Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Arvien vairāk cilvēku bēg no šausminošās vardarbības realitātes; tikmēr Latvijā bēgļu uzņemšanas procesā ir problēmas

Ļoti lielā mērā Ukrainas bēgļu uzņemšana Latvijā pašlaik ir uz privāto iedzīvotāju pleciem. Bauskas novada uzņēmuma «BB būve» vadītājs atzīst, ka no valsts un pašvaldības iestādēm grūti saņemt saprotamas atbildes un atbalstu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Bēgļi no Ukrainas, kas ierodas Polijā caur Medyka robežšķērsošanas punktu. © UNHCR/ Chris Melzer

«Ne viss tas, kas skan televīzijā, piepildās realitātē,» saka «BB būve» vadītājs Andis Adamaitis. Viņa uzņēmumā strādā septiņi Ukrainas iedzīvotāji, un tas ir loģiski, ka viņi uztraucas par savām ģimenēm, kas palikušas Ukrainā. «Neprasu pašlaik viņiem ievērot kaut kādus termiņus – viņi ir morāli sagrauti,» atzīst uzņēmējs. Divi no darbiniekiem izlēmuši savu ģimeni atvest uz Latviju. Nav bijis viegli, bet trešdien ieradās pirmā ģimene, šodien būs otrā. Problēmas ir vairākas.

«Zvanīju uz robežsardzi, gribēju laikus nokārtot dokumentāciju, lai nav jātērē laiks, iebraucot Latvijā. Visi dokumenti man bija. Man pastāstīja, ka tomēr ģimenēm jānokārto visi dokumenti klātienē. Vēlāk uzzināju, ka viņiem pat neko nevajag kārtot, – ja te ir radinieki, pašlaik var iebraukt valstī bez dokumentu noformēšanas uz 90 dienām,» stāsta A. Adamaitis. Ņemot vērā šāda veida reģistrācijas problēmas, viņš apšauba, ka valdības minētie skaitļi par to, cik realitātē Latvijā ir bēgļu no Ukrainas, atbilst patiesībai, ja liela daļa var nemaz nereģistrēties.

Uzņēmuma projektu vadītājs Uģis Paurs norāda, ka visvairāk trūkst skaidras informācijas. «Būtu labi, ja būtu skaidrs materiāls, kur būtu punkts pa punktam pateikts, ko darīt un kādu palīdzību var saņemt, jo viņi nav atbraukuši saņemt pabalstus. Nav informācijas, kur doties, ja ir veselības problēmas, kā citus jautājumus risināt. Ir izjūta, ka bēgļu pieplūdumam Latvija nav gatava. Tomēr ukraiņi te nebrauc kādus pabalstus prasīt – gatavas ir strādāt sievietes, kas tagad ieradušās no Ukrainas. Viņiem vienkārši vajag skaidrību,» tā U. Paurs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nākamā problēma sākusies, kad meklējuši, kur ģimenēm palikt. Darbinieki sāka meklēt dzīvokļus, kurus īrēt, un pašlaik bez rezultāta. Uzņēmējs cerībā uz pašvaldības atbalstu šajā jomā zvanījis uz novada domi, tur aizsūtījuši uz Bauskas novada sociālo dienestu, no turienes teikuši, lai zvana atkal uz domi. Tur norādījuši, ka palīdzību organizē biedrība «Laiks jauniešiem», bet šī biedrība organizē humāno palīdzību, ko ved arī uz Ukrainu, nevis nodrošina dzīvokļus.

«Pašlaik visi kā vienots uzņēmums mēģināsim nodrošināt iespējas palikt viesnīcā, bet mēs tomēr gribētu atrast dzīvokļus, ko paši darbinieki var īrēt,» uzsver A. Adamaitis. Ja Bauskas novada iedzīvotāji vēlas izīrēt dzīvokļus strādājošo ukraiņu ģimenēm, U. Paurs aicina zvanīt pa telefonu 25130789.

A. Adamaitis cer, ka vismaz pašvaldības līmenī aktualizēs jautājumu arī par bērnu apmācību, kas Latvijā ieradušies bēgļu gaitās, lai viņiem nebūtu «robu» izglītībā. Uzņēmējs vērtē, ka karam būs smagas sekas celtniecības jomā, – ir ļoti daudz materiālu, visvairāk metāla armatūras un keramzīta bloku, kuru ražošanai izejmateriālus iepirka no karadarbībā iesaistītajām valstīm un kas tagad nav pieejami. Krājumi beigsies pēc diviem trim mēnešiem. A. Adamaitis norāda, ka jādomā par atbalsta sakārtošanu Ukrainas bēgļiem un laikus jāparedz situācijas risinājumi, ja būvniecības nozare pēc pāris mēnešiem Latvijā praktiski apstāsies – tad problēmas būs ne tikai ukraiņiem, bet arī Latvijā. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

ANO: No Krievijas iebrukuma Ukrainā glābsies līdz 10 miljoniem bēgļu

Kopš Krievijas uzbrukuma sākuma pagājušajā ceturtdienā Ukrainu pametuši vairāk nekā miljons cilvēku, paziņojis ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi, ziņo aģentūra LETA. Grandi tviterī norādīja, ka septiņu dienu laikā no Ukrainas uz kaimiņvalstīm devušies vairāk nekā miljons bēgļu.

“Ja vien konflikts netiks nekavējoties izbeigts, vēl miljoniem, visticamāk, būs spiesti bēgt no Ukrainas,” brīdināja Grandi. ANO bēgļu lietu aģentūras UNHCR dati, kas tiek bieži atjaunoti, liecina, ka Ukrainu pametuši 1 002 860 cilvēki.

Grandi piebilda, ka bēgļu skaits pieaug neticamā ātrumā. “Es emu strādājis bēgļu ārkārtas situācijās gandrīz 40 gadus, un reti kad esmu redzējis tik strauju izceļošanu kā šī,” sacīja Grandi. “Stundu pēc stundas, minūti pēc minūtes arvien vairāk cilvēku bēg no šausminošās vardarbības realitātes,” viņš piebilda.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Aptuveni pusi no Ukrainas bēgļiem ir uzņēmusi Polija. Daudzi bēgļi devušies arī uz Ungāriju, Moldovu un Slovākiju.

UNHCR dati liecina, ka uz Poliju aizvadītajā nedēļā devušies vairāk nekā 505 500 bēgļi no Ukrainas, savukārt Polijas Robežsardze ziņoja, ka līdz ceturtdienas rītam robežu šķērsojuši vairāk nekā 575 000 cilvēku. Trešdien vien robežu šķērsojuši 95 000 cilvēku. Neskaitāms daudzums cilvēku kara dēļ bijuši spiesti pārvietoties Ukrainas teritorijā. Savukārt Vācijā līdz šim reģistrēti 5000 bēgļu no Ukrainas.

Grandi norādīja, ka UNHCR darbinieki Ukrainā strādā kur un kad var šajos šausminošajos apstākļos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Mūsu darbinieki paliek, pat pakļauti lielam riskam, jo mēs zinām, ka vajadzības valstī ir milzīgas,” sacīja Grandi.

Viņš uzslavēja Ukrainas kaimiņvalstu valdību un vietējo kopienu rekciju uz Ukrainā notiekošo un bēgļu pieplūdumu.

ANO prognozes liecina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīs līdz 10 miljonu cilvēku došanos bēgļu gaitās, glābjoties no karadarbības. No šiem cilvēkiem apmēram četri miljoni varētu ierasties kaimiņvalstīs, tomēr tā ir tikai aplēse, sacīja ANO preses sekretārs Stefans Dižarriks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Eiropas Savienības (ES) valstu dzelzceļa kompānijas piedāvā bezmaksas braucienus bēgļiem no Ukrainas, ceturtdien paziņoja Ukrainas Iekšlietu ministrijas preses dienests.

“Pilsoņi ar Ukrainas pasi vai personas apliecību tiek atbrīvoti no maksas par dzelzceļa biļetēm uz Poliju, Vāciju, Austriju, Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Franciju, Beļģiju un Dāniju,” teikts paziņojumā. Vācijas nacionālā dzelzceļa pārvadājumu kompānija “Deutsche Bahn” pavēstīja, ka ir gatava pievienot papildu vagonus vilcieniem, kas kursē no Polijas uz Berlīni, un vajadzības gadījumā palaist papildu vilcienus.

Pašlaik no Polijas uz Vāciju ik dienu kursē līdz astoņiem tālsatiksmes vilcieniem “Eurocity”, kas izbrauc no Varšavas, Gdaņskas, Pšemislas, Krakovas un Vroclavas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Berlīnes centrālajā dzelzceļa stacijā Vācijā vietējie iedzīvotāji ir gatavi palīdzēt ļaudīm no Ukrainas. Foto: @AaronLeeHudson/twitter

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (16)

  1. Diez kas nav.Uz satrunējošo valsts ierēdniecību nevar paļauties.Viss pašu rokās.Slava Ukrainai.

    6
    2
  2. Ukrainis ir tas pats krievs kurš nemācīsies Latviešu valodu.Liels Ukraiņu daudzums nebūs labvēlīgs Latvijai mēs to nožēlosim.

    10
    22
  3. Un arī šeit komentāri tiks slēgti,jo daudz kremlinu-rašistu(Laucinieks,Sistēma).Šie kārklukrievi nespēj apjēgt,ka piespiedu bēgļiem mājās palika vīri,tēvi,brāļi un karam beidzoties viņi nekavējoties atgriezīsies.

    11
    3
  4. LV ir tāda birokrātija, ne tikai iebraucēju ziņā, arī LV dokumetācijai. TIKAI runas un nekas vairāk- Fb ir daudz palīdzību sniedzēji, bet patiesībā re kā, netiek iekšā.

  5. Есть ли в этой стране предел негодяйству ее власти и идиотизму ее народа?!

    7
    1
  6. Modernā kara mērķi ir samazināt populāciju, liekot karot vīriešiem fertilā vecumā un mūkot sievietēm fertilā vecumā.

    1
    7
  7. Ai kā gribās būt savas valsts patriotam ar citas valsts pilsonību !!!

    2
    1
  8. Par vārda “hohols” lietojumu vēl tagad zinātnieki strīdas, vai tas ir nievājošs vai nē. Internetā atradīsiet pietiekami daudz skaidrojumu gan par šī vārda iespējamo izcelsmi (populārākā ir versija, ka tas aizgūts no savulaik populārās ukraiņu vīriešu frizūras). Problēma ir tajā, ka padomju laikā krievu šovinisti šo vārdu sāka lietot kā izsmejošu, nievājošu, reizēm apzināti provocējot kādu ukraini uz konfliktu. Dienot padomju armijā, biju liecinieks tam, ar kādu naidu pārkrievots ukraiņu seržants virssardzē sita tur ievietotu ukraiņu karavīru par to, ka tas uz viņa jautājumu “vai esi hohols?”, lepni atbildēja: “Nē, es esmu ukrainis (uhraiņec). Tagad krievu tautas sliktākā daļa ukraiņus sākuši saukt par ukriem vai ukropiem (dillēm), kārtējo reizi demonstrējot, ka paši pieder kādai augstākai, izredzētai tautībai. Visa iepriekš minētā sakarā domāju, ka mums šobrīd nevajadzētu ukraiņus saukt par hoholiem, bet gan drīzāk zemu noliekt galvas šīs varonīgās tautas priekšā.

    2
    1
  9. Es domāju, ka ne prezidets, ne premjers vēl šobrīd nav lietas kursā, ka Ukrainā ir karš un latvijā ienāk kara bēgļi = man pilī ir silti un labi, arī ministru kabineta ēku kurina un arī tur labi – kāda mums daļa par tiem tur zem bumbām – labāk jau tas 40 miljonu izkārtojums ar Bondara ziņu un % …

  10. Jādomā ,ka ilgi tie bēgļi te neaizkavēsies.Gan jau,ka galamērķis lielakajai daļai ir kādas bagātākas valstis.Pasēdēs,apskatīsies ,ka diez kas te nav,un brauks tik tālāk .

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.