Līdz izmaksas bankomātam 10 kilometri, līdz iemaksas – piecreiz tālāk

Izretinātā banku filiāļu un bankomātu tīkla neērtībām ļauj pielāgoties attālinātais serviss un labi ceļi

Regulāri braucieni uz blakus novadiem un pat kaimiņvalsti, piespiedu iepirkšanās, lai varētu izņemt noteiktu summu skaidrā naudā vietējā veikalā, nespēja ātri atrisināt sarežģītākus finanšu jautājumus klātienē, – tādas ir sekas līdz minimumam izretinātajam banku filiāļu un bankomātu tīklam reģionos, kam nu jau gandrīz desmit gadu garumā pielāgojas klienti. Ne Bauskas novadā, ne citviet Latvijā tas nepalīdz apdzīvotībai un mazā biznesa izaugsmei laukos, atzīst vērotāji.

Ne visi iemācās
Skaistkalnē bankomāta, kur ērti varēja izņemt skaidro naudu, nav septiņus vai astoņus gadus, sarunā ar «Bauskas Dzīvi» cenšas atminēties vietējā iedzīvotāja Laima Indriķe. «Skaidru naudu līdz 100 eiro var izņemt veikalā, tikai kaut kas jānopērk par minimālo summu pieci eiro. Ja vajag vairāk, pieci eiro veikalā jāiztērē par katru simtu, galvenais, lai kasē ir pietiekami daudz skaidras naudas,» sarežģīto rēķināšanu apraksta ciematniece.
Daļa vecāko cilvēku pensijas vēl joprojām saņem skaidrā naudā, un ne visi izmanto internetbanku vai attālinātos norēķinus viedtelefonā. «Man ir vīramāte un tante 87 gadu vecumā, kuras savulaik apguva internetbankas lietošanu, taču viņām bija laba izglītība. Tomēr vienkāršākiem lauku vecļaudīm datorkursi ir grūti pieejami, un savulaik, kad pati mācījos un palīdzēju citiem, redzēju, ka dažiem to tā arī neizdevās apgūt. Rēķinus internetbankā kāds var palīdzēt samaksāt, bet skaidro naudu joprojām vajag, tirdziņos tā dominē. Izbraukuma tirgotāji gan arī sāk vairāk izmantot norēķinus ar karti,» stāsta Laima.

Tuvākais Lietuvā
Ja gadās brauciens uz pilsētu, skaistkalniete bankomātā izņem vairāk, kaut arī vairs nešķiet tik droši turēt lielāku skaidras naudas summu.
«Mums Skaistkalnē vairs nav arī benzīntanka, kas te agrāk bija. Progress iet uz priekšu, bet esam vietā, kur sasniedzamība mazinās. Vienmēr jātur degvielas tvertnē pietiekami daudz vai jāved līdzi kanniņa ar rezervi. Tuvākā pilsēta ir Birži Lietuvā, turp braucam iepirkties un izņemam skaidro naudu, jo ceļš ir īsāks un labāks. Otra tuvākā vieta ir Vecumnieki. Uz Bausku braucam reti, ja vien neuzrodas kādas speciālas vajadzības,» stāsta L. Indriķe.

Vairāk pircēju
SIA «Bauskas tirgotājs» Skaistkalnes veikala vadītāja Inta Valaškevica «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka skaidrās naudas izsniegšana problēmas nesagādā, arī ja vajadzīga lielāka summa: «Process rit viegli, mēs labi ietirgojam skaidro naudu, ko var izmaksāt klientiem. Ir gadījies, ka cilvēks izdara pirkumu par pieciem eiro vairākkārt, jo vajag vairāk nekā 100 eiro, taču to nosaka arī kartes limits, cik vienā dienā atļauts izņemt skaidrā.»
«Kad ir pensiju un algu izmaksas dienas, tad daudzi nāk izņemt skaidro naudu. Ikdienā tie ir 10–15 cilvēki, kam jādod bērniem skolas nauda vai plānots iepirkties kādā tirdziņā. Uz mūsu veikalu pēc skaidrās naudas brauc arī no Kurmenes un citiem kaimiņu ciemiem. Mums tas ir liels pluss, jo ir vairāk pircēju,» secina veikalniece.

Trūkst iemaksas
Stelpes uzņēmuma SIA «Keefa» īpašnieks Roberts Cešeiko stāsta, ka biznesam vairs nevajag skaidro naudu, visi norēķini notiek attālināti elektroniski. «Tomēr skaidrā nauda noder tirdziņos un lai lauku labumus nopirktu no omītēm,» piebilst Roberts. Viņš galvenokārt izmanto bankomātu Vecumniekos, kas ir 5–10 minūšu braucienā no dzīvesvietas, tomēr no citiem ļaudīm dzirdējis iebildumus, ka te pietrūkst iespējas iemaksāt skaidro naudu. «Ja rodas tāda vajadzība, jābrauc uz Ķekavu,» secina uzņēmējs.
Bārbelietis Edmunds Reķis «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka šī pagasta iemītniekiem tuvākais bankomāts ir Vecumniekos, bet var izmantot arī Skaistkalnes veikalu. «Pats pietiekami bieži esmu Bauskā un Rīgā, naudu izņemu tur. Arī iepērkos Vecumniekos, Bauskā un Rīgā. Pie mūsdienu mobilitātes bankomāta attālums ir atrisināms. Transportlīdzekļi ir efektīvāki – kādreiz mēnesi gatavojāmies braucienam uz Rīgu iepirkties, bet tagad tā ir ierasta lieta. Bārbeles centrā agrāk bija, kur zirgus piesiet, bet to arī mums vairs nevajag!» pajoko Edmunds.

Uz kaimiņu novadu
Uz kaimiņu novadu pēc skaidrās naudas un iepirkumiem dodas idilliskā meža ciema Taurkalnes iemītnieki, jo te nav ne bankomāta, ne veikala, ne pasta.
Taurkalnes bibliotēkas vadītāja Brigita Čebatarova «Bauskas Dzīvei» laipni skaidro, ka visvairāk jāpalīdz vecākiem ļaudīm – kādam pensiju izmaksā mājās, bet citi brauc uz Jaunjelgavu, kas ir vien 12 kilometru attālumā, vai uz Aizkraukli, kur pie viena iepērkas un izņem skaidro naudu.
«Uz Valli nav labs grants ceļš, sevišķi tagad pēc lietiem,» skaidro Brigita, «veciem cilvēkiem grūtāk, bet tiekam galā, par visiem parūpējamies. Bibliotēkā palīdzu samaksāt rēķinus internetbankā, bet arī tās vēl daudziem nav. Būtu noderīgi cilvēkiem palīdzēt apgūt šo jomu.»
Bibliotēkā uzņemties arī skaidras naudas izmaksas funkciju ikdienā gan Brigita nevēlētos: «Esmu viena, nevarētu to uzņemties. Pilsētā vai ciema centrā ir citādi, bet te, meža vidū, nebūtu droši, ja zinātu, ka te nauda glabājas, īpaši tumšajos rudens vakaros vai ziemā.» ◆

Filiāles reģionos – no nākamā gada
Bauskas novadā gaida nākamo gadu, kad saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem noteikumiem reģionā jāatgriežas četru lielāko banku klātienes pakalpojumu filiālēm.
Savukārt vēl pastāvošais «SEB bankas» birojs Bauskā klātienē klientus vairs neapkalpo, noskaidroja «Bauskas Dzīve».

Klātienē nepieņem
Skaidrojumu bankai laikraksts lūdza pēc kādas baušķenieces pieredzes stāsta. Viņa mēģinājusi pieteikties klātienes konsultācijai, taču klientu tālruņa konsultante ieteikusi doties uz Jelgavu, jo Bauskā tikšanās būšot ilgi jāgaida.
«SEB bankas» privātpersonu komunikācijas vadītāja Jeļena Novaka «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka pašlaik klientu apkalpošana klātienē Bauskā nenotiek: «Telpas izmanto kā biroju kolēģiem, kuri nodarbojas ar uzņēmumu finansēšanu un pilda citas funkcijas, kas nav saistītas ar klientu apkalpošanu klātienē. Visi bankas pakalpojumi ir pieejami attālināti, ja klientam ir atbilstošs autentifikācijas līdzeklis. Līdz ar to redzam, ka pieprasījums pēc klātienes apkalpošanas samazinās. Tieši tāpēc pēdējos gados esam mērķtiecīgi attīstījuši attālināto pakalpojumu klāstu internetbankā un mobilajā lietotnē, kā arī video konsultāciju iespējas. Patlaban viedo konsultāciju laikā var ne tikai saņemt atbildes uz jautājumiem, bet arī parakstīt līgumus.»
«SEB bankas» pārstāve piebilst, ka klientu atbalsts pa tālruni internetbankas lietošanā un maksājumu izpildei pieejams darba laikā, savukārt virtuālais konsultants jeb čatbots bankas mājaslapā un internetbankā darbojas visu diennakti. Visu diennaktī pa tālruni var arī nobloķēt karti un internetbanku.

Saskaņo izpildi
Latvijas Bankas noteikumi par finanšu pakalpojumu sniegšanu klātienē paredz, ka ar 2026. gada 1. janvāri komercbankām jānodrošina plašāka klātbūtne valsts reģionos.
«Bauskas Dzīve» jau vēstīja, ka regulējums būs attiecināms uz komercbankām ar plašu pakalpojumu klāstu, kuras plānots noteikt kā atbildīgās arī par bankomātu infrastruktūru, informē Latvijas Banka.
Tās ir četras lielākās kredītiestādes – «Swedbank», «SEB banka», «Citadele» un «Luminor», kuru pārstāvji «Bauskas Dzīvei» apliecināja – bankās izprot situāciju, noskaidro apstākļus un gatavojas prasīto izpildīt. Šogad notiek Latvijas Bankas, komercbanku un Latvijas Pašvaldību savienības sarunas par noteikumu izpildi, kam jāstājas spēkā nākamgad.
Iepriekš «Bauskas Dzīves» aptaujā novadnieki apliecināja, ka banku regulāras klātbūtnes atjaunošana pilsētā būtu ērta un noderīga ne tikai novada centra, bet arī Iecavas un citu pagastu iemītniekiem. Tas ir svarīgi gan uzņēmējiem, gan visu gadagājumu cilvēkiem, jo saīsina ceļu uz filiāli, ja jautājumu nevar atrisināt attālināti.

Nepietiekami pieejamas
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, Latvijā pēdējos 10 gados komercbanku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits samazinājies visstraujāk no eirozonas valstīm.

2013. gada beigās Latvijā bija 319 komercbanku klientu apkalpošanas vietu, savukārt 2024. gada oktobrī – tikai 69.
      Kā rāda Finanšu nozares asociācijas dati, 12% uzņēmēju norāda, ka filiāļu un klātienes konsultāciju trūkums mazina iespēju izveidot abpusēji izdevīgu sadarbību ar bankām, savukārt 34% iedzīvotāju nav apmierināti ar filiāļu pieejamību.
      Noteikumi paredz, ka klātienes pakalpojumi pastāvīgi jānodrošina valstspilsētās un lielākajos novados ar ne mazāk kā 25 000 iedzīvotāju, ja bankai teritorijā ir vismaz 20% klientu un 40 kilometru attālumā nav pastāvīgas apkalpošanas vietas. Bauskas novada iedzīvotāju skaits patlaban pārsniedz 43 000.
      Latvijas Bankā gan norādīja – tā kā daudzi iedzīvotāji lieto finanšu pakalpojumus digitāli, ir jāmeklē racionāli un elastīgi risinājumi ar pamatotām izmaksām.

VIEDOKLIS

Bremzē lauciniekus

Agita Hauka,
Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja, lauku attīstības atbalstītāja:
– Zemnieki visi ir motorizēti un pieņēmuši faktu, ka jāsadzīvo ar tālākiem bankomātiem un banku filiālēm, kaut arī sākumā iebilda pret tīkla samazināšanu. Jādzīvo tā, kā ir, taču cilvēkiem ciematos, kas vairāk brauc ar velosipēdu, nevis ar auto, tas rada lielākas problēmas. Cenšamies laukus noturēt dzīvus, tāpēc pret cilvēkiem, kas dzīvo laukos, lielāka banku pieejamība būtu tikai cieņpilna attieksme. Īpaši funkcija, ka bankomātā skaidro naudu var iemaksāt, ne tikai izņemt, ir vajadzīga, lai attīstītu laukos mazo uzņēmējdarbību un tā noritētu gaišajā, nevis pelēkajā zonā. Bankas šeit labi pelna, tāpēc tām būtu pienākums pret sabiedrību nelielu daļu peļņas ieguldīt klientu ērtībām.