Priekšvēlēšanu debatēs pašvaldības deputātu kandidāti aktualizē izglītības stratēģiju

Laikraksta «Bauskas Dzīve» rīkotajā priekšvēlēšanu diskusijā deputātu kandidāti apsprieda izglītības un skolu tīkla pieejamību un problēmas Bauskas novadā, aktualizējot jomas stratēģiju un paužot nostāju par atsevišķiem skolu attīstības virzieniem.
Sarunu ar deputātiem vadīja Bauskas Valsts ģimnāzijas pedagogs Kaspars Kalējs.

Par vai pret
Uz pirmo jautājumu, vai plāno ieviest skolās specializēto kursu «Novadu mācība», apstiprinošu nostāju ar īkšķi uz augšu pauda visi sarunas dalībnieki, izņemot vienu – pret ar īkšķi uz leju bija Ināra Pētersone (LA).
Savukārt uz jautājumu par pastāvīgu, centralizētu atbalstu skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) attīstībai visās skolās, jo pašlaik tie darbojas tikai dažās novada mācību iestādēs, vairākums parādīja īkšķi uz leju, paužot noraidošu attieksmi. Pret SMU prakses centralizētu vadību bija deputātu kandidāti Ināra Pētersone (LA), Guntis Kalniņš (AS), Aivars Mačeks (NA), Mārtiņš Cimermanis (ZZS) un Inita Nagņibeda (JKP). Apstiprinošu īkšķi uz augšu pacēla divi kandidāti – Jānis Rumba (JV) un Gatis Mišins (SV, AJ).

Slēgšanu neplānojot
Pirmā jautājumu bloka par izglītības stratēģiju, tai skaitā skolu likvidāciju, ievadam diskusijas dalībnieki noskatījās «Bauskas Dzīves» iepriekš uzņemtu video materiālu, kurā savu skatījumu un viedokļus pauda cilvēki Gailīšu pagasta Uzvaras centrā un pamatskolā.
Deputātu kandidātus aicināja komentēt, vai viņu plānos ir politika, kā saglabāt jauniešu interešu izglītību ciemos un veicināt nevalstisko organizāciju (NVO), kultūras un sporta aktivitātes ārpus pilsētām – pagastu un ciemu centros.
I. Pētersone (LA) pauda, ka nav piedalījusies nevienā sēdē, kurā būtu diskutēts par Uzvaras pamatskolas slēgšanu. «Mūsu politiskais spēks viennozīmīgi ir par to, ka tur, kur ir mazie bērni, bērnudārzs un mācības līdz 6. klasei, mācību iestādei ir jābūt maksimāli tuvu dzīvesvietai,» pauda I. Pētersone, pēc kuras domām «lauku skola nav tikai skola, tā iekļauj dažādus interešu izglītības virzienus, tā ir vieta, kur bērni satiekas».
G. Kalniņš (AS) atzina, ka pašlaik apstiprinātajā nozares stratēģijā Bauskas novada izglītības iestāžu tīkls ir optimāls, tāpēc skolu slēgšana vai pārveidošana šobrīd nav plānota.

Sola ieguldīt
A. Mačeks (NA) skaidroja, ka skolu slēgšana nav pašvaldības vēlme – tas atkarīgs no Saeimas apstiprinātajiem noteikumiem un skolu finansējuma. Viņš atzina, ka nākotnē Uzvaras pamatskolā skolēnu skaits varētu samazināties, tāpēc bijušas pārrunas par iespējamo rīcību. Tomēr pazemināt mācību līmeni vai slēgt skolu nav paredzēts, bet meklēšot risinājumus, lai skola turpinātu pastāvēt. «Esam izstrādājuši projektu un ieguldīsim lielus finanšu līdzekļus Uzvaras pamatskolā, pārvietojot tajā bērnudārzu. Kamēr būs bērni – būs skola,» solīja pašlaik novadā valdošā saraksta pārstāvis.
M. Cimermanis (ZZS) uzsvēra, ka viņa pārstāvētās partijas uzstādījums vienmēr ir bijusi lauku apdzīvotība, tāpēc izglītība ir pamatvajadzība un instruments iedzīvotāju noturēšanai laukos.
J. Rumba (JV) pauda, ka viņa pārstāvētais saraksts esot par to, lai skola atrastos tuvāk bērna dzīvesvietai un vēlētos saglabāt visas novada skolas. «Ja skolēnu skaits kādā no izglītības iestādēm kritiski mazināsies, runa varētu būt tikai par izglītības līmeņa samazināšanu,» pauž J. Rumba. Ja tiks ievēlēti, partijas pārstāvji centīšoties virzīt vairāk līdzekļu interešu izglītībai uz pagastiem un ciemiem ārpus pilsētām.

Par lauku apdzīvotību
G. Mišins (SV, AJ) uzskata – lai pastāvētu skola, ir jādomā par to, kā apdzīvotajās vietās noturēt iedzīvotājus tagadējā skaitā. Pēc viņa domām, būtu jāpaplašina darba iespējas, izmantojot dažādas atbalsta programmas.
«Uzskatu, ka Uzvaras pamatskolai potenciāls ir, jo ciema centrā ir radīta iedzīvotājiem tīkama vide, te sāk dzīvi jaunās ģimenes, dzīvo aktīvi jaunieši un iedzīvotāji, pēc kuru pašu iniciatīvas izveidots veloparks,» viedokli pauda I. Nagņibeda (JKP), «no pašiem uzvariešiem ir atkarīgs tas, kā dzīve tālāk turpināsies. Man ir ierosinājums lauku skolās, kur strauji samazinājies bērnu skaits, ieviest alternatīvu izglītību, piemēram, Montesori vai Valdorfskolas pedagoģiju.»

Labi organizēti pārvadājumi
Diskusijas vadītājs raksturoja, ka nereti skolēniem nākas pavadīt ilgu laiku ceļā uz un atpakaļ no mācību iestādēm, tāpēc partiju pārstāvjiem vaicāja, kā nodrošināt skolēnu pārvadājumus, ja samazināsies izglītības iestāžu skaits vai mainīsies izglītības pakāpe kādā skolā, un cik ilgs varētu būt ceļā pavadītais laiks.
I. Nagņibeda (JKP) vērtē, ka pašlaik Bauskas novadā ir izveidots skolēnu pārvadājumu tīkls, kam piesaistīts arī sabiedriskais transports, un autobusu vadītāji izlaiž skolēnus pie mācību iestādēm. Ja kādā skolā samazinās izglītības pakāpi, būs pienākums nodrošināt skolēnu nokļūšanu mācību iestādē. Viņa uzskata, ka būtiska ir ceļu sakārtošana posmos no tālākajiem pagastiem uz pilsētām, kas atvieglotu skolēnu pārvadājumus.
G. Mišins (SV, AJ) vērtē, ka skolēnu pārvadājumi būtu jāorganizē pa iespējami taisnākajiem maršrutiem, taču to ierobežo budžeta iespējas. Esošais pārvadājumu tīkls, pēc viņa domām, ir labi organizēts.
J. Rumba (JV) uzskata, ka katru gadu būtu nepieciešams pārskatīt un aktualizēt tran-sporta tīklu un 40 minūtes ir maksimālais laiks, kas skolēnam būtu jāpavada ceļā uz skolu.
M. Cimermanis (ZZS) atbalsta stratēģiju – jo jaunāks audzēknis, jo tuvāk mājām jāatrodas izglītības iestādei. Pēc viņa domām, jārīko aptauja vecāku vidū, lai uzzinātu, kuras ģimenes bērnus uz skolu ved paši un kāpēc, jo reizēm paši vecāki izvēlas savas atvases vest uz tām skolām, kas atrodas tālāk no viņu dzīvesvietas.

Atsevišķi maršruti dārgāki
A. Mačeks (NA) norāda – vairākas skolas ir iznīkušas tāpēc, ka samazināta izglītības pakāpe. Ja pieredze atkārtosies nākotnē, būšot kardināli jāpārskata skolēnu pārvadājumu maršruti. Pastāv iespēja, ka jaunākie un vecākie skolēni uz izglītības iestādēm būs jāved atsevišķi, tas radīs sarežģījumus un papildu izdevumus.
G. Kalniņš (AS) uzsvēra, ka masveida skolu pakāpju samazinājums nav gaidāms, tāpēc arī transporta organizācijas problēma nebūšot «globāla». «Lielai daļai skolēnu pārvadājumus mēs nodrošinām pēc vecāku izvēles, nevis pēc principa «uz tuvāko skolu», līdz ar to veidojas situācija, ka no atsevišķiem pagastiem skolēni tiek nogādāti četros dažādos virzienos – tas ir optimizējams,» pauž G. Kalniņš.
I. Pētersone (LA) papildina, ka skolu tīkla attīstībai ir svarīgi pašvaldībā pieņemt lēmumu, ka skolēnu pārvadājumus nodrošina tikai līdz tuvākajai skolai, taču arī ar pašreizējo transporta organizāciju viņa ir apmierināta.

Skolu tīkls nākotnē
I. Pētersone (LA) uzskata – lai ģimenes turpinātu dzīvi Bauskas novadā un jaunās ģimenes izvēlētos sākt dzīvi šeit, ir jābūt skaidrībai par skolu tīklu vismaz tuvāko piecu gadu periodā, lai būtu saprotams, vai skola pastāvēs un kāda līmeņa skola tā būs. Pēc viņas domām, jaunajam sasaukumam ir jāpieņem konkrēts skolu tīkla attīstības plāns.
«Es uzskatu, ka desmit gadi ir minimālais termiņš, kādā jāplāno jebkura izglītības sistē-ma – vecāki izvēlas, kur dzīvot, un viens no pamatnosacījumiem ir skola, veselība, bērnudārzs. Tā ir infrastruktūra, kas palīdz iedzīvotājiem šeit labi justies un strādāt – ja iedzīvotāji izvēlēsies dzīvot šeit, skolu pieprasījums tikai pieaugs,» pauda M. Cimermanis (ZZS). Viņš prognozē, ka ar laiku Bauskas novadu par mājvietu izvēlēsies arvien vairāk jauno ģimeņu.

Attālums un ceļš
I. Nagņibeda (JKP) uzsver, ka runa ir par skolām, kas atrodas apdzīvotu vietu centros, nevis nomalēs, tāpēc ir garantija, ka jaunajām ģimenēm būs iespēja bērnus laist šajās skolās. Viņa tic, ka izglītības iestādes attālumam no dzīvesvietas ir nozīme un vecāki labprātāk izvēlētos bērnus sūtīt skolā, kas atrodas tuvāk dzīvesvietai.
A. Mačeks (NA) uzskata, ka ir mērķtiecīgi jāvirzās uz priekšu, lai uzlabotu nokļūstamību līdz novada ciemiem, «lai vismaz vienā virzienā būtu asfaltēti ceļi». Pagājušajā gadā ar asfaltētu segumu savienoti četri ciemi, šajās lokācijās pieaugot īpašuma cenas un cilvēku vēlme tur apmesties uz dzīvi.
J. Rumba (JV) precizē, ka izglītības pakāpes samazināšana nenotiktu, atstājot sākumskolu līdz ceturtajai klasei, kā tas bijis agrāk, bet gan līdz sestajai klasei, kas arī varētu ietekmēt vecāku izvēli pēc optimizācijas atstāt bērnus esošajā skolā.
G. Kalniņš (AS) raksturoja personisko pieredzi, kā, pārejot uz vidusskolu vecākajam bērnam ģimenē, nereti uz to pašu skolu mācīties pāriet arī jaunākās atvases. Viņš uzskata, ka dažu bērnu iztrūkumu piefinansēt izglītības iestādēs ir domes pienākums.
G. Mišins (SV, AJ) piebilda, ka viena no lielākajām problēmām, kādēļ cilvēki pamet laukus un pārnāk uz dzīvi pilsētā, ir sliktais ceļu stāvoklis.

Strīdi par Saulaini
Strīdīgākais diskusijas temats bija Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības, joprojām plaši dēvētas par Saulaines tehnikumu, nākotne.
Kā iepriekš jau rakstījusi «Bauskas Dzīve», no lauksaimniecības nozares pārstāvjiem bieži dzirdēts, ka viņi vēlētos saglabāt profesionālās skolas profilu un patstāvību, pilnveidojot to par lauku speciālistu audzināšanas centru Zemgalē. Skolai jau ilgus gadus ir laba sadarbība ar vietējiem uzņēmumiem, kuri uzņem praksē topošos lauksaimniekus un citu specialitāšu audzēkņus. Tomēr pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātās nodošanas Kandavas profesionālās izglītības iestādes paspārnē Saulaines skolas attīstībā vairs neiegulda vajadzīgos līdzekļus, lai arī vietējā vadība cenšas saglabāt sasniegto līmeni.
G. Kalniņš (AS) uzskata, ka no Saulaines tehnikuma kā Kandavas lauksaimniecības skolas filiāles «nekas labs nav sagaidāms», taču viņš apzinoties, ka novada dome šo profesionālās izglītības iestādi «pavilkt» nevar. Saulaines tehnikuma uzturēšanas izmaksas gadā esot pielīdzināmas trīs mazo skolu uzturēšanai Bauskas novadā. G. Kalniņš (AS) uzskata, ka Saulaines tālākai izmanto-šanai ir jāveido sarunas un
sadarbība ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU).
A. Mačeks (NA) stāsta, ka savulaik līgums ar LBTU bijis noslēgts, taču to neakceptēja valdība. Šajā situācijā galvenais esot sarunas, dalība konventa sēdēs, «lai saprastu, uz ko tas virzās», jo nedrīkstot pieļaut, ka likvidē vienīgo tehnikumu Zemgalē, kur sagatavo jaunos lauksaimniecības speciālistus. Sliktākajā gadījumā tehnikuma uzturēšanu būtu jādala ar valsti, bet šobrīd arī neesot pietiekami daudz speciālistu, kas varētu metodiski vadīt Saulaines tehnikumu. Labākais variants, pēc A. Mačeka (NA) domām, būtu tehnikuma uzturēšana no valsts līdzekļiem.

Konkurētspējas jautājums
M. Cimermanis (ZZS) secina, ka pēdējo četru gadu laikā «ir pietrūcis drosmes nopietni pieķerties šim jautājumam un veikt izpēti». Svarīgi esot apzināties, ka Saulaines tehnikums ir iespēja piesaistīt jauniešus no visas Latvijas. «Tehnikums ir arī novada konkurētspējas jautājums – ja mēs nesagatavojam tās profesijas, kas ir vajadzīgas novadam, tad lielākā daļa vidusskolu absolventu dodas mācīties uz augstskolām Rīgā un Bauskā atgriežas tikai daži,» viņš spriež. Kā risinājumu viņš saredz skolu apvienošanu, kā to ir izdarījušas vairākas citas izglītības iestādes.
Arī J. Rumba (JV) piekrīt, ka Saulaines tehnikums ir jāsaglabā kā novada mācību iestāde, un, lai tas notiktu, partija ir gatava sākt sarunas ar IZM, Ekonomikas ministriju un citām iestādēm.
J. Rumba uzskata, ka būtu nepieciešamas pārmaiņas, proti, tehnikuma pievienošana kādai no novada vidusskolām, vai arī tehnikuma pārveidošana par sociālo uzņēmumu.

Slogs budžetam
G. Mišins (SV, AJ) vērtē, ka tehnikuma pārņemšana pašvaldības pārziņā radītu lielu slogu budžetam, taču, ja izdotos vienoties ar ministriju par dalītu finansējumu, tad būtu jādomā par jaunām izglītības programmām, piemēram, elektriķu, gāzes tehniķu un celtniecības speciālistu mācībām.
I. Nagņibeda (JKP) uzskata, ka Saulaines tehnikumam ir jāpastāv, un atzīst, ka jau pirms vairākiem gadiem secināts – tehnikuma pārņemšana novada budžetam radītu ļoti lielu slogu, tāpēc uzņemties šādas saistības nevar.
Viņa uzskata, ka šobrīd būtu jāstiprina sadarbība ar Kandavas lauksaimniecības tehnikuma vadību, lai Saulaines struktūrvienībai būtu finansiāls atbalsts un iespēja atvērt jaunas pro-grammas, kā arī veidot sadarbību ar LBTU.
I. Pētersone (LA) piekrīt, ka Saulaines tehnikumam ir jāpastāv, lai jauniešiem būtu iespēja iegūt izglītību, taču uzskata, ka slogs būtu pārāk smags pašvaldības budžetam. Viņa pauž, ka uzņēmēji varētu būt uzstājīgāki par to, kādas specialitātes viņiem ir nepieciešamas, lai spētu attīstīt izglītības programmas tehnikumā.

Stimuli jauniešiem
Sarunas vadītājs aicināja sniegt ieteikums, kā atbalstīt izcilu skolēnu mācīšanos Bauskas novadā ne tikai finansiāli, bet ar citiem resursiem, piemēram, mācību izbraucieniem.
A. Mačeks (NA) atzīst, ka izcilnieku apbalvošanai no pašvaldības budžeta jau tiekot tērēti «lieli finanšu līdzekļi». Viņš solās rosināt apsvērt iespēju, ka izcilāko studentu bonuss varētu būt izbrauciens uz kādu no sadarbības pilsētām.
M. Cimermanis (ZZS) uzskata, ka parasti izcilnieki paliek strādāt novadā, tāpēc labs piemērs ir stipendijas, piemēram, no komunālā uzņēmuma. Viņaprāt, stipendijas būtu labi piešķirt ar nosacījumu, ka pēc studiju pabeigšanas jaunietis atgriežas strādāt savā novadā.
I. Pētersone (LA) uzskata, ka jauniešus nevajadzētu iedalīt izcilniekos un pārējos, tāpēc jauniešu domei un jauniešu konsultatīvajai padomei vajadzētu spriest par to, kāds atbalsts jauniešiem visvairāk ir nepieciešams.
J. Rumba (JV) uzteic Bauskas Valsts ģimnāziju, kur pieaicina speciālistus, lai sestdienās jauniešus sagatavotu un virzītu uz izcilību, iesakot to īstenot visā novadā.
G. Mišins (SV, AJ) uzskata, ka karjeras izglītībā būtu nepieciešama ciešāka sadarbība ar uzņēmējiem, lai jau vidusskolas posmā rastos saikne starp uzņēmumu un jaunieti. Viņaprāt, būtu jāpalielina finansējums skolotājiem, lai būtu lielāka interese strādāt ar audzēkņiem. Viņš piekrīt – novadam ir svarīgi, lai jaunietim būtu motivācija atgriezties, tāpēc būtu noderīgi sarunāties ar skolēniem un saprast, kas viņiem ir svarīgi, lai šeit atgrieztos, un tad arī būtu vieglāk spriest, kā to panākt.
«Manuprāt, brīnišķīgs priekšlikums būtu «jaunietis jaunietim», kad jaunietis nāk pie skolēniem, stāsta savu pieredzi, ko izcilība dzīvē ir devusi un kā uz to virzīties. Žēl, ka ir pazudis konkurss «Gada skolēns», kurā tika godināti izcilākie Bauskas novada skolēni, jo tā arī bija laba motivācija tiekties uz izcilību,» pauda I. Nagņibeda (JKP).

Nākotnes pedagogu motivācija
G. Kalniņš (AS) uzsver, ka pilnas slodzes darbu vienā skolā pedagogam nodrošināt ir arvien grūtāk, tāpēc atbalsts būtu jāsniedz transporta izdevumos.
J. Rumba (JV) atzīst, ka viņa vadītajā mācību iestādē ļoti trūkst pedagogu, tāpēc viņš uzskata, ka vidusskolas klasēs būtu jāsarunājas un jāmotivē tie skolēni, kuri nākotnē vēlas kļūt par pedagogiem. Ar nosacījumu strādāt novadā ne mazāk kā 3-5 gadus šiem jauniešiem varētu maksāt pietiekami lielas stipendijas, ar kurām būtu iespējams izdzīvot. Esošos pedagogus, pēc viņa domām, būtu jāatbalsta ar transporta izdevumu segšanu, tālākizglītības programmām un spēcīgāku veselības apdrošināšanu.
I. Pētersone (LA) piekrīt stipendiju nodrošināšanai un transporta izdevumu segšanai. Lai piesaistītu absolventus, viņasprāt, būtu nepieciešams palēnām savest kārtībā arī pašvaldības dzīvokļu piešķiršanas iespējas.
I. Nagņibeda (JKP) uzskata, ka liela loma jauno pedagogu piesaistē ir skolas vadībai, radot vidi, kādā jaunie speciālisti vēlētos strādāt, un liela nozīme ir arī mentoriem. Arī atvaļinājuma pabalsts būtu labs stimuls gan jaunajiem, gan esošajiem pedagogiem.
M. Cimermanis (ZZS) domā, ka nepieciešamas jauno pedagogu apmācības pašizaugsmē, kā arī stabils, prognozējams un konkurētspējīgs finansējums.
G. Mišins (SV, AJ) piekrīt, ka pedagogiem būtu jānodrošina dzīvesvieta, taču ar esošajiem pedagogiem svarīgi sarunāties, lai saprastu, kāds atbalsts ir nepieciešams.
Kardinālas problēmas visvairāk esot interešu izglītībā, uzskata A. Mačeks (NA). Tur pedagogi jau sen esot lūguši transporta kompensāciju. «Man ir bail pateikt, ka visiem pedagogiem segsim šīs izmaksas, jo tas ir liels apjoms budžetam. Piekrītu Initai par vidi, kurā viņiem strādāt, un, ja nepieciešams, mājokļa nodrošināšanai, bet baidos teikt, ka esam gatavi visiem segt transporta izmaksas,» viņš atzīst.

Stipendijas atbalsta personālam
G. Kalniņš (AS) uzskata, ka izglītības iestādēs būtu nepieciešamas stipendijas atbalsta personālam.
I. Pētersone (LA) teic, ka katra situācija ir jāvērtē atsevišķi, bet pašvaldībai ir jābūt pietiekami elastīgai, ja kāda speciālista piesaisti var risināt ar stipendiju.
J. Rumba (JV) vērtē, ka problemātiski ir piesaistīt psihologus, logopēdus un sociālos darbiniekus, turklāt atbalsta personāla atbalstīšana esot svarīga visā novadā.
M. Cimermanis (ZZS) piekrīt, ka nepieciešams mērķēts atbalsts atbilstoši tam, kas nepieciešams novadam. Daudz varot sasniegt ar skolēnu ģimeņu iesaisti skolas norisēs.
G. Mišins (SV, AJ) nākamajam sasaukumam iesaka padomāt, kādā virzienā nākamos četrus gadus plānots iet, lai saprastu, kādi speciālisti būtu nepieciešami un tur arī virzīt stipendijas.
Stipendijām piekrīt arī A. Mačeks (NA), taču uzskata, ka tam ir jānotiek ļoti mērķēti.
I. Nagņibeda (JKP) domā, ka speciālisti ir akūti nepieciešami sociālajā, veselības un izglītības jomā. ◆

Sarunā piedalījās pārstāvji no septiņu partiju un apvienību sarakstiem:

1. «Latvijas attīstībai» (LA) – Ināra Pētersone;
2. Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija (AS) – Guntis Kalniņš;
3. Nacionālā apvienība «Visu Latvijai» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (NA) – Aivars Mačeks;
4. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – Mārtiņš Cimermanis;
5. «Jaunā vienotība» (JV) – Jānis Rumba;
6. ««Suverēnā vara», Apvienība Jaunlatvieši» (SV, AJ) – Gatis Mišins;
7. «Latvija pirmajā vietā» – atteica dalību;
8. Jaunā konservatīvā partija (JKP) – Inita Nagņibeda.

Pilnu diskusiju klausies platformā «YouTube», meklētājā ierakstot «Bauskas Dzīve».