Sarunā par reformu viedokļi atšķiras

Bauskas novada domes vadība uzsver – galvenais ir saglabāt pakalpojumus iedzīvotājiem
maksimāli tuvu dzīvesvietai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija oktobrī rīko vairākas tiešsaistes diskusijas ar pašvaldību pārstāvjiem par jauno novada domju simts dienās paveikto. Viena diskusija bija arī ar Bauskas novada pārstāvjiem.

Diskusiju, kas notika 13. oktobrī, vadīja žurnālists Aidis Tomsons. Piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks, Bauskas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes priekšsēdētājs un SIA «Kronis» valdes loceklis Aivars Svarenieks un biedrības «Laiks jauniešiem» valdes priekšsēdētājs Gints Jankovskis.

Kopā var vairāk
Sarunas ievadā A. Tomsons uzsvēra, ka Bauskas novadā izveidojusies interesanta situācija – novada vadībā ir tieši to iepriekšējo pašvaldību priekšsēdētāji, kas uzstājās pret apvienotā novada izveidi, – domes priekšsēdētājs ir bijušā Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, bet viņa vietnieks – bijušā Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks.

Pirmais runāja A. T. Plešs, kurš gan pēc tam lielāko diskusijas daļu bija klausītājs, cenšoties iebilst tikai pāris momentos. «Tas, ko novērojam daudzās pašvaldībās – kopā mēs varam vairāk. Arī ietaupīt vairāk un kopā sniegt labākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, un paveikt vairāk uzņēmējdarbības attīstībai,» tā reformas ieguvumus raksturoja A. T. Plešs.

Viss jāsabalansē
Aicināts pastāstīt par paveikto, A. Mačeks norādīja, ka pēc reformas Bauskas novads ir viena no lielākajām pašvaldībām Latvijā un tas ir liels izaicinājums gan deputātiem, gan darbiniekiem, turklāt izrādījies, ka ir milzīgas atšķirības starp apvienotajām pašvaldībām. Tai skaitā arī iedzīvotāju blīvuma ziņā – ne tikai starp pilsētām un pagastiem, bet arī, piemēram, starp Kurmenes pagastu, kur pieci cilvēki uz kvadrātkilometru, un Īslīces pagastu, kur 33 cilvēki uz kvadrātkilometru.

«Visus pakalpojumus cenšamies saglabāt. Sākotnēji mēģinājām veidot budžeta ieskicējumu, ka visiem pieliksim klāt, bet tas papildus būtu līdz pat diviem miljoniem, un tad sākām domāt citādāk. Skaitliski budžets izskatās liels, bet ir tik daudz iestāžu, kuras apvienot nav iespējams, – kultūras centri, bibliotēkas, daudzi citi, kur izdevumi saglabājas. Jāsabalansē arī, lai ceļus vienlīdzīgi uzturētu,» tā A. Mačeks. Viņš sacīja, ka bērnu ēdināšana izglītības iestādēs izmaksās papildus apmēram 200 tūkstošus eiro, kā arī, lai pašvaldības policija visā novadā iedarbinātu diennakts režīmu, būs vajadzīgi papildus 200 tūkstoši eiro.
A. Mačeks arīdzan informēja, ka plānotas četras pagastu apvienību pārvaldes un arī Bauskas pilsētas pārvalde. «Sapratām, ka jānodala saimnieciskā dzīve no novada saimniecības, jo citādi darbinieki vairāk pievēršas pilsētai, nevis apkārtējiem pagastiem,» uzsvēra priekšsēdētāja vietnieks. Turpmākajā diskusijā kā vienu no vislielākajiem attīstības izaicinājumiem A. Mačeks nosauca dzīvojamo fondu. «Milzīgas atšķirības. Rīgas virzienā Iecavas pusē nav brīvu dzīvokļu un īres maksa sasniedz 400 eiro, bet Lietuvas pierobežā ir daudz brīvu dzīvokļu, kur var ievietot cilvēkus. Pandēmijas laikā daudzas ģimenes no Rīgas izpirka gan vecās mājas, gan iesāktas jaunbūves, kas gadiem stāvēja. Notiek paaudžu maiņa ar savām prasībām, un viņi mums ir jāpiesaista,» tā A. Mačeks.

Vajag popularizēt
No uzņēmēju puses pašlaik neesot bažu vai satraukuma. «Uzņēmējiem tāpat ir jāstrādā katru dienu, lai nodrošinātu savas kompānijas labklājību neatkarīgi no tā, kas būs pašvaldībā. Noklausoties prezentāciju, gan radās iespaids, ka gribam visu mazliet kā sociālismā izlīdzināt, pret visiem būt labi. Manuprāt, tā nebūs. Jo ātrāk pieņems finansiāli, nevis tikai sociāli pamatotus lēmumus, jo novads būs ātrāk augoši spējīgs un būs uzņēmēji. Jo mazāk novada pašvaldība nodarbosies ar uzņēmējdarbību, jo vieglāk būs,» stāstīja A. Svarenieks.

Vērtējot uzņēmējdarbības situāciju, viņš sacīja, ka pašvaldībai būs jāizvērtē, kam pievērst uzmanību un ar ko sadarboties, jo daudzi uzņēmēji ir zemnieki, kas ir pašpietiekami un nealkst iesaistīties vispārējā attīstībā, savukārt ir arī lieli uzņēmumi, kā «Balticovo», kas ir viens no Eiropas flagmaņiem un ar milzīgu pieredzi uzņēmējdarbības attīstībā. Kā SIA «Kronis» pārstāvis A. Svarenieks cer, ka pašvaldība vairāk nodarbosies ar to uzņēmumu popularizēšanu, kas strādā novada teritorijā, un maksimāli samazinās tiem birokrātijas šķēršļus.

Sistēma vēl neskaidra
No nevalstisko organizāciju pārstāvja G. Jankovska daudz komentāru nebija. Viņš atzina, ka priekšvēlēšanu laikā pašam bija skepse par to, kā veidosies sadarbība pēc vēlēšanām, bet tagad ir izpratne, ka var strādāt kopā, un viņš vērtē, ka pašvaldība ir pavērusi durvis uz lielāku sadarbību. Tiesa, kā izskatīsies sadarbības sistēma visa novada mērogā, vēl nav skaidrs.

A. Mačeks vērsa uzmanību, ka arī šeit būs jādomā par pārmaiņām aktivitātēs, īpaši saistībā ar jaunatnes speciālistiem. «Bauskas novadā bija pat speciālists ar 0,2 slodzēm. Ko viņš var izdarīt? Iecavā bija trīs speciālisti ar pilnu slodzi, un pie viņiem arī nāca līdz 50 jauniešiem katru dienu. Tas ir labs piemērs, kas būtu jāīsteno visā jaunajā novadā. Jāapvieno teritorijas, jāņem darbinieks uz veselu slodzi, lai strādā ar jauniešiem,» tā A. Mačeks.

Interneta komentāros Mārtiņš Cimermanis vaicāja, kas notiks ar iedzīvotāju padomēm. «Gaidām Pašvaldību likumu. Jau esam aicinājuši vietās laikus domāt, kas būs pārstāvji,» pauda A. Mačeks.
«Par plašāku pakalpojuma attīstību prieks dzirdēt, ka ir pozitīvs dialogs ar nevalstisko sektoru. Tas ir svarīgi, lai teritoriju attīstītu jēgpilni. Šeit palīdzēs jaunais Pašvaldību likums, kur ir noteikta virkne jaunu līdzdalības in-strumentu,» skaidroja A. T. Plešs.

Rūpīgi jāplāno
Noslēgumā A. T. Plešs uzsvēra, ka Bauskas novada pašvaldībai ir svarīgi veikt plašu izvērtējumu, lai tomēr saprastu, kur var ietaupīt.

«Nevar pieļaut situāciju, ka tik darbinieku, cik bija iepriekš, ir jāsaglabā. Pieļauju, ka līdz galam nav izvērtēts, cik efektīva ir struktūra. Ir jādomā par vairāk centralizētu modeli, nevis decentralizētu «izklāšanu» pa visu teritoriju, kas samazina resursus pašvaldības pusē. Kad pārskatām pakalpojumus un to sniegšanu, kvalitāti, apmērus, vienlaikus jābūt saturiskam izvērtējumam, ko varam un kā varam darīt labāk. Tas nozīmē sīki un skrupulozi pārskatīt administratīvo struktūru. Kādi pakalpojumi un kā ir vajadzīgi uz vietām, un kas dod finansiālus ietaupījumus, ko novirzīt citu pakalpojumu attīstībai. Stratēģisks mērķis ir katrā pagastā nodrošināt valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru,» pauda ministrs. Viņš uzsvēra, ka iedzīvotāju skaits samazinās un administratīvās izmaksas uz iedzīvotāju pieaug, un tas jāņem vērā, plānojot administratīvās struktūras.

Par uzticību un atalgojumu
Diskusijas laikā bija iespēja rakstīt komentārus un jautājumus gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas facebook.com lapā pie tiešraides diskusijas, gan youtube.com lapā «Varam vairāk».
Youtube.com lapā skatītājs ar konta nosaukumu «Black_WolfRO» pauda skepsi par jaunās vadības darbošanos. «Jātnieks un Čačs bija izveidojuši labu iedzīvotāju uzticības līmeni, turpretī «jaunajai»
vadībai to izdevās sagraut pāris mēnešos. Mačeks tak bija pret novadu reformu, tagad pasniedz sevi par lielo Bauskas novada saimnieku?!» raksta skeptiķis.

«Facebook» lapā Austra Matveja rakstīja: «Cerams, pedagogu algas tiks līdzinātas pēc augstākajām algām iepriekšējā novadu dalījumā.» A. Mačeks komentēja, ka šādai darbībai nepieciešami papildu 600 tūkstoši eiro, ko gluži vienkārši novads nevar atļauties, tāpēc meklē iespējas izlīdzināt finansējumu.

Mārtiņš Cimermanis vaicāja: «Par cik izmainīsies ierēdņu skaits administratīvajā aparātā, vai samazināsies?» «Mums nav apstiprināta struktūra par ierēdņu skaitu. Arī līdz šim bija tā, ka visās pašvaldībās darbojās «universālie kareivji», neņemot papildu štata vienības un vienkārši pievienojot pienākumus. Mums nedz iedzīvotāju ir mazāk, nedz teritorijas, nedz prasību. Atlaist vienmēr var paspēt, bet mums galvenais saglabāt pakalpojumus iedzīvotājiem maksimāli tuvu dzīvesvietai. Jāsaprot, ka nekas mazāk nepaliek pēc darba apjoma. Arī līdz šim katrs novads rēķinājis, kā mācējis, nevis lieki tērējis naudu,» atbildēja A. Mačeks.

A. T. Plešs pauda, ka ir jādomā arī par skolu tīklu samazināšanu, minot iepriekš Bauskas novadā veiktās izglītības sistēmas izmaiņas kā labo piemēru. Viņam komentāros nepiekrita Bauskas novada domes deputāts un bijušais Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš. «Ministra kungs nesaprot situāciju. Samazinot skolu tīklu novadā, samazinās arī iedzīvotāju skaits un bērnu skaits novadā. Mēs neesam Latgale, visu ietekmē Rīgas un Pierīgas tiešais tuvums,» raksta G. Kalniņš.