Patvertņu sakārtošanai un ierīkošanai vēl pūles jāiegulda gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai

Saeima 30. aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai kara vai katastrofas gadījumā.
Aprīlī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis informēja, ka valsts plāno novirzīt ap 22,2 miljoniem eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma trešās kategorijas patvertņu ierīkošanai 570 objektos. No tiem Zemgales plānošanas reģionā nauda paredzēta 55 objektiem.
Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka laikrakstam apliecināja, ka mūsu pašvaldība šajā projektā pieteikusi desmit potenciālo patvertņu aprīkošanu. «Esam nosūtījuši precizēto informāciju. Kopējā summa novadam varētu būt 390 tūkstoši eiro,» sacīja J. Kalinka. Tomēr tas ir nākotnes jautājums.

Atbilst prasībām 20% būvju
Lai novērtētu objektu pagrabstāvu piemērotību patvertņu iekārtošanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) eksperti kopā ar pašvaldības pārstāvjiem novadā apsekojuši 99 būves, kas ir pašvaldības un valsts īpašumā. Tikai 18 ēkās jeb nedaudz mazāk par 20% telpu atzītas par atbilstošām patvertnēm.
Pētot dokumentāciju, redzams, ka 14 ēkās telpas neatbilst patvertņu prasībām, jo nav pagrabstāva, bet ir cokolstāvs ar nepietiekamu pazemes daļu. Tā ir Rundāles pilī, Bauskas Bērnu un jaunatnes sporta skolā, Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines filiāles mācību korpusā, Bauskas Valsts ģimnāzijā un citur.
Sešiem objektiem apsekošana nebija lietderīga, jo būvei vai nu vispār nav pagraba, vai arī telpu platība nesasniedz pat 20 kvadrātmetrus. Obligāts nosacījums – patvertnes telpa nedrīkst būt mazāka par 20 m². Tāda situācija ir Ceraukstes tautas namā un citviet.
Pēc apsekoto būvju saraksta jāsecina, ka iespēja patverties krīzes situācijā skolēniem ir tikai vienā vispārizglītojošajā skolā visā novadā – Uzvaras pamatskolā. Neviena vidusskolas ēka nav atzīta par atbilstošu patvertnei. Vairākumu skolu VUGD eksperti novērtējuši kā daļēji atbilstošas patvertnei. Bažas ir par pirmsskolēniem un pamatskolēniem Vallē, jo bērnudārza un skolas nams, kur viņi pulcējas, nav atbilstoši, lai patvertos krīzes gadījumā. Arī Vecsaules pamatskolā nav patvertnei piemērotu telpu. Izpētot pārbaužu materiālus, kļūst skaidrs, ka skolu drošībai apdraudējuma gadījumā Bauskas novadā īpaši jāmeklē risinājumi, jo tieši skolās un bērnudārzos diendienā vienuviet pulcējas lielākā cilvēku kopa.

«Lai visi arī iziet ārā»
VUGD eksperti skaidroja, ka patvertnes iedalītas trīs grupās – atbilstošas, daļēji atbilstošas un neatbilstošas. Pašvaldībās apskatītie objekti visvairāk esot neatbilstoši un daļēji atbilstoši patvertņu
minimālajām prasībām. Dažās trūkst ventilācijas vai aizlikti logi, dažās ir citas neatbilstības, kas būtu novēršamas.
Bauskas novada pašvaldības darba aizsardzības speciālists Māris Plēsnieks pēc ēku apsekošanas iepriekš laikrakstam minēja, ka starp trūkumiem būtiskākais ir tas, ka liela daļa iespējamo patvertņu ir pilnas ar sadzīves lietām, telpas izmanto citiem mērķiem, daudzās pagrabtelpās krājas ūdens. Ja ir applūšanas vai mitruma pazīmes, vadlīnijās noteikts šādas telpas uzskatīt par neatbilstošām. Viņš komentēja: «Ir jāsakārto ventilācijas sistēmas. Liels trūkums ir tas, ka pārsvarā patvertņu telpas nav aprīkotas ar hermētiski noslēdzamām durvīm, kas ir nedegošas. Ir parastās koka durvis, kas apsistas ar nedegošu materiālu, bet aploda ir degoša, nenodrošina patvertnes aizsardzību pret putekļiem vai degšanu.»
Patvertņu apzīmēšanai visas zīmes piegādātas centralizēti pēc Iekšlietu ministrijas iepirkuma, un pašvaldībām savi līdzekļi nav jātērē. Pašlaik novadā ir atzīmētas 18 patvertnes, kas atbilst trešās kategorijas prasībām. Primāri tajās paredzēta aizsardzība no šķembām un triecienviļņiem. Kā medijos komentējis iekšlietu ministrs
R. Kozlovskis: «Kad telpās, kas paredzētas tikai īslaicīgam patvērumam – maksimums trīs stundas – būs ļoti blīvs cilvēku skaits, tad patvertnēm ir jābūt kaut kādām prasībām, lai cilvēki, ieejot tur, pēc tam visi arī iziet ārā.»

Papildu darbi un ieguldījumi
«Bauskas Dzīve» apskatījusi dažas no saraksta 18 patvertnēm. Komfortabli, cik nu tas apdraudējuma brīdī iespējams, varētu justies gan Gailīšu pagasta nodaļas ēkas patvēruma telpās Uzvarā, gan Bauskas rātsnama pagrabā.
Gailīšu pagasta nodaļas ēkā, kur padomju laikos bija iekārtojies šķidrmēslojuma zinātniskās pētniecības institūts, pagrabā bija kabineti un laboratorijas. Te pašlaik ir daudz brīvas vietas, ūdens pieslēgums, pieejama tualete. Ir sauss, gaišs un var elpot. Saimniecības pārzinis Zigmārs Aizbalts rāda, ka varētu ierīkot vēl vienu tualeti, ja tik nauda uzrastos. Kopējā pazemes stāva platība lēsta ap
295 kvadrātmetriem. Pēc VUGD noteiktajiem normatīviem, patvertnes cilvēkietilpību aprēķina ar 0,75 m2 uz vienu personu, tātad vajadzības brīdī te varētu uzņemt līdz 300 cilvēku.
Bauskas rātsnama pagrabtelpas apdzīvotas, tās izmanto gan ekspozīcijām, gan pasākumu kafijas pauzēm. Ir gan divas izejas, gan ventilācija, ūdens, tualete. Atbildīgais tūrisma organizators Agris Kubliņš min, ka krīzes gadījumā būtu vajadzīgs ģenerators, jo ventilācijas sistēmai vien daudz elektrības jāpatērē. Rātsnama pagrabstāva platība dokumentos ir 141,8 kvadrātmetri, tātad pēc vadlīnijām te var patverties 160–170 cilvēku.
Varētu izmantot arī Nodarbinātības valsts aģentūras Bauskas filiāles ēkas pagrabu turpat līdzās. Tas ir iztīrīts, plaša, tukša 209 kvadrātmetru telpa, kas var uzņemt 270 cilvēku. Kā rādīja pilsētas nodaļas vadītājs Gatis Pauniņš – ieeja un izeja pagaidām viena, bet ir aizmūrētas otras durvis, ko var atlauzt un izveidot izeju. Uzlabojumi šeit vajadzīgi. Taču dažādi papildu darbi un ieguldījumi nepieciešami teju katrā no 18 atbilstošajām ēkām, apliecina telpu apsaimniekotāji un eksperti.

Ar privātīpašniekiem vēl nestrādā
Vēl nav regulāri strādāts ar privātīpašumu saimniekiem. Arī daudzdzīvokļu namos mītošie, cik viņus uzrunājusi «Bauskas Dzīve», par pagrabtelpu izmantošanu patvertnes vajadzībām nav interesējušies. Pirms Lielās talkas Iekšlietu ministrija nāca klajā ar aicinājumu tīrīt ēku pagrabus, lai tajos varētu brīvi ieiet un dažas stundas kādā nebaltā brīdī uzturēties. Laikraksta rīcībā nav ziņu, ka jel kādā mājā novadā ar šādu mērķi būtu talkojuši.
«Bauskas Dzīve» iepriekš interesējās, vai ir iespēja ar pašvaldības atbalstu atbrīvot daudzdzīvokļu māju pagrabus no krāmiem. Kā izskanējis medijos, Jēkabpilī ar pašvaldības atbalstu var atbrīvot no atkritumiem un nevajadzīgām mantām daudzdzīvokļu māju pagrabus, ko var izmantot kā patvertnes. Ir iespēja pasūtīt atkritumu konteineru, kurā iedzīvotāji var samest atkritumus. Izmaksas par atkritumu konteinera izvešanu sedzot Jēkabpils novada pašvaldība.
Bauskas novada pašvaldības pārstāvis J. Kalinka skaidroja, ka mūsu pašvaldībā šāds atbalsts nav paredzēts, turklāt pašvaldība nemaz nevarot ieguldīt līdzekļus privāto īpašumu uzkopšanā. Katrai mājai pašai jāatbild par būvgružiem un atkritumiem un jāfinansē to izvešana, uzskata mūsu novada vadība.
Jaunais likumprojekts gan paredz tiesības pašvaldībām, pamatojoties uz domes lēmumu, piedalīties patvertņu būvē vai ierīkošanā un aprīkošanā, tajā skaitā privātās ēkās un telpās, to darot brīvprātīgi un atbilstoši finansiālajām spējām. Pašvaldību atbalsts liecinātu par rūpēm un atbildību savu iedzīvotāju aizsardzībai, kā arī uzlabotu drošības vidi.
Negaidot likumprojekta stāšanos spēkā, arī Rīgas pašvaldība jau darbojas iedzīvotāju drošības labā – patvertņu būvei privātīpašumā plāno piešķirt līdz 50 000 eiro.
Tomēr, kā sacīja viens novadnieks, cilvēkiem pašiem arī par sevi jārūpējas: «Vai esat nokāpuši lejā un apskatījušies, kāds ir jūsu mājas pagrabs? Vai esat pazīstami ar kaimiņiem, lai spētu vienoties un vajadzības brīdī atbalstītu cits citu?»

Informēti skolās un ģimenēs
Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) mācībās medijiem par darbības nepārtrauktību krīzes situācijās ar žurnālistiem runāja krīžu pārvaldības un noturības eksperts no Izraēlas. Bijušais Izraēlas Iekšzemes frontes pavēlniecības Civilās aizsardzības departamenta vadītājs stāstīja, ka Izraēla gadu desmitiem ir kara situācijā, bet iedzīvotāju dzīvības daudz nezaudē, jo ikdienā ir gatavi izdzīvot.
Eksperts akcentēja, ka sagatavotība un informētība sākas ģimenē un skolā. Mācību iestādēs katrai vecuma grupai ir piemērots materiāls, ko māca par rīcību, kad izdzird trauksmes sirēnas. Tur katrs bērns zina, cik viņam laika, lai sasniegtu patvertni un kur tā atrodas. Ja ceļā no skolas līdz mājām skan trauksme, bērniem iemācīts, ka jānoguļas zemē, vislabāk grāvī vai aiz uzkalniņa. Skolēniem izskaidrots, ka šķembas tad lidos pāri un netrāpīs. Vienkārši, bet efektīvi.

Bunkuriņi katrā dzīvoklī un mobilās būves
Tā kā Izraēlā raķešu uzbrukuma draudi ir pastāvīgi un valsts teritorija ir neliela, starp trauksmes izsludināšanu un brīdi, kad raķetes sasniegs mērķi, ir tikai dažas minūtes, kuru laikā jāpaspēj nokļūt drošā vietā. Tas nozīmē, ka patvertnei jāatrodas tuvu, tātad katrā dzīvojamā namā.
Izraēlieši ir atraduši vienkāršu, bet efektīvu risinājumu: katrā dzīvoklī viena istaba jāizbūvē pēc īpaša drošības standarta, kas ļauj tajā izdzīvot raķešu uzbrukuma laikā. Šai istabai sienas ir būvētas no armēta dzelzsbetona, logus var aizsegt ar tērauda «aizkaru», bet durvis izgatavotas no īpaši izturīga materiāla un iestiprinātas tā, lai sprādziena vilnis tās neizgāztu. Šādus bunkuriņus katrā dzīvoklī eksperts no Izraēlas demonstrēja videosižetā. Daudzdzīvokļu namos šādus bunkurus būvē citu uz cita, veidojot vienotu bruņu kapsulu. Kopš 1991. gada Līča kara «bruņu dzīvokļu» būve ir obligāta prasība visos projektos.
Turklāt katrā daudzdzīvokļu namā ir jābūt publiskai patvertnei, kurā var iekļūt ne tikai mājas iedzīvotāji, bet arī garāmgājēji. Uz ielas izvietotas mobilās betona patvertnes, un šo pieredzi pārņēmusi arī Ukraina.
Jāsecina, ka «bruņu dzīvokļus» mēs neuzbūvēsim, tie būtu par dārgu, bet mobilo patvertņu ražošanu pilsētām gan varētu jau sākt. Skaidri redzams, ka apdraudējuma gadījumā no pasākuma Bauskas Pilskalna parkā vai Brīvības bulvārī līdz tuvākajai patvertnei Sociālā dienesta ēkā vai Bērnu un jauniešu centra Dzeltenajā mājā aizkļūt nepaspēs. Ja arī paspētu, šajās telpās visi nesatilptu.

Bauskas novadā ir 18 objekti, kuri atbilst patvertnes prasībām

Bauskas apvienībā:
Zaļā iela 12, Bauska – Valsts policijas un tiesas nams, valsts īpašums;
Rātslaukums 1, Bauska – Bauskas rātsnams;
Biržu iela 8a, Bauska – uzņēmums «Bauskas novada komunālserviss»;
Rātslaukums 4, Bauska – nams, kurā atrodas Nodarbinātības valsts aģentūras Bauskas filiāle, patvertnē ieeja paredzēta no rātsnama puses;
Rūpniecības iela 7, Bauska – ēka, kur atrodas novada Sociālais dienests;
Rīgas iela 8, Bauska – Bērnu un jauniešu centra Dzeltenā māja, te strādā Latvijas Universitātes Bauskas filiāle;
Sporta iela 3, Uzvara, Gailīšu pag. – Uzvaras pamatskola;
Bauskas iela 2, Uzvara, Gailīšu pag. – Gailīšu pagasta nodaļa;
Kamardes iela 1, Uzvara, Gailīšu pag. –pirmsskolas izglītības iestāde «Lācītis»;
Parka iela 1, Strēlnieki, Mežotnes pag. – daudzfunkcionālais centrs «Strēlnieki»;
Lielā iela 2, Code, Codes pag. – Codes pagasta nodaļa.

Iecavas apvienības teritorijā:
Dzirnavu iela 1, Iecava – SIA «Bauskas slimnīca» Iecavas filiāle;
Zemgales iela 9A, Iecava – pirmsskolas izglītības iestāde «Cālītis»;
Grāfa laukums 7, Iecava – sporta skola «Dartija»;
«Smiltaiņi», Iecava – valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» Iecavas filiāle, valsts īpašums;
Grāfa laukums 1, Iecava – Mūzikas un mākslas skola.

Vecumnieku apvienības teritorijā:
Rīgas iela 29a, Vecumnieki – Vecumnieku pagasta nodaļa, pašvaldības sociālie dzīvokļi;
«Jaunklīvi», Vecumnieku pag. – bijušais atklātais cietums.
Avots: Bauskas novada pašvaldība.