Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Rundāles pusē raizes sagādā ceļi, dārdzība un pierimusi dzīve

Kopš administratīvi teritoriālās reformas pagājis jau vairāk nekā pusgads. Iepriekš Rundāles novadā ļoti pretojās reformai un uzskatīja teritoriju par pašpietiekamu, baidījās, ka lielajā novadā iedzīvotāju vajadzības tiks «aizmirstas». «Bauskas Dzīve» devās uz tagadējās Rundāles apvienības teritoriju, lai lūkotu, kā pašlaik te rit dzīve, un atklājās, ka ikdienu reforma nav īpaši ietekmējusi, rundāliešiem ir citas problēmas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
«Mūsu Rundāles priekšnieks tagad ir Bauskas novada priekšnieks, par to esam lepnas. Mums bija labi Rundāles novadā, bet pašlaik priecājamies, ka viņš vada lielo novadu,» teic jaunās māmiņas bērstelietes Jana Sapule (no labās) un viņas māsa Mārīte Graviņa.

Asfalts – liels ieguvums
Pelēkā, tomēr jau pavasarīgā 16. februāra dienā pa asfaltēto Rundāles–Svitenes ceļu dodamies uz Sviteni. Savas mājas pagalmā apkārtni kopj, zāģē ceriņu vecos zarus Dmitrijs un Ņina Galvosi. Nepatīkami ir, ka tālāk aiz viņu mājas neviens vairs nedzīvo, bet daudzi domā, ka tā Galvosu teritorija, tālab piedēvē tās netīrīšanu. Tomēr tas nav viņu īpašums, uzsver pāris. Saimnieks teic, ka augustā būšot 60 gadu, kopš viņš dzīvo Svitenē, te arī dzimis. Kundzei esot daiļdārznieces saprašana un mājsaimnieces ķēriens, tālab viņa ikdienā darbojas mājās. Savukārt Dmitrijs strādājot SIA «Lielzeltiņi». Kombinētās lopbarības ražošanā esot maiņu dežūras, tāpēc pašlaik varot laiku atvēlēt teritorijas kopšanai. Pagalmā staigā arī bijušais rīdzinieks – kaķis Šots, ko no galvaspilsētas atvedusi meita.

Dmitrijs Galvoss.

Vērtējot dzīvi pēc reformas, pāris atzīst, ka nekas neesot mainījies. «Beidzot – jau kādus trīs gadus – ir asfalts, tas ir būtisks uzlabojums ikdienā. Iepriekš «solīdi» bijām, braucām pa vienu «taku», divi riteņi teju grāvī,» atminas saimnieks.

Vietējiem jaunumiem un paveiktajam sekojot ar «pagasta avīzes» starpniecību, kā arī pie veikala satiekoties ar vietējiem, parunājoties.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

«Ir labi, mums nekā netrūkst, ir bērnudārzs, kuru apmeklē mazmeitiņas Monta un Amanda. Gribētos gan vairāk mazbērnu! Ir medpunkts. Iepriekš arī uz visiem pasākumiem gājām,» teic kundze.
Dmitrijs gan atzīst, ka tomēr esot raizes par nākotni, jo, «lai arī cilvēki iepotējas pret «kovidu», tāpat saslimst, skeptiski uz to skatos». «Tomēr pavasaris nāk, vēlu, lai visi vairāk priecātos, zēni ķertu meitas rokās!» ar humoru teic «Ainu» saimnieks.

Modrā svitenieku «acs» – «WhatsApp» grupa
Tālāk dodamies uz «Vesko» veikalu, kur saņemtās preces kārto pārdevējas Marina Kele, kas divarpus gadus ir sviteniece, un Svetlana Pudņika, kas šeit dzīvo jau 18 gadus. Cilvēki uz veikalu nākot visas dienas garumā, «īpašo stundu» neesot. Kā kuru dienu – ap 30 iedzīvotājiem dienā iegriežoties. Kad nokūst sniegs, daudzi žēlojoties par slideniem ceļiem.

Sviteniekiem ir sava «Whats-App» grupa drošības uzraudzīšanai. Tajā varētu būt vairāk nekā 100 iedzīvotāju, arī vecākā paaudze iesaistoties. Tiekot ziņots par aktuālajām lietām, par teritorijā redzētām svešām mašīnām, par noklīdušiem dzīvniekiem. «Svitenieki ir ļoti atvērti un laipni cilvēki,» teic Marina. Pēc reformas viņa gan nekādas pārmaiņas nejūtot. «Lai gan ceļi netīrāki, šķiet, iepriekš vairāk tīrīja, kad bija sniegs,» teic pārdevēja. Deputātu darbam jaunā sieviete nesekojot līdzi. Pakalpojumu netrūkstot, 13 gadus vecā meita Sanija mācoties Pilsrundāles vidusskolā, savukārt divarpus gadus vecais dēliņš Lūkass vasarā tā iemīlējis Bērsteles bērnudārza audzinātājas un auklīti, ka ar automašīnu ap septiņiem kilometriem katru dienu jāmēro, lai dēliņš tiktu tur. Iepriekš labprāt apmeklējusi dažādus pasākumus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

«Nevis dzīvojam, bet eksistējam»
Ceļā satiekam svitenieku uz velosipēda. Kilometru uz mājām no veikala mēro pensionārs Jānis Misūns, dzimis un audzis Svitenē, arī vecāki te dzīvojuši, pašlaik te mīt arī māsa. Viss mūžs aizvadīts tālbraucēja darbā, kas atsaucies uz muguru, tā sāpot, ar velosipēdu esot vieglāk pārvietoties nekā kājām. Prieks, ka uzliets asfalts, tomēr, kad senioram jānogriežas pa labi uz savu māju, tur tā nav. Prieks, ka «policija bieži uzpasē Sviteni». Dzīvojot viens pats, pie mājas kopjot dārziņu, esot savs traktoriņš. Par reformu vīrs teic, ka tās jau vecā rajona robežas.

Jānis Misūns priecājas, ka policija uzrauga kārtību Svitenē.

Kreņķus radot «dubultīgas cenas». Reizi nedēļā, ceturtdienās, ierodoties autoveikals – gaļas mašīna no Ukriem un zivju pārdevējs no Liepājas, padārgi gan esot. Pensija esot mazliet pāri 160 eiro mēnesī, bet vēl arī zāles jāpērkot. Labi, ka personām, kam trūcīgās statuss, kaut ko novadā atmaksā, ir arī pārtikas pakas. Sociālā darbiniece Sandra Upīte esot atsaucīga, citreiz pat piebraucot klāt un paraugot, kā klājas. Vienreiz nedēļā pieņemot ģimenes ārste Sandra Lapsa-Ārenta, savukārt ārstes palīdze esot katru darbdienu pieejama. Ir arī aptieka. Pie veikala būtu labi uzbērt granti, vērtē vīrs. Savukārt, raugoties uz daudzdzīvokļu namiem, viņš teic, ka daudzi izskatās briesmīgi – «katram sava «pečka» un caurule».
«Iedeva pabalstu apkurei, tomēr mēs nevis dzīvojam, bet eksistējam, salīdzinot ar padomju gadiem,» rezumē svitenieks.

Galvenais – veselība un miers
Caur Pilsrundāli, jo pa taisno slikts grantsceļš, dodamies uz Bērsteli Viesturu pagastā. Te sastopam nasku nūjotāju ar sārtiem vaigiem. 40 gadus Bērstelē dzīvo Nadežda Čolna. Kundze divreiz dienā šādā veidā stiprinot savu veselību. Viņas uzmanības lokā brāļa aprūpe un vistiņas. «Nekādas starpības! Viss tas pats,» par pēcreformas laiku teic bērsteliete, «daktere Lapsa-Ārenta mums pieejama vienreiz nedēļā, ir divi veikali, bērnudārzs. Bērniem ir sporta dienas. Uz Bausku man īsti nav vajadzības braukt. Ir dzīvoklis, ko pati kurinu ar malku, dārziņš, puķes, divas siltumnīcas, dārzs ar ābelēm. Gribas mieru, mani uztrauc iespējamie kara draudi Ukrainā. Galvenais, lai būtu veselība, tad arī viss pārējais būs!» noteic Nadežda un raitā solīt aiznūjo savā maršrutā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Bērsteliete Nadežda Čolna par galveno uzskata veselību, tāpēc arī divreiz dienā nūjo.

«Mūsu priekšnieks»
Pavasarīgo gaisu «ķer» arī pastaigā devušās jaunās māmiņas bērstelietes Jana Sapule, kam ratiņos guļ teju gadu vecā meitiņa Marta, un Janas māsa Mārīte Graviņa ar ratiņos dusošo gandrīz septiņus mēnešus veco Dārtiņu. Māsas jau 15 gadus dzīvojot Bērstelē, pašlaik katru dienu divas trīs stundas kopā veltot pastaigām. Jana atzīst, ka nedomājot pamest Rundāles pusi. Jaunais, nesen pieņemtais novada budžets vēl neesot skāris. Žēl, ka apstājusies kultūras dzīve, jaunā sieviete ir vidējās paaudzes deju kolektīva «Rundāle» dalībniece.

Savukārt Mārītei prātā tikai, vai nebūs lielas rindas uz bērnudārzu, mazo gribot laist Saulaines pirmsskolas izglītības iestādē, jo šogad plāni pārcelties uz dzīvi Pilsrundālē, kur iegādāta māja.

«Mūsu agrākais Rundāles priekšnieks tagad ir Bauskas novada priekšnieks, par to esam lepnas, par viņu arī balsojām. Mums bija labi Rundāles novadā, bet pašlaik priecājamies, ka viņš vada lielāku teritoriju. Pēc reformas nav ilgs laiks pagājis, vēl nav īsti, ko apspriest. Ir mums Bērstelē bērnu rotaļu laukums, bet tas vairs nav kvalitatīvs. Bērstelē ir daudz 12 – 16 gadu vecu jauniešu, vesela futbola komanda, aktīvi sportisti. Ir arī futbola laukums, bet būtu labi to kaut kā ierobežot, lai nekrīt bumba rapšu laukā. Pašas esam aktīvas, iesaistāmies sporta spēlēs Svitenē, Viesturos un citur, sporta darba organizatore Ieva Kirkila ir prasmīga, malacis, bet daudzi iedzīvotāji kļuvuši slinki un pasīvi, maz apmeklē pasākumus,» stāsta māsas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mārītes astoņgadīgā meita mācās Pilsrundāles vidusskolā, uz turieni aizved skolēnu autobuss. Uz Bausku abas māsas braucot divas trīs reizes nedēļā, jo tur bērniem ir ģimenes ārsts, tur apmeklē bibliotēku, veikalus un pasākumus, tur ir arī draugi. Uz Bausku jābraucot arī pieteikt mazo bērnudārzā. Janas darbavieta ir Bērsteles bērnudārzs, kur strādājusi par pedagoga palīdzi, savukārt Mārītes – Ķekavā.

Jaunās dāmas Bauskas pašvaldības domes lēmumiem sekojot «Facebook» novada un apvienības lapā, ar maziem bērniem gan tam daudz laika neatliekot. Mārīte skatījusies interviju ar domes priekšsēdētāju Aivaru Okmani, kur viņš atbildējis uz iedzīvotāju jautājumiem. Jana atzīst, ka pašlaik viņu uztrauc «Ukrainas jautājums, bail no kara».

Ceļš gar tūrisma objektu – Mežotnes baznīcu ar atjaunoto torni.

Ģeogrāfiski laba vieta ar sliktu ceļu
Tālāk pa asfaltu un vietām grantsceļu ar «trepi» 9,7 kilometrus mērojam uz Viesturiem. Ceļā no vairs nevienam nevajadzīgām fermām un citām ēkām vēdī pamestība un nolemtība. Acis vēl nepriecē zaļums. Sasniedzot mērķi, uzreiz acīs krīt skaistais, nesen renovētais Viesturu kultūras centrs. Logos izlikta fotoizstāde «Mēs Rundāles laika lokā» un dažādi bērnu zīmējumi. Pie nama vientuļi skumst neizmantoti āra trenažieri. Jaunā vadītāja gan tajā brīdī nav centrā.

Ieejam bibliotēkā, kur trešdienas gan parasti esot metodiskās dienas. Telpās viena pati ir bibliotekāre Ilze Zvaigzne, viesturiete kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem. Viņa stāsta, ka «pašlaik «kovids» ticis līdz Viesturiem». Citi vispār neapmeklējot bibliotēku, kopumā esot reģistrēti ap 90 lasītāju, to vidū ir arī «vasarnieki» un tie, kas atnāk divreiz gadā. Pašlaik citu dienu esot viens cilvēks, citu – pieci. Pieprasītākie pakalpojumi esot internetbanka, sertifikātu izdrukāšana, martā – deklarāciju iesniegšana. Pieejami trīs datori, pie kuriem strādāt nākot dažādu paaudžu cilvēki. Iedzīvotājus interesējot prese. Bibliotēka Viesturos esot vienīgā vieta, kur var kaut ko nokopēt, ieskenēt vai nosūtīt e-pastu tie, kam pašiem mājās nav tādu iespēju. Daudzi te meklējot padomu. Bibliotēka strādā arī svētdienās no pulksten 12 līdz 17 – tā bijusi pašas bibliotekāres ideja, lai pakalpojumi un iespējas būtu visiem, arī strādājošiem cilvēkiem. Savukārt pirmdien durvis ir slēgtas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Ilze Zvaigzne, bibliotekāre.


Cilvēki jau ļoti noguruši no sērgas, to vairs nepieminot sarunās. Sūkstoties par slikto ceļu. Tālab arī Ilze uz darbu labāk dodas kājām. Autobuss kursējot trīsreiz dienā. «Ģeogrāfiski Viesturi ir laba vieta – tepat Jelgava, ir cilvēki, kas katru dienu brauc uz darbu Jelgavā. Reformas ietekmi tik īsā laikā vēl nevaru izvērtēt. Pakalpojumi ir tie paši, nekas nemainās. Ir viens veikals, bet tāpat citi iepērkas Bauskā. Dakteris ir Pilsrundālē, skola – Pilsrundālē, bērnudārzs – Bērstelē. Dzimstība puslīdz turas, ir mazo bērnu deju kolektīvs. Reformas rezultātā apvienošanās variants ir optimāls, bet uzskatu, ka ir sarežģīti lielu novadu «regulēt». Deputātu darbam sekoju, bet pārāk gan neiedziļinos,» teic I. Zvaigzne.

Pie daudzdzīvokļu nama satikta seniore, kas nevēlējās minēt savu vārdu, bēdājās, ka daudzi dzīvokļi tukši, citi bez logiem. «Man patīk Viesturu centrs, ka tikai būtu vairāk cilvēku!» pauda iedzīvotāja.

Grib tikt uz trešajiem Dziesmu svētkiem
Iegriežamies arī pie viesturieša Arvīda Pēkaļa viņa mājās. 77 gadus vecais, možais un smaidīgais seniors Viesturos dzīvojot kopš 1978. gada, vēl aizvien prieku rodot senioru deju kolektīvā «Šurpu turpu», uz kura mēģinājumiem Svitenē dodoties vienreiz nedēļā jau kopš 2011. gada. «Satiekos kā ar ģimeni,» ar siltu prieku teic dejotājs.

Viesturietis Arvīds Pēkalis ir aktīvs preses, tostarp «Bauskas Dzīves», lasītājs.
Foto – IVARS BOGDANOVS

«Pēc reformas nekas nav mainījies, tikai tas, ka pērn novada avīzi nesa pastnieks, šogad vairs ne. Meita strādā bibliotēkā, tad jau izlasu. Esmu bibliotēkas aktīvs lasītājs, visu presi izlasu. Deputātu darbam sekoju presē – «Bauskas Dzīvē» – un novada avīzē. Savukārt pie ģimenes ārstes ar savu auto dodos uz Pilsrundāli. Viesturos ir viens veikals privātmājā, bet labāk, braucot uz Bausku, sapērkos, jo ir taču cenu starpība. Viesturos ir ļoti klusi. Vasarā kopju dārziņu, pēc tam labumus lieku burkās. Marinēju gurķus, gatavoju tomātus savā sulā, ar želatīnu. Visu mūžu to daru. Mana mamma man iemācīja, jo bija laba saimniece, ko sauca bērēs un kāzās, un es – līdzi. Kādreiz arī desas taisījām, tagad tikai nopērku gaļu un pats izkūpinu. Pašlaik mājas otrajā stāvā gan tikai sagatavoju zemīti sēšanai. Uz palodzes man ir iesēti divi gurķi, siltumnīcā – redīsi un salāti.

Maksājumus pats samaksāju internetā, palasu ziņas, tomēr drukātā prese man patīk labāk,» teic viesturietis.|

Viesturos jauniešu esot maz, «patukšs pagasts», arī dēls jau 12 gadus strādā Anglijā. Ielas asfaltētas, apgaismojums ir, bet tālāk ceļš – briesmīgs, bedru bedres, tomēr «neviens pie tā neķersies», pauž seniors.
«Vajag mazāk sūkstīties un mazāk «Panorāmu» skatīties – tur tikai vienas negācijas. Vai tad nav nekā laba?! Ir tak dzīve arī rožaina. Kāpēc nerunā par labo? Priekš kam tos «kovida» ciparus visu laiku skandē un tracina cilvēkus?! Es laižu visu gar ausīm. Kāpēc stresot, ja es to nevaru ietekmēt?! Jāsakārto dzīve un jādzīvo uz priekšu,» mudina viedais viesturietis un piebilst, ka divos Dziesmu svētkos bijis, ļoti gribot tikt uz trešajiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lauku cilvēki ir galīgi aizmirsti
«Facebook» De Zaiga pie «Bauskas Dzīves» raksta par Bauskas apvienības pagastu apmeklējumu paudusi savu viedokli: «Par Vecrundāles un Mazbērsteles ciemiem. Arī mūsu galā ir maz iedzīvotāju, ļoti daudz vecākos gados. Jau vairāk par gadu mums nav autoveikala; ja brauc uz Bausku iepirkties, tad autobuss atpakaļ ir jāgaida četras stundas un desmit minūtes, tādēļ Vecrundāles iedzīvotāji lūdz bibliotekāri kaut ko no veikala viņiem atvest, bet Mazbērsteles iedzīvotāji – Jaņonkuli.

Autoceļš (ja to tā var saukt!) Saulaine–Vecrundāle–Svitene–Senči (V1030) ir vienkārši prātam neaptveramā stāvoklī! Ceļš tiek nogreiderēts trīs četras reizes gadā, īpaši smieklīgi ir tad, kad tas tiek darīts pirms lietusgāzēm un jau nākamajā rītā no padarītā darba nav redzams nekāds labums. Dzīvoju Rundāles laukos jau trīs gadus un trīs mēnešus, pa šo laiku vairākas reizes uz bedrainā ceļa esmu pārdūrusi mašīnas riepas tā, ka tās vairs nav salabojamas. Tas notika dziļo bedru dēļ – pašu dziļāko izmērīju pagājušajā vasarā, un tā bija 32 cm dziļa, tas bija, pateicoties traktoriem. Divas reizes esmu mainījusi vējstiklu tādēļ, ka smagās mašīnas uztver šo ceļu kā «ralliju» un akmeņi uz ceļa tiešām ir lieli. Laikam ir lieki minēt, kādā stāvoklī ir mašīnas amortizatori un ritošā daļa. Pagājušajā vasarā pirmo reizi daži šī ceļa posmi tika apstrādāti ar «pretputekļu šķidrumu». Ziemā šis ceļš ne vienmēr ir notīrīts, pārsvarā ir pieejama tikai viena ceļa puse un ir diezgan dziļas izbraukātas rievas, tāpēc, pat braucot ar džipu, var iestrēgt ceļa vidū. Pagājušajā ziemā autobuss arī iestrēga.

Es esmu šokā no tā, ar ko nākas saskarties ikdienā cilvēkiem, kas dzīvo laukos, un par to, ka viņi ir galīgi aizmirsti un netiek ņemti vērā!» 

KOMENTĀRS

Saglabātas visas iepriekšējās iespējas
AIGARS SIETIŅŠ, Bauskas novada pašvaldības iestādes «Rundāles apvienības pārvalde» vadītājs:
«Tiek saglabātas visas iepriekšējās iespējas infrastruktūrā (paliek trīs pagasti – Rundāles, Svitenes un Viesturu), izglītībā – mācību iestādes netiek likvidētas, sportā turpinās sporta pasākumi, kultūrā – turpina darboties kultūras speciālisti, un ir jauns Viesturu kultūras centra vadītājs Kristaps Zēbergs. Šī gada budžeta ietvaros iespējams turpināt iesāktos darbus un nodrošināt pamatfunkciju izpildi.


Lielākās pārmaiņas, ko vietējā dzīvē ienesusi reforma, notikušas tieši administratīvās pārstrukturēšanās jomā – samazinājies darbinieku skaits, palikušajiem un jaunpienākušajiem darbiniekiem daudz vairāk pienākumu.
Iedzīvotāju valdes pagastos un ciemos vēl netiek veidotas. Domāju, ka lietderīgi būtu veidot iedzīvotāju valdes pagastos, nevis ciemos. Veidojot iedzīvotāju valdes ciemos, mēs vēl vairāk šķelsim sabiedrību.»

UZZIŅAI

Pārvalde faktos
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2009. gadā Rundāles novadā bija 4336 iedzīvotāji; 2021. gadā – 3290.

No Bauskas novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumiem, kas 2022. gadam plānoti 57 239 425 eiro apmērā, Bauskas novada pašvaldības iestādei «Rundāles apvienības pārvalde» apstiprinātais budžets ir 3 572 226 EUR.

Bauskas novada uzņēmējdarbības un tūrisma jomā būtiskākie ieguldījumi paredzēti kompleksa «Rundāles Avoti» rekonstrukcijai un pieguļošās teritorijas labiekārtošanai ar mērķi ierīkot Tūrisma informācijas punktu un iznomāt telpas uzņēmējiem tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai. Tam paredzētie līdzekļi ir 786 775 eiro. Pārrobežu tūrisma projektā «Inovatīvs kultūras tūrisms: atslēga Rundāles un Svisločas pievilcības un konkurētspējas uzlabošanai» paredzēti 32 377 eiro. Plānoti līdzekļi arī citiem projektiem.
Rundāles apvienības teritorijā pašvaldības kapitālsabiedrību nav, ir apvienības pārvaldes struktūrvienība «Komunālais dienests».

Aktīvākās nevalstiskā organizācijas un biedrības apvienības teritorijā: jauniešu biedrība «Mums pieder pasaule», Svitenes pensionāru apvienība «Sudrabupe», senioru biedrība «Dzīvotprieks», biedrība «Vēsturisko rekonstrukciju studija «Rokoko»», biedrība «Rūentāle», jauniešu biedrība «INICIO» , Bērsteles evaņģēliski luteriskā draudze, Mežotnes evaņģēliski luteriskā draudze.

Avots: Bauskas novada pašvaldība.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (2)

  1. Varetu visu pieciest un varetu visu pieciest ja zinatu ka latvijai ir nakotne..bet kapec tev tik noskumusi sirds..ta nemelo latvijai nakotnes nav…un nezinu vai tavai dveselei paslaik vajag kulturu skalus priekus un troksnus..kad latvijas neatkariba satversme cilvektiesibas ir nozagtas…bezceriba un druma nakotne mus gaida..kulturas un izklaides vietaa butu labi noskatitues pasaule popularako filmu kura sen nav radita….jezus.lai mes atgrieztos pie patiesam vertibam un saprastu kapec mes te esam…un kapec un pec ka tik loti skumst tava sirds.

    8
    3
  2. Ja man kas pietrukst tad ta ir tikai briviba..laimigi smaidosi cilveki man apkart..bet tik daudziem veseluem cilvekuem ir atnemts darbs..dzives pamats..un kas ir nesakoptie celi saludzinot ar lielakam nelaimem..ja tu dzivo viensetaa tad klusums miers ir tavi ikdienas draugi..laukos darba daudz spej tik padarit..un kas ir laime..laime ir tava izvele kur dzivot ka dzivot.un darit darbu kas pue sirds..laime ir zeltaina makona mala..tirums kur set..laime ir briviba..laime ir dieva klatbutne tava valoda dziesma tavas saknes un muzigais turpinajums.

    11
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.