Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Šogad iedzīvotāju ienākumi Latvijā augs lēnāk nekā cenas 

Latvijas darba tirgū negatīvo ietekmi no kara Ukrainā pagaidām nejūt un šī gada pirmajos mēnešos bezdarbs ir samazinājies, savukārt algas turpina augt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas.

Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim. 

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs. Nodarbinātības pieaugums šajās zemāk atalgotajās pakalpojumu nozarēs ir viens no faktoriem, kas aritmētiski ir nedaudz mazinājis vidējo algu pieaugumu. Pie tam šogad vidējās algas valsts pārvaldē aug lēnāk nekā privātajā sektorā.  

Pēc manām prognozēm, vidējā darba samaksa Latvijā šogad varētu augt par 7–7,5 %, savukārt patēriņa cenu pieaugums varētu sasniegt 12 %. Tas nozīme, ka šogad pirmo reizi kopš 2009. gada Latvija iedzīvotāju pirktspēja mazināsies.

Protams, no valsts puses ir gaidāmi atbalsta pasākumi, taču visu izmaksu kāpumu, visticamāk, nebūs iespējams kompensēt, savukārt uzkrājumi nav vienmērīgi sadalīti un daļai cilvēku tādu nav. Tas ir liels izaicinājums, jo ekonomikai ir grūti augt, ja pirktspēja mazinās un ar to ir jārēķinās arī uzņēmējiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijā līdzīgi kā eirozonā vidēji ražotāju cenas pēdējā gada laikā ir augušas par 30 %, taču patēriņa cenas Latvijā šobrīd aug gandrīz divas reizes ātrāk nekā vidēji eirozonā. Vienlaikus situācija Latvijas ekonomikā joprojām ir laba  – iedzīvotāju tēriņi aug, COVID-19 ierobežojumi ir atcelti, mājsaimniecībām ir uzkrājumi, energoresursu cenu kāpumu kompensē valsts atbalsta pasākumi, savukārt darba tirgū samazinās bezdarbs un aug algas. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija, procentu likmju kāpums un reālo ienākumu kritums ir būtiski riski izaugsmei, tādēļ gada nogalē nevaram izslēgt arī zināmu bezdarba pieaugumu Latvijā. 

Teksts: Mārtiņš Āboliņš, “Citadeles” ekonomists  

Foto: Publicitātes

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.