
No šodienas, 3. marta, Bauskas novadā sākas vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu kandidātu pieteikumu pieņemšana pašvaldību vēlēšanām, kas norisināsies 7. jūnijā. Pieteikumus varēs iesniegt līdz šī gada 28. martam, portālu informēja Bauskas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Gailis.
Kopumā novadā darbosies 23 vēlēšanu iecirkņu komisijas, katrā no tām nepieciešami septiņi locekļi, izņemot 348. iecirkni kultūras centrā “Dāvis”, kur būs seši komisijas locekļi. Kopumā vēlēšanu organizēšanā būs nepieciešams 161 komisijas darbinieks.
Tiesības izvirzīt un pieteikt savus pārstāvjus vēlēšanu iecirkņa komisijā ir reģistrētām politiskajām partijām vai to apvienības valdes pilnvarotai personai, pašvaldības vēlēšanu komisijas loceklim un ne mazāk kā desmit vēlētāju grupai, kas spēj realizēt amata tiesības un izpildīt amata pienākumus.
Par vēlēšanu iecirkņa komisijas locekli var pieteikt Latvijas pilsoni, kuram ir vismaz vispārējā vidējā izglītība, kurš vēlēšanās nav pieteikts par deputāta kandidātu vai nav pilnvarotā persona kandidātu saraksta iesniegšanai, kurš nav Eiropas Parlamenta, Saeimas, attiecīgās pašvaldības domes deputāts, kurš nav jebkuras citas vēlēšanu komisijas, tajā skaitā citas vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, kuram ir pietiekamas profesionālās spējas amata pienākumu veikšanai, kurš spēj realizēt amata tiesības un izpildīt amata pienākumus.
Tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, arī šoreiz noteikts, ka vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklim jāzina latviešu valoda, vienlaikus pirmo reizi ir pateikts, ka latviešu valodas zināšanām jābūt vismaz C1 līmenī.
Pieteikums jāiesniedz Bauskas novada vēlēšanu komisijai Uzvaras ielā 1, Bauskā, nododot klientu apkalpošanas centrā vai atsūtot pa pastu. Dokumentu, kas parakstīts ar drošiem elektroniskiem parakstiem, var sūtīt uz e-pastu: velesanas@bauskasnovads.lv. Pieteikumi tiks pieņemti līdz 28. marta pulksten 12.
Bauskas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Gailis atklāja, ka līdzšinējā situācija ar kandidātu piesaisti bijusi dažāda – ir iecirkņi, kur komisijas locekļus nākas īpaši meklēt, lai nodrošinātu pilnu sastāvu, un ir iecirkņi, kur pieteikumu skaits pārsniedz pieejamās vietas, tādēļ nākas izvērtēt, kuri kandidāti ir piemērotākie.
“Kopējā aina ir tāda, ka īpaši ļaudis nelaužas darbam vēlēšanu komisijā. Agrāk, jā, bija pat konkurence, tagad ir citādi un ir iecirkņi, kur knapi var nokomplektēt komandu. Pa retam parādās arī jaunieši. Vieni izmēģina, bet otrreiz vairs nenāk, bet citi paliek. Šobrīd augsti tiek vērtētas digitālās prasmes, tāpat kandidātiem jābūt precīziem un spējīgiem ātri reaģēt nestandarta situācijās, jo pat viena kļūda, piemēram, neapzīmogota aploksne vai divu aplokšņu izsniegšana vienam vēlētājam, var radīt nopietnas sekas,” paskaidro J. Gailis.
Viņš norāda, ka kadru mainība iecirkņu komisijās svārstās 14–28 % robežās, jeb 1-2 darbinieki iecirknī katrās vēlēšanās. Nereti cilvēki, kas sāk darbu kā līgumdarbinieki, ar laiku kļūst par iecirkņa komisijas priekšsēdētājiem vai sekretāriem. “Ir gadījumi, kad iecirkņa komisijas priekšsēdētājs pārtrauc darbu, un nākamajās vēlēšanās viņa vietā stājas iepriekšējais sekretārs, bet komisijas loceklis kļūst par sekretāru. Taču situācijas, kur kāds uzreiz kļūst par priekšsēdētāju bez iepriekšējas pieredzes, ir ļoti reti,” pieredzēto ieskicē J. Gailis.
Vēlēšanu iecirkņa komisijas pienākums ir iekārtot vēlēšanu iecirkni, organizēt balsošanas procesu, tai skaitā arī vēlētāja atrašanās vietā, kā arī pēc iecirkņa slēgšanas saskaitīt iegūtās balsis. Tāpat iecirkņa komisija rūpējas, lai nav traucētas vēlētāja tiesības nobalsot aizklāti un netraucēti.
Centrālā vēlēšanu komisija apstiprinājusi darba algas likmes pašvaldību vēlēšanu komisijās strādājošajiem. Priekšsēdētāja stundas likme ir 10 eiro, sekretāram – 9 eiro, bet komisijas loceklim – 8 eiro. “Vidēja lieluma vēlēšanu iecirknī Eiropas Parlamenta vēlēšanās komisijas priekšsēdētājs un sekretārs par visu vēlēšanu procesu saņēma vidēji 700 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet komisijas locekļi – vidēji 350 eiro bruto,” piemēru minēja J. Gailis. Viņš norāda, ka vēlēšanu dienā nostrādāto stundu skaits ir atkarīgs no iecirkņa lieluma un darba efektivitātes. Mazākajos iecirkņos darbs var noslēgties līdz pusnaktij, bet lielākajos tas var turpināties līdz pat 4–6 rītā nākamajā dienā. Komisijas priekšsēdētāji un sekretāri parasti strādā ilgāk nekā pārējie komisijas locekļi.
J. Gailis paskaidro, ka lielākajos iecirkņos tiek piesaistīti arī papildu darbinieki, kuri veic komisijas locekļu pienākumus uz līguma pamata, izņemot lēmumu pieņemšanu par balsošanas procesu.
J. Gailis apliecināja, ka vēlēšanām komisijas locekļiem tiks organizētas arī apmācības. Apmācību programmā iekļauti Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sagatavoti video materiāli, kurus visiem komisiju darbiniekiem būs obligāti jānoskatās. Tāpat jau tagad pieejamas detalizētas instrukcijas, kas palīdz apgūt vēlēšanu procesu un komisijas locekļu pienākumus. Vienlaikus tiks rīkoti arī informatīvi semināri, kuros komisiju locekļi saņems papildu skaidrojumus par darbu vēlēšanu dienā.
“Šīm vēlēšanām ieviesta pilnīgi jauna digitālā vēlēšanu platforma, kas būs jāapgūst komisijām. Lai nodrošinātu veiksmīgu tās izmantošanu, komisijas locekļiem vajadzēs piedalīties praktiskā ģenerālmēģinājumā,” tā J. Gailis.
Foto: No “Bauskas Dzīves” arhīva
ko darīsim, ja šie foto redzamie tantuki aizies pensijā, jeb vēl trakāk- apmirs? Kuras būs tās, kas spēs cilāt līdz malām pilnās vēlēšanu urnas?
kur tu esi redzējis tādās izdarībās kā vēlēšanas mūslaikos kaut vienu locekli? ja nu vienīgi domāji par to, kurš pie ieejas durvīm iecirknī pieprasīja vēlēt gribētājiem personu apliecinošu dokumentu uzrādīt. Veica varbību, kas nav paredzēta nevienā ar vēlēšanām saistītā nolikumā.
Tak neķer kreņķi un neuztraucies, ieviesīs elektronisko balsošanu un nekādas māžošanās ar vēlēšanu iecirkņiem nevajadzēs.
Igaunijā jau notiek elektroniskā balsošana, daudz problēmu atkrīt.
par ko ta vēlēs??/