Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

VIDEO: Saulainē un Pilsrundālē dārgākais siltums Latvijā; iedzīvotāji ar bažām gaida jauno apkures rēķinu

No šodienas, 1. februāra, būtiski pieaugs siltumenerģijas tarifs Bauskas novada Saulaines un Pilsrundāles ciemā. Bauskas novada domes sēdē 27. janvārī apstiprināts tarifs par siltumenerģiju 134,90 eiro par megavatstundu. Līdz šim maksa bijusi 54,43 eiro par megavatstundu. Siltumenerģijas tarifs palielināsies par 147,8%.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rundāles apvienības pārvaldes komunālo pakalpojumu dienesta vadītājs Ivars Čerļenoks siltumenerģijas cenu kāpumu pamatoja ar būtiski pieaugušajām dabasgāzes un elektroenerģijas iegādes cenām un dabas resursu nodokļa likmi. Tādēļ nācies veikt izmaiņas siltumenerģijas tarifā Rundāles pagasta Pilsrundāles un Saulaines ciemā.

Pirmdien «Bauskas Dzīve» devās uz Saulaini, lai izzinātu vietējo iedzīvotāju noskaņojumu. Jauno apkures rēķinu saulainieši vēl nav saņēmuši, bet neslēpj, ka to gaida ar bažām.

Saulainiete Regīna Muižzemniece jau šobrīd uzsākusi siltuma taupības pasākumus. Foto: Ivars Bogdanovs

Kopš 1972. gada Saulainē dzīvo Regīna Muižzemniece. Viņai rēķins par janvāri vēl nav pienācis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

«Divistabu dzīvoklī apkuri janvārī negriezu «uz pilnu klapi». Gribētos atgriezties atpakaļ pie šķeldas kurināšanas,» atzina seniore.

Šomēnes viņa saņēma 13 eiro lielu rēķinu par elektrību, iepriekš bijuši kādi astoņi eiro, vasarā pat pieci eiro. Saulainiete turpina segt arī mājas renovācijas izmaksas

Atvadoties no Regīnas Muižzemnieces, «Bauskas Dzīve» pastaigā pa Saulaini sastapa Rutu Klemmi. «Mums ir malkas apkure, gāze balonos. Labi, ka šīs enerģētikas krīzes izraisītais tarifu kāpums mani neietekmē, dzīvoju mierīgi. Cik siltu māju vēlos, tik daudz arī kurinu,» saka saulainiete Ruta Klemme.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Ruta Klemme pavēsta, ka ir individuālās apkures īpašniece, tālab jaunais centralizētā siltuma tarifs viņu neskars. Foto: Ivars Bogdanovs

Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines skolā uzrunājam Santu Dzeni, kas rēķinu gaidīšanu salīdzina ar jaunā gada sagaidīšanu.

«Līdz aprīlim mums 50% no elektrības cenas apmaksā valsts, tomēr biedē apkure. Līdz šim par apkuri sūdzēties nevarēju – par četristabu dzīvokli decembrī vajadzēja maksāt 30 eiro. Saulainē ir dārgs siltais ūdens. Iepriekš rēķinājos ar 137 eiro par visiem pakalpojumiem, izņemot elektrību,» pastāstīja S. Dzene.

Viņa uzskata, ka mājas renovācija ir atmaksājusies. «Mums par renovāciju vajag maksāt 15 gadus, vēl palikuši pieci gadi, varam griezt radiatoriem tādu siltumu, kādu vēlamies,» piebilst Santa Dzene, kura Saulainē dzīvo 53 gadus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Santa Dzene Foto: Ivars Bogdanovs

«Bauskas Dzīve» vēlējās noskaidrot, vai palielinājusies apkures maksa arī cilvēkiem, kas dzīvo sociālajā centrā Saulaines centrā, un kurš par to maksā. Maritai Jaungailei mājās ir individuālā apkure. «Dzīvoju šeit kopš 1978. gada, pašlaik ar komunālajiem pakalpojumiem un tarifu esmu apmierināta. Elektrību kopā ar internetu un televīziju ņemu no SIA «Tet»,» atklāja Marita Jaungaile. Viņa strādā arī sociālajā centrā Saulainē. «Arī šeit dzīvojošajiem palielinājies rēķins, lai gan par decembri. Paredzam, ka par janvāri būs vairāk. Apkures cena decembrī palielinājusies par 30 eiro, ja salīdzina ar novembri. Gaidām janvāra rēķinus,» teic M. Jaungaile.

Jau vēstīts, ka Saeima pieņēma Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas nosaka atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem ap 250 miljonu eiro apmērā energocenu pieauguma kompensēšanai.

Bez citiem atbalsta pasākumiem, tas paredz gada pirmajos četros mēnešos kompensēt centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas sadārdzinājumu ekstremālos gadījumos. Kompensēšana tiks piemērota, ja mājsaimniecības lietotājiem būs noteikta maksimālā pieļaujamā siltumenerģijas cena – 68 eiro par megavatstundu. Šādos gadījumos piegādātājam radušos iztrūkumu starp maksimālo pieļaujamo siltumenerģijas cenu un faktisko tarifu segs no valsts budžeta līdzekļiem.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (27)

  1. Tad kad gazificēja šo ciematu, tad vadība nevarēja tik tālu paredzēt nākotni par iespējamajām cenām, tāpēc tā stingri pārmest neko nevar. Tomēr ja vadībai (tajā skaitā valstij) būtu stratēģiskā domāšana, tad ilgtermiņā situācija bija pilnīgi skaidra > siltināšana + atjaunojamie resursi. Šajā tēmā ilgstoši bija ārkārtīgi minimālas darbības – pirmkārt, bija nepieciešams gadu no gada, mēnesi no mēneša kopš jau kādiem 2000 gadiem sabiedrību informēt par šo nepieciešamību un ka nākotnē neizbēgami pieaugs energoresursu cenas un arī būvniecība nekļūs lētāka.
    Cilvēki un vadība dzīvoja kā sienāži – kamēr vasarā silts tikmēr spēlējam vijoli. Pašvaldību lielais ieguldījums bija tikai fondu apgūšana. Sanāk, ka es ar savu niecīgo statusu izrādījos daudz lielāks stratēģis par mūsu “stratēģisko”vadību, jo es esmu pilnībā gatavs esošajai situācijai – māja siltināta, ir gan saules kolektors, gan baterejas, moderna malkas apkure, mežaudze, kura nodrošina manas gada vajadzības un elektroauto.
    Tas pats tagad ar baseinu – katram muļķim skaidrs ka tā ir luksusa lieta, kura prasa adekvāktu risinājumu siltumenerģijai. Vai Bauskai tāds ir – nav! Lūk arī rezultāts – mega būve ar mega izmaksām. Vai tā ir stratēģija? Šaubos. No sākuma vajadzēja vai nu saules, vai vēja parku vai ko tamlīdzīgu un tikai tad rotaļāties ar energoietilpīgām rotaļlietām.

    12
    1
  2. Kāpēc Tu nevadi šos procesus? Kur biji, kad gazificēja šo ciemu? Tavs ieguldījums ir pilnīgi nekāds un arī turpmāk paliksi tikai novērotājs!

    3
    1
  3. Nevaru īsti piekrist pēdējam rakstītājam. Nevajadzētu pārmest cilvēkam, ka viņš izrādījies gudrāks un tālredzīgāks par kādu tur procesu virzītājiem un tagad kaunināt, kāpēc viņš pats nav šos procesus virzījis! Pirmkārt, pie “procesu virzīšanas” jau nemaz tik viegli nevar tikt. Tur, kā likums, priekšā radi, draugi, pudeles brāļi un citi ļautiņi bez jebkādām spējām un talantiem, kuri neko neprot, ne vienam nav vajadzīgi un tieši tāpēc ļoti raujas pie “procesu virzīšanas”. Otrkārt, katram jādara savs darbs. Pieņemu, ka kungs ar niku “SM” veiksmīgi realizē sevi kādā citā jomā, ja reiz varējis savā saimniecībā ieviest visu minēto, maksā nodokļus un ar tiem kaut kādā mērā uztur esošo “procesu virzītājus”. Un tas nav maz, ņemot vērā situāciju, kad to, kas vēlas “virzīt” ar katru gadu paliek vairāk, bet to, kuri “tiek virzīti” – arvien mazāk. Protams, būtu jauki, ja “katrs viens” vairāk domātu ar smadzenēm, aktīvāk “presētu” jau esošos “procesu virzītājus” un vēlēšanu reizēs ievēlētu jēdzīgākus cilvēkus, taču pagaidām mūsu sabiedrība ir tikai pusceļā no Homo Sovieticus uz normālu pilsonisku sabiedrību.

  4. palasot rakstu un tam sekojošos komentārus rodas jautājumi. Šoreiz uzsvēršu trīs. 1. kādēļ BDz žurnāliste pasteidzās ar intervēšanu un neveica to pēc rēķinu par apkuri saņemšanas? 2. Ko komentētājs bija domājis ar “procesu vadīšanu”, vai tiešām domē pčc jebkuras lielākas problēmas izsludina konkursu uz atbildīgā “nespējnieka” amatvietu, kā arī, vai gāze vēl pagājušoziem neskaitījās kā tīrākais un izdevīgākais kurināmais salmu vietā priekš Rundāles domes amatpersonām? 3. Vai tavas iespējas siltināt, mainīt apkures veidu, uzstādīt saules paneļus un iegādāties elektroauto atbilst pat vidējā latvieša iespējām, nerunājot par tiem visiem, kuru bērniem, skolniekiem dome nodrošināja pārtikas pakas….

  5. Pilsrundālē ir HES, kādi 300 kW. Iznāk apsildīt kādus 6000m2, aptuveni 100 dzīvokļus. Varbūt vietējā elektrība ir lētāka par mistiskās un politiskās biržas gāzi? Varbūt korķus izsitīs, bet visumā vajadzētu vilkt. Jeb vietējā elektrība jādzen caur politisko nordpulu?

    5
    1
  6. tas ir tikai loģiski, ka katrs enerģijas veids atšķiras kā izmaksu, tā lietošanas komforta ziņā. Labi saprotama cilvēku vēlme malciņas vietā, kura jāaudzē, jāzāģē, jāskalda, jāžāvē un vēl jānēsā iekšā un ārā (pārtapusi pelnos), brūķēt elektrību vai vismaz gāzi, kur komforts pavisam cits, darba nekāda un nav problēmu ziemā atstāt māju uz ilgāku laiku. Diemžēl par komfortu ir jāmaksā, un dārgākos apkures veidus parasti izvēlas cilvēki, kas tos var atļauties (vai vismaz domā, ka var). Pilsētu un ciematu daudzdzīvokļu mājās cilvēkiem šīs izvēles jau ir ievērojami sašaurinātas, tāpēc jo lielāka atbildība par to gulstas uz pašvaldību. Par fantastisko cenu lēcienu visu enerģijas nesēju frontē šobrīd varam pateikties ne jau tam, ka kaut kur nepūta vējš vai kaut kur netecēja ūdens, bet gan atsevišķu globālu grupējumu neremdināmajai alkatībai, ES vadītāju politiskajai tuvredzībai, Krievijas netīrajiem paņēmieniem un ilgstošajai nespējai diversificēt piegādes, tā mazinot riskus. Valdībai jāsper soļi, lai mazinātu nodarīto postu un ar steigu jādomā, kā šādas situācijas nepieļaut turpmāk.

    7
    1
  7. vai vispirms nevajadzēja apskatīties, izņemot šo ziemu, tam Rundāles HES ziemā vispār tek “ūdens cauri” un cik izmaksā pati dārgākā no apsildēm- elektroapsilde? Kā arī tam malkas krāšņu piekritējam, kā būtu, ja tagad katrā dzīvoklī iebūvētu malkas krāsni, spējīgu apsildīt dzīvokli un vēl silto ūdeni apgādāt. Kā būtu ar tiem, par jau uzstādītajiem mēraparātiem piesārņojuma mērīšanai apdzīvotās vietās, tiem rādījums vēl neturpinātos tur kur skala jau beigusies?

  8. Skaidrs ir viens, nevar paļauties uz eiropu, nevar paļauties uz krieviju, var paļauties tikai uz mūsu malku un māla ķieģeļiem ja kādi grib mērīties ar kr…niem.

  9. Par HESiem. Ir jāpārslēdz domāšana no alkatības uz kopēju labumu. Konkrēti šoziem Latvijas upēs ir daudz ūdens un reāla un lēta enerģija ir, bet iespēja pie tās tikt pa tiešo , bez idiotiskiem sarežģījumiem un sadārdzinājumiem nav iespējama. Pie mums esot ārkārtas stāvoklis, tas taču attiecas arī uz enerģētiku, nu tad uzspļaujiet beidzot tām biržām, oikiem, pārvadēm, blēžu kantoriem, demagogiem un dodiet enerģiju tautai tieši no turbīnas. Īslīces un Daugavas ūdens noteikti ir tautas īpašums, nevis nordpula īpašums un pat ne st īpašums. Parāds, nu parādu taisīšanai mūsu atļauju neprasīja.

    6
    1
  10. Elejā esot termālais ūdens. Tur viens entuziasts ir visu izpētījis, laikam bijušais Jelgavas novada vadītājs. Viņam bija grandiozi plāni, laikam pat Jelgavas apkure. Ūdenī esot arī daudz kas no Mendeļejeva tabulas, tātad divi vienā. Par Eleju zinot pat islandieši un viņi laikam ir pasaules lielākie speciālisti termālo ūdeņu apkurē. Kas šajā enerģētikas burbulī domās pa vecam, tam nekas vairāk par buržuiku nespīd.

    1
    1
  11. viss sais laikos maksaa, jasamierinaas un jamaksaa. dzivot arii sanaak maksaat, un ciest, diemzeel, taa tas iekartots sai baltaa pasauliitee.

  12. Ungāriem esot konkrēts gāzes piegādes līgums ar Krieviju un cena esot 5X mazāka kā šobrīd eiropā. Mums ir sava caurule no kaimiņu puses, ir sava krātuve, bet mūsu politika un bizness ir sapinušies meistarībā.

    5
    1
  13. ratiem pa priekšu > Krievijas gāze par zemu cenu nozīmē arī sniegt viņiem pakalpojumus, turklāt nav zvanīts, ka sākotnējā vienošanās tiks ievērota. Ungārijai un vēl citām valstīm piedāvāts (apmaiņā pret lētu gāzi) iebilst pret NATO kopējo viedokli un atbalstīt ietekmes sfēru novilkšanu 1997. g. robežās, atzīt nozagtās teritorijas Piedņestru, Donbasu. Dienvidosetiju un Krimu. Ungārijai tas var arī šķist īstermiņā pievilcīgi, jo viņi neatrodas šajā 1997.g. ietekmes sfērā, bet viņiem būtu jāpatur prātā 1956. g., jo tā ir tā galējā gāzes cena kuru var sanākt maksāt politiskajā konjunktūrismā ar impēriju. Tev arī ir īsa atmiņā par to kā Krievija godīgi tirgojas – ja Latvija pieņem netīkamu lēmumu, tad pēkšņi gāzei cena pieaug, pārtika neatbilst standartam utt. Krievijai ekonomika ir sviras kontrolei un galējā instancē de fakto okupācijai – lasi Baltkrievija ir ceļā uz šo pēdējo posmu.

  14. Notiek amerikāņu kuģu gāzes cīņa ar krievu cauruļu gāzi. Neviena lielvalsts neauklējas ar mazajām valstīm. Cerības, ka Kataras vai amerikāņu gāze būs lētāka ir veltīgas. Kaut kā nedzird, ka lietuvieši būtu pilnībā pārgājuši uz kuģu gāzi. Un mūs no vienas adatas cenšas uzlikt citas adatas. Adatai komplektā nāk arī atbilstošie pātari. Mūsu ir tikai hesi, vēl neprihvatizētie LVM, pazemes siltums( varbūt) saule, vējš, pārējais ir viņu. Un kā viņi gribēs, tā mēs dancosim ja nevarēsim iztikt ar savu.

  15. Letiņš
    02.02.2022 15:48

    Kādas problēmas ,Saulainē bija ierīkot apkuri ar šķeldu.

    Pirms n-gadiem gāze bija OK… Bet.. laiki iet, politika, ekonomika, inflācija, OIK, NA,…

    Zinātnieki pēc gadiem pieciem sapratīs, ka ir pieaudzis pieprasījums pēc.. higiēnas precēm un transmisīvi izplatošos slimību ierosināšanas apturēšanas/arī apaugļošanās līdzekļiem…. kuri būs.. jāpārstrādā, un tad Letiņš varēs pārmest, kāpēc uztaisīja šķeldas katlus, nevis ieliknīšu, tējas maisiņu un kondomu pārstrādes koģenerācijas staciju! Jo! Latvietis mīl latvieti!

    1
    2
  16. Mums ir lielas problēmas ar atkritumu pārstrādi. Viena tonna plastmasas atkritumu varot tikt pārstrādāta gandrīz vai vienā tonnā dīzeļdegvielas. Izejas ir tikai divas- ļoti intensīvi domāt un darīt jaunāko tehnoloģiju virzienā un uzturēt normālas attiecības ar kaimiņiem. Kā somi piemēram. EK gāzi un atomu esot atzinuši par pārejas zaļo enerģiju. Tātad lēts un ātrs siltums priekš katra ciema ir meklējams galvenokārt Rīgā.

  17. Par dārgajiem apkures rēķiniem,lai Sietiņš,Okmanis un visi Rundāles domes deputātu maksā,viņi pieņēma lēmumu ierīkot gāzes apkuri Saulainē.

    3
    2
  18. Kāds Okmanim sakars ar pasaules milžu cīņām? Viņš ar kaimiņiem draudzējās un karogus nerāva. Pagaidām neviens nav paskaidrojis kas savāc un sadala vai nozog visa veida “zaļos” nodokļus un maksājumus un kā un kad šie “zaļie“ maksājumi uzlabos parastā cilvēka dzīvi.

    2
    4
  19. Es saimniecībā graudus kaltēju ar šķeldu un māju apkurinu ar malku un esmu apmierināt ar izmaksām 30.gadus,ostā šķeldu ved prom uz zviedriju,šķeldas kaudzes piramīdu lilumā ostā izkrauts,Jelgavā pilsētu apkurina ar šķeldu ,nevajag neizdarībā vainot citus,vienkārši nav smadzeņu un tur tā vaina.

  20. Tā kā mēs esot eiropas un pasaules tirgū, tad šķeldu nopirks eiropieši, mums tūlīt nebūs naudas pat šķeldai, pat ja būs nauda, tad izdomās šķeldas biržu, un mūsu meži un krūmi nemaz nav bezgalīgi.

  21. Vai “regulators” ir apstiprinājis šos izcenojumus? Stipri šaubos, Rundāles novadā nekad netika iesniegti siltuma tarifa izcenojumi “regulatoram” lai apstiprinātu, jo tas nebija izdevīgi.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.