Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Rundāles pilī nosvinēta tās pamatakmens ielikšanas 286. gadskārta

Otrdien, 24. maijā, Rundāles pils muzejā tika atzīmēta 286. gadadiena kopš pils pamatakmens ielikšanas. Ņemot vērā Krievijas izvērsto karu Ukrainā, Rundāles pils dzimšanas diena svinēta pieklusināti un šaurā lokā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Jakoviča pastāstīja, ka pasākumu muzeja staļļu ēkā atklāja Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse. Uzrunā direktore atzīmēja, ka šis ir pirmais lielais sarīkojums pēc ilga pārtraukuma, kad pandēmijas dēļ satikties nebija iespējams. Viņa pieminēja arī traģiskos notikumus, kas šobrīd norisinās Ukrainā.

“Brīdī, kad šķita – pandēmijas rūpes ir palikušas mums aiz muguras un varam ar joni atgriezties ierastajā dzīvē, pasauli satricināja jauns pārbaudījums – karš Ukrainā.

Ir noticis prātam neaptveramais, Eiropā karo! Tas mums māca pazemību un liek novērtēt tās brīvības un iespējas, kuras varam īstenot savā valstī. Vienlaikus tas liek izjust apbrīnu un visdziļāko cieņu varonīgās Ukraiņu tautas priekšā, kura cīnās ne tikai par savu valsti, bet arī par demokrātijas vērtībām,” uzrunājot klātesošos sacīja L. Lūse.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņa atskatījās uz laiku, kad tika veidots Rundāles pils muzejs un ieskicēja pirmā Rundāles pils muzeja direktora Laimoņa Liepas nopelnus.

“Vajadzību dibināt patstāvīgu muzeju un atvēlēt visu Rundāles pili šādam mērķim mudināja 1970. gada notikumi, kad toreizējās LPSR Ministru padomes Arhīvu pārvalde, kurai piederēja Rundāles pils, sāka īstenot pils sadalīšanas programmu. Bija paredzēts uz pili pārvietot ne tikai arhīva materiālus, bet arī vairākas arhīva struktūrvienības.

Darbinieku vajadzībām plānoja pilnībā pārbūvēt pils pirmā stāva telpas, izveidojot starpstāvu pārsegumus un nodalot pusi no centrālās galerijas. Tas, protams, sabojātu arhitektūras pieminekli un daļu no mākslinieciski vērtīgākajām telpām padarītu nepieejamas. Lai izvairītos no tik radikālas iejaukšanās kultūras piemineklī, toreizējais Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja direktors un vēlāk arī pirmais Rundāles pils muzeja direktors Laimonis Liepa, kopā ar Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniski pētniecisko padomi panāca to, ka Rundāles pils tika novērtēta kā republikāniskas nozīmes muzejs un no 1972. gada 1. janvāra sāka darboties patstāvīgi,” teica L. Lūse.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Muzeja direktore iezīmēja 50 gados izdarīto, kā arī aicināja viesus izmēģināt muzeja jaunumu – “digitālo gidu”.

“Šajos 50 gados ir paveikts ļoti daudz. Pilnībā restaurēti pils interjeri, iekārota muzeja ekspozīcija ar hercogu Bīronu laikam atbilstošiem mākslas darbiem un mēbelējumu, izveidots “muzejs–muzejā” jeb ekspozīcija ar stilu vēstures paraugiem no gotikas līdz jūgendstilam un iekārtota baznīcas mākslai veltīta ekspozīcija. Ir rekonstruēts franču dārzs, veikti pētījumi ne tikai ar pili un Kurzemes hercogiem Bīroniem saistītās tēmās, bet arī plašākā visu Latviju aptverošā mākslas, arhitektūras un lietišķās mākslas vēsturē. Īstenoti daudzi izstāžu projekti, uzturētas un koptas hercogu kapenes Jelgavā. Tas viss darīts sabiedrības labā. Lai Latvijā būtu vieta, kurā arī mūsdienās varam izjust 18. gadsimta valdnieku rezidences garu. 

Šodien man ir tas gods atklāt jaunāko papildinājumu muzeja ekspozīcijai – digitālo gidu. Ar mūsdienīgu tehnoloģiju palīdzību tagad viegli varam uzzināt informāciju gan par pils būvniecības vēsturi, gan pamatekspozīcijas telpu funkcijām un tajās izvietotajiem eksponātiem, klausīties audio gidu, vai iegrimt augu daudzveidībā franču dārzā. Projekts īstenots ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “KultūrElpa” finansiālu atbalstu, ” tā L. Lūse.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savs sakāmais nozīmīgajā jubilejā bija arī bijušajam Rundāles pils direktoram Imantam Lancmanim. Viņš atminējās, kādu citu gadskārtu. “1966. gadā pils bija 230 gadu veca, mēs bijām neliela grupiņa, vien trīs cilvēki, bet uz galda bija klātesošā Johana vevecvectēva portrets un rozes vāzē. Tobrīd bija pagājuši vien divi gadi kopš tā momenta, kad liktenis bija paredzējis izmainīt šīs ēkas un daudzu cilvēku likteni. Tagad mēs sakām, ka ir reāls karš, toreiz var teikt nebija reāls karš, nekrita bumbas, bet bija karš ar kaut ko citu – ar abstrakcijām, ar pārliecību par dažādām idioloģiskām normām, ar uzskatiem, ka pils ir kaut kas bīstams. Tolaik vispirms Laimonis Liepa un pēc tam arī es patērējām milzīgi daudz laika, lai pierādītu, ka viss tik briesmīgi nav,” atklāja I. Lancmanis.

Viņš uzsvēra, ka 50 gados paveiktais nebūtu iespējams bez providences klātbūtnes un izcilas komandas. 

Viesus uzrunāja arī Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kura Rundāles pils muzeja Mākslas pētniecības nodaļas galvenajai speciālistei Laumai Lancmanei pasniedza ministrijas Atzinības rakstu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Muzeja gadskārtas svinībās piedalījās arī Kurzemes hercoga pēctecis princis Ernsts Johans Bīrons un viņa kundze Elizabete. Princis Ernsts Johans, kas dzimis 1940.gadā, ir hercoga Ernsta Johana mazmazmazdēls no jaunākā dēla Kārļa Ernsta puses. Kopš 1804. gada visiem pēcnācējiem pasē rakstīts «Prinz Biron von Curland» (Kurzemes princis Bīrons).

Elizabete Bīrona, kas ir restauratore un māksliniece, uzgleznojusi bijušā ilggadējā Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa un viņa māsas Laumas Lancmanes dubultportretu. To E. Bīrona un pils muzeja direktore Laura Lūse, skanot klātesošo aplausiem, atklāja svinīgajā pasākumā. Mākslas darbs ir Bīronu dāvana pils muzejam 50 gadu jubilejā.

Pēc gleznas atklāšanas, bijušie darbinieki apmeklēja tekstila un metāla darbnīcas un oranžēriju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vakarā noslēgumā notika vācu operas pamatlicēja, Kurzemes hercoga Pētera kapelmeistara Johana Ādama Hillera dziesmuspēles “Mīla uz laukiem” uzvedums. Uz to bija aicināti Bauskas novadā un citās Latvijas pašvaldībās apmetušies Ukrainas iedzīvotāji. Pasākumu apmeklēja ap 180 cilvēku no Ukrainas un viņu atbalsta personas Latvijā.

Viņu pulkā bija arī Jūlija Buiana (Julia Buian), kas ieradusies no Krivijrihas. Jaunietes vecāki palikuši dzimtenē, mamma ir medicīnas māsa, un mediķi tur pašlaik  ļoti vajadzīgi. Jūlija dzīvo Saulaines sociālajā centrā un sākusi strādāt par viesmīli Rundāles “Baltās mājas” kafejnīcā.

“Uzaicinājums uz svētkiem Rundāles pils dārzā bija jauks pārsteigums, mums visiem ļoti patika. Īpaši pateicīgi esam pils muzeja darbiniekiem, ka viņi programmiņas ar lugas satura atstāstu bija speciāli mums nodrukājuši ukraiņu valodā. Tas ļoti aizkustināja. Priecājāmies par skaisto dārzu ar joprojām vēl ziedošajām  tulpēm,” savu sajūsmu neslēpa J. Buiana.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (2)

  1. Kā Lancmanis pili pameta, tai spozme sāk izplēnēt. Žēl gan, ka cilvēks ar harismu nestājās viņa vietā…

    11
    8
  2. Pastaigājos pa dārzu un nepameta nesakoptības sajūta. Ja jau čaklās ukrainietes ar savu roku pielika dārzā, tad jau ar darbaspēku nevajadzētu būt problēmai. Vai nenopļautā zāle bosketos ir jāsaprot kā dabiskās pļavas saglabāšana, vai parterdobju apņemošie nenocirptie bukšu krūmi arī jāuztver kā dabiskuma slavinātāji, vai neizmantotais dārza potenciāls ir jāuztver kā šim laikmetam piederīga iezīme?

    9
    5
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.