Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Tīrākas upes un ezeri – visas sabiedrības interesēs

Laukkopjiem jāievēro stingri mēslošanas un nezāļu iznīcināšanas vielu lietošanas noteikumi

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Aizsargjoslas pie upēm, ezeriem un notekgrāvjiem ir nozīmīga robeža mēslojuma un kultūraugu apstrādes līdzekļu nenonākšanai ūdenstilpnēs, bet lietderīgai izmantošanai sējumos. 
Foto – Ivars Bogdanovs

Teksts – Ligita Asare

Dabiskās ūdenstilpnes uzskatām par mūsu valsts vides bagātību, tomēr intensīvas lauksaimniecības apstākļos tajās nonāk vielas, kas palielina upju un ezeru aizaugšanu vai iznīcina dzīvos organismus.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) ikgadējo monitoringu pašlaik visvairāk piesārņotas ar lauksaimniecībā izmantoto vielu atlikumiem ir Lielupes un Ventas baseina upes un ezeri. Tātad arī upes mūsu pierobežā – Bauskas novadā.

Labā kvalitātē trešdaļa
LVĢMC dati par 2015. – 2020. gadu rāda, ka laba ekoloģiskā kvalitāte ir 33% Latvijas dabisko upju un ezeru ūdeņu, augsta – tikai 3% jeb 23 dabiskajos ūdensobjektos. Vidējai ekoloģiskajai kvalitātei atbilst 8%, ļoti sliktai – mazāk par 1% ūdenstilpju.

Situācija gadu gaitā mainās. 2019. gadā labāka ekoloģiskā kvalitāte bija Daugavas baseina ezeros un Gaujas baseina upēs, bet sliktākā stāvoklī bija Daugavas baseina ezeri un Ventas baseina upes. 2020. gadā labāka ekoloģiskā kvalitāte bija Ventas baseina upēs un Daugavas baseina ezeros, bet sliktāka – Gaujas baseina ūdenstilpnēs. Kā secināts monitoringa ziņojumos, ekoloģiskais potenciāls Latvijas ūdeņos gadu gaitā samazinās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Aizaugšana un izmiršana
Monitoringā pārbauda nitrātu koncentrāciju ūdenstecēs, jo tie ir kultūraugu mēslojuma atlikumi, kas pastiprina upju un ezeru aizaugšanu jeb eitrofikāciju. 2020. gadā zemākā nitrātjonu koncentrācija konstatēta Gaujas un Daugavas basei-nā – vidēji 0,01 – 1,77 mg/l, maksimālais rādītājs – 4,74 mg/l Gaujas pietekā Aģē lejpus Mandegām.

Gada vidējā N-NO3- koncentrācija Ventas baseina ūdensobjektos bija 0,24 – 4,04 mg/l. Maksimālā koncentrācija – 11,30 mg/l – novērota Slocenē augšpus Tukuma. Gada vidējā N-NO3- koncentrācija Lielupes baseina ūdenstilpnēs bija 0,12 – 14,46 mg/l. Maksimālā koncentrācija – 37,60 mg/l – konstatēta Maučuves grīvā. Eiropas noteiktās normas nitrātu koncentrācijai 2020. gadā pārsniegtas Lielupes baseina upēs Tērvetē, Mūsā, Aucē, kā arī Slocenē Ventas baseinā.

Pēdējos gados aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā ir prasība mazināt glifosātu lietošanu. Tās ir ļoti iedarbīgas, dzīviem organismiem pat bīstamas nezāļu iznīcināšanas vielas, kas ir graudaugu un eļļas augu miglošanas preparātu sastāvā. Ūdeņu monitoringā pārbauda glifosāta preparātu pesticīdu klātesamību upēs un ezeros, sevišķi intensīvas lauksaimniecības apgabalos.

Zem normatīviem
Gandrīz visu bīstamo vielu, kas pieder pesticīdiem, koncentrācija Latvijas ūdeņos 2020. gadā bija zem kvantificēšanas jeb mērīšanas robežas. Augstākā endrīna koncentrācija bija 8 ng/l Lubāna ezerā. Augstākā 2,4-DDD koncentrācija 2,9 ng/l, 4,4-DDD koncentrācija 1,6 ng/l un 4,4-DDE koncentrācija 3,2 ng/l bija Aģē lejpus Mandegām. Augstākā 2,4-DDT koncentrācija 1,3 ng/l un 4,4-DDT koncentrācija 1,5 ng/l bija Ēdā pie Vārmes.

Pēc 2019. gada monitoringa datiem, visur pesticīdu koncentrācija bija zem kvantificēšanas robežas, izņemot Lielupi 2,5 km lejpus Jelgavas, kur bija konstatēta heksahlorcikloheksāna koncentrācija 4,77 μg/kg, taču tā nepārsniedza Eiropas Komisijas (EK) vadlīniju normatīvu 10,3 μg/kg.

Zaļie mērķi piebremzēti
Lai uzlabotu ūdeņu ekoloģiju, iespējamas vairākas metodes, tomēr tās atkarīgas no finansēm un dažādiem apstākļiem. Lai mazinātu aizaugumu, upes regulāri jātīra, tomēr tas notiek nelielos posmos augsto izmaksu dēļ. Turklāt efekts ir īslaicīgs, jo lauksaimniecības noteces uztur atliekvielu koncentrāciju ūdenstilpnēs.

Efektīvākas metodes ir kontrolētā drenāža, kas regulē gruntsūdeņu līmeni, un buferjoslas, ko lauksaimnieki ne vienmēr labprātīgi ievēro. Iespējami videi draudzīgi risinājumi meliorācijas sistēmā, tomēr jāpārbauda, vai notekgrāvju ūdensteces nav kļuvušas par ceļiem migrējošām zivīm.

Ir cerības, ka upju ekoloģisko stāvokli uzlabos Eiropas Savienības (ES) «zaļais kurss», liekot samazināt minerālmēslu un agresīvu augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu un nokļūšanu upēs. Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja iecavniece Agita Hauka gan teic – zaļie mērķi pašlaik ir piebremzēti Ukrainas kara dēļ, kaut arī nav atcelti: «Cik zemnieku, tik viedokļu, tomēr mūsu organizācijas biedri neuztraucas par lauku ķimikāliju mazāku lietošanu, jo jau tagad daudzi tās lieto maz vai nemaz. Aizliegums izslēgs agresīvākos preparātus, kas ir aizstājami ar bioloģiskas izcelsmes un mazāk bīstamiem līdzekļiem.»

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Agita Hauka.
Foto no «Bauskas Dzīves» arhīva.

Pilsoņu iniciatīvas
Glifosāts ir viena no plašāk izmantotajām aktīvajām vielām pesticīdos, lai novērstu nevēlamu augu augšanu kultūraugu stādījumos. Šīs vielas zināmas kā herbicīdi jeb nezāļu iznīcinātāji. Glifosātu lieto lauksaimniecībā un dārzkopībā, lai pirms sēšanas apkarotu nezāles, teikts Eiropas Ķimikāliju aģentūras («European Chemicals agency» – ECHA) mājaslapā echa.europa.eu. Ja tiek audzēti ģenētiski modificēti augi, kas ir rezistenti pret glifosātu, šo vielu lieto arī pēc sēšanas, lai iznīcinātu starp kultūraugiem augošas nezāles, taču ES šo praksi neizmanto.

Eiropas noteiktās normas nitrātu koncentrācijai 2020. gadā pārsniegtas Lielupes baseina upēs.

Vēl pirms gadiem desmit glifosātu saturošo «Raundapu» ieteica pat mazdārziņu kopējiem, līdz kamēr cilvēki sāka saprast, ka nezāļu pretlīdzeklis, kas piebeidz pilnīgi visu, nevar būt draudzīgs ne pašu ģimenei audzētajiem dārzeņiem, ne to ēdājiem.

Par Eiropas pilsoņu iniciatīvu «Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi» tika savākti 1 070 865 atbalsta paziņojumi, tā iesniegta Eiropas Komisijā. Kaut arī pēc izskatīšanas nav pieņemts lēmums par pesticīdu aizliegšanu, bet nosprausts mērķis pakāpeniski samazināt to lietošanu. Informācija par iedarbīgajām vielām ir plaši pieejama sabiedrībai, un lauksaimniekiem ir jāievēro stingri noteikumi glifosātu saturošo AAL lietošanā.

Austrija 2019. gadā kļuva par pirmo Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, kas pilnībā aizliegusi glifosātu. Latvijas Saeimā tiek izskatīta portālā manabalss.lv vairāk nekā 11 tūkstošu pilsoņu parakstīta iniciatīva par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jāstrādā precīzi
Saimniecībā «Eriņi» Bauskas novada Dāviņu pagastā apstrādā lielu graudaugu platību, tāpēc izmanto glifosātu AAL, stāsta uzņēmuma vadītājs Andris Grantiņš: «Viss jālieto pareizi, tad tas nerada problēmu. Katrai lietai sava vieta – jāievēro 12 metru aizsargjosla no grāvja, jāmiglo uz rugājiem, kad lauks nokults, tas neko kaitīgu nenodara. Lietus nekaitēs, jo glifosātu preparātus lietojam ļoti mazās devās. Ja nestrādā pēc instrukcijas un līdzekļus lieto nepareizi, tad var rasties piesārņojums, bet mēs strādājam pēc Augu aizsardzības dienesta norādēm, kur viss ir precīzi noteikts.»

A. Grantiņš skaidro – glifosāts ir ļoti efektīvs pret vairākām nezālēm, īpaši vārpatu. Ja lietotu vairākus dažādus AAL – katru savam nezāļu veidam – ķīmiskais piesārņojums var izrādīties vēl lielāks. Turklāt Latvijas zemnieki AAL izmantošanā ievēro Eiropas normas.

Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas nodaļas augkopības konsultants Edgars Dzelme teic – strīds par glifosātu ir koks ar diviem galiem, kurā var pienākt brīdis, kad ikvienam lauksaimniekam vajadzēs paust konkrētu nostāju. Viņš piekrīt, ka glifosātu saturošo AAL izmantošanai ir noteikta secība, kas stingri jāievēro, citādi nebūs efekta un nāksies pret nezālēm cīnīties ar citiem paņēmieniem.

Andris Grantiņš.
Foto no «Bauskas Dzīves» arhīva.
Edgars Dzelme.
Foto no «Bauskas Dzīves» arhīva.

Mazāka raža
Zemgales lauksaimnieks A. Grantiņš uzsver – eksperimentēt ar krasu tehnoloģiju maiņu pārtikas krīzes draudu apstākļos nebūtu prātīgi: «Ja bez iedarbīgiem līdzekļiem samazināsies ražība un mazāk labības eksportēsim, neviens no tā nebūs ieguvējs.»

«Glifosāts nešķiro, tāpēc jāievēro devas un izmantošanas laiks,» saka E. Dzelme, «derētu plašāki pētījumi par tā ietekmi. Ja Eiropas līmenī pieņems lēmumu no glifosāta atteikties, būtu vajadzīgs pārejas posms, kura laikā varētu nomainīt tehnoloģijas.»

Tikai ar bioloģiskām metodēm graudaugu un eļļas kultūru raža nebūtu tik liela, lai graudus varētu eksportēt, vērtē augkopības eksperts. «Var gadīties, ka kukaiņi apēd nemiglotus kviešus, rapšus, arī mellenes, ķiplokus un citas kultūras. Ja nezāles pāraugs kultūraugus, raža var būt vairākkārt mazāka. Tagad ar pareizi ievērotu apstrādes tehnoloģiju ražas ir reizes septiņas augstākas, lauki – tīri,» vērtē E. Dzelme.
ASV izvēlējušās ģenētiski modificēto jeb ĢMO kultūru ceļu, kad pietiek ar vienu speciālu glifosāta miglojumu. Pētījumi ir dažādi un pagaidām, iespējams, ne pilnībā pārliecinoši, līdzīgi kā par glifosātu ietekmi. Tomēr Eiropā līdz šim ieturēto kursu un piesardzību pret ĢMO skaidro arī ar ķīmisko AAL lielražotāju ietekmi.

Upju, ezeru un Baltijas jūras ūdeņu kvalitāti pēta ne tikai LVĢMC, bet arī institūts «BIOR», Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Vides risinājumu institūts sadarbībā ar citu valstu zinātniski pētnieciskajām organizācijām Eiropas fondu atbalstītos projektos, kur plānots sniegt ieteikumus ūdeņu kvalitātes uzlabošanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

SKAIDROJUMS

Pareiza glifosātu lietošana
Augu aizsardzības līdzekļi (AAL) jālieto saskaņā ar marķējumu, precīzi ievērojot norādītās devas, kultūrauga vai kaitīgā organisma attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā un nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai.
Glifosātu nedrīkst lietot pirms ražas novākšanas graudaugu, rapšu, pupu un zirņu sējumos.

Jāpievērš uzmanība marķējumā minētajām papildu aizsargjoslām, kas jāievēro līdz blakuslaukam vai neizmantojamai zemei.

Glifosātu saturošu herbicīdu lietošana kultūraugu nokaltēšanai ir normatīvo aktu pārkāpums, par ko ir paredzēts sods.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

AAL ar glifosātu aizliegts izmantot bērnudārzu, slimnīcu vai skolu tuvumā, kā arī uz virsmām ar augstu noteces risku, piemēram, bruģis vai asfalts.

Nepareiza AAL lietošana negatīvi ietekmē cilvēku, dzīvnieku veselību un vidi, kā arī var radīt zaudējumus lauksaimniekam, pat iznīcinot apsmidzināto ražu.

VAAD pērn pārskatīja 11 AAL lietošanu un turpina to darīt arī šogad.

Vairāk informācijas par glifosātu AAL lietošanu, integrēto audzēšanu un citām aktualitātēm VAAD interneta vietnē: http://noverojumi.vaad.gov.lv/jaunumi/informativie-materiali.

Avots: Valsts augu aizsardzības dienests.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.


UZZIŅAI

Virszemes ūdeņu monitorings

Virszemes ūdeņu novērojumu tīklā iekļauti Latvijas upju baseini – Daugavas, Lielupes, Gaujas un Ventas, kā arī piekrastes ūdeņi.

  • Tīklā ir 471 novērojumu stacija, no tām 238 uz upēm un 182 ezeros.
  • Eksperti noņem virszemes ūdens ķīmiskos un bioloģiskos paraugus un analizē tos LVĢMC laboratorijā.

    Monitoringā vērtē:
  • virszemes ūdeņu piesārņojuma avotus un ietekmi;
  • upju baseinu apsaimniekošanas plānu un ūdens resursu racionālu izmantošanu;
  • ūdeņu aizsardzības efektivitāti.

    Datus par ūdens kvalitāti nodod Eiropas Vides aģentūrai, EIONET Centrālajai datu krātuvei («Central Data Repository»).
    Avots: LVĢMC.

Dabisko ūdeņu ekoloģiskā kvalitāte pēc 2015. – 2020. gada monitoringa datiem

Bauskas novada pierobežā, Mūsā, karte rāda sliktu ekoloģisko kvalitāti. Dati: LVĢMC.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.