Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

“SEB Investment Management”: Kritums finanšu tirgū būtiski ietekmē pensiju uzkrājumus

Šobrīd finanšu tirgū vērojams kritums, kas būtiski ietekmē ne vien dažādus uzkrājumu veidus visā pasaulē, bet arī pensiju otrā un trešā līmeņa plānu rezultātus tepat Latvijā, aģentūrai LETA atzina ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņš gan norāda, ka ilgtermiņā ar pensiju plānu rezultātiem viss ir kārtībā – tie ir pozitīvi un pārspēj inflāciju. Iemesli, kāpēc pensiju plānu rezultāti nav uzlabojušies šī gada otrajā ceturksnī, ir tie paši, kas svārstīja tirgu pirmajā ceturksnī – Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija, sektoru rotācija, kā arī centrālo banku lēmumi, kas maina “spēles noteikumus” finanšu tirgū. Tiem pievienojušās bažas par iespējamu recesiju.

Rozenfelds uzsver, ka šie jautājumi ir smagi un netiks atrisināti ne nedēļas, ne mēneša laikā, varbūt tam būs nepieciešami pat vairāki gadi.

Vienlaikus Rozenfelds uzsver, ka lokāli ieguldījumi Baltijā spēj sniegt labu rezultātu arī apstākļos, kad visa pasaule dzīvo kara, tā izraisīto sankciju, augstas inflācijas un saslimšanas ar Covid-19 apstākļos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vērtējot SEB pensiju plānu portfeļus, Rozenfelds secina, ka šī gada pirmais pusgads ir bijis veiksmīgs alternatīvajiem ieguldījumu fondiem, kas strādā Baltijā, piemēram, nekustamā īpašuma fondiem, meža fondiem un infrastruktūras fondiem.

“Tas ir virziens, kas noteikti ir jāturpina un jāattīsta, jo ļauj ne vien nedaudz uzelpot pārējam portfelim, kas iegulda naudu citviet, bet arī dod pozitīvu artavu Baltijas ekonomikai un veic ilgtspējīgus ieguldījumus tuvu mājām,” pauž Rozenfelds.

Kā pozitīvu faktoru viņš atzīmē arī to, ka vietējie ieguldījumi tiek stiprināti arī normatīvo aktu līmenī. Proti, no 2022.gada pensiju pārvaldnieki drīkst ieguldīt riska kapitāla un nekustamā īpašuma fondos līdz pat 15% no aktīviem, ko var palielināt līdz pat 25%, izpildot vairākus nosacījumus. Rozenfelds uzsver, ka tā ir ļoti samērīga proporcija, kas jau šobrīd dod jūtamu rezultātu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Eksperts prognozē, ka ilgtermiņā, iespējams, ar obligācijām varēs nopelnīt vairāk nekā pēdējos gados. Pēdējos gados finanšu tirgū dzīvots pēc sekojošiem notikumiem -“ja vēlies pelnīt, tad uzņemies lielāku risku un ieguldi akcijās”. Tas izskaidro akciju popularitāti, jo, uzņemoties zināmu svārstību risku, varēja nopelnīt vairāk. Akcijas dod iespēju ilgtermiņā gūt peļņu, taču īstermiņā tām ir savas īpatnības – tās ātri audzē vērtību, un tik pat ātri arī zaudē vērtību.

Kā piemēru Rozenfelds min 2019.gadu, kas finanšu tirgos bijis fantastisks. Togad arī pensiju plānu ienesīgumi virknei no tiem pārspēja 10% pieauguma atzīmi, bet vairāki pat pārsniedza 20% pieauguma atzīmi. Akcijām ļoti pozitīvs un ar ļoti līdzīgām tendencēm bija arī 2021.gads.

Savukārt 2022.gada pirmais pusgads, īpaši otrais ceturksnis, iezīmē citu ainu – “ne augstāks, ne zemāks risks neglābj no īstermiņa zaudējumiem”, informē Rozenfelds. Kritās gan akciju, gan obligāciju cenas. Tomēr obligāciju ienesīguma likmes tagad ir daudz “pievilcīgākas” nekā pirms gada vai pat pusgada, akcentē eksperts. Tas nozīmē, ka nākotnē ar obligācijām beidzot atkal varēs sākt pelnīt vairāk, uzņemoties potenciāli mazāku risku.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai šī tendence pozitīvi atspoguļotos pensiju portfeļos, ir jāpaiet laikam – gan iepērkot jaunas obligācijas, gan pārstrukturējot esošo portfeli, piebilst Rozenfelds.

Viņš atgādina, ka viens no veiksmīgas investēšanas pamatprincipiem ir “pērc, kad tirgus ir lejā, pārdod, kad tirgus ir augšā”. Ja šo principu attiecina arī uz pensiju uzkrājumiem, tad tagad ir ļoti labs laiks, lai veiktu iemaksas – sāktu krāt vai palielinātu iemaksu. To var salīdzināt ar preču iegādi laikā, kad ir atlaides, pauž Rozenfelds.

Cik ilgu laiku būs jāgaida līdz tirgi atgūsies, šobrīd ir grūti prognozēt, norāda eksperts. Kritums finanšu tirgos ir ievērojams – piemēram, “SP500” indeksam (ASV) šī gada sākums ir ceturtais sliktākais gandrīz 100 gadu laikā. Finanšu pasaulē notiek aktīvas diskusijas, vai kritums akciju kategorijai varētu būt sasniedzis savu zemāko punktu. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Līdz ar to tuvākajos mēnešos diez vai varēsim novērot strauju atgūšanos, kā tas bija, pārvarot Covid-19 laika kritumu. Jārēķinās, ka akcijas atgūsies lēnāk. Obligācijas, iespējams, atgūsies vēl lēnākā tempā nekā akcijas, jo centrālo banku politika paredz vēl augstākas procentu likmes nākotnē,” skaidro Rozenfelds.

Viņš norāda, ka šobrīd tiek piedzīvots tā dēvētais “lāču tirgus”, kas īstermiņā dzen tirgu lejup. Virkne rādītāju rada bažas – iespējamā recesija, izejvielu pieejamība, inflācija un citi faktori, nemaz nerunājot par Krievijas agresijas potenciālo attīstību. 

“Tomēr neaizmirstam, ka ir vērojamas arī vairākas pozitīvas tendences, kuru augļus novērtēsim pēc gadiem. Galvenais ir nepazaudēt ilgtermiņa perspektīvu, veikt regulāras iemaksās un izvēlēties savam riska noturības līmenim piemērotus finanšu pakalpojumus,” piebilst Rozenfelds.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.