Izskan daži konkrēti deputātu kandidātu solījumi

Priekšvēlēšanu diskusijā par uzņēmējdarbību parādās politiķu zināšana un nezināšana

Laikraksts «Bauskas Dzīve» Bauskas kopienas centrā «Pasta 5» rīkoja partiju priekšvēlēšanu diskusiju par uzņēmējdarbību Bauskas novadā.

Iespēju uzrunāt vēlētājus atkal izmantoja septiņu sarakstu pārstāvji – deputātu kandidāti no saraksta «Latvija pirmajā vietā» uz sarunu neieradās. Diskusiju Bauskas kopienas centra «Pasta 5» telpās vadīja Kaspars Kalējs.
Savulaik 2008. gads Latvijā parādīja, cik vērti ir partiju solījumi un darbi, ja rodas problēmas uzņēmējdarbībā. Tāpēc vienmēr ir ļoti svarīgi saprast, kāda ir politiķu attieksme pret uzņēmējiem un kāda ir plānota sadarbība. Par to arī runāja 28. maija diskusijā, kuru var noskatīties video ierakstā youtube.com laikraksta «Bauskas Dzīve» kanālā.

Apbalvotu par lielām investīcijām
Diskusija sākās ar diviem jautājumiem, uz kuriem bija jāatbild ar jā vai nē. Pirmais jautājums: «Vai uzņēmējam, kura darbības rezultātā Bauskas novadā piesaistītas ne mazāk kā 50 miljonu eiro investīcijas, būtu jāpiešķir tituls «Gada cilvēks» vai kāds cits pašvaldības apbalvojums?» Uz šo jautājumu apstiprinoši atbildēja visi kandidāti. «Bauskas Dzīvei» ir zināmi daži tādi uzņēmēji, un tagad pēc vēlēšanām atliks gaidīt, kad politiķi sāks pildīt to, kam paši piekrīt.
Otrs jautājums: «Vai pasākuma «Gada uzņēmējs» rīkošana būtu jāuztic pašiem uzņēmējiem?» LA balsoja par, JV izvēlējās ne jā, ne nē, un pārējie nobalsoja pret. LA pārstāve I. Pētersone precizēja, ka uzņēmējus pārstāv Uzņēmēju konsultatīvā padome, kas ir iesaistīta pasākuma organizatoriskajā procesā.

LIAA, LDDK, «Altum» un citi
Pirmais diskusijas jautājums bija par Bauskas Industriālo un loģistikas parku, kura popularizēšanai izmantots plakāts pie ceļa, starptautiski bukleti, reklāmas kampaņas, rīkotas sarunas ar investoriem. Taču parkam atvēlētais lauks joprojām gandrīz tukšs. Kādu deputātu kandidāti saskata parka nākotni?
Ināra Pētersone: «Mums kā pašvaldībai ir saistības. Mēs nevaram neturpināt attīstīt parku. Nepieciešams uzrunāt tiešos kontaktos – tikties individuāli, pierunāt un pārliecināt, ja gribam lielas investīcijas. Piesaistīt investoru ar mājas lapām un bukletiem – tas nav mūsdienīgi. Zinu, ka caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) uzsāktas sarunas.»
Guntis Kalniņš: «Domāju līdzīgi. Pirms četriem gadiem nebija neviena uzņēmēja, tagad vismaz kāds ir. Mums traucē arī Rīgas tuvums. Cerības uz apvedceļu – tas atrisinās loģistikas problēmas.»
Aivars Mačeks: «Uzsākām procesu, iesaistījām LIAA un finanšu institūciju «Altum» ar cerību, ka viņi mums palīdzēs. Nodevām visu pilnu informāciju, bet ir viena neliela problēma – zemesgabals ir pārmitrināts. Iesaistījāmies projektā, lai novadītu ūdeņus no šī zemesgabala. Otra lieta, ka Bauskas pusē ir par maz strāvas lielajiem uzņēmumiem. Tur arī risinām jautājumu, lai piesaistītu uzņēmēju no Norvēģijas. Bija tikšanās ar vairākiem investoriem, esam piedāvājuši zemesgabalus. Mēs saprotam, ka viņi izvērtēs, kāda piekļuve, cik tālu no pilsētas. Saskatu, ka agri vai vēlu atradīsim investoru.»
Māris Leitlants: «Jāsadarbojas ar LIAA, «Altum», Ekonomikas ministriju – jābrauc pieredzes braucienos un vairāk jāpiedāvā zemesgabals. Vairāk ir jāreklamē, jāveido videoklipi. Jāreklamē dzelzceļš, varam piesaistīt kā pārkraušanas vietu.»
Linda Abu Meri: «Ja paskatāmies Bauskas novada ilgtermiņa attīstības plānu līdz 2028. gadam, par biznesa sadaļu pie trūkumiem rakstīts: «Labas biz-nesa izglītības un spēcīgu speciālistu trūkums investoru piesaistei projektu iniciēšanā». Jūsu pašu dokumentos tā rak-stīts. Tā definēta problēma, kas jārisina ar steigu. Nesen bija saruna ar Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāju Andri Biti, mēs runājām arī par biznesa piesaisti Bauskā, un viena no būtiskajām atziņām, kā investors vērtē biznesu – skatās iespējas, bet beigās gala lēmums ir ļoti emocionāls, vai viņam te patīk, vai viņš jūtas gaidīts, vai jūtas meklēts un uzrunāts. Ja tas viss saslēdzas kopā, tad jā.»
Edgars Linkums: «Domāju, ka vajag ar investoriem ļoti spēcīgi strādāt. Lai investorus dabūtu iekšā, jāveido auglīga vide – nodokļu politika un viss pārējais. Tas viss ir jāskatās, tas ir nākotnes vīzijā.»
Juris Ludriķis: «Jāmeklē visi iespējamie kanāli, jāiet uz LIAA. Arī Ekonomikas ministrija ir izveidojusi Uzņēmējdarbības attīstības departamentu, caur to jāstrādā. Viņi meklē starptautiskos investorus. Jāstiprina savi darbinieki, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbības veicināšanu novadā. Mājas lapā jādublē visa pieejamā informācija arī angliski, ja kāds izmanto šo kanālu.»

Kvalitatīva darbaspēka donors
Otrs jautājums skāra dzīves vidi novadā. «Ķēdīte veidojas no infrastruktūras, mājokļa, darbavietas un no darbaspēka. Kas šajā ķēdītē ir vājākais posms, un ko darīt, lai to stiprinātu?» vaicāja K. Kalējs.
Juris Ludriķis: «Tas atkarīgs no lokācijas novadā – dažviet tas ir iedzīvotāju trūkums, par ko sūdzas lielie uzņēmumi Iecavā. Nepieciešams uzcelt vēl vienu daudzdzīvokļu māju, līdzīgi kā Bauskā. Nepieciešams stiprināt uzņēmējdarbības nodaļas darbiniekus, atalgojumu piesaistot padarītajam – vai piesaistīti jauni uzņēmumi. Lai ir proporcionālā daļa no padarītā, no rezultāta.»
Edgars Linkums: «Jāsāk no tā, kā cilvēkus piesaistīt. Tam vajadzīgs liels mehānisms. Vājākais posms ir cilvēku resursi. Brauc prom, jo darba nav. Jācīnās ar cēloni. Kad mūs ievēlēs, daudz kas jauns parādīsies.»
Linda Abu Meri: «Aprēķini liecina, ka mūsu novadā ir 27,5 tūkstoši darbaspējīgo cilvēku un uzņēmēji mūsu novadu sauc par darbaspēka donoru, jo cilvēki brauc strādāt ārpus Bauskas novada. Svarīgi, lai cilvēki izvēlētos strādāt tepat, nevis pavadīt divas stundas ceļā.»
Māris Leitlants: «Darba vietas ir tas, kā trūkst Bauskas novadā, bet dzīvojamais fonds ir primāri vajadzīgs. Lielie uzņēmēji prasa, lai būtu dzīvojamais fonds. Ja būs, kur dzīvot, cilvēki atgriezīsies. Dzīvojamais fonds jāveido bez pašvaldības finansējuma.»
Aivars Mačeks: «Svarīgi veidot vidi, lai iedzīvotāji ierastos šeit dzīvot un strādāt, un lai bērniem būtu te, ko darīt. Uzzinot par «Altum» programmu, izstrādājām saistošos noteikumus, lai varētu būt īres mājokļi, un esam izsnieguši vēl vienu deleģējuma līgumu Iecavā. Daudzi brauc strādāt uz Rīgu, un kā mēs viņus varam pagriezt atpakaļ? Ja cilvēkiem šeit patīk dzīvot. Mēs zinām, ka «Balticovo» mazs procents vietējo strādā, tur brauc no Daugavpils, no ārzemēm. Atalgojumu pašvaldība neietekmēs.»
Guntis Kalniņš: «Jautājums par darbaspēku kļūs aktuālāks, kad būs apvedceļi Bauskai un Iecavai un iespēja nokļūt darbā Rīgā vēl ātrāk. Tāpēc jāmēģina piesaistīt investorus, lai radītu augsti kvalificētas darba vietas, kur nav tik liels darba vietu skaits, bet tās ir labi apmaksātas un līdz ar to pievienotā vērtība ir lielāka. Darbaspēka trūkums jau tagad ir izjūtams.»
Ināra Pētersone: «Dominējošais ir darbaspēka piesaiste. Zinām, ka nekādu zemās īres dzīvokļu nebūs, tā cena ir pietiekami augsta. Arī vides uzlabošana – mēs saprotam, ka aizvien lielākas prasības ir ikvienam cilvēkam, jo viņš grib savu brīvo laiku pavadīt jēgpilni.»

Ir vai nav problēma?
Nākamais jautājums: «Rīgas domes vēlēšanās kandidē baušķenieks, kura dzīvesvieta reģistrēta Rīgā. Kā panākt dzīvesvietas pārreģistrāciju Bauskas novadā, lai nodokļi aizietu vides labiekārtošanai, kurā cilvēki dzīvo?»
Guntis Kalniņš: «Jautājums, par kuru Rīga visvairāk uztraucas – ka darbaspēks pie viņiem nokļūst, bet deklarēti ir citur. Ir cilvēki, kas deklarējas Rīgā atlaižu dēļ, bet neuzskatu to par problēmu, kad daudzi pārdeklarējas uz Rīgu. Tā nav liela pro-blēma.»
Aivars Mačeks: «Šo saskatījām pirms gadiem sešiem, septiņiem, ka tā ir liela problēma. Mūspusē nevaram piedāvāt, kā tauta saka, «lielo burkānu». Esam ieviesuši atlaides īpašuma nodoklim tiem, kas deklarēti mājvietā un tur dzīvo. Tiem, kas nav deklarēti, ir paaugstināts īpašuma nodoklis. Tas ir mazs, bet solis, lai cilvēks deklarējas pie mums un darbaspēka nodokļi mums paliek. Piesaistot uzņēmumu, kur augsti kvalificēti darbinieki ir no Rīgas, mums tas neko daudz nedos.»
Māris Leitlants: «Ja būs dzīvojamais fonds, tad cilvēki paliks šeit. Arī Rundāles ciemā atgriežas jaunieši, kas dzīvo laukos, bet brauc strādāt uz Rīgu. Tuvu ir bērnudārzs, pilsēta, skola – vajag sakārtot dzīvojamo fondu un ceļus.»
Edgars Linkums: «Pašā pamatā vajadzīgas darba vietas. Ja būs darba vietas, būs ražotnes. Bauskā man patīk – laba vieta, kur dzīvot. Skolas tuvu, viss kompakti, arī dakteris.»
Juris Ludriķis: «Aizplūšana no novada parādījās tajā brīdī, kad Rīgā pieņēma atlaides īpašuma nodoklim un mazākas transporta izmaksas, ja biji reģistrējies Rīgā. Iecavas novadā izstrādājām noteikumus un atlaides nekustamā īpašuma nodoklim, ja bija reģistrēts novadā. Mazs procents atnāca atpakaļ, bet Rīga tomēr piedāvā lielāku «burkānu». Piesaistīt varam ar jauniem dzīvokļiem un cerību, ka atnāks ģimenes, kas te piereģistrēsies.»
Ināra Pētersone: «Ir bonusi tiem, kas deklarējušies. Bauskas novadā ir sava iedzīvotāju karte, un es vēlētos, ka no uzņēmējiem būtu lielāks atbalsts. Gribētu to sasaistīt ar novada patriotismu. Ja jēgpilni zinātu, ka attīstāmies un veidojam mūsu vidi, kas ir patīkama ģimenei un gribam uzturēties šeit, tad būtu gatavi deklarēties.»
Linda Abu Meri: «Absolūti atbalstu atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Pašlaik bērna piedzimšanas pabalsts no pašvaldības ir 200 eiro. Kā būtu, ja abi vecāki deklarēti, mēs paceļam to? Jāizdomā arī, ko darīt, ja viens vecāks ir deklarēts, lai būtu godīgi. Mēs redzam, ka Pierīgā aug iedzīvotāju skaits, jaunās ģimenes vēlas pārcelties no Rīgas. Kā būtu, ja mēs uztaisām foršu kampaņu, ka te ir forša vieta, kur var dzīvot, un uzrunājam viņus?»

Brunaviešiem nāksies pagaidīt
Bez ceļiem šādā sarunā neiztikt, tāpēc deputātu kandidātiem demonstrēja fotogrāfijas no Brunavas pagasta ceļiem. «Pagājušās nedēļas nogalē daudzi viesi devās uz Budbergas luterāņu baznīcu, kur svinēja 160 gadu jubileju. Ceļš ir vienās bedrēs, burtiski bez nevienas līdzenas vietas, bet tur dzīvo un strādā lauku uzņēmēji. Iedomājieties sadarbību ar klientiem, produkcijas pārvadāšanu un braukšanu pa šiem ceļiem! Vai varat piedāvāt konkrētu risinājumu 21. gadsimta Eiropas Savienības valsts sabrukušajiem ceļiem?» vaicāja K. Kalējs.
Aivars Mačeks: «Runājam ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem un Latvijas valsts autoceļu uzturētājiem. Esam vienojušies, ka viņi uzlabo brauktuves nestspēju, iztīra grāvjus un varam pārņemt nākotnē šādus ceļus. Pamazām, ne visus uzreiz. Četru gadu laikā panākts, ka uzsākta projektēšana uz Ērgļu ciemu Brunavā, un pusceļš uz Budbergu tuvākajā nākotnē būs noasfaltēts. Skatīsimies, kur ir lielākā iedzīvotāju masa – pārņemsim vietējos ceļus, ja valsts izdara no savas puses darbu. Tāda vēstule ir par Strēlnieku un Garozas ciema ceļu Mežotnē, un valsts pārcēla plānus no 2027. gada uz šo gadu.»
Māris Leitlants: «No šīs puses skatoties, ceļš ir ļoti labs. Esmu braucis uz Taurkalni, kur ir vēl trakāks ceļš, kad braucām vilkt iestigušu autobusu. Es izmantotu nevis garāko Brunavas ceļu, bet no Grenctāles puses, jo tas ir īsāks, lai arī ļoti smags. «Latvijas valsts ceļi» varētu savest kārtībā grāvjus, noņemt apaugumu, un būtu labāk.»
Linda Abu Meri: «Brunavieši ir apvainojušies. Teica, ka pašvaldība apsolīja, ka ceļš būs, un nav. Svarīgi ir tas, kā komunicējam – ir jābūt skaidram un pārskatāmam plānam, kurā gadā ko darām. Par risinājumu jau teica Aivars Mačeks – ja «Latvijas valsts ceļi» ir gatavi sadarbībai un pašvaldība var piedalīties to pārņemšanā, tad ir labi.»
Edgars Linkums: «Gribu saķert galvu, uz to visu skatoties. Risinājumi būs, kad mūs ievēlēs. Numur viens – visos ceļa remontos jābūt caurspīdīgumam bez korupcijas gājieniem. Mums ir valsts ceļi 800 kilometri, kur asfaltēti 34 procenti, un zemes ceļi ir tūkstotis kilometru, kur noasfaltēti septiņi procenti.»
Juris Ludriķis: «Jākomunicē ar «Latvijas valsts ceļiem» un jāinformē iedzīvotāji, lai zina, kas viņus gaida un kad tas viss būs. Tas nav normāli, ka jābrauc pa tādiem ceļiem.»
Ināra Pētersone: «Šajā sasaukumā vairākas reizes esmu pievērsusi uzmanību, ka vajag skaidrību – ir jāizstrādā normāls plāns pieciem, septiņiem gadiem kopā ar «Latvijas valsts ceļiem», ņemot vērā aktīvo uzņēmējdarbību, mājsaimniecības, kur uz skolām bērni jāved. Kamēr nebūs šāda attīstības plāna ceļu infrastruktūrai, sanāks, ka lāpāmies pa projektiem, bet cilvēkiem īstas skaidrības nav. Ir jābūt plānam, jākomunicē ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem.»
Guntis Kalniņš: «Stratēģiju un plānu varam izstrādāt uz pašvaldības ceļiem. Uz pašvaldības un valsts ceļiem ir jāsadarbojas ar uzņēmējiem. Parasti šos ceļus visvairāk sadangā tie uzņēmēji, kam tur ir vienreizēji uzņēmējdarbības pasākumi – mežs jāizved, grants krava, un viņi nerēķinās ar to, ka ceļš jālieto visu gadu. Sadarbība ar uzņēmējiem – kas vairāk bojā, tas vairāk piedalās ceļa atjaunošanā.»

• Skaidrībai – laikraksts «Bauskas Dzīve» uzdeva jautājumu valsts SIA «Latvijas Valsts ceļi» par Brunavas pagasta ceļa nākotni. «Minētais ceļš nav starp tiem, kurus paredzēts nodot pašvaldībām. Valsts vietējā autoceļa V1021 Grenctāles pienotava – Ērgļi – Mežgaļu skola – Tunkūni posmam pašlaik izstrādā autoceļa pārbūves būvprojektu, kurā paredzēta asfaltbetona seguma izbūve. Autoceļa posmā no 0,75. līdz 1,65. kilometram pārbūves darbus un asfaltbetona seguma ieklāšanu veiks «Rail Baltic» būvniecības gaitā. Savukārt posmā no 0,03. līdz 0,75. un no 1,65. līdz 6,58. kilometram pārbūve plānota pēc «Rail Baltic» izbūves, lai nesabojātu būvprojektā paredzētās autoceļa konstrukcijas, kas nav paredzētas tādām kravas transporta slodzēm, kādas būs «Rail Baltic» būvniecības laikā,» informēja valsts uzņēmuma komunikācijas vadītāja Anna Kononova.

Attīstīt to, kas piemērots
Piektais jautājums: «Kāda veida uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībai vajadzētu atbalstīt novada nomalēs?»
Māris Leitlants: «Taurkalnē varētu attīstīt mežsaimniecības ražotni, Lībiešos – mikrozaļumu audzēšanu, kas Bauskā jau ir, bet varētu paplašināties. Viesturos jau ir attīstīta lauksaimniecība, vienīgi, ja nu putnkopību.»
Linda Abu Meri: «Attīstīt var to, kam attiecīgā vieta ir piemērota.»
Edgars Linkums: «Ja dotu iespēju kā ārzemēs, kur esmu bijis – uzņēmumi attīstās tāpēc, ka sākumā nav nodokļi jāmaksā. Kad nonāk statusā, kad var maksāt nodokļus, tad arī maksā. Tad būs brīvas galvas, idejas un darīs jebko. Mums ir skaista daba, attīstām tūrismu.»
Juris Ludriķis: «Papildus vienmēr var attīstīt amatniecību, lauku tūrismu. Kas ir piemērots, kam sirds deg, mazo uzņēmējdarbību. Viens pats vai ģimene. Siet sieru, kas sanāk un kas padodas. Pašvaldība var palīdzēt sākumā saprast uzņēmējdarbības režīmus un kā atskaitīties.»
Ināra Pētersone: «Mākslīgi deputātiem pateikt, ar kādu uzņēmējdarbības veidu kur nodarboties, ir pilnīgi šķērsām. Vienīgais, ko varētu attīstīt un stimulēt, ir programma «Īsteno savu ideju Bauskas novadā» mazajiem uzņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Jākoncentrējas uz augstākas vērtības uzņēmumiem, uz pārstrādi. Ne tikai nozāģēt koku, bet arī kaut ko ražot no koka, ne tikai nokult labību, bet arī pārstrādāt. Par nodokļiem replika – pirms desmit gadiem bija prakse, ka jaundibinātam uzņēmumam nevajadzēja maksāt nodokļus, bet mūsu uzņēmēji to izmantoja savtīgi – kā gads pagāja, reģistrēja nākamo, bet tas bija valsts līmenī.»
Guntis Kalniņš: «Domāju, ka atbalsts tikai mazās uzņēmējdarbības uzsākšanai. Katra vieta ir jāskatās atsevišķi – uzsākt beznodokļu programmu, ja nav darbaspējīgo cilvēku, nav jēgas. Vairāk jākoncentrējas uz uzņēmējdarbības atbalstīšanu, kur var uzsākt un attīstīt uzņēmumu.»
Aivars Mačeks: «Viesturos noteikti paliks un būs lauksaimniecība, Kurmenē tā varētu būt lopkopība, un Taurkalnē šajā brīdī varētu būt izdzīvošanas skola, jo nav ceļa un tas ir meža vidus. Ceru, ka Taurkalnē ienāks gaisma, jo uzsākta ceļa projektēšana Valle–Jaunjelgava, kas ies caur Taurkalni, un agri vai vēlu kāda dzīvība parādīsies, jo tas nav tālu no Daugavas. Tur varētu būt interesanta dzīves vide uzņēmējiem.»

Vispirms – komunikācija
Uzņēmējiem svarīgu jautājumu aktualizēja Kaspars Kalējs: «Ko jūs ieteiktu pašvaldības sadarbībai ar uzņēmējiem, un ko tieši vajadzētu darīt Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centram?» Gan šajā diskusijā, gan arī dažās citās atbildēs E. Linkums nosauca datus, par kuriem L. Abu Meri vaicāja avotus, kur šie skaitļi iegūti, bet tam skaidrojuma nebija. Tāpēc nepārbaudītu informāciju nepublicējam.
Linda Abu Meri: «Pēdējos mēnešos esmu tikusies ar gana daudziem uzņēmējiem. Visbiežākā atbilde: «Pašvaldība varētu painteresēties, kas mums ir vajadzīgs.» No tā secinu, ka diemžēl dialogs īsti nenotiek. Draugi, darām labāk, komunikācija ir ļoti svarīga, uzņēmēji grib būt sadzirdēti, grib būt uzrunāti, speram mēs pirmo soli.»
Edgars Linkums: «Piekrītu, ka galvenais ir komunikācija.»
Juris Ludriķis: «Centra darbiniekiem jābūt kompetentiem par visām pieejamām programmām. Jāmeklē pieeja pie uzņēmumu vadības, kas nepiedalās Uzņēmēju konsultatīvajā padomē, lai uzzinātu viņu vēlmes un vajadzības.»
Ināra Pētersone. «Jāsaprot, ka mēs esam palīdzībai, nevis otrādi. Mums nav tik daudz lielo nodokļu maksātāju, ar kuriem dialogam jābūt domes vadībai un priekšsēdētājam. Tā ir cieņas izrādīšana pret uzņēmējiem, kas ir kaut ko sasnieguši. Būtiski saprast programmas, kuras piedāvā Eiropas fondu piesaistei.»
Guntis Kalniņš: «Ar fondiem nodarbojamies, bet ne katrs uzņēmējs ir gatavs ieguldīt savu līdzfinansējumu. Svarīgi koncentrēties ne tikai uz tiem uzņēmējiem, kas atrod visus pasākumus, bet iesaistīt tieši unikālos uzņēmumus, lai interese rodas, lai uzņēmēji savā starpā tiekas un dalās pieredzē, jo ne visu Uzņēmējdarbības centrs pateiks priekšā.»
Aivars Mačeks: «Četros gados izdarīts milzīgs darbs, atjaunota Uzņēmēju konsultatīvā padome, atrasti zinoši, strādāt griboši speciālisti, apkopoti pilnīgi visi uzņēmumi. Esam ieviesuši apbalvojumus. Uzņēmēji ir aizņemti un e-pastus bieži nelasa vai neskatās. Esam runājuši, ka jābūt tikšanās reizēm ar pievienoto vērtību.»
Māris Leitlants: «Kad nebijām apvienojušies, Rundāles novadam bija Uzņēmēju konsultatīvā padome, kuru vadīju. Veidoju komunikāciju ar uzņēmējiem, runājāmies. Par jauno padomi – neesmu saņēmis ne e-pastu, ne uzaicinājumu ierasties. Komunikācijai ir jābūt.»

Mītiskais un nezināmais
Viens jautājums skāra sociālās uzņēmējdarbības jomu – vai šo sfēru vajag attīstīt un, ja vajag, kā to darīt? Izrādījās, ka šajā jomā deputātu kandidātiem nav zināšanu vai tās ir nepilnīgas un pārsvarā teiktais noslēdzās ar jomas aprakstu, bet ne domām, kā palīdzēt. Varēja noprast, ka deputātu kandidāti nezina – pašvaldībai būtu jānodrošina sociālajam uzņēmumam telpas, kā tas pašlaik Bauskas novadā noticis ar biedrībām «Latvijas Sarkanais krusts» un «Cerību spārni», kas sniedz sociālos pakalpojumus. Sociālie uzņēmumi, kas darbojas Bauskas novadā, ir reģistrēti citos novados, bet mūsu novadā pašlaik tādu nav.
Edgars Linkums: «Nav ideju pagaidām.»
Juris Ludriķis: «Vajag palīdzēt atrast telpas un ar transportu kādreiz.»
Linda Abu Meri: «Mans kolēģis Jānis Rumba stāstīja piemēru no Igaunijas, kur tehnikums ir izveidots kā sociālais uzņēmējs – nokultos graudus var pārdot un līdzekļus var ieguldīt izglītības iestādē. Saprotu, ka Latvijā likumdošana to īsti neļauj, bet varētu lobēt savas intereses, un tā varētu būt laba iespēja Bauskas novadā.»
Māris Leitlants: «Bauskas novadā ir tikai «Latvijas Sarkanais krusts» un «Cerību spārni». Zinu, ka Saulainē sociālo ēku būvēs.»
Aivars Mačeks: «Esam pārskatījuši darbinieku uzdevumus un pienākumus un visu laiku meklējuši, ko mēs varam nodot kādam, kas veic labāk un ar mazākiem ierobežojumiem šos pakalpojumus, un sameklējām biedrības, kam var deleģēt uzdevumu. Padomā ir daudzas lietas sociālajā jomā, sadarbībā ar uzņēmumiem, skolām un bērnudārziem. Ir jāsaprot, kā to veicināt, definēt uzdevumus, kas mums kā pakalpojumi veicami, un laipni lūgti.»
Guntis Kalniņš: «Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, iespējams, arī ar jaunatnes organizācijām, ar sarežģīto jaunatni – kaut kā vairāk popularizēt iespējas, ko nodarbinātības dienests piedāvā, šīs atbalstošās darba vietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tas arī ir viens no veidiem, kā palīdzēt tiem, kam vajag palīdzēt.»
Ināra Pētersone: «Ar sociālo uzņēmējdarbību var nodarboties cilvēki ar augstu intelektu un vēlmi palīdzēt citiem cilvēkiem. Tā nav klasiskā uzņēmējdarbība, tā ir misija. Neloģiski, ka pie šī galda pateiktu lietas, kas ir svarīgas. Katram būs pilnīgi citas vajadzīgas. Saaicinām pie viena galda tos, kas ir gatavi nodarboties, lai varētu attīstīt un stimulēt.»

Pašvaldības «zem tanka»
Zaļo enerģiju un vēja ģeneratorus skāra nākamais jautājums: «Kāda ir jūsu partijas attieksme pret tā sauktajiem «zaļajiem projektiem», pret vēja, saules un ūdens elektrostacijām, jo attīstītāji arī pašvaldībām sola dažādus bonusus un neērtību kompensēšanu?»
Ināra Pētersone: «Ir normatīvie dokumenti, kas ir saistoši Eiropas Savienībā, un elektrību visi lietojam. Ir jādomā par kompensējošo veidu. Ir svarīgi neskriet ar galvu sienā, bet izsvērti pieņemt lēmumu, kāds enerģijas veids un kādā vietā. Ir vietas, kur var attīstīt, bet nekādā gadījumā nevajadzētu attīstīt tur, kur dzīvo cilvēki, jauni ciemati attīstās vai ir auglīgas lauksaimniecības zemes.»
Guntis Kalniņš: «Daļēji atbildējāt, uzdodot jautājumu – tā saucamajiem «zaļajiem projektiem», jo ne tas vējš, ne saules baterijas nav nemaz tik zaļas. Nekā zaļāka par hidroelektrostacijām nav. Varam nosaukt par atjaunojamās enerģijas projektiem. Neesam par visiem par, ne pilnīgi pret. Saprātīgā daudzumā un tur, kur mazākais kaitējums.»
Aivars Mačeks: «Šajā jautājumā pašvaldības «pamestas zem tanka», jo vienotas izpratnes valstī par šo attīstību nav. Visi saka, ka vajag, būs lētāka elektrība, bet, ja novadā ienāk astoņi vēja parki, kas vēlas katrā stūrītī būvēt savu turbīnu, tas nebūs prāta darbs. Visas mazās hidroelektrostacijas būtu jānojauc, nerunājot par lielajām, jo mazās hidroelektrostacijas piesārņo dabu un samoka vidi.»
Māris Leitlants: «Atbalstām zaļo enerģiju, bet jāizvērtē, vai tik daudz vajag, vai spēsim patērēt to, kas ir saražots. Nedrīkstam būvēt uz lauksaimniecības zemes.»
Linda Abu Meri: «Enerģētiskā neatkarība un pašpietiekamība Latvijai ir ļoti svarīga, lai arī «zaļā histērija» ir jāmazina. Svarīgi neizplatīt mītus un izdomājumus – visai informācijai jābūt zinātniski pamatotai, cilvēkiem jābūt pieejamiem labiem avotiem. Lauksaimniecības zemi nedrīkst atdot.»
Edgars Linkums: «Vēja par-ki – negatīvi uz to skatos. Dabai nodarīs lielu kaitējumu.»
Juris Ludriķis: «Novadam no šiem projektiem tiešas atdeves nav – darba vietas nerodas, uzņēmēju ienākuma nodokli nesaņemam. Tas ir ceļš no Eiropas Savienības, uz kuru pusi mums jāvirzās – to var pieļaut ne blīvi apdzīvotās vietās, un uzņēmējiem ir jāvienojas ar kopienu tuvumā – ja viņi piekrīt, var būvēt. Ja nē – neuzskatu, ka to vajag par katru cenu.» ◆

Priekšvēlēšanu diskusijā par uzņēmējdarbību piedalījās pārstāvji no septiņu politisko partiju vai to apvienību
sarakstiem
Sarakstu «Latvijas attīstībai» (LA) pārstāvēja Ināra Pētersone,
sarakstu «Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija» (AS) pārstāvēja Guntis Kalniņš,
sarakstu «Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»»(NA) pārstāvēja Aivars Mačeks,
sarakstu «Zaļo un Zemnieku savienība» (ZZS) pārstāvēja Māris Leitlants,
sarakstu «Jaunā vienotība» (JV) pārstāvēja Linda Abu Meri,
sarakstu ««Suverēnā vara», Apvienība Jaunlatvieši» (SV, AJ) pārstāvēja Edgars Linkums un
sarakstu «JKP Jaunā konservatīvā partija» pārstāvēja Juris Ludriķis.