Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Skolu direktori skeptiski par IZM rosināto izglītības iestāžu vadītāju sertifikāciju

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājums par izglītības iestāžu vadītāju sertifikāciju reizi sešos gados nav apspriests ar pašiem direktoriem, turklāt ir arī citi skolu darba vērtēšanas mehānismi, aģentūrai LETA, komentējot IZM ieceri, pauda skolu direktori.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Foto: pixabay.com

Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa pauda, ka raugās uz plānoto ierosinājumu ar skepsi, jo pašlaik ik pēc sešiem gadiem jau notiek izglītības iestāžu akreditācija, paralēli arī pašvaldības izvērtē skolu direktoru atbilstību amatam. Ādažu vidusskolas direktors uzskata, ka IZM šādā veidā pauž neuzticību izglītības kvalitātei un pašreizējiem skolu vadītāju vērtētājiem.

Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns uzskata, ka izglītības iestādē direktoram ir jāseko līdzi un jāiesaistās izglītības procesā, taču uzver, ka, viņaprāt, nav īstais laiks direktoru sertifikācijai.

“Domāju, ja direktora profesija būtu kas ļoti prestižs, par ko maksātu pievilcīgu summu, tad šāds ierosinājums par direktoru vērtēšanu būtu izskatāms,” pamatoja ģimnāzijas direktors.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Arī Limbažu ģimnāzijas direktore Gunta Lāce piekrīt, ka no tā, cik kompetents ir skolas direktors, ir atkarīgs tas, cik veiksmīgs ir skolas izglītības process. Pēc viņas paustā, kritērijiem, pēc kādiem tiek vērtēts skolas direktors, ir jābūt, taču direktore neatbalsta IZM priekšlikumu par sertifikāciju, ja papildus par to netiek veikta piemaksa direktora algai.

Savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns uzver, ka IZM iniciatīva nav apspriesta ar izglītības iestāžu vadītājiem, un nav skaidrības par to, kas būs šī komisija, kas vērtēs skolu direktorus. Kalvāns uzskata, ka ir jāsaprot, vai juridiski un metodiski priekšlikumam ir pamatojums.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka IZM paredz ieviest izglītības iestāžu vadītāju sertifikācija kā daļu no vērtēšanas sistēmas, un tā provizoriski būs jāveic reizi sešos gados. Tāpat skolu direktoriem ir plānoti arī regulāri valsts finansēti profesionālās pilnveides kursi.

“Mērķis nav nevienu direktoru atbrīvot no darba, bet gan [panākt], lai katrs direktors ir izcils vadītājs. Tas mums ļaus tos spēcīgākos paturēt savā nozarē, savukārt tiem, kuriem būtu jāpilnveidojas, iespējams, būs piedāvātas citas iespējas. Plašāk būs zināms, kad nāksim ar konkrētu piedāvājumu, iepriekš skaidroja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), pieļaujot, ka sertifikāciju varētu uzsākt no 2023./2024.gada.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (2)

  1. Ļoti laba ideja! Atbalstu! Skolu direktori mēdz būt tik dažādi, ka reizēm brīnies kā viņš tai amatā ticis… Un visas intrigas utt.. Skolotājus sen un visu laiku direktori un vietnieki vērtē – visa mācību gada garumā nāk vērot stundas, ka tik ko nedara greizi. Pakrata pirkstu un par katru sīkumu aizrāda. Pedagogiem visu laiku sava kvalifikācija jāuzlabo un jāpapildina ar kursiem, katru gadu atskaites , pašvērtējumi…. Jāpierāda, cik tu esi derīgs vai labs darbinieks. Tāpēc uzskatu, ka šī ideja arī ir apsveicama. Direktoriem arī ir jāturpina pilnveidoties, jāiet laikam līdzi un jāiegūst kvalifikācija, kā skolotāji cīnās par savām kvalifikācijas pakāpēm ar milzīgu kontroli, vērtēšanu – par to saņemot nieka grašus…. Tikai priecātos ja tā būtu, tad beidzot būtu vienlīdzība. Un piemaksu par kvalifikāciju lūdzu tādu, kādu saņem pedagogi par savām kvalifikācijas pakāpēm – ne vairāk…. Tad varbūt izjūtīs skolotāju rūgtumu un netaisnības sajūtu… Dažiem direktoriem tā būtu iespēja iziet arī no savas komforta zonas…

    9
    5
  2. Nosauciet vēl vienu profesiju, kura ir nepārtraukti pakļauta vērtēšanai un nepārtrauktām pārbaudēm. Jau tagad uz izsludinātajiem direktora amata konkursiem nav kas piesaskās, ja ir tad, tikai viens kandidāts piesakās ar ļoti lielu pierunāšanu. Un ja vēl alga būtu līdzvērtīga ar pilnas slodzes skolotāja algu…. Kurās iestādēs ( izņemot izglītības) vēl ir tāda prakse, ka vadītājs saņem mazāku atalgojumu par padotajiem. Nosauciet……Bet darba apjoms un psiholoģiskā slodze- tā gan ir par visiem lielāka.

    9
    7
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.