds miers iestājas tikai pēc diviem naktī. Velta teic skarbus vārdus saistībā ar apvedceļu: «Visu laiku tik dzird – apvedceļš, apvedceļš, bet nekas tā arī nav uzbūvēts. Ja tiem atbildīgajiem būtu jāpadzīvo šajā troksnī un smakā, mēs redzētu, cik ātri tas apvedceļš taptu.»
Bauskas Bērnu un jauniešu centra lietvedi Aldu Naktiņu, kuras darba kabinets ir ēkas pirmajā stāvā ielas pusē, pie trokšņiem pieradinājusi dzīve Grenctālē pie A7 šosejas. Arī tur gar māju diendienā brauc kravas automašīnu strīpa. Tāpēc Alda šīm skaņām vairs nepievērš vērību, arī naktsmieru automašīnas netraucējot. «Ja nekas cits miegu netraucē, tad guļu,» viņa noteic. Ja arī Bauskā Aldas Naktiņas ikdiena varētu kļūt klusāka pēc apvedceļa uzbūvēšanas, mājās Grenctālē tas diemžēl neko daudz nemainīs.

Neredz jēgu niknoties uz automašīnām
Pie Kalna un Plūdoņa ielas krustojuma esošā veikala «Fiifa» īpašniece Rita Pažemecka atzina, ka viņu principā trokšņi netraucē, jo viņa šeit tikai strādā. Viņasprāt, pilsēta jau ir un paliek pilsēta – tajā ir dzīva satiksme, tomēr cilvēki, kam uz šīs ielas jādzīvo, noteikti nav laimīgi. Saspringtāks bijis brīdī, kad krustojumā izvietoja aizlieguma zīmi nogriezties. «Kamēr visa Bauska to saprata, bija tiešām skaļa pīpināšana un taurēšana,» piebilda R. Pažemecka.
Tā kā ēkā vasarās nav pārāk karsts, vienīgā vedināšana notiekot caur pagalma puses durvīm. Pirms četriem gadiem, sākot darbu šajā vietā, traucējošāki par trokšņiem šķita automašīnu radītie šļaksti logos, izbraucot cauri peļķēm. Šo problēmu mazinājusi malējās joslas slēgšana transporta kustībai. Taču jaunā kārtība radījusi lielākus sastrēgumus. Nepatīkamas ir arī auto atgāzes, tās rada melnus nosēdumus ne tikai uz logiem, bet arī iekštelpās uz palodzēm.
Arī Līva Puriņa, kura gadu kā strādā Kalna ielā, jau pieradusi pie trokšņa. Kad ielas pusē atver logus vēdināšanai, sarunāties iekštelpās ir grūti. Pēc Līvas novērojumiem, brīvā josla troksni neaizkavē, taču logus patiešām tagad izdodas ilgāk saglabāt tīrus.
Bauskas Centrālajā bibliotēkā satiekam bibliotekāri Elitu Dūmiņu un Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāju Eviju Rudzīti. Elita Dūmiņa ielas trokšņu problēmai pieiet stoiski. Viņa atzīst, ka to dzird, taču netracina un nekreņķē sevi, jo tāpat tas neko nemainīs. Viņa neredz jēgu niknoties uz automašīnām, turklāt skaļums nāk arī no Bauskas Kultūras centrā notiekošajiem mēģinājumiem. Labi, ka bibliotēkas lasītava atrodas otrā pusē, jo ir lasītāji, kuri troksni ievēro. Līdzīgi kā kolēģe arī Evija Rudzīte pie ielas skaļuma jau ir pieradusi. Viņa bibliotēkā strādā divus gadus. Sākumā troksnis tā kā traucējis, bet, kā atzīst Evija, cilvēks jau pie daudz kā pielāgojas. Turklāt ikdienā viņai nav jādzīvo pie skaļas ielas – tādējādi esot līdzsvars. Ja būtu jālūko pēc jaunas dzīves vietas, tad gan diezin vai izvēlētos ielu, kur fūres brauc gar logu.

A7 trokšņu kartē Bauskas nav
Veselības inspekcijas pārstāvis N. Kadiķis informēja, ka Latvijā visiem autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir lielāka par trīs miljoniem transportlīdzekļu gadā, jāizstrādā trokšņa stratēģiskās kartes. Tāda ir arī A7 maģistrālei, turklāt karte periodiski tiekot atjaunota. Tā kalpojot kā pamats pasākumu veikšanai, lai iedzīvotājus pasargātu no pārmērīga trokšņa, ja pieļaujamās normas ir pārsniegtas. Rīcība šādos gadījumos atbilstoši jāpieprasa no Satiksmes ministrijas un ceļu uzturētājiem.
Atbilstoši trokšņa stratēģiskajai kartei izstrādāts arī diezgan svaigs Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai valsts autoceļu posmiem 2024.–2028. gadam.
Gar visu A7 šoseju vērojama nozīmīga trokšņa negatīvā ietekme, noteiktie vides trokšņa robežlielumi tiek pārsniegti plašās teritorijās visu autoceļa posmu tuvumā.
Rīcības plāna pielikumā ir arī aprēķini, ka uz A7 šosejas radītie trokšņi ietekmē gandrīz 40 tūkst. iedzīvotāju. Būtiskam diskomfortam pakļauti nedaudz vairāk nekā 2% no tiem, bet 1,59% pakļauti trokšņa izraisītiem miega traucējumiem.
Ja kartē un rīcības plānā Iecavu un citas apdzīvotās vietas pie A7 autoceļa mana, tad Bauska palikusi «aiz borta» – aptverta vien teritorija līdz Mēmeles tiltam. «Bauskas Dzīvei» uzņēmuma «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova paskaidroja, ka autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posms Bauskas pilsētas robežās ir pašvaldības īpašums. Tāpēc par trokšņa karšu izstrādi Bauskas pilsētas robežās ir atbildīga pašvaldība. Savukārt pašvaldībā zināja teikt, ka trokšņa karti A7 šosejas pilsētas posmam izstrādājuši 2016. gadā, tad jau bijuši visi decibeli pārsniegti. Pašlaik neesot pārliecināti, vai ir jēga maksāt naudu un pasūtīt karti, ja skaidri zināms, ka trokšņa līmenis nemazinās, jo transporta vienību skaits palielinās.
Rīcības plāns gan arī Iecavai neko daudz nesola. Turienes gandrīz pusotram tūkstotim iedzīvotājiem, kas pakļauti īpašai trokšņu ietekmei, tāpat kā baušķeniekiem atliek vien gaidīt apvedceļu.
Citi rīcības plānā minētie risinājumi kā trokšņa barjeras un grunts vaļņi Bauskas novada kontekstā netiek skatīti. Vēlējuma izteiksmē minēti arī klusāki transporta līdzekļi un klusākas autoriepas.

Bez efektīviem un tūlītējiem risinājumiem
Bauskā šobrīd vienīgais izmantotais no plānā minētajiem risinājums ir ielu seguma nomaiņa, jo arī tas var samazināt troksni. Rīcības plānā gan piesaukti «klusie» asfaltbetona ceļu segumi, kas spējot samazināt trokšņa līmeni par 3–5 decibeliem un kurus plaši izmanto Eiropā, taču Latvijā to ieviešanu kavējot informācijas trūkums par piemērotību vietējiem apstākļiem.
Aplūkojot iepriekšējā perioda rīcības plānu, jāatzīst, ka arī tur minēti tie paši vien risinājumi, kuri mūsu pusē gan laikam maz ieviesti dzīvē, ja jau troksnis joprojām pārsniedz robežlielumus. Bauskā, kā izskatās, netiek veikti pat mērījumi, jo to dara vien stratēģisko trokšņa karšu izstrādes ietvaros. N. Kadiķis skaidro, ka pēc iedzīvotāju pieprasījuma Veselības inspekcijai var pasūtīt veikt trokšņa mērījumus mājoklī, bet satiksmes trokšņa gadījumā, ja trokšņa līmenis iekštelpās pārsniegts (turklāt noteikumi paredz, ka mēra pie aizvērtiem logiem), šā vai tā nav ātru un tūlītēju risinājumu. Bez tam arī Veselības inspekcijai nav savas trokšņu mērīšanas laboratorijas, tāpēc inspekcija šos mērījumus pasūta akreditētām laboratorijām kā ārpakalpojumu.
Pat, ja kāds Bauskas skaļāko ielu iedzīvotājs vēlētos aizstāvēt savas tiesības uz veselībai nekaitīgu dzīves vidi, tas visticamākais ar panākumiem nevainagotos. «Kompensācijas pieprasīšanas iespējas šobrīd
tiesiskajā regulējumā nav paredzētas, turklāt, tā kā trokšņa uztvere ir ļoti subjektīva, ir grūti pierādīt cēloņsakarību starp veselības problēmām un troksni, ko var ietekmēt arī citi gan vides, gan dzīvesveida faktori. Iedzīvotāji var veikt arī individuālos pasākumus mājoklī, piemēram, ierīkojot pakešu logus vai citus ēkas fasādes izolējošus pasākumus,» piebilda N. Kadiķis. ◆

UZZIŅAI

Satiksmes intensitāte. Mērījumus LVC veic netālu no Lietuvas robežas pie Grenctāles, Rīgas–Bauskas šosejas 82. kilometrā: trešdien, 7. maijā, ap pusdienlaiku vienā stundā izbrauca 354 auto ar vidējo ātrumu 91, 083 km/h; 79,66% no visiem transportlīdzekļiem bija kravas mašīnas. Ne uz viena cita Latvijas autoceļa, pēc LVC datiem, nav tik liela tieši smago automašīnu procentuālā plūsma. Kā liecina mērījumi, kravas auto rada vislielākos decibelus.

Datus par satiksmes intensitāti var meklēt šeit: https://lvceli.lv/celu-tikls/celu-kartes/satiksmes-intensitate-karte/
Trokšņu kartes skatīt var šeit: https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2022/11/A7_Ldvn_full.pdf
Bauskas apvedceļa PPP projekta plānotais laika grafiks paredz, ka 2025. gada laikā tiks izstrādāta Bauskas apvedceļa PPP iepirkuma dokumentācija, PPP iepirkumu plānots izsludināt 2026. gada sākumā. Projektēšanai un būvniecībai jānotiek no 2028. līdz 2030. gadam.

Avots: «Latvijas Valsts ceļi» – www.lvceli.lv, un Satiksmes ministrija – www.sam.gov.lv